35. pants

Izteikt 7. pielikumu jaunā

redakcijā (​pielikums).

Ministru prezidents A. K.

Kariņš

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs

‒

ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

Pielikums

Ministru kabineta

2022. gada 15. februāra

noteikumiem Nr. 124

"7. pielikums

Ministru kabineta

2015. gada 3. februāra

noteikumiem Nr. 59

Lauksaimniecībā

izmantojamie zinātnes pētījumi

Nr.

p. k.

Nosaukums

Darba uzdevumi

Finansējums

(euro)*

Izpildītājs

Zemkopības ministrijas

atbildīgais departaments

1.

Graudaugu šķirņu izturības

izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos

apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības

1.1. Novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu un

rudzu) šķirnēm, audzējot konvencionāli un bioloģiski.

Novērtēšana paredzēta stiebrošanas sākumā, vārpošanas

sākumā un piengatavības laikā.

1.2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu,

miežu un auzu) šķirnēm, audzējot konvencionāli un

bioloģiski. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un

piengatavības laikā.

1.3. Novērtēt vārpu slimību attīstību ziemāju un

vasarāju graudaugu šķirnēm, audzējot konvencionāli un

bioloģiski. Citu slimību uzskaite, ja tās tiek

konstatētas.

1.4. Izvērtēt ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas

fungicīdu lietošanas rezultātā graudaugu šķirnēm, audzējot

konvencionāli un bioloģiski

17 000

Latvijas Lauksaimniecības

universitāte

Lauksaimniecības

departaments

2.

Lauksaimniecības attīstības

prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050.

gadam

2.1. Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa (LASAM

modeļa) uzturēšana - aktualizācija un uzlabojumi.

2.2. Modelī aktualizēt visus lauksaimniecību

raksturojošos rādītājus.

2.3. Pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju

novērtējumu bloku atbilstoši metodoloģijas izmaiņām.

2.4. Aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un

investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes

atbilstoši jaunākajiem datiem, informācijai un pieņēmumiem

2022. gadā.

2.5. Aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas

prognozēšanas bloku.

2.6. Pārrakstīt modeļa skriptu, paātrinot modeļa

darbību.

2.7. Veikt galveno lauksaimniecību raksturojošo rādītāju

telpisko analīzi pēdējo 10 gadu griezumā.

2.8. ES RefScen 2050 modeļa prognozēto

lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju)

SEG emisiju datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas

viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par RefScen

2050 datiem un sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās

zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm prognozēm.

2.9. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un

argumentācijas sagatavošanā par Klimata un enerģētikas

politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam pārskatīšanu,

ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa virzību uz klimatneitralitāti

2050. gadā

80 000

Latvijas Lauksaimniecības

universitāte

Lauksaimniecības

departaments

3.

Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu

kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un

lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa

programmā

3.1. Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības

izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un

pazemes ūdeņu piesārņošanā:

3.1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām

aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka

izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina

izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi

uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus

divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas

biežums - ne retāk kā reizi mēnesī;

3.1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības

piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo

pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos

trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās

trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas

izpildes biežums - ne retāk kā reizi ceturksnī;

3.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu

barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no

lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem

(lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības

zemēs) - ne retāk kā reizi mēnesī.

3.2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus

piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā

15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas

platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi

mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā

praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija) vai

HYPE (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeļiem.

3.3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma

emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes

lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu

ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku

plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu)

ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu.

Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P

savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskajā

sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus,

kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem.

3.4. Veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P

savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas

teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā

reizi mēnesī.

3.5. Veikt novērojumus par augu barības elementu

koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā

pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē.

3.6. Uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot

monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši

starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām.

3.7. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot

informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un

augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta

piesārņojuma ar nitrātiem

51 000

Latvijas Lauksaimniecības

universitāte

Lauksaimniecības

departaments

4.

