Vairogs9. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-26
Mijiedarbība un attiecības ar citiem
cilvēkiem
9.1. d720. Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem
(attiecību veidošana, uzvedības kontrole, sociālo normu
ievērošana)
Kompleksa mijiedarbība ar citiem
cilvēkiem. Novērtē attiecību veidošanu, uzvedības
regulēšanu, sociālo normu ievērošanu
Piezīmes.
1.
Veicot funkcionālo spēju novērtējumu un nosakot funkcijas vai
aktivitātes ierobežojuma pakāpi (viegla, mērena, smaga, ļoti
smaga), komisijas ārsts ņem vērā funkcijas vai aktivitātes
ierobežojuma izteiktību, aktivitātes veikšanas kvalitāti,
tempu, patērēto enerģiju un sasniegto rezultātu, salīdzinot ar
normāli pieņemto attiecīgajā vecuma grupā. Komisijas ārsts
attiecīgo funkcionēšanas kategoriju (saskaņā ar SFK) vērtē tad,
ja tā korelē ar diagnozi (t. i., izriet vai var izrietēt no
diagnozes) un ja attiecīgā funkcionēšanas kategorija ir būtiski
ierobežota. Funkcionēšanas ierobežojuma smaguma pakāpi nosaka,
ņemot vērā novērtēto funkcionēšanas kategoriju ietekmi uz
personas funkcionēšanu kopumā.
2.
Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju
novērtējumu, komisijas ārsts izdara gala slēdzienu par personas
funkcionēšanas ierobežojuma smaguma pakāpi, kā arī izsaka
viedokli par ierobežojuma stabilitāti un prognozi.
3.
Veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums
ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju
zaudējumu:
3.1. funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir
viegli - nerada būtiskas problēmas funkcionēt.
Invaliditāti nenosaka. Vispārējo darbspēju zaudējums līdz 24
%;
3.2. funkcionēšanas ierobežojumi mēreni -
funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai
ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt
patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli,
vai sliktākā kvalitātē). Nosakāma III invaliditātes grupa, kā
arī vispārējo darbspēju zaudējums 25-59 %;
3.3. funkcionēšanas ierobežojumi smagi -
funkcionēšana ir būtiski ierobežota, ierobežojums ir lielāks
par mērenu, bet tas nav ļoti smags (ikdienas dzīves aktivitāšu
lielāko daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai
ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, epizodiski
nepieciešama palīdzība vai uzraudzība). Nosakāma II
invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 60-79
%;
3.4. funkcionēšanas ierobežojumi ļoti smagi -
funkcionēšana ir ļoti ierobežota vai praktiski nav iespējama
(nepieciešamība pēc pastāvīgas vai biežas epizodiskas
palīdzības vai uzraudzības ikdienas dzīves aktivitātēs).
Nosakāma I invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju
zaudējums 80-100 %."
3. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 40
"6. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805
Kritēriji darbspēju zaudējuma
noteikšanai procentos personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā
darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta ar
piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku
likvidēšanā
1. tabula
Veselības
traucējumi un darbspēju zaudējums procentos
Nr.
p. k.
Veselības traucējumi
Darbspēju zaudējums (%)1
1.
Tuberkuloze
(SSK-10: A15-A19; B90)
1.1.
Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes
skarto orgānu funkciju traucējumiem
0-24
1.2.
Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar
posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju
traucējumiem
25-59
1.3.
Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu
funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku
ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki
saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv
inficēšanās iespēja
60-79
Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām
izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas
vai daļējas plaušu rezekcijas):
a) ciroze;
b) plānsienu dobumi;
c) atelektāzes;
d) bronhektāzes;
e) plaušu fibroze;
f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem
gada laikā;
g) elpošanas funkcijas traucējumi II-III pakāpē,
plaušu sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez
tās
Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu
tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem
vērā orgānu funkciju traucējumi:
a) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze;
b) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe,
ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze
1.4.
Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu
tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu
hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu
prognozi
80-100
2.
Sarkoidoze
(SSK-10: D86)
2.1.
Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama,
izvērtējot izmaiņas plaušās III-IV stadijā, ņemot vērā
plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību.
Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu
funkciju traucējumus
25-79
2.2.
Aktīva sarkoidoze:
a) plaušu sarkoidoze III-IV stadijā;
b) ārpusplaušu sarkoidoze;
c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva
ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori
60-79
3.
Ļaundabīgie
audzēji
(SSK-10: C00-C96; D00-D09; D45)
3.1.
Krūts vēzis (C50)
3.1.1.
T0-1 N0M0 stadija
- viegli funkciju traucējumi - labvēlīga prognoze,
orgānsaudzējoša operācija
10-24
3.1.2.
T2-2A N0M0 stadija
- mēreni funkciju traucējumi - saudzējoša operācija, pabeigts
ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu
25-59
3.1.3.
T2B-3A-B N0M0 stadija
- izteikti funkciju traucējumi - plaša apjoma operācija,
kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes,
recidīvs, šaubīga prognoze
60-79
3.1.4.
4. stadija - ļoti izteikti funkciju traucējumi -
plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze,
nepieciešama kopšana
80-100
3.2.
Dzemdes audzējs (C54)
3.2.1.
audzējs izņemšanas stadijā
T1-2 N0M0
25-59
3.2.2.
saslimšana T2B
-3 N0M0 stadijā
60-79
3.2.3.
ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana
80-100
3.3.
Olnīcu audzējs (C56)
3.3.1.
saslimšana
T1N0M0 stadijā
25-59
3.3.2.
saslimšana T2 stadijā un lielākā
60-79
3.4.
Balsenes audzējs (C32)
3.4.1.
saslimšana agrīnā
T1N0M0 stadijā
25-59
3.4.2.
saslimšana
T2-3 N0M0 stadijā
(ar balss zudumu)
60-79
3.4.3.
pastāvīga traheostoma
50-79
3.5.
Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34)
3.5.1.
saslimšana
T2-3 NxMx stadijā,
operēts vai neoperēts
60-79
3.5.2.
ielaists gadījums, specifiska kopšana
80-100
3.6.
Mēles audzējs (C01)
3.6.1.
saslimšana agrīnā
T1N0M0 stadijā
25-59
3.6.2.
saslimšana T2 stadijā un lielākā
60-79
3.6.3.
izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists
gadījums, nepieciešama kopšana
80-100
3.7.
Kuņģa un barības vada audzējs
(C15-16)
3.7.1.
pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā
60-79
3.7.2.
izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija,
kopšana
80-100
3.7.3.
gastrektomija
50-79
3.8.
Zarnu trakta audzējs (C17-21)
3.8.1.
resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā
25-59
3.8.2.
resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu
70-95
3.8.3.
fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības
dēļ
70-95
3.9.
Nieru audzējs (C64)
3.9.1.
nieres izņemšana agrīnā stadijā
(T1N0M0) ar saglabātu otras
nieres funkciju
25-59
3.9.2.
citās stadijās
60-79
3.9.3.
nepieciešama hemodialīze
100
3.10.
Prostatas audzējs (C61)
3.10.1.
operācija agrīnā stadijā
25-59
3.10.2.
operācija citās stadijās
60-79
3.10.3.
neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju
60-79
3.11.
Urīnpūšļa audzējs (C67)
3.11.1.
operācija agrīnā stadijā
25-59
3.11.2.
operācija citās stadijās
60-79
3.11.3.
cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā
zarnā
65-95
3.12.
Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas,
kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43-44)
3.12.1.
saslimšana
T1N0M0 stadijā
25-59
3.12.2.
augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija,
eksartikulācija
55-75
3.12.3.
saslimšana T2 stadijā un lielākā
60-79
3.12.4.
izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās
ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas
nepieciešamība
80-100
4.
Limfoīdo, asinsrades un
radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji
(SSK-10:
C81-C96; D46)
4.1.
Limfomas
4.1.1.
Hodžkina limfomas I, II, III stadija, ne Hodžkina limfomas
I, II stadija:
a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas
periodā;
b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas
I, II stadija, pirmreizēji progresējošas,
terapijai rezistentas slimības laikā
60-79
4.1.2.
Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV
stadija:
a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas
periodā;
b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas
III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas,
terapijai rezistentas slimības laikā
80-95
4.1.3.
Hodžkina, ne Hodžkina limfomas:
a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas
lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva
terapija;
b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes
audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma);
c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu
smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības);
d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas,
perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas
komplikācijas
80-95
Pēc slimības stadijas un
slimnieka vispārējā stāvokļa
4.1.4.
