2. pants

Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 2. jūnijā.

Ministru prezidentes pienākumu

izpildītāja ‒

tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Zemkopības ministrs A. Krauze

Pielikums

Ministru kabineta

2025. gada 20. maija

noteikumiem Nr. 301

"1. pielikums

Ministru kabineta

2015. gada 14. aprīļa

noteikumiem Nr. 194

Kultūraugu un zemes izmantošanas

veidu kodi un atbilstošais marķētas dīzeļdegvielas daudzums par

vienu hektāru

Marķētas dīzeļdegvielas daudzumu par vienu platību maksājumu

saņemšanai deklarētu un apstiprinātu lauksaimniecībā izmantojamās

zemes hektāru, kā arī tādas meža vai purva zemes hektāru, kurā

kultivē dzērvenes vai mellenes, vai zemes hektāru zem zivju

dīķiem aprēķina saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli"

18. panta piektās daļas 3. punktu.

Nr.

p. k.

Kultūraugi, zemes

izmantošanas veids

Kods

Litri uz vienu hektāru

1.

Graudaugi

1.1.

Auzas

140

100

1.2.

Auzas ar stiebrzāļu vai

tauriņziežu pasēju

141

100

1.3.

Kvieši, vasaras

111

100

1.4.

Kvieši, vasaras, ar stiebrzāļu

vai tauriņziežu pasēju

113

100

1.5.

Kvieši, ziemas

112

100

1.6.

Kvieši, ziemas, ar stiebrzāļu

pasēju vai tauriņziežu pasēju

117

100

1.7.

Speltas kvieši, vasaras, ar

stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju

118

100

1.8.

Speltas kvieši, ziemas, ar

stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju

119

100

1.9.

Mieži, vasaras

131

100

1.10.

Mieži, vasaras, ar stiebrzāļu

vai tauriņziežu pasēju

133

100

1.11.

Mieži, ziemas

132

100

1.12.

Mieži, ziemas, ar stiebrzāļu

pasēju vai tauriņziežu pasēju

135

100

1.13.

Rudzi

121

100

1.14.

Rudzi ar stiebrzāļu pasēju vai

tauriņziežu pasēju

124

100

1.15.

Rudzi, populācijas šķirnes, t.

sk. 'Kaupo'

122

100

1.16.

Rudzi, populācijas šķirnes, t.

sk. 'Kaupo', ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu

pasēju

125

100

1.17.

Tritikāle, vasaras

150

100

1.18.

Tritikāle, vasaras, ar

stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju

152

100

1.19.

Tritikāle, ziemas

151

100

1.20.

Tritikāle, ziemas, ar stiebrzāļu

pasēju vai tauriņziežu pasēju

154

100

1.21.

Griķi

160

100

1.22.

Griķi ar tauriņziežu pasēju

161

100

1.23.

Graudaugu un vīķu maisījums,

kurā vīķi > 50 %

447

100

1.24.

Graudaugu un zirņu vai vīķu

maisījums ar stiebrzāļu pasēju, kur proteīnaugi ir > 50

%

446

100

1.25.

Graudaugu un zirņu vai vīķu

maisījums, kur proteīnaugi ir > 50 %

445

100

1.26.

Speltas kvieši, vasaras

115

100

1.27.

Speltas kvieši, ziemas

116

100

1.28.

Cietie kvieši, vasaras

180

100

1.29.

Cietie kvieši, vasaras, ar

stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju

181

100

2.

Zālāji

2.1.

Stiebrzāļu un lopbarības zālaugu maisījumi

2.1.1.

Ilggadīgie zālāji

710

1801/1452/603

2.1.2.

Aramzemē sētu stiebrzāļu vai

lopbarības zālaugu (arī proteīnaugu) maisījums

720

1801/1452/603

2.1.3.

Aramzemē sētu stiebrzāļu vai

tauriņziežu maisījums, kur tauriņzieži ir > 50 %

760

1801/1452/603

2.2.

Stiebrzāles tīrsējā

2.2.1.

Pļavas timotiņš sēklas

ieguvei

731

100

2.2.2.

