66. pants

Papildināt ar 12. pielikumu (7. pielikums).

Ministru prezidents A. K.

Kariņš

Zemkopības ministrs D. Šmits

1. pielikums

Ministru kabineta

2023. gada 9. maija

noteikumiem Nr. 232

"5. pielikums

Ministru kabineta

2015. gada 3. februāra

noteikumiem Nr. 59

Iesniegums atbalsta saņemšanai

ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai pretendentiem, kas

nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī ar

zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu

vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta

numuru;

2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā

tālruņa numuru;

3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem

kredītprocentiem;

4) īpašumtiesību apliecinājumu;

5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par

attiecināmajām izmaksām;

6) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka

nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu

dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa)."

2. pielikums

Ministru kabineta

2023. gada 9. maija

noteikumiem Nr. 232

"6. pielikums

Ministru kabineta

2015. gada 3. februāra

noteikumiem Nr. 59

Iesniegums atbalsta saņemšanai

īstermiņa kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas

ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī arī ar

zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu

vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta

numuru;

2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā

tālruņa numuru;

3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem

kredītprocentiem;

4) apliecinājumu par sniegtās informācijas

patiesumu."

3. pielikums

Ministru kabineta

2023. gada 9. maija

noteikumiem Nr. 232

"6.1 pielikums

Ministru kabineta

2015. gada 3. februāra

noteikumiem Nr. 59

Iesniegums atbalsta saņemšanai

digitālās platformas izmantošanas iespēju attīstībai un

paplašināšanai visā pārtikas ķēdē

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) klienta vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai

reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā

tālruņa numuru;

3) pasākuma mērķi, uzdevumus, aktualitāti un nozīmīgumu;

4) apliecinājumu par sniegtās informācijas

patiesumu."

4. pielikums

Ministru kabineta

2023. gada 9. maija

noteikumiem Nr. 232

"7. pielikums

Ministru kabineta

2015. gada 3. februāra

noteikumiem Nr. 59

Lauksaimniecībā izmantojamie

zinātnes pētījumi

Nr.

p. k.

Nosaukums

Darba uzdevumi

Finansējums

(euro)*

Izpildītājs

Zemkopības ministrijas

atbildīgais departaments

1.

Graudaugu šķirņu izturības

izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos

apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības

1.1. novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu un

rudzu) šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski.

Novērtēšana paredzēta stiebrošanas sākumā, vārpošanas

sākumā un piengatavības laikā;

1.2. novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu,

miežu un auzu) šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski.

Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un

piengatavības laikā;

1.3. novērtēt vārpu slimību attīstību ziemāju un

vasarāju graudaugu šķirnēm, audzējot integrēti un

bioloģiski. Citu slimību uzskaite, ja tās tiek

konstatētas;

1.4. izvērtēt ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas

fungicīdu lietošanas rezultātā graudaugu šķirnēm, audzējot

integrēti un bioloģiski

17 000

Latvijas Biozinātņu un

tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

departaments

2.

Lauksaimniecības attīstības

prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050.

gadam

2.1. Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa (LASAM

modeļa) uzturēšana - aktualizācija un uzlabojumu veikšana;

2.2. modelī aktualizēt visus lauksaimniecību

raksturojošus rādītājus;

2.3. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju

novērtējumu bloku atbilstoši kārtējām metodoloģijas

izmaiņām;

2.4. aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un

investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes

atbilstoši jaunākajiem datiem, informācijai un pieņēmumiem

2022. gadā;

2.5. aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas

prognozēšanas bloku;

2.6. aktualizēt valsts atbalsta maksājumu un ar to

saistīto regresiju vienādojumu sistēmu modelī;

2.7. pārrakstīt modeļa skriptu sakarā ar jaunākās

RStudio versijas (2022.07+) iznākšanu;

2.8. pārskatīt R Shiny kodu sakarā ar R un Shiny

jaunākās versijas izmantošanu;

2.9. paplašināt to rādītāju sarakstu, ko būtu iespējams

eksportēt no modeļa tīmekļvietnes;

2.10. SEG emisiju aprēķinu rokasgrāmatas

sagatavošana;

2.11. ES RefScen 2050 modeļa prognozēto lauksaimniecības

un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju) SEG emisiju datu

analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un

argumentācijas sagatavošanai par RefScen 2050 datiem un

sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm

saistībā ar šīm prognozēm;

2.12. tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un

argumentācijas sagatavošanā par Klimata un enerģētikas

politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, ņemot vērā

Eiropas Zaļā kursa virzību uz klimatneitralitāti 2050.

gadā

80 000

Latvijas Biozinātņu un

tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

departaments

3.

Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu

kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un

lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa

programmā

3.1. iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības

izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un

pazemes ūdeņu piesārņošanā:

3.1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām

aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka

izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina

izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi

uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus

divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas

biežums - ne retāk kā reizi mēnesī;

3.1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības

piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo

pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos trijās

monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotajās

trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas

izpildes biežums - ne retāk kā reizi ceturksnī;

3.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu

barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no

lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem

(lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības

zemēs) - ne retāk kā reizi mēnesī;

3.2. uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus

piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā

15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas

platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi

mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā

praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija), HYPE (Zviedrija)

vai SWAT (ASV) ūdens kvalitātes modeļiem;

3.3. uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma

emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes

lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu

ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku

plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu)

ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu.

Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P

savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskajā

sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus,

kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem;

3.4. veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P

savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas

teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā

reizi mēnesī;

3.5. veikt novērojumus par augu barības elementu

koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā

pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē;

3.6. uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot

monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši

starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām;

3.7. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot

informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un

augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta

piesārņojuma ar nitrātiem

56 100

Latvijas Biozinātņu un

tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

departaments

4.