Aramzemes un ilggadīgo zālāju

apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas

un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites

sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu

izstrādāšana

4.1. Raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG

emisijām:

4.1.1. noteikt CO2, CH4 un

N2O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām zemēm

atkarībā no sarkanā āboliņa kā pasējas auga izmantošanas un

izvēlētajiem kultūraugiem (vismaz trīs kultūraugi ar un bez

pasējas auga izmantošanas), izmantojot Picarro G2508

gāzu analizatoru;

4.1.2. raksturot pasējas auga izmantošanas un izvēlēto

kultūraugu ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, kuru

apsaimnieko LLU APP "Agroresursu un ekonomikas

institūts" Stendes pētniecības centrs, tostarp

novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma, gaisa

temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un

saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisijām;

4.1.3. sagatavot ziņojumu un zinātnisku publikāciju par

pētījuma rezultātiem (darba uzdevumu īsteno Latvijas

Lauksaimniecības universitāte).

4.2. Izvērtēt pētījuma izpildes periodā aktuālos Eiropas

Komisijas priekšlikumus oglekļsaistīgas lauksaimniecības

iniciatīvas ieviešanai un pieejamo informāciju par Eiropas

Savienības valstīs lietotajām oglekļa vienību

sertifikācijas un verifikācijas sistēmām, piemēram, VERRA

standartu, nodrošinot zinātnisku kompetenci Latvijas

pozīcijas formulēšanā un aizstāvēšanā (darba uzdevumu

īsteno LVMI "Silava"):

4.2.1. sagatavot priekšlikumus Eiropas Savienības

oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai

Latvijā (pārvaldība, attiecināmās jomas, oglekļa vienību

uzskaites monitorings, ziņošanas un pārbaudes sistēma,

darbību ietekmes identificēšana Nacionālajā SEG

inventarizācijas sistēmā);

4.2.2. izvērtēt atbilstoši pašreizējam zināšanu līmenim

un tehniskajām iespējām identificējamu ES oglekļsaistīgas

lauksaimniecības iniciatīvas darbību (organisko augšņu

apmežošana un aramzemes ar organisko augsni transformācija

par zālāju) ieviešanas iespējas atbilstoši sagatavotajiem

oglekļa apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas

priekšlikumiem.

4.3. Iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās

elpošanas radītajām CO2 emisijām no aluviālajām

(palieņu) augsnēm, ko izmanto kā ganības vai ilggadīgos

zālājus. Pētījums veicams 6 objektos, kas raksturo dažādas

aluviālās augsnes - no aluviālajām normāli mitrajām augsnēm

līdz aluviālajām purva augsnēm. Pētījumā nosakāmie

parametri ir augsnes heterotrofās elpošanas radītās

CO2 emisijas, augsnes temperatūra, mitruma

saturs augsnes virskārtā, virszemes un pazemes biomasa un

biomasas ieguve siena vai zaļbarības sagatavošanā. Augsnē

0-10, 10-20, 20-40 un 40-80 cm dziļumā nosakāms pH, kopējā

N, C un slāpekļskābē ekstrahējamā K, Ca, Mg un P saturs, kā

arī augsnes blīvums. Augsnes heterotrofās elpošanas

parauglaukumos vismaz vienu mēnesi pirms mērījumu

uzsākšanas novācama visa veģetācija un jāierobežo sakņu

ieaugšana. Gāzu apmaiņa veicama veģetācijas sezonas laikā,

vismaz 9 mēnešu ilgumā, atkārtoti veicot mērījumus reizi 3

nedēļās. Mērījumi veicami vismaz 9 pastāvīgos heterotrofās

elpošanas laukumos katrā izmēģinājumu variantā. Mērījumu

metodika harmonizējama ar LIFE OrgBalt projekta metodiku

(darba uzdevumu īsteno Agroresursu un ekonomikas institūta

Stendes pētniecības centrs un LVMI "Silava")

70 261

Latvijas Valsts

mežsaimniecības institūts "Silava"

Lauksaimniecības

departaments

5.

Meliorācijas ietekmes

novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā

5.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte

nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LLU):

5.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O),

ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4)

un amonjaka (NH3) emisiju mērījumus

lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs;

5.1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda

(N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna

(CH4) un amonjaka (NH3) emisiju

cēloņsakarības pētāmajās teritorijās.

5.2. Meliorācijas digitālā kadastra informācijas

sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana

Latvijas teritorijā (LLU un LVMI "Silava"):

5.2.1. virszemes meliorācijas sistēmu plānošanas rīks

jaunu grāvju rakšanas un pilnīgi aizsērējušu grāvju

atjaunošanas ietekmes uz virszemes noteci modelēšanai

lauksaimniecības zemēs un privātajos mežos;

5.2.2. drenu kolektoru līnijveida objektu topoloģiskā

savienošana, izmantojot meliorācijas digitālā kadastra

informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus un 2021.

gadā aprobēto valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla

līnijveida objektu topoloģiskās savienošanas metodiku

51 000

Latvijas Lauksaimniecības

universitāte

Lauksaimniecības

departaments

6.