Pļavas auzene sēklas

ieguvei

732

100

2.2.3.

Hibrīdā airene sēklas

ieguvei

733

100

2.2.4.

Daudzziedu viengadīgā airene

sēklas ieguvei

734

100

2.2.5.

Sarkanā auzene sēklas

ieguvei

735

100

2.2.6.

Ganību airene sēklas

ieguvei

736

100

2.2.7.

Niedru auzene sēklas

ieguvei

737

100

2.2.8.

Pļavas skarene sēklas

ieguvei

738

100

2.2.9.

Kamolzāle sēklas ieguvei

739

100

2.2.10.

Citur neminētas stiebrzāles

713

60

2.2.11.

Auzeņairene sēklas ieguvei

761

60

3.

Tauriņzieži, tai skaitā pākšaugi tīrsējā

3.1.

Sarkanais āboliņš

723

100

3.2.

Inkarnāta āboliņš

781

100

3.3.

Sarkanais āboliņš sēklas

ieguvei

773

100

3.3.1

Inkarnāta āboliņš sēklas

ieguvei

782

100

3.4.

Baltais āboliņš

724

100

3.5.

Baltais āboliņš sēklas

ieguvei

774

100

3.6.

Bastarda āboliņš

725

100

3.7.

Bastarda āboliņš sēklas

ieguvei

775

100

3.8.

Lucerna

726

1804/1455/1006

3.9.

Lucerna sēklas ieguvei

776

100

3.10.

Austrumu galega

727

100

3.11.

Austrumu galega sēklas

ieguvei

777

100

3.12.

Ragainais vanagnadziņš

728

100

3.13.

Ragainais vanagnadziņš sēklas

ieguvei

778

100

3.14.

Amoliņš

729

100

3.15.

Amoliņš sēklas ieguvei

779

100

3.16.

Esparsete

714

100

3.17.

Esparsete sēklas ieguvei

784

100

3.18.

Lauka pupas

410

100

3.19.

Pupas ar stiebrzāļu pasēju vai

tauriņziežu pasēju

411

100

3.20.

Zirņi

420

100

3.21.

Zirņi ar stiebrzāļu pasēju vai

tauriņziežu pasēju

421

100

3.22.

Lupīna (saldā jeb dzeltenā,

baltā, šaurlapu)

430

100

3.23.

Vīķi, vasaras

441

100

3.24.

Vīķi, vasaras, sēklas

ieguvei

471

100

3.25.

Vīķi, ziemas

442

100

3.26.

Vīķi, ziemas, sēklas

ieguvei

472

100

3.27.

Soja

443

100

3.28.

Soja sēklas ieguvei

473

100

3.29.

Soja ar stiebrzāļu pasēju vai

tauriņziežu pasēju

444

100

4.

Zaļmasas augi un lopbarības sakņaugi

4.1.

Citur neminēta kukurūza

741

100

4.1.1

Citur neminēta kukurūza ar

starpkultūru

742

100

4.1.2

Citur neminēta kukurūza ar

zālāju pasēju

743

100

4.2.

Lopbarības bietes,

cukurbietes

831

290

5.

Eļļas

augi un šķiedraugi

5.1.

Kaņepes

170

100

5.2.

Lini, šķiedras

310

100

5.3.

Lini, eļļas

330

100

5.4.

Rapsis, vasaras

211

100

5.5.

Rapsis, ziemas

212

100

5.6.

Ripsis, vasaras

213

100

5.7.

Ripsis, ziemas

214

100

6.

Dārzeņi

6.1.

Sēklas kartupeļi

821

290

6.2.

Cietes kartupeļi

825

290

6.3.

Kartupeļi, kas citur nav

minēti

820

290

6.4.

Tomāti

826

290

6.5.

Ziedkāposti

842

290

6.6.

Citur neminēti kāposti (baltie

vai sarkanie galviņkāposti, rožu jeb Briseles kāposti, galda

kolrābji, sparģeļkāposti, virziņkāposti jeb Savojas kāposti,

lapu kāposti, brokoļi, Pekinas kāposti, izņemot lopbarības

kāpostus)

870

290

6.7.