Hodžkina, ne Hodžkina limfomas piecu gadu
novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas
4.1.4.1.
divi gadi
60-79
4.1.4.2.
trīs gadi
30-55
4.2.
Akūtas leikozes
4.2.1.
akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas
laikā
60-90
4.2.2.
akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē
80-95
4.2.3.
remisijas fāzē
4.2.3.1.
trīs gadi
60-79
4.2.3.2.
divi gadi
25-59
4.2.3.3.
slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu
transplantācijas izraisītās komplikācijas
Pēc orgānu funkcijas
traucējumu smaguma pakāpes
4.3.
Hroniska mieloleikoze
4.3.1.
hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas
stadijas ārstēšanas laikā
60-79
4.3.2.
blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā
80-95
4.3.3.
diagnosticējot agresīvas pārveides variantus
80-95
4.3.4.
slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu
transplantācijas komplikācijas
Pēc orgānu funkcijas
traucējumu smaguma pakāpes
4.4.
Hroniska limfoleikoze
4.4.1.
hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija),
asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas"
taktika
0-24
4.4.2.
hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas
periods
25-59
4.4.3.
B un C stadijas ārstēšanas laikā
60-79
4.4.4.
hroniskas limfoleikozes komplikācijas
60-79
4.4.5.
agresīvas pārveides varianti
80-95
4.4.6.
īstā sarkano šūnu aplāzija
80-95
4.4.7.
staru terapijas, ķīmijterapijas, allogēno kaulu
smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas
komplikācijas
Pēc orgānu funkcijas
traucējumu smaguma pakāpes
4.5.
Mieloma
4.5.1.
asimptomātiska, snaudoša mieloma, stabila gaita
25-59
4.5.2.
izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar:
a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu;
b) neiroloģisko sindromu;
c) nefroloģisko sindromu;
d) anēmisko sindromu;
e) hemorāģisko sindromu;
f) ekstraossāliem audzēja depozītiem - disemināciju
60-79
4.5.3.
ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi; ja ir šā
pielikuma 4.5.2. apakšpunktā minētie sindromi,
nepieciešama kopšana
80-95
4.5.4.
slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise:
a) izteikta mielosupresija;
b) ātra audzēja augšana;
c) plazmas šūnu metastāzes;
d) agrīna mielomas leikemizācija;
e) kaulu smadzeņu izsīkums;
f) amiloidozes attīstība
80-95
4.5.5.
ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes
šūnu transplantācijas komplikācijas
Pēc orgānu funkcijas
traucējumu smaguma pakāpes
4.6.
Mielodisplastiskais sindroms
4.6.1.
refraktērā anēmijas forma
25-59
4.6.2.
hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita,
lēni progresējoša
25-59
4.6.3.
refraktērās anēmijas forma ar sekundāru
hemahromatozi
60-79
4.6.4.
refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida
sideroblastiem
60-79
4.6.5.
refraktērā anēmija, kas norit ar neitropēniju,
trombocitopēniju
60-79
4.6.6.
refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru
90-100
4.6.7.
refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas
pārveides variantiem
90-100
4.6.8.
hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana,
transformācija akūtā leikozē
90-100
4.7.
Anēmijas
4.7.1.
aplastiskā anēmija
4.7.1.1.
mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs,
hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas,
splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde
uz terapiju pirmajos trijos mēnešos
60-79
4.7.1.2.
izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija),
izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās
komplikācijas
80-100
4.7.1.3.
negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos
mēnešos
90-100
4.7.1.4.
pārveide agresīvajās formās
90-100
4.7.2.
hemolītiskās anēmijas
4.7.2.1.
hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām,
subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti
orgānu funkcijas traucējumi
25-59
4.7.2.2.
hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām
hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas
traucējumiem
60-79
4.7.2.3.
hemolītiskās anēmijas ar biežiem recidīviem, smagas
hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi,
slimnieks kopjams
80-100
4.7.2.4.
pārveide agresīvajos variantos
80-100
4.8.
Mieloproliferatīvās slimības
4.8.1.
īstā policitēmija
4.8.1.1.
asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā
trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama
0-20
4.8.1.2.
mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko
kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu
funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija
veicama reti
25-59
4.8.1.3.
izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju
izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas
traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas
flebotomijas
60-79
4.8.1.4.
izsīkuma stadija
60-90
4.8.1.5.
pārveide agresīvajos tipos
80-100
4.8.1.6.
pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija
80-100
4.9.
Hemofīlijas
4.9.1.
pēc norises smaguma pakāpes
4.9.1.1.
viegla pakāpe
10-24
4.9.1.2.
vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas
traucējumi
25-59
4.9.2.
smaga pakāpe
4.9.2.1.
izteikti orgānu funkcijas traucējumi
60-80
4.9.2.2.
ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi
85-100
4.10.
Trombocitopēnijas
4.10.1.
pēc norises smaguma pakāpes
4.10.1.1.
viegla norise (trombocītu skaits 150-100 x
109/l)
10-20
4.10.1.2.
vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100-50 x
109/l) ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas
traucējumiem
25-59
4.10.1.3.
smaga norise (trombocītu skaits 50 x 109/l
un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas
traucējumiem
60-85
4.10.1.4.
pārveide agresīvajos tipos
85-100
5.
Endokrīnās, uztures un
vielmaiņas slimības
(SSK-10: E00-E90)
5.1.
Cukura diabēts, 1. vai 2. tips, ar sliktu metabolu
kompensāciju uz adekvātas terapijas fona
Piezīme. Diabētiskas
retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt šā
pielikuma VIII nodaļā (acu slimības)
10-24
5.2.
1. tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu
metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un
intermitējošām ketoacidozēm
25-59
5.3.
1. un 2. tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu
komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem
funkciju traucējumiem:
a) diabētiska nefropātija, II stadija (atbilstoši
jaunajai klasifikācijai) (GFĀ);
b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar
mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas
traucējumiem;
c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība,
subkompensēta
25-59
5.4.
1. un 2. tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem
funkciju traucējumiem:
a) diabētiska nefropātija, III stadija (atbilstoši
jaunajai klasifikācijai), nav nepieciešama nieru
aizstājējterapija;
b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām
parēzēm;
c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība,
dekompensēta;
d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu
amputāciju;
e) diabētiskās čūlas;
f) Šarko pēda
60-79
5.5.
1. un 2. tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām
komplikācijām:
a) nieru mazspēja, IV-V stadija, nieru
aizstājējterapija (NAT);
b) diabētiska polineiropātija ar vairāku
ekstremitāšu izteiktām parēzēm;
c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība,
dekompensēta, ekstremitāšu amputācija;
d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas
traucējumiem
80-90
5.6.
Metabolā sindroma izpausmes:
a) adipozitāte;
b) arteriāla hipertensija;
c) dislipidēmija;
d) cukura diabēts
Nosaka pēc orgānu funkciju
traucējumu pakāpes
5.7.
Tireotoksikoze
5.7.1.
tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu
bojājumiem
10-20
5.7.2.
tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija,
oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju
traucējumiem
30-50
5.7.3.
tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem
funkciju traucējumiem
60-75
5.7.4.
subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli
izteiktiem funkciju traucējumiem
10-20
5.7.5.
nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni
izteiktiem funkciju traucējumiem
30-50
5.7.6.
nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu
bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem
60-85
5.8.
Kušinga sindroms
5.8.1.
veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu
funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu
nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts,
psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts
Skatīt atbilstošajās
nodaļās
5.9.
Akromegālija
5.9.1.
akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija,
locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni
izteiktiem funkciju traucējumiem
30-50
5.9.2.
akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija,
locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un
izteiktiem funkciju traucējumiem
60-75
6.
Psihiski un uzvedības
traucējumi
(SSK-10: F00-F99)
6.1.
Alcheimera demence (F00)
80-100
6.2.
Vaskulāra demence (F01)
6.2.1.
bez psihozes
60-79
6.2.2.
ar psihozi
80-100
6.3.
Pika demence (F02.0)
80-100
6.4.
Kreicfelda-Jakoba demence (F02.1)
80-100
6.5.
Demence citu slimību dēļ
(F02.8)
6.5.1.
bez psihozes
60-79
6.5.2.
ar psihozi vai lēkmēm
80-100
6.6.