Ganību airenes pirmsselekcijas

materiāla izvērtēšana

6.1. Izvērtēt un atlasīt perspektīvākos tetraploīdos agrīna

un vēlīna tipa ganību airenes genotipus pēcnācēju pārbaudes

audzētavās (WP12) 4. lietošanas gadā.

6.2. Veikt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu

plašas izcelsmes populāciju hibridizācijas audzētavās,

izvērtējot un atlasot noturīgākos tetraploīdos genotipus

(WP13).

6.3. Izvērtēt ganību airenes šķirnes un gēnu bankas

dažādības 4. lietošanas gadā, klonēt perspektīvākos

genotipus.

6.4. Apkopot un veikt ievākto datu analīzi, iegūto

informāciju iekļaut projekta kopējā datubāzē

5 520

Latvijas Lauksaimniecības

universitāte

Lauksaimniecības

departaments

7.

Pākšaugu aktuālo kaitēkļu

efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana

un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju

ietekmējošo faktoru identificēšana

7.1. Pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa

noteikšanas un monitoringa metodes pētījums.

7.2. Pret pupu sēklgrauzi neieņēmīgu šķirņu un kaitēkļa

ierobežošanas stratēģiju pētījumi.

7.3. Dažādās agrocenozēs sastopamo bišu sugu sastāvu

pētniecība dažādos Latvijas reģionos.

7.4. Bišu sezonālais monitorings lauksaimniecībā

izmantotajās zemes platībās dažādos Latvijas reģionos.

7.5. Informācijas tehnoloģiju izmantošana medusbišu

saimju pētījumos

80 998

Latvijas Lauksaimniecības

universitāte

Lauksaimniecības

departaments

8.

Lēmuma atbalsta sistēmas

izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai

integrētajā augļkopībā

8.1. Nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja,

augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi,

izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi

pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem

riska periodiem interneta vietnē.

8.2. Veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja

un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus

saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un

noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti.

8.3. Turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā

dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma

atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas

atļauti bioloģiskajā audzēšanā

20 000

Latvijas Lauksaimniecības

universitāte

Lauksaimniecības

departaments

9.

Latvijā in situ audzēto

pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas

radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana

un izpēte

9.1. Turpināt ikgadējās ekspedīcijas atsevišķu sugu grupām

(piem., zālājiem, dārzeņiem u. c.).

9.2. Turpināt Latvijas ģenētisko resursu paraugu

aprakstīšanu pēc deskriptoriem.

9.3. Apkopot deskriptora datus par Latvijas

ģenētiskajiem resursiem un uzsākt to ievadīšanu GeNBIS

datubāzē.

9.4. Pārskatīt esošos deskriptorus un uz esošo

deskriptoru bāzes izveidot vienkāršotākus deskriptorus,

kuri ir piemēroti saglabājamo šķirņu reģistrācijai

30 523

Latvijas Valsts

mežsaimniecības institūts "Silava"

Lauksaimniecības

departaments

10.

Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā

Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā

materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte

10.1. No Latvijas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas

stacijām iegādātā Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes

vaislas buļļu bioloģiskā materiāla izpēte (nosakot jaunāko

buļļu genotipus pēc piena proteīna un leptīna gēniem).

10.2. Ieteikumu sagatavošana vietējo apdraudēto šķirņu

liellopu pāru atlasei, lai populācijās palielinātu vēlamo

alēļu un genotipu biežumu pēc piena proteīna un leptīna

gēniem.

10.3. Bioloģiskā materiāla iegūšana un nodošana gēnu

bankai no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu jaunajiem

lauksaimniecības dzīvniekiem, sadarbojoties ar šķirnes

lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām, kā arī

informācijas ievade Eiropas Dzīvnieku ģenētisko resursu

gēnu banku tīklā EUGENA

17 000

Latvijas Lauksaimniecības

universitāte

Lauksaimniecības

departaments

11.