Aramzemes un ilggadīgo zālāju

apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas

un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites

sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu

izstrādāšana

4.1. raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG

emisijām (LBTU):

4.1.1. turpināt CO2, CH4 un

N2O emisiju vērtēšanu lauksaimniecībā

izmantotajās zemēs, izmantojot sarkano āboliņu kā pasējas

augu; vismaz trīs kultūraugi ar pasējas auga izmantošanu un

bez tā;

4.1.2. turpināt pasējas auga izmantošanas un izvēlēto

kultūraugu ietekmes uz SEG emisijām raksturošanu izpētes

teritorijā, kuru apsaimnieko LLU APP "Agroresursu un

ekonomikas institūts" Stendes pētniecības centrs,

tostarp novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma, gaisa

temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un

saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisijām;

4.1.3. sagatavot ziņojumu un zinātnisku publikāciju par

pētījuma rezultātiem;

4.2. izvērtēt Eiropas Komisijas priekšlikumus

oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai

(Silava):

4.2.1. sagaidāmo ES likumdošanas priekšlikumu

izvērtēšana saistībā ar ZIZIMM sektora inventarizācijas un

prognožu ziņojumiem, to darbību datiem un nepieciešamajiem

uzlabojumiem, ziņojot klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu

ietekmi;

4.2.2. izvērtēt klimata pārmaiņu mazināšanas darbības,

kas īstenojamas kā oglekļsaistīgas lauksaimniecības

pasākumi, un sagatavot to pamatojumu atbilstoši esošajam

zināšanu līmenim;

4.3. iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās

elpošanas radītajām CO2 emisijām, SEG emisijām

no augsnes un oglekļa ienesi ar augu atliekām palieņu

augsnēs (Silava un AREI):

4.3.1. turpināt 2022. gadā uzsākto empīrisko datu ieguvi

augsnes heterotrofās elpošanas, CH4 un

N2O emisiju no augsnes un oglekļa ieneses ar

augu atliekām raksturošanai trijos zālājos un uzsākt

empīrisko datu ieguvi trijās sējplatībās, tai skaitā,

balstoties uz literatūras datiem, novērtēt oglekļa ienesi

ar kūtsmēsliem ganībās un no kūtsmēslu krātuvēm;

4.3.2. sagatavot zinātnisku publikāciju par pētījuma

rezultātiem, tai skaitā CO2 emisiju un oglekļa

ieneses faktorus organiskām vielām bagātās augsnēs;

4.4. iegūt empīriskus datus par iepriekš aprobēto

audzēšanas tehnoloģiju ietekmi uz CO2,

CH4 un N2O emisijām no augsnes, augu

sekā lietojot trīs atšķirīgus augsnes apstrādes paņēmienus.

Pētījumā nosakāmi augsnes heterotrofās elpošanas,

CH4 un N2O emisiju no augsnes,

augsnes temperatūras un augsnes virskārtas mitruma rādītāji

(Silava un AREI)

70 261

Latvijas Valsts mežzinātnes

institūts "Silava"

Lauksaimniecības

departaments

5.

Meliorācijas ietekmes

novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā

5.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte

nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LLU):

5.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O),

ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4)

un amonjaka (NH3) emisiju mērījumus

lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs;

5.1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda

(N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna

(CH4) un amonjaka (NH3) emisiju

cēloņsakarības pētāmajās teritorijās;

5.2. meliorācijas digitālā kadastra informācijas

sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana

Latvijas teritorijā (LLU un LVMI "Silava"):

5.2.1. izmantojot 2020.-2021. gadā izstrādāto metodiku

meliorācijas grāvju automātiskai identificēšanai un

tehniskā stāvokļa novērtēšanai, veikt grāvju klasifikāciju

un tehniskā stāvokļa novērtējumu lauksaimniecības un mežu

zemēs. Veikt grāvju klasifikāciju pēc to dziļuma un

platuma;

5.2.2. veikt drenu kolektoru līnijveida objektu

topoloģisko savienošanu, izmantojot meliorācijas digitālā

kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus un

2021. un 2022. gadā aprobēto valsts nozīmes ūdensnoteku un

grāvju tīkla līnijveida objektu topoloģiskās savienošanas

metodiku;

51 000

Latvijas Biozinātņu un

tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

departaments

6.

Pākšaugu aktuālo kaitēkļu

efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana

un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju

ietekmējošo faktoru identificēšana

6.1. Pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa

noteikšanas un monitoringa metodes pētījums Zemgales un

Latgales reģionos (kopā 7-8 lauka pupas sējumos);

6.2. dabiskajos zālājos sastopamo bišu sugu sastāva

pētniecība dažādos Latvijas reģionos;

6.3. bišu sugu sabiedrību un daudzveidības sezonālais

monitorings Latvijas ābeļdārzos;

6.4. informācijas tehnoloģiju izmantošana medusbišu

saimju pētījumos;

6.5. medusbišu ziedputekšņu paraugu ievākšana un AAL

atliekvielu noteikšana, ņemot vērā to botānisko sastāvu

80 998

Latvijas Biozinātņu un

tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

departaments

7.

Lēmuma atbalsta sistēmas

izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai

integrētajā augļkopībā

7.1. nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja,

augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi,

izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi

pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem

riska periodiem tīmekļvietnē;

7.2. veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja

un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus

saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un

noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti;

7.3. turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā

dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma

atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas

atļauti bioloģiskajā audzēšanā

20 000

Latvijas Biozinātņu un

tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

departaments

8.

Latvijā in situ audzēto

pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas

radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana

un izpēte

8.1. izveidot Latvijas lauksaimniecībā un pārtikā

izmantojamo ģenētisko resursu savvaļas radinieku sarakstu

un atlasīt prioritārās sugas in situ saglabāšanai;

8.2. pabeigt izstrādāt ieteikumus Latvijas

lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo ģenētisko resursu

saglabāšanai in situ;

8.3. pabeigt sugu deskriptoru sarakstu saskaņošanu ar

citiem GeNBIS datubāzes partneriem (NordGen, Igaunija un

ziemeļvalstis), lai varētu izveidot vienotu deskriptora

sarakstu GeNBIS datubāzē;

8.4. turpināt Latvijas ģenētisko resursu deskriptora

datu apkopošanu un ievadīšanu GeNBIS datubāzē.