Organiska halucinoze (F06.0)
6.6.1.
viegli traucējumi
10-24
6.6.2.
vidēji smagi traucējumi - bieži paasinājumi, veidojas
personības traucējumi
25-59
6.6.3.
smagi traucējumi - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu,
izteikti personības traucējumi
60-100
6.7.
Organiski katatoniski traucējumi
(F06.1)
6.7.1.
viegli traucējumi
10-24
6.7.2.
vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem
25-59
6.7.3.
smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti
personības traucējumi
60-100
6.8.
Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi
(F06.2)
6.8.1.
viegla pakāpe
10-24
6.8.2.
vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības
traucējumi)
25-59
6.8.3.
smaga pakāpe - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu,
izteikti personības traucējumi
60-100
6.9.
Organiski (afektīvi) garastāvokļa
traucējumi (F06.3)
6.9.1.
viegli traucējumi - vieglas epizodes, padodas
ārstēšanai
10-20
6.9.2.
vidēji smagi traucējumi - ar trauksmi un personības
traucējumiem
25-59
6.9.3.
smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti
personības traucējumi
60-80
6.10.
Organiska trauksme (F06.4)
6.10.1.
viegli traucējumi
10-20
6.10.2.
vidēji smagi traucējumi (ar personības
traucējumiem)
25-59
6.10.3.
smagi traucējumi - ar depresiju, paniku, personības
traucējumiem
60-80
6.11.
Organiski personības traucējumi
(F07.0)
6.11.1.
viegli traucējumi - viegli astēniski un kognitīvi
traucējumi
10-20
6.11.2.
vidēji smagi traucējumi - ar dekompensācijām 2-3 reizes
gadā
25-59
6.11.3.
smagi traucējumi ar progresējošu gaitu
60-80
6.12.
Postkontūzijas sindroms (F07.2)
6.12.1.
viegli traucējumi - īslaicīgi, labi padodas
ārstēšanai
10-20
6.12.2.
vidēji smagi traucējumi - ilgst vairāk par sešiem
mēnešiem, veidojas personības traucējumi
25-59
6.12.3.
smagi traucējumi - izteikti, rezistenti pret ārstēšanu,
hroniski traucējumi
60-80
6.13.
Psihiski un uzvedības traucējumi
psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10)
6.13.1.
psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu
nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5)
60-79
6.13.2.
amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu
nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6)
60-79
6.14.
Šizofrēnija
6.14.1.
paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises
(F20.0)
6.14.1.1.
viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības
traucējumi
10-24
6.14.1.2.
vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, spontānas
remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti
25-59
6.14.1.3.
smaga gaita - paasinājumi divas un vairāk reizes gadā
un/vai izteikti personības traucējumi
60-79
6.14.2.
paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas
norises
6.14.2.1.
viegla gaita - ir spontānas remisijas, viegli
personības traucējumi
10-24
6.14.2.2.
vidēji smaga gaita - remisiju nav, mēreni izteikti
personības traucējumi
25-59
6.14.2.3.
smaga gaita - rezistenta pret ārstēšanu, izteikti
personības traucējumi
60-79
6.14.2.4.
ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības
traucējumiem
80-100
6.14.3.
hebefrēnā šizofrēnija (F20.1)
6.14.3.1.
viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības
traucējumi
10-24
6.14.3.2.
vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni
izteikti personības traucējumi
25-59
6.14.3.3.
smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības
traucējumi izteikti
60-79
6.14.3.4.
ļoti smaga gaita - personības traucējumi ļoti
smagi
80-100
6.14.4.
katatonā šizofrēnija (F20.2)
6.14.4.1.
viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības
traucējumi
10-24
6.14.4.2.
vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, personības
traucējumi mēreni izteikti
25-59
6.14.4.3.
smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības
traucējumi izteikti
60-79
6.14.4.4.
ļoti smaga gaita - personības traucējumi ļoti
smagi
80-100
6.14.5.
nediferencētā šizofrēnija
(F20.3)
6.14.5.1.
viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības
traucējumi
10-24
6.14.5.2.
vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni
izteikti personības traucējumi
25-59
6.14.5.3.
smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā,
personības traucējumi izteikti
60-79
6.14.6.
postšizofrēniska depresija (F20.4)
Skatīt F20.3
6.14.7.
reziduāla šizofrēnija (F20.5)
6.14.7.1.
viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, viegli
personības traucējumi
10-24
6.14.7.2.
vidēji smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības
traucējumi mēreni izteikti
25-59
6.14.7.3.
smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības
traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju
60-79
6.14.8.
vienkāršā šizofrēnija (F20.6)
6.14.8.1.
viegla gaita - personības traucējumi viegli
10-24
6.14.8.2.
vidēji smaga gaita - ar mēreni izteiktiem personības
traucējumiem
25-59
6.14.8.3.
smaga gaita - ar izteiktiem personības
traucējumiem
60-79
6.14.8.4.
ļoti smaga gaita - ar ļoti izteiktiem personības
traucējumiem
80-100
6.14.9.
citu veidu šizofrēnija (F20.8)
Skatīt F20.9
6.14.10.
neprecizēta šizofrēnija (F20.9)
6.14.10.1.
viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības
traucējumi
10-24
6.14.10.2.
vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni
izteikti personības traucējumi
25-59
6.14.10.3.
smaga gaita - paasinājumi bieži, rezistence pret
terapiju, personības traucējumi izteikti
60-79
6.14.11.
šizotipiski traucējumi - neirozei līdzīgā
šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā
šizofrēnija (F21)
6.14.11.1.
viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības
traucējumi
10-24
6.14.11.2.
vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni
izteikti personības traucējumi
25-59
6.14.11.3.
smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā,
rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti
60-79
6.15.
Persistējoši murgi (F22)
6.15.1.
viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu
mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas
10-24
6.15.2.
vidēji smaga gaita - pēc sešu mēnešu nepārtrauktas
ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski
reducējas
25-59
6.15.3.
smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas
personības traucējumi
60-79
6.16.
Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu
mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta
25-59
6.17.
Inducēti murgi (F24)
6.17.1.
viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu
mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas
10-24
6.17.2.
vidēji smaga gaita - pēc sešu mēnešu nepārtrauktas
ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski
reducējas
25-59
6.17.3.
smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas
personības traucējumi
60-79
6.18.
Šizoafektīvi traucējumi (F25)
6.18.1.
viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi
reti (reizi divos gados), viegli personības traucējumi
10-24
6.18.2.
vidēji smaga gaita - paasinājumi katru gadu,
progresējoši personības traucējumi
25-59
6.18.3.
smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā,
izteikti personības traucējumi
60-79
6.19.
Bipolāri afektīvi traucējumi
(F31)
6.19.1.
viegla gaita - retas epizodes, kas labi padodas
ārstēšanai
10-24
6.19.2.
vidēji smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas
epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku
pēc ārstēšanas
25-59
6.19.3.
smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas epizodes
sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci
pret ārstēšanu
60-79
6.20.
Depresīva epizode (F32)
6.20.1.
viegla gaita - labi padodas ārstēšanai
10-24
6.20.2.
vidēji smaga gaita - vidēji smaga depresija bez
uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas
25-59
6.20.3.
smaga gaita - smaga depresija ar psihotisku
simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas
ārstēšanas
60-79
6.21.
Rekurenti depresīvi traucējumi
(F33)
6.21.1.
viegla gaita - labi padodas ārstēšanai
10-24
6.21.2.
vidēji smaga gaita - vidēji smagas depresijas epizodes,
sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta
25-59
6.21.3.
smaga gaita - smagas depresijas epizodes ar psihotisku
simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas
ārstēšanas
60-79
6.22.
Persistējoši garastāvokļa traucējumi
(F34)
6.22.1.
traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai
sešu mēnešu ilgai ārstēšanai
25-59
6.23.
Posttraumatisks stresa sindroms
(F43)
6.23.1.
viegla gaita - klīniskie simptomi ilgst no dažām
nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai
10-24
6.23.2.
vidēji smaga gaita - klīniskie simptomi ilgst mēnešiem
ilgi, pievienojas personības traucējumi
25-59
6.24.
Somatoformi traucējumi (F45)
6.24.1.
viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas
ārstēšanai
10-24
6.24.2.
vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme,
personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas
ārstēšanai
25-59
6.25.
Neirotiski traucējumi (F48)
6.25.1.
viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas
ārstēšanai
10-24
6.25.2.
vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme,
personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas
ārstēšanai
25-59
7.