Latvijas izcelsmes medus

autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums

11.1. Medus autentiskuma noteikšana, veicot medus sastāvā

esošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas

(gaistošie savienojumi) un induktīvi saistītās plazmas

masspektrometrijas (mikro un makroelementi) metodēm.

Pētījuma rezultātā izveidotās datubāzes sastādīšana,

izmantojot testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes

medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem.

11.2. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura,

elektrovadītspējas, ūdens satura u. c.) noteikšana Latvijas

izcelsmes paraugos.

11.3. Pesticīdu atlieku izplatības monitorings ar

masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram

paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugiem veikt glifosāta

noteikšanu ar AEŠH-MS/MS metodi

30 000

Pārtikas drošības, dzīvnieku

veselības un vides zinātniskais institūts

"BIOR"

Veterinārais un pārtikas

departaments

12.

Āfrikas cūku mēra

epidemioloģija, izplatības ierobežošanas un apkarošanas

iespējas Latvijā

12.1. Apkopot datus par ĀCM izplatību mežacūku populācijā

Latvijā, veikt to temporālo un spatiālo analīzi un meklēt

slimības iespējamās ierobežošanas un apkarošanas metodes

(turpinājums esošajam pētījumam).

12.2. Apkopot datus par ĀCM karantīnas zonās

(aizsardzības un uzraudzības zona) noteiktajiem pasākumiem,

analizēt iegūtos datus, lai izvērtētu ES normatīvajos aktos

noteikto ĀCM apkarošanas pasākumu lietderību (efektivitāti)

mājas cūkām (turpinājums esošajam pētījumam).

12.3. Ievākt, apkopot un analizēt informāciju par beigto

mežacūku atrašanas vietām un rast iespējamos risinājumus ar

ĀCM inficēto beigto mežacūku vieglākai atrašanai, tā

samazinot ĀCM vīrusa izplatību vidē (turpinājums esošajam

pētījumam).

12.4. Biodrošības pasākumu ieviešana mežacūku medību

laikā un medījumu pirmapstrādes vietās: efektivitātes

analīze (turpinājums esošajam pētījumam).

12.5. Apkopot informāciju par ĀCM inficētajās

teritorijās esošo ĀCM neskarto mājas cūku novietņu

dinamiku, analizēt ganāmpulku skaita un struktūras

pārmaiņas apkārtnē esošā ĀCM riska ietekmē (turpinājums

esošajam pētījumam).

12.6. Sagatavot zinātniskās publikācijas par pētījuma

gaitā iegūtajiem rezultātiem

20 000

Pārtikas drošības, dzīvnieku

veselības un vides zinātniskais institūts

"BIOR"

Veterinārais un pārtikas

departaments

13.

Mycoplasma

bovis autogēno vakcīnu lietošanas iespējas

antimikrobiālās rezistences mazināšanai piena lopkopībā

Latvijā

13.1. Pilnveidot mikoplazmu paraugu iegūšanas un apstrādes

metodiku.

13.2. Noteikt izolēto mikoplazmu antigēnās īpašības.

13.3. Balstoties uz iegūtajiem datiem, identificēt

autogēno vakcīnu izstrādāšanas iespējas Latvijas piena

lopkopības sektoram.

13.4. Izstrādāt labas ražošanas prakses ieteikumus

mikoplazmozes ierobežošanai piena lopkopībā Latvijā.

13.5. Sagatavot un publicēt zinātniskās un

populārzinātniskās publikācijas par pētījuma gaitā

iegūtajiem rezultātiem

50 000

Latvijas Lauksaimniecības

universitāte

Veterinārais un pārtikas

departaments

14.

Augu aizsardzības jomā

identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot

labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības

līdzekļu lietošanu

14.1. Ievākt augu produktu, augsnes un ūdens paraugus un

noteikt tajos esošo AAL atliekvielu sastāvu un daudzumu,

analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar smidzinājumiem

paraugu ievākšanas vietās.

14.2. Ievākt ziedputekšņu paraugus, noteikt tajos AAL

atliekvielas un analizēt tās saistībā ar botānisko

sastāvu

60 000

Latvijas Lauksaimniecības

universitāte

Lauksaimniecības

departaments

15.