Saīsinājumi:

NordGen (Nordic Genetic Resource Center)

GeNBIS (Nordic Baltic Genebanks Information

System)

10 000

Latvijas Valsts mežzinātnes

institūts "Silava"

Lauksaimniecības

departaments

9.

Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā

Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā

materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte

9.1. ievākt bioloģisko materiālu no Latvijas brūnās un

Latvijas zilās šķirnes dzīvniekiem, lai uzsāktu slaucamo

govju un buļļu genoma analīzi pēc kvantitatīvajām (piena

produktivitātes, auglības, eksterjera pazīmēm) un

kvalitatīvajām (iedzimtās ģenētiskās slimības, kazeīna,

tauku satura un apmatojuma krāsas) pazīmēm;

9.2. apkopot iegūto informāciju datubāzē, analizēt

iegūtos rezultātus un sagatavot ieteikumus vietējo

apdraudēto šķirņu liellopu pāru atlasei, lai populācijās

palielinātu ģenētisko daudzveidību, samazinātu inbrīdingu

un iespēju robežās paaugstinātu produktivitāti;

9.3. sadarbībā ar Cūku ciltsdarba centra speciālistiem

apzināt ražojošo (vēl dzīvo) vietējās apdraudētās Latvijas

baltās šķirnes cūku izcelšanās informāciju un izstrādāt

šķirnes atjaunošanas vadlīnijas;

9.4. bioloģiskā materiāla iegūšana un nodošana gēnu

bankai no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu jaunajiem

lauksaimniecības dzīvniekiem, sadarbojoties ar šķirnes

lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām, kā arī

informācijas ievade Eiropas Dzīvnieku ģenētisko resursu

gēnu banku tīklā EUGENA

28 000

Latvijas Biozinātņu un

tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

departaments

10.

Latvijas izcelsmes medus

autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums

10.1. medus autentiskuma noteikšana, veicot medus sastāvā

esošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas

(gaistošie savienojumi) un induktīvi saistītās plazmas

masspektrometrijas (mikro un makroelementi) metodēm.

Pētījuma rezultātā izveidotās datubāzes sastādīšana,

izmantojot testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes

medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem;

10.2. medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura,

elektrovadītspējas, ūdens satura u. c.) noteikšana Latvijas

izcelsmes paraugos;

10.3. pesticīdu atlieku izplatības monitorings ar

masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram

paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugiem veikt glifosāta

noteikšanu ar AEŠH-MS/MS metodi

30 000

Pārtikas drošības, dzīvnieku

veselības un vides zinātniskais institūts

"BIOR"

Veterinārais un pārtikas

departaments

11.

Augu aizsardzības jomā

identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot

labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības

līdzekļu lietošanu

11.1. ievākt augu produktu, augsnes un ūdens paraugus un

noteikt tajos esošo AAL atliekvielu sastāvu un daudzumu,

analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar smidzinājumiem

paraugu ievākšanas vietās;

11.2. ievākt ziedputekšņu paraugus, noteikt tajos AAL

atliekvielas un analizēt tās saistībā ar botānisko

sastāvu

60 000

Latvijas Biozinātņu un

tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

departaments

12.

Kāpostu cekulkodes Plutella

xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu

fenoloģijas pētījumi

12.1. kāpostu cekulkodes imago monitorings;

12.2. kāpostu cekulkodes olu uzskaite uz augiem;

12.3. kāpuru un to bojājumu novērtējums krustziežu

dārzeņu stādījumos;

12.4. citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitorings

33 000

Latvijas Biozinātņu un

tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

departaments

13.

Latvijā plašāk audzēto lauka

dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju

nodrošināšanai

13.1. noskaidrot esošo augu barības elementu nodrošinājumu

(NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās Latvijā plašāk

audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem,

sīpoliem, bietēm), veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK

bilances vismaz četru gadu periodā (2021.-2024.), šajās

saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas normatīvu

efektivitāti (2022.-2025.);

13.2. analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar

augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un

dārzeņu ražību, kas tiks izmantota mēslošanas normatīvu

izstrādei (2021.-2025.);

13.3. izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās

saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma

pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu

maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu

(2021.-2025.);

13.4. noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar

ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem,

burkāniem, sīpoliem, bietēm) (2021.-2022.);

13.5. ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kur tiks

pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme

uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko

efektivitāti (2021.-2024.);

13.6. izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk

audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un

augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju (2025.);

13.7. sagatavot zinātniskas un populāras publikācijas

zināšanu pārnesei (2023.-2025.)

50 000

Dārzkopības institūts

Lauksaimniecības

departaments

14.

Ilgtspējīga augu aizsardzības

sistēma - pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un

nākotnes risinājumi

14.1. apkopot pieejamo informāciju par ierasto praksi AAL

lietojumā dažādos reģionos, dažāda lieluma saimniecībās,

dažādiem kultūraugiem, lai noskaidrotu bāzes līniju AAL

lietojumā pa kultūraugu grupām, un izstrādāt rekomendācijas

turpmākajam AAL lietojuma samazinājumam;

14.2. veikt efektivitātes izmēģinājumus kviešu sējumos,

lai salīdzinātu dažādas AAL lietojuma smidzinājuma shēmas

un dažādas devas regulatoriem, fungicīdiem,

herbicīdiem;

14.3. sabiedrības un AAL lietotāju informēšana par

optimālajiem smidzināšanas nosacījumiem kultūraugos,

lietojot dažādu veidu smidzinājuma nonesi mazinošas

sprauslas un labo lauksaimniecības praksi

98 343

Latvijas Biozinātņu un

tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

departaments

15.

ES regulējuma par ilgtspējīgu

ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz

lauksaimniecības nozari

15.1. ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu

ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi

un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvs novērtējums

Taksonomijas regulējuma (Regula Nr. 2020/852 un uz tās

pamata EK pieņemtie deleģētie akti) kontekstā;

15.2. finanšu tirgus iespējamās ietekmes kvalitatīvs

novērtējums (Taksonomijas regulējuma kontekstā) uz

lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi un primārām

piegādes ķēdēm;

15.3. rekomendāciju izstrāde Latvijas lauksaimniecības

nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā

26 000

Agroresursu un ekonomikas

institūts

Lauksaimniecības

departaments

16.