Nervu sistēmas slimības
(traumas)
(SSK-10: A80-A89; G00-G99; S00-S39)
7.1.
Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras
smadzenes)
7.1.1.
viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla,
ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas
smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu
funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija,
psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm
gadā
0-24
7.1.2.
mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla,
ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas
smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu
funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska
patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3-6 reizes
gadā
25-59
7.1.3.
izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla,
ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas
smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu
funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska
patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7-12 reizes
gadā
60-79
7.1.4.
ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla,
ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas
smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu
funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska
patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12
reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai
kopšana
80-100
7.2.
Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu,
pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi)
7.2.1.
viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas,
veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa
orgānu darbības traucējumi
0-24
7.2.2.
mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas,
veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa
orgānu darbības traucējumi
25-59
7.2.3.
izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas,
veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa
orgānu darbības traucējumi
60-79
7.2.4.
ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas,
veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa
orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība
vai kopšana
80-100
8.
Acu un to palīgorgānu
slimības (traumas)
(SSK-10: A18; B31; B58; C69;
H05-H54; Q12;Q15; S05; T26)
8.1.
Redzes asuma samazinājums
8.1.1.
slimības dēļ
Piezīme. Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru
slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar
atbilstošu korekciju
Skatīt 2. tabulu
8.1.2.
traumas dēļ
Skatīt 3. tabulu
8.2.
Darbspēju zaudējums pēc slimības vai
traumas
Piezīme. Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums
ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks
darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas
patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru
nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai
8.2.1.
afakija (bez papildu redzes
traucējumiem)
8.2.1.1.
vienā acī
10
8.2.1.2.
abās acīs
15
8.2.1.3.
vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs
trūkst
25
8.2.1.4.
ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs
5
8.2.2.
plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs
muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs
spraugu, kā arī plakstiņa saaugums
8.2.2.1.
vienā acī
8.2.2.1.1.
acs pilnīgi aizvērta
20
8.2.2.1.2.
citādi
10
8.2.2.2.
abās acīs
8.2.2.2.1.
acs pilnīgi aizvērta
40
8.2.2.2.2.
citādi
20
8.2.3.
oftalmoplēģija
8.2.3.1.
totāla
30
8.2.3.2.
citādi
10
8.2.4.
rētaina asaru kanālu vai asaru-deguna kanālu
necaurlaidība
10
8.2.5.
homonīmā hemianopsija
8.2.5.1.
pilnīga hemianopsija, kvadrantu
hemianopsija
8.2.5.1.1.
homonīmā hemianopsija
40
8.2.5.1.2.
bitemporālā hemianopsija
25
8.2.5.1.3.
binazālā hemianopsija
10
8.2.5.1.4.
homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā
20
8.2.5.1.5.
homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā
30
8.2.5.1.6.
hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs
trūkst
60
8.2.5.2.
nepilnas hemianopsijas un kvadrantu
hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti
jāpazemina par 5-10 % atkarībā no defekta lieluma
8.2.6.
sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais
diametrs)
8.2.6.1.
sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja
otras acs redzeslauks normāls, t. i., redzeslauks ir vairāk
nekā 100 grādu robežās
8.2.6.1.1.
100 grādu robežās
5
8.2.6.1.2.
60 grādu robežās
10
8.2.6.1.3.
20 grādu robežās
15
8.2.6.1.4.
10 grādu robežās
25
8.2.6.2.
sašaurināts redzeslauks katrai acij
8.2.6.2.1.
100 grādu robežās
15
8.2.6.2.2.
60 grādu robežās
30
8.2.6.2.3.
20 grādu robežās
70
8.2.6.2.4.
10 grādu robežās
90
8.2.6.3.
vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski
akla vai acs trūkst
8.2.6.3.1.
100 grādu robežās
40
8.2.6.3.2.
60 grādu robežās
60
8.2.6.3.3.
20 grādu robežās
90
8.2.6.3.4.
10 grādu robežās
95
8.2.7.
lielas skotomas, t. i., 50 grādu
redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra
acs ir praktiski akla vai acs trūkst
8.2.7.1.
vismaz 1/3 redzeslauka neaptver
20
8.2.7.2.
vismaz 2/3 redzeslauka neaptver
50
8.2.8.
hroniska asinsvadu trakta iekaisuma
gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs
tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja
8.2.8.1.
asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras reizes
gadā un vairāk
40
8.2.9.
tīklenes atslāņošanās
8.2.9.1.
pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu
terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām
8.2.9.1.1.
pirmo gadu pēc operācijas
60
8.2.9.1.2.
otro gadu pēc operācijas
30
8.2.9.1.3.
trešo gadu pēc operācijas un vēlāk
15
8.2.9.2.
ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās
vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās
operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām
redzes funkcijām
8.2.9.2.1.
pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas
60
8.2.9.2.2.
divus gadus pēc šā pielikuma
8.2.9.2.1. apakšpunktā norādītā termiņa
30
8.2.9.2.3.
trīs gadus pēc šā pielikuma 8.2.9.2.2. apakšpunktā
norādītā termiņa
15
8.2.9.3.
tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā
acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst
8.2.9.3.1.
novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procentuālais
apmērs šajā laikā
60
8.2.9.3.2.
pēc pieciem gadiem un vēlāk
40
8.2.10.
glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma
procentuālo apmēru nosaka, ņemot vērā glaukomas stadijas
radītos redzes traucējumus: redzes asuma samazinājumu un
izmaiņas redzes laukā
8.2.11.
šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējuma
procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes
traucējumiem
8.2.12.
medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji
redzes orgānā
8.2.12.1.
piecu gadu ciklā
8.2.12.1.1.
ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols
izņemts)
60
8.2.12.1.2.
citādi
līdz 80
8.2.12.2.
pēc piecu gadu novērošanas, ja nav
metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju
zaudējuma procentuālo apmēru nosaka pēc redzes funkcijām
8.2.13.
diabētiska retinopātija
Piezīme. Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs
tikai no redzes traucējumiem
9.
Ausu un aizauss paugura
slimības (traumas)
(SSK-10: H60-H95; S08.1)
9.1.
Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums
(mezotimpanīta tipa)
5-10
9.2.
Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar
holesteatomu, granulācijām
10-20
9.3.
Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne
mazāk kā 1/3 daļa)
9.3.1.
vienas auss
5
9.3.2.
abu ausu
10
9.4.
Vienpusēja vājdzirdība
9.4.1.
III-IV pakāpe
0-10
9.4.2.
V pakāpe vai kurlums
10-20
9.5.
Abpusēja vājdzirdība
9.5.1.
I-II pakāpe
0-10
9.5.2.
III pakāpe
10-20
9.5.3.
IV pakāpe
20-30
9.5.4.
V pakāpe vai kurlums
45
9.6.
Vestibulārās funkcijas traucējumi
9.6.1.
galvas reiboņi lēkmju veidā (1-2 reizes mēnesī): viegli
veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras
lēkmes
10-20
9.6.2.
galvas reiboņi lēkmju veidā (3-5 reizes mēnesī): mēreni
veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras
lēkmes
30-50
9.6.3.
galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes
mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi,
perifēras vestibulāras lēkmes
60-70
9.7.
Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes
pasliktināšanos
0-5
10.
Asinsrites sistēmas
slimības (traumas)
(SSK-10: I00-I99; S26)
10.1.
Iedzimtas un iegūtas sirdskaites
10.1.1.
iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu
hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem
0-20
10.1.2.
iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar II-III funkcionālās
klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma
traucējumiem
30-50
10.1.3.
iegūtas un iedzimtas sirdskaites, kas norit ar hronisku
III-IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska
ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam
veiktas specializētu EKS vai kardioverteru-defibrilatoru
implantācijas
60-90
10.2.
Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas
hipertrofiskas, restriktīvās)
10.2.1.
ar hronisku II-III funkcionālās klases sirds mazspēju
un/vai zema riska ritma traucējumiem
30-59
10.2.2.
ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju
un/vai augsta riska ritma traucējumiem
60-79
10.2.3.
ar IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta
riska ritma traucējumiem
80-100
10.3.
Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc:
a) pamatslimības;
b) hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm;
c) ritma traucējumiem
10.4.
Hroniska sirds mazspēja
10.4.1.
hroniska sirds mazspēja pēc sirds,
perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma
10.4.1.1.
II funkcionālā klase
10-20
10.4.1.2.