Burkāni

843

290

6.8.

Galda bietes, mangolds (lapu

bietes)

844

290

6.9.

Gurķi un kornišoni

845

290

6.10.

Sīpoli, šalotes sīpoli,

maurloki, lielloku sīpoli un batūni

846

290

6.11.

Ķiploki

847

290

6.12.

Puravi

849

290

6.13.

Galda rāceņi, turnepši

851

290

6.14.

Galda kāļi

856

290

6.15.

Selerijas

852

290

6.16.

Redīsi un melnie rutki

853

290

6.17.

Pētersīļi

854

290

6.18.

Pastinaki

855

290

6.19.

Dārza ķirbji, cukīni, kabači,

patisoni

857

290

6.20.

Vīģlapu ķirbis

888

290

6.21.

Lielaugļu ķirbis

886

290

6.22.

Muskata ķirbis

887

290

6.23.

Parastās jeb dārza pupiņas

859

290

6.24.

Skābenes

860

290

6.25.

Spināti

862

290

6.26.

Mārrutki

863

290

6.27.

Salāti

864

290

6.28.

Parastās dilles

874

290

6.29.

Topinambūri

865

290

6.30.

Paprika

867

290

6.31.

Baklažāni

868

290

6.32.

Sparģeļi

869

290

6.33.

Dārzeņi, ja vienlaidu platībā

augošas SA7 atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu

sugas katra aizņem mazāk par 0,1 ha un kopējā saimniecības

aramzemes platība nav lielāka par 10 ha

871

290

7.

Augļi

un ogas

7.1.

Zemenes

926

180

7.2.

Arbūzi un melones

937

180

8.

Ilggadīgie stādījumi

8.1.

Ābeles

911

180

8.2.

Bumbieres

912

180

8.3.

Saldie un skābie ķirši

932

180

8.4.

Plūmes

914

180

8.5.

Aronijas

918

180

8.6.

Smiltsērkšķi

919

180

8.7.

Avenes

921

180

8.8.

Upenes

922

180

8.9.

Sarkanās un baltās jāņogas

933

180

8.10.

Krūmmellenes (zilenes)

924

180

8.11.

Lielogu dzērvenes

934

180

8.12.

Ērkšķogas

927

180

8.13.

Krūmcidonijas

928

180

8.14.

Kazenes

929

180

8.15.

Dārza pīlādži

931

180

8.16.

Vīnogas

935

180

8.17.

Plūškoks

915

180

8.18.

Augļu koki un ogulāji (izņemot

zemenes), ja vienlaidu platībā augošas SA7

atbalsttiesīgās augļu koku un ogulāju sugas katra aizņem

mazāk par 0,1 ha

950

180

8.19.

Citur neminēti ilggadīgie

stādījumi ēdamo augļu un ogu ieguvei

952

60

8.20.

Kokaugu stādaudzētavas

lauksaimniecības zemē

640

60

8.21.

Rabarberi

861

180

8.22.

Sausserdis

938

180

8.23.

Irbene

939

180

8.24.

Lavanda

885

180

9.

Pārējie

9.1.

Garšaugi un kultivēti

ārstniecības augi (fenhelis, baziliks, timiāns, estragons,

anīss, majorāns, oregano jeb raudene, salvija, izops,

piparmētra, pupumētra, vērmeles, lofants, naktssvece,

deviņvīru spēks, ābolmētra, citronmelisa, tauksakne,

ehinācija, ārstniecības lupstāja, dižzirdzene, raspodiņš,

sirds mātere)

848

100

9.2.

Sierāboliņš

880

100

9.3.

Kumelīte, vasaras

889

100

9.4.

Kumelīte, ziemas

890

100

9.5.

Kliņģerīte

882

100

9.6.

Cigoriņš

883

100

9.7.

Ārstniecības gurķene

884

100

9.8.

Sējas koriandrs jeb kinza

877

100

9.9.

Ķimenes

878

100

9.10.

Mārdadzis

879

100

9.11.

Sinepe, tostarp baltā

sinepe

215

100

9.12.