Kāpostu cekulkodes Plutella

xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu

fenoloģijas pētījumi

15.1. Kāpostu cekulkodes imago monitorings.

15.2. Kāpostu cekulkodes olu uzskaite uz augiem.

15.3. Kāpuru un to bojājumu novērtējums krustziežu

dārzeņu stādījumos.

15.4. Citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitorings

33 000

Latvijas Lauksaimniecības

universitāte

Lauksaimniecības

departaments

16.

Latvijā plašāk audzēto lauka

dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju

nodrošināšanai

16.1. Noskaidrot esošo augu barības elementu nodrošinājumu

(NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās Latvijā plašāk

audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem,

sīpoliem, bietēm), veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK

bilances vismaz četru gadu periodā (2021-2024), šajās

saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas normatīvu

efektivitāti (2022-2025).

16.2. Analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar

augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un

dārzeņu ražību, kas tiks izmantota mēslošanas normatīvu

izstrādei (2021-2025).

16.3. Izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās

saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma

pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu

maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu

(2021-2025).

16.4. Noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar

ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem,

burkāniem, sīpoliem, bietēm) (2021-2022).

16.5. Ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kur tiks

pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme

uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko

efektivitāti (2021-2024).

16.6. Izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk

audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un

augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju (2025).

16.7. Sagatavot zinātniskās un populārās publikācijas

zināšanu pārnesei (2023-2025)

50 000

Dārzkopības institūts

Lauksaimniecības

departaments

17.

Ilgtspējīga augu aizsardzības

sistēma - pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un

nākotnes risinājumi

17.1. Uzlabot, papildināt izstrādāto metodiku riska

indikatora aprēķināšanai plašāk audzētajiem kultūraugiem

Latvijā, veikt indikatora aprēķina korekcijas laikposmam no

2011. gada.

17.2. Veikt efektivitātes izmēģinājumus kviešu sējumos,

lai salīdzinātu dažādas AAL lietojuma smidzinājuma shēmas

un dažādas devas regulatoriem, fungicīdiem,

herbicīdiem.

17.3. Novērtēt praktiskos izmēģinājumus, ņemot vērā

vides, klimata, agronomiskos un sociālekonomiskos

apsvērumus

60 000

Latvijas Lauksaimniecības

universitāte

Lauksaimniecības

departaments

18.

ES regulējuma par ilgtspējīgu

ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz

lauksaimniecības nozari

18.1. ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu

ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi

un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvs novērtējums

Taksonomijas regulējuma (Regula Nr. 2020/852 un uz tās

pamata EK pieņemtie deleģētie akti) kontekstā.

18.2. Finanšu tirgus iespējamās ietekmes kvalitatīvs

novērtējums (Taksonomijas regulējuma kontekstā) uz

lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi un primārām

piegādes ķēdēm.

18.3. Rekomendāciju izstrāde Latvijas lauksaimniecības

nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā

26 000

Agroresursu un ekonomikas

institūts

Lauksaimniecības

departaments

19.

Per- un polifluoralkil

savienojumu (turpmāk - PFAS) analītiskās metodes izstrāde

pārtikai un piesārņojuma līmeņu noteikšana Latvijas dzīvnieku

izcelsmes produktos, dārzeņos un augļos

19.1. Izstrādāt un validēt analītisko metodi PFAS grupas

savienojumu noteikšanai pārtikā, nodrošinot procedūras

jutības atbilstību EK piedāvāto normu projektam.

19.2. Veikt PFAS grupas savienojumu noteikšanu Latvijas

dzīvnieku izcelsmes produktos (Baltijas jūras zivīs,

cūkgaļā, olās), graudu produktos (graudi, maize), dārzeņos

un augļos (kopā vismaz 120 paraugi).

19.3. Apkopot iegūtos rezultātus un nosūtīt datus EFSA

saskaņā ar EK rekomendāciju un pamatot Latvijas nacionālo

pozīciju par plānotajām izmaiņām ES normatīvajos aktos par

PFAS

26 660

**

Veterinārais un pārtikas

departaments

20.

Biodrošības vadlīniju izstrāde

un bezatkritumu tehnoloģijas ieviešanas izpēte dažādu

mājputnu bioloģiskajās un konvencionālajās novietnēs

Latvijā

20.1. Izveidot vienotas biodrošības vadlīnijas dažādu

mājputnu novietnēs, kas izmanto dažādas turēšanas

tehnoloģijas.

