27. pants

Papildināt noteikumus ar 19.1, 19.2,

19.3, 19.4 un 19.5 punktu šādā

redakcijā:

"19.1 Dzīvojamās mājas īpašnieki nosaka

kārtību (tai skaitā vienotas prasības siltumenerģijas skaitītāju

tehniskajiem parametriem, papildaprīkojumam un uzstādīšanai),

kādā nodrošina siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanu, nomaiņu un

to atkārtoto verificēšanu dzīvoklī, nedzīvojamā telpā un

mākslinieka darbnīcā atbilstoši normatīvajos aktos par mērījumu

vienotību noteiktajām prasībām. Minētā kārtība ir vienota visā

dzīvojamā mājā.

19.2 Siltumenerģijas skaitītāju izmantošanai

dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās

dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa sadalījumam

nodrošina:

19.2 1. dzīvojamās mājas īpašnieku noteiktās

kārtības, prasību un normatīvajos aktos par mērījumu vienotību

noteikto prasību ievērošanu (šo noteikumu 19.1

punkts);

19.2 2. siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanu

vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un

mākslinieka darbnīcu skaita dzīvojamā mājā;

19.2 3. dzīvojamās mājas īpašniekam, kurš nav ļāvis

veikt siltumenerģijas skaitītāja uzstādīšanu, pārbaudi,

pirmstermiņa verificēšanu (šo noteikumu 3. punkts), vai

konstatēts, ka siltumenerģijas skaitītājs, tā metroloģiskais

aizsargzīmogojums (plombējums) ir bojāts vai patvarīgi aizstāts,

vai noņemts, vai ietekmēta siltumenerģijas skaitītāja darbība,

maksājamās daļas noteikšanu par kvadrātmetru, kura ir līdzvērtīga

dzīvokļiem, nedzīvojamām telpām un mākslinieka darbnīcām ar

maksimālo enerģijas patēriņu;

19.2 4. dzīvojamās mājas īpašniekam, kura dzīvoklī,

nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā izmanto individuālo

apkuri, daļas no ēkas kopējā siltumenerģijas patēriņa

aprēķināšanu.

19.3 Siltuma maksas sadalītāju izmantošanai

dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa sadalījumam

nodrošina:

19.3 1. viena veida siltuma maksas sadalītāju

uzstādīšanu;

19.3 2. dzīvojamās mājas apkures sistēmas, siltuma

maksas sadalītāju, to uzstādīšanas, lietošanas, siltuma izmaksu

sadales aprēķināšanas un pārbaudes atbilstību prasībām, kas

noteiktas standartā LVS EN 834:2013 "Siltumenerģijas

patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar

elektroenerģijas avotu";

19.3 3. siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanu

vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un

mākslinieka darbnīcu skaita dzīvojamā mājā;

19.3 4. dzīvojamās mājas īpašniekam, kurš nav ļāvis

veikt siltuma maksas sadalītāja uzstādīšanu, pārbaudi, nomaiņu

(šo noteikumu 3. punkts), vai, ja konstatēts, ka siltuma

maksas sadalītājs ir bojāts vai patvarīgi aizstāts, vai noņemts,

vai ietekmēta siltuma maksas sadalītāja darbība, maksājamās daļas

noteikšanu par kvadrātmetru, kura ir līdzvērtīga dzīvokļiem,

nedzīvojamām telpām un mākslinieka darbnīcām ar maksimālo

enerģijas patēriņu;

19.3 5. dzīvojamās mājas īpašniekam, kura dzīvoklī,

nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā izmanto individuālo

apkuri, daļas no ēkas kopējā siltumenerģijas patēriņa

aprēķināšanu.

19.4 Gadījumos, ja dzīvojamā mājā apkure nav

nodrošināta (piemēram, apkures sistēmas tehnisku problēmu dēļ)

pilnu mēnesi, dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa

sadalījumam var neizmantot siltuma maksas sadalītāju vai

siltumenerģijas skaitītāju rādījumus, bet maksājamās daļas

noteikt atbilstoši apkurināmās platības kvadrātmetriem.

19.5 Dzīvojamās mājas īpašniekiem aprēķinātais

siltumenerģijas patēriņš nedrīkst pārsniegt dzīvojamai mājai

piegādāto siltumenerģijas apjomu."