Augsnes kaļķošanas un minerālā

mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes

agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu

16.1. uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kur

visos izmēģinājuma lauciņos vienas sezonas ietvaros tiek

sēts viens kultūraugs (2021./2022. g. - ziemas rapsis,

2022./2023. g. - ziemas kvieši, 2023. g. - starpkultūra,

2024. g. - pupas, 2025. g. - vasaras mieži, 2026. g. -

daudzgadīgo zālaugu mistrs, 1. izmēģinājuma gads, ietverot

50 % tauriņziežu, 2027. g. - daudzgadīgo zālaugu mistrs, 2.

izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu);

16.2. izmantojot augsnes kaļķošanu, nodrošināt

izmēģinājuma lauciņos dažādus augsnes reakcijas (pH)

apstākļus, ietverot nekaļķotus, puses no nepieciešamās

kaļķošanas devas (2,60 t/ha-1), nepieciešamās kaļķošanas

devas (5,60 t/ha-1) un uzturošās kaļķošanas devas

atkārtojumus lauciņos, kuros augsnes reakcija ir tuva

optimālai (2,50 t/ha-1). 2021. gadā veikta izmēģinājuma

lauciņu kaļķošana atbilstoši augsnes agroķīmisko rādītāju

novērtēšanas rezultātiem. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek

uzturētas četras dažādas kaļķošanas devas četros

atkārtojumos;

16.3. izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas

minerālā mēslojuma izkliedes devas, ietverot nemēslotus,

pusi no ražas izneses nodrošinošas devas (piemēram, NPK =

45:30:45 kg/ha-1), ražas iznesi nodrošinošas devas

(piemēram, NPK = 90:60:90 kg/ha-1) un pārpalikumu

nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 135:90:135 kg/ha-1).

Minerālā mēslojuma izkliedes laiks un devas tiks pielāgotas

attiecīgā kultūrauga prasībām. 16 izmēģinājuma lauciņos

tiek uzturētas četras minerālā mēslojuma izkliedes devas

četros atkārtojumos;

16.4. veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens

paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās,

noteikt ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas, t. sk. pH, kopējā

slāpekļa, amonija-slāpekļa, nitrātu-slāpekļa, kopējā

fosfora un ortofosfātu-fosfora koncentrācijas (mg l-1) un

noplūdes (kg ha-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un

minerālā mēslojuma devām;

16.5. novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas

izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas

un minerālā mēslojuma devām (piemēram, pH, organisko vielu

saturs, NH4-N, NO3-N, P2O5, K2O, Ca, Mg);

16.6. noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un

kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un

minerālā mēslojuma devām (piemēram, sausna, kopproteīns,

slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs);

16.7. apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu

augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu

ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas

kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā

ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai

raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos

13 200

Latvijas Biozinātņu un

tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

departaments

17.

Lauksaimniecības dzīvnieku

radīto siltumnīcefektu gāzu (SEG) un amonjaka emisiju

novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās

saimniekošanas apstākļos

17.1. atlasīt saimniecības datu ievākšanai saskaņā ar

pētījuma metodiku:

17.1.1. slaucamo govju saimniecības;

17.1.2. gaļas liellopu saimniecības;

17.1.3. aitu saimniecības;

17.2. apmeklēt saimniecības, iepazīstināt tās ar

pētījuma metodiku un ievākt sākotnējos datus un paraugus,

veikt dzīvmasas mērījumus saskaņā ar pētījuma metodiku;

17.3. veikt ievākto paraugu testēšanu laboratorijā

saskaņā ar pētījuma metodiku;

17.4. apkopot iegūtos datus un sniegt tos SEG un

amonjaka emisiju aprēķinu veicējiem

45 000

Latvijas Biozinātņu un

tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

departaments

18.

Dabisko un antropogēno faktoru

ietekmes uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no

lauksaimniecības zemēm novērtējums

18.1. slāpekļa un fosfora savienojumu zuduma novērtējums

eksperimentālo lauciņu, drenu lauku, mazo sateces baseinu,

mazo un vidējo upju izpētes līmeņos atkarībā no

meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, zemes

lietojuma veidu īpatsvara, nozīmīgākajiem kultūraugiem,

mēslojuma līdzekļu izkliedes, meliorācijas sistēmu

klātbūtnes, mājdzīvnieku novietnēm. Slāpekļa un fosfora

savienojumu koncentrāciju un noplūžu ilgtermiņa mainības

tendences, izmantojot Mann-Kendall testu;

18.2. pasākumu ieviešanas ietekmes uz ūdeņu kvalitātes

rādītājiem novērtējums, t. sk. slāpekli saturoša minerālā

mēslojuma devu izmantošanas ietekme uz slāpekļa un fosfora

savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī,

slāpekli, fosforu un kāliju saturoša minerālā mēslojuma

devu izmantošanas un kaļķošanas ietekme uz slāpekļa un

fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes

līmenī, organiskā mēslojuma izkliedes un mājdzīvnieku

novietņu ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu

zudumiem;

18.3. HYPE modeļa pielietojums pasākumu ieviešanas

ietekmes uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem modelēšanai,

ietverot dažāda platuma buferjoslu ieviešanas gar valsts

nozīmes ūdensnotekām un grāvjiem ietekmes novērtēšanu uz

slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu,

samazinātu minerālo un organisko mēslošanas līdzekļu

izkliedes devu izmantošanas ietekme uz slāpekļa un fosfora

savienojumu zudumu samazināšanu;

18.4. secinājumu sagatavošana par nozīmīgākajiem

slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu ietekmējošajiem

dabiskajiem un antropogēnajiem faktoriem. Ieteikumu

izstrāde par pasākumiem, kuri ieviešami, lai samazinātu

slāpekļa un fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības

zemēm un mājdzīvnieku novietnēm

55 000

**

Lauksaimniecības

departaments

19.