20.2. Apkopot un pētīt bezatkritumu putnkopības

tehnoloģiju ieviešanas iespējamību šajās saimniecībās

Latvijā.

20.3. Sagatavot biodrošības vadlīnijas

konvencionālajās un bioloģiskajās mājas vistu, tītaru,

paipalu, fazānu, pīļu un zosu saimniecībās

8 000

**

Veterinārais un pārtikas

departaments

21.

Lauku saimniecību ekonomiskā

analīze

21.1. Saimniecību ieņēmumu un ienākumu (jeb NPV) struktūra

un veidošanās dažāda lieluma un specializācijas

saimniecībās.

21.2. Saimniecību ienākumu veidošanās komponentes un

ietekmes faktori, tostarp atbalsta pasākumu un tirgus

ieņēmumu nozīme kopējo ieņēmumu veidošanā.

21.3. Saimniecību izmaksu struktūras un finanšu

rādītāju, tostarp rentabilitātes, analīze.

21.4. Saimniecību darbaspēka ieguldījumu analīze.

21.5. Saimniecību resursu pieejamības un izlietojuma

efektivitātes analīze.

21.6. Metodoloģija starppatēriņa sadalījumam starp

lauksaimniecības nozarēm un starppatēriņa vērtības aprēķins

pa lauksaimniecības nozarēm - graudaugi, rapši, lopbarības

kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi, augļi un ogas, citi

augu produkti, piens, liellopi, cūkas, mājputni, olas, citi

dzīvnieku produkti

62 000

**

Tirgus un tiešā atbalsta

departaments

22.

Augsnes kaļķošanas un minerālā

mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes

agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu

22.1. Uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kur

visos izmēģinājuma lauciņos vienā sezonā tiek sēts viens

kultūraugs (pirmajā izmēģinājuma gadā vasaras kvieši,

pupas, vasaras mieži, daudzgadīgo zālaugu mistrs, ietverot

50 % tauriņziežu, otrajā izmēģinājuma gadā daudzgadīgo

zālaugu mistrs, ietverot 50 % tauriņziežu).

22.2. Nodrošināt izmēģinājuma lauciņos dažādus augsnes

reakcijas (pH) apstākļus, izmantojot augsnes kaļķošanas

atkārtojumus - nekaļķotu, kaļķotu ar pusi no nepieciešamās

devas (2.60 t ha-1), kaļķotu ar nepieciešamo devu (5.60 t

ha-1) un uzturošo kaļķošanas devu lauciņos, kuros augsnes

reakcija ir tuva optimālai (2.50 t ha-1). 2021. gadā veikta

izmēģinājuma lauciņu kaļķošana atbilstoši augsnes

agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. Sešpadsmit

izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas

kaļķošanas devas četros atkārtojumos.

22.3. Lietot izmēģinājuma lauciņos četras dažādas

minerālā mēslojuma izkliedes devas - nemēslotus, mēslotus

ar pusi no ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK =

45:30:45 kg ha-1), mēslotus ar ražas iznesi nodrošinošu

devu (piemēram, NPK = 90:60:90 kg ha-1) un pārpalikumu

nodrošinošu devu (piemēram, NPK = 135:90:135 kg ha-1).

Minerālā mēslojuma izkliedes laiks un devas tiks pielāgotas

attiecīgā kultūrauga prasībām. Sešpadsmit izmēģinājuma

lauciņos tiek uzturētas četras minerālā mēslojuma izkliedes

devas četros atkārtojumos.

22.4. Veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens

paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās,

noteikt ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas, t.sk. pH, kopējā

slāpekļa, amonija-slāpekļa, nitrātu-slāpekļa, kopējā

fosfora un ortofosfātu-fosfora koncentrācijas (mg l-1) un

noplūdes (kg ha-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un

minerālā mēslojuma devām.

22.5. Novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas

izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas

un minerālā mēslojuma devām (pH, organisko vielu saturs,

NH4-N, NO3-N, P2O5,

K2O, Ca, Mg).

22.6. Noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un

kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un

minerālā mēslojuma devām (sausna, kopproteīns, slāpeklis,

fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs).

22.7. Apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu

augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu

ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas

kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā

ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai

raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos

12 000

**

Lauksaimniecības

departaments

23.