III funkcionālā klase
60-79
10.4.1.3.
IV funkcionālā klase
80-100
10.5.
Primāra arteriāla hipertensija:
10.5.1.
arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti
koriģējama medikamentozi, norit ar:
10.5.1.1.
mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem
stāvokļiem, mēreni izteiktiem to funkcijas traucējumiem
(hroniskas sirds mazspējas funkcionālā klase, ritma
traucējumi, cerebrāli bojājumi, neatgriezeniski bojājumi
citos asinsvadu baseinos)
30-59
10.5.1.2.
mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem
stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas
sirds mazspējas
III-IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas
nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS
vai kardioverteru-defibrilatoru implantācijas, cerebrāli
bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi
citos asinsvadu baseinos: koronāros, nieru, tīklenes)
60-95
11.
Elpošanas sistēmas
slimības (traumas)
(SSK-10: J00-J99; S20-S29;
T27)
11.1.
Pilns deguna trūkums (kaula, skrimšļa un mīksto
audu)
60-75
11.2.
Deguna mīksto audu trūkums (deguna spārnu un
galiņa)
45
11.3.
Deguna galiņa vai deguna spārnu trūkums
20
11.4.
Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju
sašaurinājums)
11.4.1.
ievērojama vienpusēja, mērena abpusēja
5-10
11.4.2.
smaga vienpusēja, izteikta abpusēja
15
11.4.3.
pilnīgs eju sašaurinājums ar stipri apgrūtinātu
elpošanu
20
11.5.
Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to
bojājumu dēļ
11.5.1.
vieglas pakāpes balss aizsmakums fiziskas slodzes
laikā
10
11.5.2.
disfonija un viegli elpošanas traucējumi miera
stāvoklī
20-24
11.5.3.
pastāvīga traheostoma un afonija (balss zudums)
50
11.6.
Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta,
pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu
rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju
traucējumu pakāpi
11.6.1.
I pakāpe (FEV1 60-80 % no NR (normatīvie rādītāji)
un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60-80 % no NR)
10-24
11.6.2.
II pakāpe (FEV1 40-60 % no NR (normatīvie
rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40-60 % no
NR)
25-59
11.6.3.
III pakāpe (FEV1 vairāk par 60 % no NR
(normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) vairāk
par 60 % no NR)
60-100
11.7.
Pulmonektomija (plaušas izņemšana)
50
11.8.
Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas
funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā
11.8.1.
II pakāpe
60-75
11.8.2.
III pakāpe
75-100
11.9.
Krūškurvja deformācija
11.9.1.
mēreni ierobežotas krūškurvja kustības, 0-I pakāpes
elpošanas mazspēja
0-20
11.9.2.
izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, I pakāpes
elpošanas mazspēja
30-40
11.9.3.
izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, II pakāpes
elpošanas mazspēja, kompensēta plaušu sirds
60-79
11.9.4.
izteikti ierobežotas krūškurvja kustības,
III pakāpes elpošanas mazspēja, dekompensēta plaušu
sirds
80-90
11.10.
Bronhiālā astma
11.10.1.
viegla un vidēji smaga persistējoša bronhiālā
astma
10-24
11.10.2.
persistējoša smagas norises bronhiālā astma ar biežiem
ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm,
I-II pakāpes elpošanas mazspēja
25-59
11.10.3.
persistējoša smagas pakāpes bronhiālā astma ar
nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm,
astmatisku stāvokli, II-III pakāpes elpošanas mazspēja
ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi
60-79
11.11.
HOPS
11.11.1.
vidēji smaga HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem
paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II pakāpe
25-59
11.11.2.
HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem,
hroniska elpošanas mazspēja, II-III pakāpe, labā kambara
disfunkcija
60-95
11.12.
Intersticiālās plaušu slimības
Vērtējamas:
pēc pamatslimības; pēc hroniskas elpošanas mazspējas
pakāpes
12.
Gremošanas sistēmas
slimības (traumas)
(SSK-10: K00-K93; S30-S39;
T28)
12.1.
Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga
kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa
izmežģījuma gadījumā
12.1.1.
mēreni sakodiena un košļāšanas funkcijas
traucējumi
20
12.1.2.
izteikti sakodiena un košļāšanas funkcijas
traucējumi
50
12.2.
Augšžokļa vai apakšžokļa daļas zudums bez funkciju
traucējumiem
10
12.3.
Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar mēreniem
košļāšanas funkcijas traucējumiem
40
12.4.
Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar izteiktiem
košļāšanas funkcijas traucējumiem un kosmētisko defektu,
sekundāri valodas traucējumi
80-90
12.5.
Mutes sašaurinājums (lūpas defekts)
12.5.1.
bez siekalu dziedzera fistulas
10-24
12.5.2.
siekalu dziedzera fistula ar pastāvīgu
siekalošanos
25-40
12.6.
Mēles zudums
12.6.1.
distālās trešdaļas līmenī
15
12.6.2.
vidējās trešdaļas līmenī
40
12.6.3.
pilnīgs mēles trūkums (arī valodas traucējumi)
80-90
12.7.
Rīkles vai barības vada sašaurinājums
(stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma
12.7.1.
bez būtiskiem funkciju traucējumiem
10
12.7.2.
apgrūtināta cietās barības rīšana
20
12.7.3.
apgrūtināta šķidrās barības rīšana
40-50
12.7.4.
barības vada necaurlaidība (gastrostoma)
70-90
12.8.
Barības vada slimības
12.8.1.
divertikuloze, barības vada stenoze, kas norit ar
disfagijas malnutricijas sindromu, svara zudumu, sāļu,
skābju-sārmu bufersistēmas traucējumiem
40-70
12.8.2.
pilnīga barības vada plastika. Invaliditāti nosaka
disfagija, kosmētiskais defekts
25-59
12.9.
Kuņģa-zarnu trakta funkciju traucējumi
12.9.1.
saauguma slimība bez funkciju traucējumiem
(apstiprināta rentgenoloģiski)
10-20
12.9.2.
saauguma slimība ar zarnu trakta funkciju
traucējumiem
25-59
12.9.3.
tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz
slēgšanai)
70-90
12.10.
Vēdera priekšējās sienas trūce (pēc
traumas) līdz slēgšanai
12.10.1.
trūces vārtu lielums līdz 10 cm
10
12.10.2.
trūces vārtu lielums līdz 20 cm
20
12.10.3.
trūces vārti, lielāki par 20 cm
30-59
12.11.
Aknu bojājums (hepatīti, cirozes,
traumas)
12.11.1.
kompensēts
10-24
12.11.2.
subkompensēts
25-59
12.11.3.
dekompensēts
12.11.3.1.
ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem
60-79
12.11.3.2.
ar ļoti izteiktiem aknu funkciju traucējumiem
80-90
12.12.
Žultspūšļa izņemšana traumas dēļ
10
12.13.
Kuņģa bojājums ar sekojošu kuņģa rezekciju
un malabsorbcijas un zarnu proliferācijas sindromiem (operēta
kuņģa slimība)
12.13.1.
vieglas pakāpes
10-24
12.13.2.
vidēji smagas pakāpes
25-59
12.13.3.
smagas pakāpes
12.13.3.1.
ar izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem
60-79
12.13.3.2.
ar ļoti izteiktiem gremošanas funkciju
traucējumiem
80-90
12.13.4.
gastrektomija
55-90
12.14.
Liesas izņemšana (traumas dēļ)
10
12.15.
Aizkuņģa dziedzera bojājums, hronisks
recidivējošs pankreatīts
12.15.1.
ekzokrīnās funkcijas traucējumi
12.15.1.1.
vieglas pakāpes malabsorbcijas sindroms
10-24
12.15.1.2.
vidēji izteikts malabsorbcijas sindroms
25-59
12.15.1.3.
izteikts malabsorbcijas sindroms
60-85
12.16.
Pankreatogēns cukura diabēts
Skatīt šā pielikuma
5.1.-5.5. apakšpunktu
12.17.
Tievo zarnu rezekcija
12.17.1.
pēc apjoma
12.17.1.1.
viegla pakāpe (rezekcija līdz 100 cm)
10-24
12.17.1.2.
vidēji smaga pakāpe (rezekcija 100-200 cm)
25-59
12.17.1.3.
smaga pakāpe (rezekcija vairāk par 200 cm),
malabsorbcija
60-90
12.17.2.
pēc malabsorbcijas sindroma izteiktības
pakāpes
12.17.2.1.
viegla pakāpe
10-24
12.17.2.2.
vidēji smaga pakāpe
25-59
12.17.2.3.
smaga pakāpe (nepārtraukta substitūcijas terapija)
60-90
12.18.