Latvijas lauksaimniecības

siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC)

aktualizēšana lauksaimniecības virzībai uz

dekarbonizāciju

19.1. izstrādāt metodiku KLP 2023.-2027. gada ieguldījumu

4.1.2. "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka

emisijas samazinošajiem pasākumiem" ietekmes

novērtēšanai uz klimata pārmaiņu samazināšanu:

19.1.1. nepieciešamo indikatoru un noklusējuma

(default) vērtību definēšana investīciju pasākumu

ietekmes uz SEG un amonjaka emisiju samazināšanu

novērtēšanai;

19.1.2. indikatoru ieguves vietu (LAD, VAAD datubāzes)

identificēšana un sasaistes veidošana ar investīciju

pasākumu ietekmes uz klimata pārmaiņu samazināšanu

novērtēšanu;

19.2. informācijas un aprēķinu atjaunošana par SEG

emisijas mazinošiem pasākumiem, kas iekļauti esošajā

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā:

19.2.1. esošo pasākumu pārskatīšana, aprēķinu

aktualizēšana;

19.2.2. jaunu pasākumu izvērtēšana, to ietekmes

novērtēšana uz SEG un amonjaka emisiju samazinājumu;

19.3. izveidot un aprakstīt aktualizētu un ar jauniem

pasākumiem papildinātu Latvijas lauksaimniecības MACC 2030.

gadam - aprēķini un MACC konstruēšana

24 452

**

Lauksaimniecības

departaments

20.

Alternatīvās kaitīgo organismu

ierobežošanas iespējas auzu un rudzu sējumos

20.1. laboratorijas un lauka pētījumi auzu un rudzu

sējumos, pamatojoties uz noteikto sēņu daudzveidību, lai

noskaidrotu efektīvākos kaitīgo organismu alternatīvos

ierobežošanas līdzekļus un veiktu pasākumu ekonomisko

izvērtēšanu;

20.2. balstoties uz izmēģinājumos iegūtajiem rezultātiem

un literatūras izpēti, veikt alternatīvo ierobežošanas

metožu ekonomisko un saimniecisko pamatojumu;

20.3. patogēno sēņu daudzveidības izpēte auzu un rudzu

sējumos, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajām audzēšanas

sistēmām

75 000

**

Lauksaimniecības

departaments

21.

Herbicīda aizvietošanas iespējas

cīņā ar nezālēm dažādās kultūraugu grupās

21.1. analizēt nezāļu ierobežošanas alternatīvās metodes,

veicot vides ietekmes un sociāli ekonomiskos aprēķinus;

21.2. veikt CO2 izmešu mērījumus, izmantojot

mehāniskās ierobežošanas metodes, lai noteiktu praktiski

CO2 un NOx izmešus;

21.3. veikt ilggadīgo analīzi par nezāļu sēklu bankas

izmaiņām, lietojot tikai mehānisko ierobežošanu un augu

maiņu

80 000

**

Lauksaimniecības

departaments

22.

Increase - Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko

resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas

sistēmām

(INCREASE - Intelligent Collections of Food Legumes

Genetic Resources for European Agrofood Systems

https://www.pulsesincrease.eu/)

22.1. pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu datu pārvaldības

un koplietošanas uzlabošana, izmantojot optimizētas

datubāzes un viegli pieejamus rīkus;

22.2. liela apjoma augstas kvalitātes genotipisko un

fenotipisko datu iegūšana;

22.3. inteliģentu kolekciju izstrāde ģenētisko resursu

daudzveidības izpētei un inovatīvu saglabāšanas pārvaldības

pieeju izstrāde, veicot līdzdalības sabiedrības zinātnes

eksperimentu;

22.4. jaunu zināšanu attīstīšana, piemēram, gēnu

atklāšana vai genoma prognozēšana, kas ir viegli pieejamas,

izmantojot tīmekļa meklēšanas un vizualizācijas rīku;

22.5. labākās prakses izstrāde, pārbaude un izplatīšana

ģenētisko resursu dinamiskai pārvaldībai Eiropas un ārpus

Eiropas institūcijās un iniciatīvās;

22.6. decentralizētu informācijas tehnoloģiju pieeju

izstrāde datu apmaiņai

10 000

**

Lauksaimniecības

departaments

23.

Dioksīnu un polihlordifenilu

piesārņojuma līmeņa noteikšana Latvijas dzīvnieku izcelsmes

produktos

23.1. veikt dioksīnu un polihlordifenilu daudzuma

noteikšanu Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktos

(svaigpienā, cūkgaļā, olās, Baltijas jūras zivīs un to

produktos) (kopā vismaz 45 paraugi);

23.2. apkopot un izvērtēt iegūtos rezultātus, ņemot vērā

Eiropas Komisijas plānotās izmaiņas dioksīnu un

polihlordifenilu toksiskuma ekvivalences koeficientiem;

23.3. nosūtīt datus EFSA un sniegt priekšlikumus

Latvijas nacionālajai pozīcijai par plānotajām izmaiņām ES

normatīvajos aktos par dioksīniem un polihlordifeniliem

26 660

Pārtikas drošības, dzīvnieku

veselības un vides zinātniskais institūts

"BIOR"

Veterinārais un pārtikas

departaments

24.

Bioloģiskās sēklas pielietošanas

nodrošināšanai un izmantošanas paaugstināšanai nepieciešamo

pasākumu izstrāde

24.1. situācijas izpēte par ES valstīs pastāvošo laukaugu

šķirņu izpētes datubāzu un līdzvērtīgu šķirņu sarakstu

darbību un nozīmi, ierobežojot bioloģiskajā lauksaimniecībā

atļauju izsniegšanu nebioloģiskas sēklas izmantošanai;

24.2. informācijas apkopošana par valstī veiktajiem

laukaugu šķirņu izmēģinājumiem bioloģiskajā

lauksaimniecībā, tīmeklī pieejamā informācija, sarunas ar

uzņēmumiem, lauku dienu organizētājiem utt. Pētāmās sugas:

ziemas un vasaras kvieši, auzas, zirņi;

24.3. bioloģisko lauksaimnieku nebioloģiskās sēklas

atļauju pieprasījumos iekļauto laukaugu šķirņu un izvēles

pamatojuma izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana

izsniegto atļauju samazināšanai;