Pieejamo risinājumu izpēte augu

aizsardzības līdzekļu noneses mazināšanai

23.1. Apkopot literatūru par Eiropā un pasaulē veiktajiem

praktiskajiem un teorētiskajiem pētījumiem par augu

aizsardzības līdzekļu nonesi pēc smidzinājuma, lietojot

dažādas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas,

dažādas sprauslas un citas nonesi mazinošas iekārtas

dažādos agrotehniskajos apstākļos (dažādi kultūraugi,

izvēlētais smidzināšanas augstums, laikapstākļi).

23.2. Izvērtēt pieejamos risinājumus augu aizsardzības

līdzekļu smidzinājuma iespējamās noneses mazināšanai un

rezultātus apkopot rekomendāciju veidā.

23.3. Latvijā lietoto augu aizsardzības līdzekļu

lietošanas iekārtu analīze - sertificēto iekārtu

raksturojums un tirgus izpēte par lietošanas iekārtām,

sprauslām un citām smidzinājuma nonesi mazinošām

iekārtām.

23.4. Izstrādāt metodiku iespējamās noneses

mazināšanas demonstrēšanai lauka apstākļos

20 343

**

Lauksaimniecības

departaments

24.

Lauksaimniecības dzīvnieku

radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) un amonjaka emisiju

novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās

saimniekošanas apstākļos

24.1. Izveidot pētījuma metodiku uzraudzībā iekļaujamo

saimniecību izlasei, atsevišķi katrai dzīvnieku sugai ņemot

vērā:

24.1.1. šķirnes;

24.1.2. turēšanas apstākļus;

24.1.3. ēdināšanas tehnoloģijas.

24.2. Definēt un ievākt uzraudzības uzskaitei

nepieciešamos parametrus:

24.2.1. dzīvnieku dzīvmasu un produktivitāti

raksturojošās pazīmes;

24.2.2. barības līdzekļus un devas raksturojošos

laboratoriski novērtētos ķīmisko analīžu rādītājus.

24.3. Izveidot pētījuma datu matricas projektu, saskaņot

uzraudzībā iegūstamo parametru mērvienības ar SEG un

amonjaka emisiju aprēķina modeļos izmantojamām

mērvienībām

25 000

**

Lauksaimniecības

departaments

25.

Pievienotās vērtības nodokļa

(turpmāk - PVN) samazinātās likmes 5 % apmērā ieviešana olām,

svaigai gaļai, piena pamatproduktiem un svaigām zivīm un tās

efektivitātes vērtējums

25.1. Novērtēt PVN likmes samazināšanas ietekmi dažādām

pārtikas produktu grupām uz cenām, patēriņu, ražošanu un

ražotāju konkurētspēju, valsts budžetu, ēnu ekonomiku.

25.2. Novērtēt PVN likmes samazināšanas sociālo ietekmi

dažādām pārtikas produktu grupām.

25.3. Veikt analīzi par iespēju mazināt PVN likmi

pārtikas produktiem, nemazinot kopējos nodokļu ieņēmumus

valstī

100 000

**

Lauku attīstības atbalsta

departaments

26.

Eiropas Zaļā kursa realizācijas

ietekme uz Latvijas lauksaimniecību

26.1. Strukturētā Eiropas Zaļā kursa analīze. Kādas

politikas iniciatīvas ir apvienotas šajā kursā un

konceptuāli cik būtiski tās var ietekmēt Latvijas

lauksaimniecības sektoru gan tiešā, gan pastarpinātā veidā.

26.2. Eiropas Zaļā kursa 2030. gada lauksaimniecības

mērķu sasniegšanas tiešā ietekme uz Latvijas

lauksaimniecību. Paredz lauksaimniecības sektora modeļa

simulācijas.

26.3. Eiropas Zaļā kursa 2030. gada svarīgāko citu (ne

lauksaimniecības) sektoru mērķu sasniegšanas netiešā

ietekme uz Latvijas lauksaimniecību.

26.4. Nākotnes scenāriji. Kā varētu izskatīties

lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas sektors Eiropas

Savienībā kopumā un kāda varētu būt Latvijas vieta tajā

Eiropas Zaļā kursa ieviešanas rezultātā.

26.5. Secinājumi un rekomendācijas politikas

veidotājiem

30 000

**

Tirgus un tiešā atbalsta

departaments