Resno zarnu bojājums un rezekcija
12.18.1.
vieglas pakāpes funkciju traucējumi (bojājuma
nošūšana)
10-20
12.18.2.
vidējas pakāpes funkciju traucējumi
(hemikolektomija)
25-59
12.18.3.
smagas pakāpes funkciju traucējumi (totāla
kolektomija)
60-90
12.19.
Cekostoma (resnās zarnas atvere), sigmostoma
70-90
12.20.
Pastāvīga normāli funkcionējoša stoma
55
12.21.
Iekaisīgas zarnu slimības
12.21.1.
nespecifisks čūlains kolīts
12.21.1.1.
viegla pakāpe
10-24
12.21.1.2.
vidēja pakāpe
25-59
12.21.1.3.
smaga gaita
60-90
12.21.1.4.
komplikācijas (ārpuszarnas simptomātika)
60-90
12.21.2.
Krona slimība
12.21.2.1.
viegla gaita
10-24
12.21.2.2.
vidēja gaita
25-59
12.21.2.3.
smaga gaita
60-90
13.
Uroģenitālās sistēmas
slimības (traumas)
(SSK-10: N00-N99; S30-S39;
T28)
13.1.
Nieres izņemšana (ja otrās nieres funkcija
netraucēta)
20
13.2.
Nieres izņemšana un:
13.2.1.
otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar
samazinātu nieres funkciju (hroniska I-II pakāpes nieru
mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums)
25-59
13.2.2.
otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar
pazeminātu nieres funkciju (hroniska III-IV pakāpes
nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums)
60-79
13.2.3.
nepieciešama nieres funkciju aizstājterapija (dialīze
vai nieres transplantācija)
100
13.3.
Urīnizvadsistēmas orgānu funkciju
traucējumi
13.3.1.
neliels urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums
(bez būtiskiem urinācijas traucējumiem)
10
13.3.2.
urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums un/vai
urīnpūšļa tilpuma samazināšanās (ar biežiem urinācijas
traucējumiem)
20
13.3.3.
urīnvada vai urīnizvadkanāla necaurlaidība (regulāra
katetrizācija) vai uroģenitālā fistula (urīna
nesaturēšana), pastāvīgais katetrs.
Piezīme. Urīna nesaturēšanai
jābūt objektīvi pierādītai
65
13.4.
Hronisks intersticiāls abakteriāls
nefrīts
13.4.1.
hronisks intersticiāls nefrīts ar retiem
paasinājumiem
0-24
13.4.2.
hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku
I-II pakāpes nieru mazspēju (pēc GFĀ), ar vidēji biežiem
paasinājumiem
25-59
13.4.3.
hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku
III-IV pakāpes nieru mazspēju, glomerulu filtrācijas
ātrums
60-79
13.4.4.
hronisks intersticiāls nefrīts, nepieciešama nieru
aizstājterapija
100
13.5.
Hroniskas glomerulopātijas
13.5.1.
hronisks nefrīts vai nefrotisks sindroms ar retiem
uzliesmojumiem
0-20
13.5.2.
hroniska glomerulopātija ar hronisku I-II pakāpes
nieru mazspēju bez nefrotiska sindroma vai nefrotiska
sindroma aktivitāte ar sekundāru arteriālu hipertensiju vai
bez tās
25-59
13.5.3.
medikamentozi rezistents persistējoši nefrotisks
sindroms vai bieži recidivējošs nefrotisks sindroms
(vai smaga arteriāla hipertensija)
40-59
13.5.4.
hronisks III-IV pakāpes glomerulonefrīts vai
hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja un nefrotisks
sindroms aktivitātē
60-79
13.5.5.
hronisks glomerulonefrīts un nieru aizstājterapija
100
13.6.
Nieru policistiskās slimības (ADNP vai
medulāra "sūkļa" niere)
13.6.1.
nieru policistiska slimība ar saglabātu nieru funkciju,
bet biežām urīnceļu infekcijām un/vai nierakmeņiem,
un/vai cistu infekcijām (hemorāģiskām un/vai ekstrarenālām
manifestācijām)
25-59
13.6.2.
nieru policistiska slimība ar hronisku
I-II pakāpes nieru mazspēju
25-59
13.6.3.
nieru policistiska slimība ar hronisku
I-II pakāpes nieru mazspēju un šā pielikuma
13.6.1. apakšpunktā minētajām komplikācijām
60-79
13.6.4.
nieru policistiska slimība ar hronisku
III-IV pakāpes nieru mazspēju un/vai smagu sekundāru
arteriālu hipertensiju
60-79
13.6.5.
nieru policistiska slimība un nieru
aizstājterapija
100
13.7.
Hroniska obstruktīva uropātija
13.7.1.
hroniska obstruktīva uropātija, asimptomātiska
10-24
13.7.2.
hroniska obstruktīva uropātija ar biežiem urīnceļu
infekciju uzliesmojumiem un/vai retām nierakmeņu lēkmēm,
un/vai nekoriģētu arteriālu hipertensiju, un/vai
nelikvidējamu iemeslu
25-59
13.7.3.
hroniska obstruktīva uropātija un hroniska
I-II pakāpes nieru mazspēja ar retiem
uzliesmojumiem
25-59
13.7.4.
hroniska obstruktīva uropātija un hroniska
I-II pakāpes nieru mazspēja ar biežiem uzliesmojumiem un
šā pielikuma 13.6.1. apakšpunktā minētajām
komplikācijām
60-79
13.7.5.
hroniska obstruktīva uropātija un hroniska
III-IV pakāpes nieru mazspēja
60-79
13.7.6.
hroniska obstruktīva uropātija un nieru
aizstājterapija
100
13.8.
Dzimumorgānu sistēmas bojājums
13.8.1.
uroģenitālā vagīnas fistula (taisnās zarnas vagīnas
fistula)
65
13.8.2.
dzimumlocekļa daļēja amputācija ar saglabātu
sfinkteru
30
13.8.3.
dzimumlocekļa amputācija pie pamatnes
65
14.
Muskuļu, skeleta un
saistaudu slimības (traumas)
(SSK-10: M00-M99;
S22-S24; S32-S34)
14.1.
Mugurkauls
14.1.1.
viegli izteikti statikas, balsta un kustību funkciju
traucējumi
0-20
14.1.2.
mēreni izteikti statikas, balsta un kustību funkciju
traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā
iegurņa funkciju darbības traucējumi
25-55
14.1.3.
izteikti statikas, balsta un kustību funkciju
traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā
iegurņa funkciju darbības traucējumi
60-75
14.1.4.
ļoti izteikti statikas, balsta un kustību funkciju
traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā
iegurņa funkciju darbības traucējumi, kas prasa pastāvīgu
palīdzību vai kopšanu
80-100
14.2.
Podagra (M10)
14.2.1.
skarto locītavu vieglas pakāpes funkcijas
ierobežojumi
10-20
14.2.2.
skarto locītavu mēreni izteikti funkcijas ierobežojumi,
intersticiāls nefrīts, nierakmeņu slimība, hronisks
pielonefrīts ar retiem paasinājumiem, nieru mazspēja I-II
stadijā (pēc GFĀ)
30-50
14.2.3.
smagas pakāpes locītavu funkcijas
traucējumi, nieru mazspēja
14.2.3.1.
III stadija
60-75
14.2.3.2.
IV stadija
80-95
14.3.
Hronisks osteomielīts ar drenējamu dobumu
(M86.4)
35-65
15.
Ievainojumi, saindēšanās
un citas ārējas iedarbes sekas
(SSK-10: S00-S99;
T00-T98)
Augšējā ekstremitāte
Roka
vadošā
nevadošā
15.1.
Lāpstiņa un atslēgas kauls
15.1.1.
pleca joslas funkciju traucējumi, kas
radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai
akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma
plīsuma
15.1.1.1.
neliela deformācija, muskuļu hipotrofija, pazemināts
ekstremitātes spēks
10
5
15.1.1.2.
izteikta deformācija, muskuļu hipotrofija, mēreni
ierobežots kustīgums pleca locītavā
20
15
15.1.1.3.
nesaaudzis vecs lūzums, neīsta locītava
30
25
Pleca locītava
15.2.
Ankiloze
40
30
15.3.
Patoloģisks kustīgums pleca locītavā pēc pleca kaula
vai lāpstiņas rezekcijas
40
30
15.4.