Sinepe ar tauriņziežu

pasēju

216

100

9.13.

Facēlija

715

100

9.14.

Facēlija ar tauriņziežu

pasēju

716

100

9.14.1

Eļļas rutks sēklas ieguvei

218

100

9.14.2

Velna auzas sēklas ieguvei

783

100

9.14.3

Sorgo, Sudānas zāle, sorgo

hibrīdi sēklas ieguvei

784

100

9.15.

Tabaka

340

100

9.16.

Nektāraugi savstarpējos

maisījumos vai citur neminētie nektāraugi (t. sk. zilā

kāpnīte, malva, izops, mātere, gurķumētra, salvija,

citronmētra, tauksakne, raudene)

940

100

9.17.

Citi kultivēti nektāraugi

(ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa (citronmētra,

citronmelisa), daglītis, dedestiņa, kaķumētra,

rudzupuķe)

930

60

9.18.

Papuve, izņemot zaļmēslojuma

augu papuvi (ja papuvju platība nepārsniedz 30 % no kopējās

vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētās un

apstiprinātās platības)

610

100

9.19.

Zaļmēslojuma augu papuve (ja

papuvju platība nepārsniedz 30 % no kopējās vienotā platības

maksājuma saņemšanai deklarētās un apstiprinātās

platības)

612

100

9.20.

Saulespuķe

960

100

9.21.

Dažādi kultūraugi nelielā

aramzemes platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu

laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem

mazāk par 0,1 ha, vai platības, ko izmanto ziedu

audzēšanai

811

60

9.22.

Pārējie kultūraugi, sēti tīrsējā

aramzemē

872

60

9.23.

Pārējie citur neminētie

kultūraugi, sēti kā kultūraugu maisījums aramzemē

873

60

9.24.

Platības, kurās dabiski

iesējušos augu īpatsvars pārsniedz 25 %, dārzeņu kultūraugu

skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu 2.

pielikumā noteikto skaitu un nav īstenoti nezāļu

ierobežošanas agrotehniskie pasākumi vismaz tādā apjomā, lai

netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu

ražas novākšanai piemērotu gatavību8

792

60

Piezīmes.

1 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par zālāju

platību, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu

vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru, tai

skaitā arī par tām zālāju platībām, kas ir iekļautas

bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši

normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību, ja tiek

nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums

vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru.

2 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par zālāju

platību, kas ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles

sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko

lauksaimniecību, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku

blīvumu vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu

hektāru.

3 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par zālāju

platību dzīvnieku barības primārajam ražotājam, kam nepiemēro

prasību par minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu uz

vienu hektāru.

4 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par lopbarībai

paredzētas lucernas platību, nodrošinot minimālo

lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 nosacītās

liellopu vienības uz vienu hektāru, tai skaitā arī par tām

lucernas platībām, kas ir iekļautas bioloģiskās

lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem

aktiem par bioloģisko lauksaimniecību, ja tiek nodrošināts

minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz

0,5 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru.

5 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par lopbarībai

paredzētas lucernas platību, kas ir iekļauta bioloģiskās

lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem

aktiem par bioloģisko lauksaimniecību, nodrošinot minimālo

lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,4 nosacītās

liellopu vienības uz vienu hektāru.

6 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par lucernas

platību tīrsējā, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājam

Lauku atbalsta dienestā nav reģistrēts ganāmpulks,

lauksaimniecības dzīvnieki un novietnes.

7 Saistītais ienākumu atbalsts.

8 Platības, kurās līdz kārtējā gada 25. jūnijam

augošie vai iesētie kultūraugi vai kultūraugu maisījums

nedominē līdz kārtējā gada 31. augustam vai to īpatsvars ir

mazāks par 75 % no laukā augošajiem augiem, tostarp tiem, kas

iesējušies dabiski, kā arī dārzeņu platības, ja kultūraugu

skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu

2. pielikumā noteikto skaitu un ja dārzeņu platībā nav

īstenoti nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi tādā

apjomā, lai netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi

sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību (kad raža ir

izmantojama pārtikai, lopbarībai vai tālākai

pārstrādei)."