24.4. informācijas izvērtēšana par bioloģiskajā

lauksaimniecībā izmantotajām populārākajām šķirnēm valstīs

ar līdzīgiem augšanas apstākļiem un atsevišķu laukaugu sugu

šķirņu izvēle pētījumam Latvijā;

24.5. šķirņu salīdzinājuma pētījumu iekārtošana un

veikšana izvēlēto laukaugu šķirnēm, nosakot vienu vai

vairākus atbilstošākos izmēģinājumu reģionus (Vidzeme,

Kurzeme, Latgale). Pētāmās sugas: ziemas un vasaras kvieši,

auzas, zirņi;

24.6. izvērtēt iespējas un izveidot laukaugu šķirņu

izmēģinājumu bioloģiskajā saimniekošanā datubāzes

modeli;

24.7. izstrādāt ieteikumus kritēriju izvēlei, kas

laukaugu šķirnes grupētu pēc līdzvērtīgām pazīmēm, ņemot

vērā izmantošanu un/vai audzēšanas prasības, viedokļa

saskaņošanai iesaistot ieinteresētās institūcijas,

organizācijas un interesentus organizētos semināros

60 000

**

Veterinārais un pārtikas

departaments

25.

Latvijas iedzīvotāju pārtikas

patēriņa datu iegūšana riska izvērtējumu veikšanai un kopējās

diētas (Total diet study) pētījumu pieejas

izmēģinājumpētījums (pilotēšana)

25.1. pārtikas patēriņa datu iegūšanas metodoloģijas

atjaunošana, pārtikas pagatavošanas datu iegūšanas

metodoloģijas sagatavošana, adaptēšana kopējās diētas

pētījumu pieejai un pilotēšana;

25.2. pārtikas patēriņa un pārtikas pagatavošanas

pētījuma datu iegūšana ar sezonālo reprezentāciju. Patēriņa

datus paredzēts iegūt vecuma grupās no 3-75 gadiem;

25.3. kopējās diētas pētījuma paraugu iegūšana,

sagatavošana, analīzes;

25.4. pētījuma datu analīze, gala ziņojuma un

publikācijas sagatavošana, pārtikas piesārņotāju riska

izvērtējums, balstoties uz kopējās diētas pētījuma paraugu

analītiskajiem datiem, salīdzinājums ar regulārajā

monitoringā iegūto datu rezultātiem, rekomendāciju izstrāde

turpmākai kopējās diētas pieejas izmantošanai riska

izvērtējumu veikšanā

46 000

Pārtikas drošības, dzīvnieku

veselības un vides zinātniskais institūts

"BIOR"

Veterinārais un pārtikas

departaments

26.

Metodikas un formulas izstrāde

zaudējumu kompensācijas aprēķināšanai lauksaimniecības un

akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību gadījumā

26.1. zaudējumu kompensācijas pozīcijas valsts uzraudzībā

esošām dzīvnieku infekcijas slimībām;

26.2. katras zaudējumu kompensācijas pozīcijas apmēra

aprēķināšanas metodika un formula;

26.3. dzīvnieku tirgus vērtības aprēķināšanas formula un

metodika, kas saskaņota ar lauksaimniecības un akvakultūras

dzīvnieku audzētāju nevalstiskajām organizācijām (NVO);

26.4. sabiedrības informēšana par zinātniskā projekta

rezultātiem un to pielietojumu

50 000

**

Veterinārais un pārtikas

departaments

27.

Par veterināro zāļu un

veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību

27.1. valstī īstenotās zāļu cenu politikas ietekme uz

veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu

pieejamību;

27.2. PVN atšķirīgo likmju finansiālās ietekmes

salīdzinājums uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko

pakalpojumu pieejamību;

27.3. analīze par iespējamu atšķirīgu PVN likmju ietekmi

uz valsts budžetu (veterinārajām zālēm un

veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem);

27.4. PVN likmes izmaiņu (veterinārajām zālēm un

veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem) ietekme uz pārtikas

cenām

25 000

**

Veterinārais un pārtikas

departaments

28.

Ģenētiski modificētu augu

neapzinātas izplatīšanas vidē monitorings un Latvijā pieejamo

vides monitoringa programmu izvērtējums saistībā ar ĢMO

vispārīgo uzraudzību

28.1. izvēlēties metodes Latvijas vides monitoringam

atbilstoši zinātniskās literatūras analīzei;

28.2. izvērtēt Latvijā esošo vides monitoringa programmu

un datubāzu piemērotību ĢMO vispārīgās uzraudzības

veikšanai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes

līniju noteikšanu;

28.3. veikt monitoringu un ievākt ruderālo krustziežu

dzimtas augu, kukurūzas augu u. c. augu paraugus potenciāli

ar ģenētiski modificētiem augiem piesārņotās teritorijās

(ostu apkārtne, dzelzceļa kravu pārkraušanas vietas, rapša

pārstrādes rūpnīcu apkārtne u. c.);

28.4. sadarbībā ar VAAD, kurš veic lauku apsekojumus

vietās, kur 2021. gadā tika iznīcināti rapša sējumi ar

sēklām, kas bija piesārņotas ar GT73, ievākt rapša augu

paraugus;

28.5. noteikt ievāktajiem paraugiem ĢMO skrīninga gēnu

klātbūtni apvienotajos paraugos un nepieciešamības gadījumā

identificēt konstatētos ĢMO notikumus individuālajos

paraugos;

28.6. ievākto paraugu molekulārajam raksturojumam

nepieciešamības gadījumā izmantot sekvencēšanas

metodes;

28.7. noteikt nejaušus ĢMO piemaisījumus sēklās un augu

pavairojamajā materiālā mazumtirdzniecībā tirdzniecības

vietās klātienē, kā arī online vietnēs Latvijā,

izmantojot mērķtiecīgu paraugu atlases stratēģiju,

pārbaudot sēklas, kas paredzētas mazdārziņiem un citiem

nelieliem audzētājiem

65 000

Pārtikas drošības, dzīvnieku

veselības un vides zinātniskais institūts

"BIOR"

Veterinārais un pārtikas

departaments

29.