Pleca locītavas kontraktūra
15.4.1.
viegla pakāpe (fleksija 150-120 grādu,
ekstensija
60-40 grādu, abdukcija 170-120 grādu)
10
5
15.4.2.
vidēja pakāpe (fleksija 115-75 grādi,
ekstensija
35-30 grādu, abdukcija 115-75 grādi)
15
10
15.4.3.
smaga pakāpe (fleksija, mazāka par 75 grādiem,
ekstensija, mazāka par 30 grādiem, abdukcija, mazāka par
75 grādiem)
30
25
15.5.
Pleca locītavas ieraduma mežģījums
15
10
Augšdelms
15.6.
Augšējās ekstremitātes un lāpstiņas (vai tās daļas)
zudums
75
55
15.7.
Augšējās ekstremitātes zudums pēc eksartikulācijas vai
amputācijas stumbrs pleca kaula augšējās trešdaļas
līmenī
75
55
15.8.
Pleca kaula amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās
trešdaļas līmenī
70
50
15.9.
Augšdelma kaula neīsta locītava
50
35
Elkoņa locītava
15.10.
Patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā pēc elkoņa
locītavu veidojošo kaulu rezekcijas
55
40
15.11.
Elkoņa locītavas ankiloze
15.11.1.
funkcionāli izdevīgā stāvoklī (60-90 grādu)
40
25
15.11.2.
funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (leņķis, mazāks par
60 grādiem vai lielāks par 90 grādiem)
40
30
15.12.
Elkoņa locītavas kontraktūra
15.12.1.
viegla kontraktūra (fleksija 130-120 grādu,
ekstensija 5-20 grādu)
10
5
15.12.2.
mērena kontraktūra (fleksija 120-90 grādu,
ekstensija 20-45 grādi)
20
15
15.12.3.
izteikta kontraktūra (0-45 grādi)
40
25
Apakšdelms
15.13.
Apakšdelma zudums pēc eksartikulācijas elkoņa locītavā
vai apakšdelma amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas
līmenī
70
40
15.14.
Apakšdelma amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās
trešdaļas līmenī
70
50
15.15.
Neīsta locītava
15.15.1.
viena kaula
15
10
15.15.2.
abu kaulu
30
25
15.16.
Apakšdelma funkciju traucējumi
15.16.1.
viegli pronācijas un supinācijas traucējumi plaukstas
locītavā, muskuļu hipotrofija
10
5
15.16.2.
vidēji izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi,
mēreni izteikta deformācija, mēreni izteikts kustību
ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās
15
10
15.16.3.
izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi vai
izteikta deformācija, vai izteikts kustību ierobežojums
elkoņa un plaukstas locītavās
30
25
Plaukstas locītava
15.17.
Plaukstas locītavas ankiloze
15.17.1.
funkcionāli izdevīgā stāvoklī (fleksija līdz
60 grādiem, ekstensija līdz 30 grādiem)
20
15
15.17.2.
funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija
60-80 grādu, ekstensija 30-70 grādu)
40
30
15.18.
Plaukstas locītavas kontraktūra
15.18.1.
viegli izteikta (fleksija 0-60 grādu,
ekstensija
0-50 grādu)
10
0
15.18.2.
vidēji izteikta (fleksija 0-30 grādu,
ekstensija
0-30 grādu)
15
10
15.18.3.
izteikta kontraktūra (fleksija 0-10 grādu;
ekstensija
0-10 grādu)
24
15
Plauksta
15.19.
Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai
plaukstas pamata kaulu līmenī
15.19.1.
vienas rokas
70
50
15.19.2.
abu roku
100
15.20.
Karpālo vai metakarpālo kaulu neīsta locītava
15
10
15.21.
Plaukstas funkciju traucējumi -
deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena
funkcijas traucējumi
15.21.1.
viegli izteikti
10
0
15.21.2.
mēreni izteikti
15
10
15.21.3.
izteikti
25-30
15
Plaukstas pirksti
Pirmais pirksts (īkšķis)
15.22.
Naga falangas mīksto audu izteikts defekts,
deformācija
5
0
15.23.
Amputācijas stumbrs
15.23.1.
naga falangas līmenī
5
0
15.23.2.
starpfalangu locītavas līmenī
10
5
15.24.
Pirksta zudums
20
10
15.25.
Abu īkšķu zudums
50
15.26.
Pirksta un metakarpālā kaula vai tā daļas zudums
25
20
15.27.
Ankiloze starpfalangu locītavā
15.27.1.
funkcionāli izdevīgā stāvoklī
5
0
15.27.2.
funkcionāli neizdevīgā stāvoklī
15
10
15.28.
Ankiloze divās locītavās
15.28.1.
funkcionāli izdevīgā stāvoklī (pirksts pussaliektā
stāvoklī)
10
5
15.28.2.
funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (pirksts iztaisnotā vai
saliektā stāvoklī)
20
15
15.29.
Pirksta kontraktūra
15.29.1.
viegli izteikta
5
0
15.29.2.
mēreni izteikta - pirksts funkcionāli izdevīgā
(pussaliektā) stāvoklī
10
5
15.29.3.
izteikta - pirksts funkcionāli neizdevīgā (iztaisnotā
vai saliektā) stāvoklī
20
15
Otrais pirksts (rādītājs)
15.30.
Izteikts naga falangas mīksto audu defekts,
deformācija, amputācijas stumbrs naga falangas distālās daļas
līmenī
5
0
15.31.
Amputācijas stumbrs
15.31.1.
naga falangas proksimālās daļas vai distālās
starpfalangu locītavas līmenī
5
0
15.31.2.
vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas
līmenī
10
5
15.31.3.
pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī
(pirksta zudums)
15
10
15.32.
Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā
daļu
20
15
15.33.
Pirksta funkciju traucējumi
15.33.1.
viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu
locītavas ankiloze)
5
0
15.33.2.
pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā
stāvoklī (proksimālās starpfalangu vai metakarpofalangeālās
locītavas ankiloze)
10
5
15.33.3.
pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā
vai saliektā stāvoklī (divu vai triju locītavu ankiloze)
15
10
Trešais, ceturtais vai piektais
pirksts
15.34.
Amputācijas stumbrs
15.34.1.
naga falangas vai distālās starpfalangu locītavas
līmenī
5
0
15.34.2.
vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas
līmenī
5
0
15.34.3.
pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī
(pirksta zudums)
10
5
15.35.
Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā
daļu
15
10
15.36.
Pirksta funkciju traucējumi
15.36.1.
viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu
locītavas ankiloze)
5
0
15.36.2.
pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā
stāvoklī (proksimālās vai metakarpofalangeālās locītavas
ankiloze)
10
5
15.36.3.
pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā
vai saliektā stāvoklī (visu locītavu ankiloze)
15
10
Vienas plaukstas vairāki pirksti
15.37.
Vienas plaukstas divu pirkstu zudums
15.37.1.
pirmā un otrā vai trešā (I+II), (I+III)
24
20
15.37.2.
pirmā un ceturtā vai piektā (I+IV), (I+V)
20
15
15.37.3.
otrā un trešā vai ceturtā, vai piektā (II+III),
(II+IV), (II+V)
15
10
15.37.4.
trešā un ceturtā vai piektā (III+IV), (III+V)
15
10
15.37.5.
ceturtā un piektā (IV+V)
10
5
15.38.
Vienas plaukstas triju pirkstu zudums
15.38.1.
pirmā un otrā, un trešā vai ceturtā, vai piektā
(I+II+III), (I+II+IV), (I+II+V)
50
40
15.38.2.
pirmā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+III+IV),
(I+III+V)
40
30
15.38.3.
pirmā un ceturtā, un piektā (I+IV+V)
30
25
15.38.4.
otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (II+III+IV),
(II+III+V)
20
15
15.38.5.
otrā un ceturtā, un piektā (II+IV+V)
20
15
15.38.6.
trešā un ceturtā, un piektā (III+IV+V)
15
10
15.39.
Vienas plaukstas četru pirkstu zudums
15.39.1.
pirmā, otrā un trešā, un ceturtā vai piektā
(I+II+III+IV), (I+II+III+V)
55
45
15.39.2.
pirmā, otrā, ceturtā un piektā (I+II+IV+V)
55
45
15.39.3.
pirmā, trešā, ceturtā un piektā (I+III+IV+V)
50
40
15.39.4.
otrā, trešā, ceturtā un piektā (II+III+IV+V)
40
30
15.40.
Visu pirkstu zudums
15.40.1.
vienas plaukstas
70
50
15.40.2.
abu plaukstu
90
15.41.
Plaukstas visu pirkstu kontraktūra
15.41.1.
viegli izteikta
15
10
15.41.2.
kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā
stāvoklī
20
15
15.41.3.
kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai
saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)
50
40
15.42.
Plaukstas četru pirkstu (II-III-IV-V)
kontraktūra
15.42.1.
viegli izteikta
10
5
15.42.2.
kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā
stāvoklī
15
10
15.42.3.
kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai
saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)
40
30
Piezīme. Pirkstu
trūkums: 1. pirksta zudums - abu falangu amputācija,
pārējos pirkstos - ne mazāk kā pamatfalangas vidējās
trešdaļas līmenī
Iegurnis
15.43.
Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu
lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma
15.43.1.
viegli statikas traucējumi
10-24
15.43.2.
mēreni statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu
vienā gūžas locītavā
25-40
15.43.3.
izteikti statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu
abās gūžas locītavās
60-80
Apakšējā ekstremitāte
Gūžas locītava
15.44.
Gūžas locītavas ankiloze
15.44.1.
funkcionāli izdevīgā - iztaisnotā stāvoklī
30
15.44.2.
funkcionāli neizdevīgā - saliektā (0-120 grādu)
stāvoklī
45
15.45.
Gūžas locītavas kontraktūra
15.45.1.
viegli izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums līdz 5
cm, fleksija 0-100 grādu, ekstensija
0-10 grādu)
10
15.45.2.
mēreni izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums 5-7 cm,
fleksija 0-70 grādu, ekstensija 0-5 grādi)
20
15.45.3.
izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums vairāk par 7
cm, fleksija, mazāka par 60 grādiem, ekstensija
0 grādu)
55
15.46.
Nereponēts gūžas locītavas mežģījums
40-50
Augšstilbs
15.47.
Eksartikulācija gūžas locītavā
75
15.48.
Augšstilba amputācijas stumbrs
15.48.1.
augšējās trešdaļas līmenī
15.48.1.1.
vienai kājai
60
15.48.1.2.
abām kājām
90-100
15.48.2.
vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī
15.48.2.1.
vienai kājai
40
15.48.2.2.
abām kājām
70-80
15.49.
Augšstilba kaula neīsta locītava
15.49.1.
vienai kājai
50
15.49.2.
abām kājām
75-80
Ceļa locītava
15.50.
Patoloģisks kustīgums ceļa locītavā
15.50.1.
vienai kājai
20
15.50.2.
abām kājām
35-50
15.51.
Ceļa locītavas ankiloze
15.51.1.
funkcionāli izdevīgā - iztaisnotā
stāvoklī
15.51.1.1.
vienai kājai
30
15.51.1.2.
abām kājām
50-60
15.51.2.
funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija,
ne mazāka par 20 grādiem)
15.51.2.1.
vienai kājai
40
15.51.2.2.
abām kājām
70-80
15.52.
Ceļa locītavas kontraktūra
15.52.1.
viegli izteikta (fleksija
10-100 grādu; ekstensija 10-80 grādu)
15.52.1.1.
vienai kājai
10
15.52.1.2.
abām kājām
20
15.52.2.
vidēji izteikta (fleksija 90 grādu;
ekstensija, mazāka par 80 grādiem)
15.52.2.1.
vienai kājai
20
15.52.2.2.
abām kājām
40
15.52.3.
izteikta kontraktūra (fleksija, mazāka par
30 grādiem; ekstensija 0 grādu)
15.52.3.1.
vienai kājai
35-40
15.52.3.2.
abām kājām
70-80
Apakšstilbs
15.53.
Apakšstilba eksartikulācija ceļa
locītavā
15.53.1.
vienai kājai
50
15.53.2.
abām kājām
75
15.54.
Apakšstilba amputācijas stumbrs augšējās
trešdaļas līmenī
15.54.1.
vienai kājai
45
15.54.2.
abām kājām
70
15.55.
Apakšstilba amputācijas stumbrs vidējās vai
apakšējās trešdaļas līmenī
15.55.1.
vienai kājai
40
15.55.2.
abām kājām
65
15.56.
Apakšstilba kaulu neīsta locītava
15.56.1.
abu kaulu
30
15.56.2.
lielā lielakaula
25
15.56.3.
mazā lielakaula
0
Pēdas locītava
15.57.
Patoloģisks kustīgums pēdas locītavā
(dorsālfleksija 0-30 grādu, plantārā fleksija
0-70 grādu)
15.57.1.
vienā
10-15
15.57.2.
abās
25-30
15.58.
Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli
izdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija 0-20 grādu, plantārā
fleksija 0-40 grādu)
15.58.1.
vienā
10-15
15.58.2.
abās
25-30
15.59.
Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli
neizdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija, lielāka par
10 grādiem, plantārā fleksija, lielāka par
10 grādiem)
15.59.1.
vienā
30
15.59.2.
abās
60-70
15.60.
Pēdas locītavas kontraktūra
15.60.1.
viegli izteikta (dorsālfleksija 0-20 grādu,
plantārā fleksija 0-40 grādu)
5
15.60.2.
vidēji izteikta (dorsālfleksija 0-10 grādu,
plantārā fleksija 0-20 grādu)
10
15.60.3.
izteikta kontraktūra (dorsālfleksija, lielāka par
10 grādiem, plantārā fleksija, mazāka par
20 grādiem)
30
Pēda
15.61.
Pēdas eksartikulācija vai amputācija (pēc
Lisfranka, Šopara, Pirogova metodes)
15.61.1.
vienas pēdas
50
15.61.2.
abu pēdu
70
15.62.
Pēdas amputācija metatarsālo
kaulu līmenī (pēc Šarpa metodes)
15.62.1.
vienas pēdas
20
15.62.2.
abu pēdu
40
15.63.
Pēdas funkciju traucējumi pēc pēdas kaulu
lūzuma vai mežģījuma
15.63.1.
viegli kustību un balsta traucējumi
15.63.1.1.
vienā
0
15.63.1.2.
abās
10
15.63.2.
pēdas deformācija ar viegliem balsta un
kustību funkciju traucējumiem
15.63.2.1.
vienā
10
15.63.2.2.
abās
20
15.63.3.
pēdas deformācija ar mēreniem balsta un
kustību funkciju traucējumiem
15.63.3.1.
vienā
25-30
15.63.3.2.
abās
40-50
Pēdas pirksti
15.64.
Visu pēdas pirkstu amputācija pamatfalangu
līmenī vai eksartikulācija metatarsofalangeālajās
locītavās
15.64.1.
vienā
10
15.64.2.
abās
20
15.65.
Pirmā pirksta un atbilstošā metatarsālā kaula vai tā
daļas zudums
20
15.66.
Pirmā pirksta eksartikulācija metatarsofalangeālajā
locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī
10
15.67.
Jebkura pēdas pirksta (izņemot pirmo) eksartikulācija
metatarsofalangeālajā locītavā vai amputācijas stumbrs
pamatfalangas līmenī
0
15.68.
Pirksta (izņemot pirmo) un metatarsālā kaula distālās
trešdaļas zudums
10
15.69.
Pirksta (izņemot pirmo) vienas vai divu
falangu zudums
15.69.1.
viena-divu pirkstu
0
15.69.2.
trīs-četru pirkstu
5
15.70.
Pēctraumas tromboflebīts ar limfostāzi,
trofikas traucējumiem
15.70.1.
viegla pakāpe
0
15.70.2.
vidēja pakāpe
15
15.70.3.
izteikta pakāpe
15.70.3.1.
bez trofiskām čūlām
20
15.70.3.2.
ar trofiskām čūlām
30-40
15.71.
Pēctraumas osteomielīts ar strutojošu procesu,
funkcionējošu fistulu (paasinājuma biežums, ilgums,
ekstremitātes funkciju traucējumu pakāpe)
30-60
Mīkstie audi
15.72.
Rētas sejas vai kakla priekšējā sānu
virsmā
15.72.1.
sejas kosmētisks defekts
15-24
15.72.2.
sejas izkropļojums
25-50
15.72.3.
sejas izkropļojums ar atbaidošu izskatu
60-75
15.73.
Rētas uz ķermeņa un ekstremitātēm
15.73.1.
rētas laukuma lielums 1-2 %
5
15.73.2.
rētas laukuma lielums 3-4 %
10
15.73.3.
rētas laukuma lielums 5-10 %
15
15.73.4.
rētas laukums, lielāks par 10 %
Piezīmes.