Vadlīniju izstrāde par

dzīvniekveselības apmeklējumu organizēšanu un pilotprojekta

īstenošana izstrādāto vadlīniju efektivitātes

novērtēšanai

29.1. sagatavot vienotas dzīvniekveselības apmeklējumu

vadlīnijas praktizējošu veterinārārstu apmeklējumiem

sauszemes dzīvnieku un akvakultūras turēšanas objektos;

29.2. apkopot un izvērtēt dažādus riska faktorus, kurus

nepieciešams ņemt vērā, lai definētu optimālo

dzīvniekveselības apmeklējumu skaitu dažādos dzīvnieku

turēšanas objektos;

29.3. sagatavot sarakstu ar dzīvnieku turēšanas

objektiem, kurus būtu nepieciešams iekļaut to objektu

sarakstā, kuros atkarībā no radītajiem riska faktoriem ir

obligāti jānodrošina dzīvniekveselības apmeklējumi;

29.4. izstrādāt dzīvniekveselības apmeklējumu

veidlapu;

29.5. ieviest pilotprojektu, lai izvērtētu sagatavoto

vadlīniju efektivitāti

8 000

**

Veterinārais un pārtikas

departaments

30.

Lauksaimniecības statistikas

modernizācija

30.1. cenu un indeksu statistikas sagatavošanas

modernizācija - izstrādāt metodes un modernizēt datu

vākšanu, apstrādi un analīzi;

30.2. lauksaimniecības ekonomisko pārskatu avotu un

aprēķināšanas metožu kvalitātes novērtējums, datu

kvalitātes modernizēšana un uzlabošana, projekta ietekmes

novērtējums

9 820

**

Tirgus un tiešā atbalsta

departaments

31.

Krievijas militārā iebrukuma

Ukrainā izraisītās ietekmes uz lauksaimniecības un pārtikas

nozari novērtējums un metodikas izstrāde tirgus krīžu

ietekmes uz lauksaimniecības un pārtikas nozaru ražošanas

izmaksām un ieņēmumiem novērtēšanai

31.1. novērtēt Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā radīto

ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas

nozarēm no resursu pieejamības, ražošanas izmaksu, tirgus

konjunktūras u. c. aspektiem;

31.2. izstrādāt metodiku tirgus krīžu ietekmes

operatīvam novērtējumam par lauksaimniecības un pārtikas

ražošanas izmaksu un ieņēmumu izmaiņām

95 000

**

Tirgus un tiešā atbalsta

departaments

32.

Lauku saimniecību un komerciālo

saimniecību struktūras analīze

32.1. saimniecību ieņēmumu un izmaksu struktūras analīze;

32.2. saimniecību ienākumu veidošanās komponentes un

ietekmes faktori, tostarp atbalsta pasākumu un tirgus

ieņēmumu nozīme kopējo ieņēmumu veidošanā;

32.3. saimniecību finanšu rādītāju, tostarp

rentabilitātes, analīze.

Saimniecību ieguldījumu un pieejamo finansēšanas resursu

analīze;

32.4. lauksaimniecības nozaru starppatēriņa sadalīšanas

metodoloģijas pilnveidošana un starppatēriņa vērtības

aprēķins pa lauksaimniecības nozarēm - graudaugi, rapši,

lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi, augļi un

ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas, mājputni,

olas, citi dzīvnieku produkti

60 000

**

Tirgus un tiešā atbalsta

departaments

33.

Pārtikas lielveikalu darba laika

diversifikācijas ieviešanas ietekme uz pārtikas piegādes

ķēdi

Novērtēt pārtikas lielveikalu darba laika ierobežojumu

ietekmi uz:

33.1. mazumtirdzniecības nozari, īpašu uzmanību

pievēršot mazumtirgotāju tirgus daļu potenciālajām

izmaiņām;

33.2. maziem un vidējiem lauksaimniecības un pārtikas

ražotājiem, tai skaitā to produkcijas realizācijas iespējām

mazumtirdzniecības sistēmā noteiktos laika periodos, kā arī

izvērtējot, vai šādas izmaiņas veicinātu īso pārtikas

piegādes ķēžu attīstību;

33.3. patērētāju iepirkšanās paradumiem un to ietekmi uz

priekšrocību radīšanu mazajiem un vidējiem lauksaimniecības

un pārtikas ražotājiem produkcijas realizācijā

30 000

**

Tirgus un tiešā atbalsta

departaments

34.

Zemes funkcionālās izmantošanas

modeļa pilnveide

34.1. izveidot zemes funkcionālās izmantošanas telpisko

modeli ar vienotu struktūru dažādiem sektoriem, par bāzi

izmantojot LandUp modeli;

34.2. aktualizēt aprēķinos izmantojamus

vienādojumus;

34.3. paātrināt modeļa darbību dinamisko aprēķinu

veikšanai nākotnē;

34.4. iekļaut zemes funkcionālās izmantošanas modelī ar

zemi saistīto enerģijas ražošanu (vēja enerģijas ražošanu,

iespēju robežās - saules enerģijas ražošanu);

34.5. iekļaut zemes funkcionālās izmantošanas modelī

ieguves rūpniecības nozares nozīmīgākus sektorus

80 000

**

Meža departaments

35.

Veco mežu loma klimata pārmaiņu

mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža

un saistīto nozaru politiku veidotājiem

35.1. sagatavot informāciju un nodot lēmumu pieņēmējiem

Latvijā un ieinteresētajām pusēm;

35.2. starptautiskā sadarbībā ar meža nozares

pārstāvjiem un pētnieciskajiem institūtiem nosūtīt

informāciju Eiropas Komisijai (DG CLIMA vai DG ENVI, vai DG

AGRI);

35.3. ierīkot parauglaukumus;

35.4. analizēt attālās izpētes datus

50 000

Latvijas Valsts mežzinātnes

institūts "Silava"

Meža departaments

36.

Latvijas zemes izmantošanas,

zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora

klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo

darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un

oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai

meža apsaimniekošanā sociāli ekonomiskais vērtējums

36.1. integrēt augsnes oglekļa aprites vienādojumus klimata

pārmaiņu mazināšanas pasākumu meža apsaimniekošanā ietekmes

uz SEG emisijām un CO2 piesaisti prognožu

aprēķinos un izstrādāt darbību datus oglekļa ieneses ar

augu atliekām raksturošanai, izmantojot literatūrā

pieejamos datus un kaimiņvalstīs izmantotos augsnes oglekļa

aprites pieņēmumus;

36.2. novērtēt dabas atjaunošanas regulas iespējamās

ietekmes uz ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas

mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību SEG emisiju

mazināšanai un CO2 piesaistes veicināšanai meža

apsaimniekošanā efektivitāti un sagatavot priekšlikumus

kompensējošu pasākumu īstenošanai;

36.3. sagatavot ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu

mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību SEG

emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes

veicināšanai meža apsaimniekošanā un dabas atjaunošanas

regulas iespējamo ietekmi kompensējošo pasākumu sociāli

ekonomisko vērtējumu, tai skaitā ietekmi uz nodarbinātību,

tehniskā nodrošinājuma un izmaksu analīzi;

36.4. raksturot aizstāšanas efektu ZIZIMM sektora

klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamām

darbībām SEG emisiju mazināšanai un CO2

piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā;

36.5. attīstīt modelēšanas instrumentu un

programmnodrošinājumu darbību (scenāriju) ietekmes

novērtēšanai un prognozēšanai, tai skaitā mežaudžu

līmenī:

36.5.1. attīstīt uz attālās izpētes (LIDAr) datiem un

meža resursu monitoringa parauglaukumu informāciju balstītu

mikroaudžu interpretācijas un modelēšanas sistēmu;

36.5.2. veikt zinātniskās kompetences atbalstam

nepieciešamos aprēķinus;

36.6. aktualizēt informatīvā ziņojuma projektam par

ZIZIMM sektora virzību uz klimatneitralitāti

pamatinformāciju (SEG emisiju un CO2 piesaistes

faktisko situāciju un iespējamos scenārijus)

115 000

Latvijas Valsts mežzinātnes

institūts "Silava"

Meža departaments

37.

ZIZIMM mērķu sasniegšanai

nepieciešamo lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde,

optimālā pasākumu kopuma noteikšana un nepieciešamā

finansējuma prognoze

37.1. sagatavot informāciju par pasākumiem zemes

apsaimniekošanai Latvijā klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu

sasniegšanai;

37.2. sagatavot pasākumu izvērtējumu, ietverot pasākuma

darbības aprakstu, izmaksas, ietekmi uz nodarbinātību,

ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un SEG ieguvumu;

37.3. noteikt pasākumu limitus un iespējamos riskus;

37.4. veikt pasākumu salīdzinājumu

100 000

**

Meža departaments

38.

Ilgtspējīgas pārtikas ražošanas

sistēmas un to radītās iespējas konkurētspējīgas pārtikas

ražošanai Latvijas uzņēmumos

38.1. raksturot aktuālās pasaules pārtikas tirgus tendences

ilgtspējīgas pārtikas ražošanas jomā;

38.2. analizēt pircēju pārtikas produktu izvēles

kritērijus, t. sk. ilgtspējas kritēriju nozīmīgumu produktu

izvēlē;

38.3. izpētīt prognozes ilgtspējīgas pārtikas tirgus

attīstībai;

38.4. izvērtēt pārtikas, tostarp ilgtspējīgas pārtikas,

ražošanas iespējas Latvijas pārtikas nozares uzņēmumos

50 000

**

Tirgus un tiešā atbalsta

departaments

39.

Mazumtirgotāju līdzdalības

analīze piena produktu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas

attīstībā

39.1. veikt tirdzniecības plauktu auditu vadošajos

tirdzniecības tīklos ar lielāko apgrozījumu un plašāko

produktu sortimentu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā;

39.2. veikt segmentāciju pēc ražotāja un zīmola, noteikt

galvenos spēlētājus (ražotāji, zīmoli) pēc izvietošanas

plauktā, to procentuālo plaukta sadalījumu, Latvijas

ražotāju īpatsvaru un produkcijas cenu segmentāciju;

39.3. analizēt un novērtēt Latvijas piena produktu

ražotāju pozīcijas Baltijas valstu mazumtirdzniecības

ķēdēs

24 000

**

Tirgus un tiešā atbalsta

departaments

40.

Latvijā audzētu saulespuķu

attīstības perspektīvas

40.1. izpētīt saulespuķu eļļas tirgus attīstības tendences;

40.2. organizēt Eiropā, Ukrainā un citur pasaulē radītu

agrīno hibrīdo saulespuķu šķirņu demonstrējumu vismaz par

12 šķirnēm, kuras piemērotas uzlabotas kvalitātes

saulespuķu eļļas ieguvei;

40.3. novērtēt šo šķirņu ražību un sēklu kvalitāti, kā

arī to uzņēmību vai izturību pret slimībām, šķirņu

piemērotību integrētajā un bioloģiskajā audzēšanas sistēmā,

izmantojot dažādas audzēšanas tehnoloģijas;

40.4. izstrādāt ieteikumus saulespuķu audzēšanas

tehnoloģijai, kā arī sniegt tehnoloģijas agroekonomisko

izvērtējumu;

40.5. veikt analītisku izvērtējumu laboratorijās,

nosakot eļļas daudzumu un kvalitāti, tai skaitā vērtīgo

taukskābju īpatsvaru;

40.6. īstenot publicitātes un informatīvos pasākumus par

pētījuma rezultātiem

50 000

**

Lauksaimniecības

departaments

"

5. pielikums

Ministru kabineta

2023. gada 9. maija

noteikumiem Nr. 232

"9. pielikums

Ministru kabineta

2015. gada 3. februāra

noteikumiem Nr. 59

Iesniegums atbalsta saņemšanai

lauksaimniecībā izmantojamam zinātnes pētījumam _________.

gadā

Lauku atbalsta dienestam

Zinātniskā

institūcija

(nosaukums, reģistrācijas

numurs)

Adrese

Tālruņa numurs,

e-pasta adrese

Lauku atbalsta

dienesta klienta reģistrācijas numurs

Projekta nosaukums

Pētījuma vadītājs

Zinātniskais grāds

Pētījuma izpildē iesaistītās

zinātniskās institūcijas nosaukums un adrese