Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 327 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves""

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos

Nr. 327 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15

"Kanalizācijas būves"" (Latvijas Vēstnesis, 2015.,

125. nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt noteikumus ar 5. punktu šādā

redakcijā:

"5. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti

(akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz

2017. gada 30. jūnijam, piemēro noteikumus redakcijā,

kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam.

Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas

un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30.

septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada

1. oktobra līdz 2017. gada 30. jūnijam, var piemērot

noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30.

jūnijam.";

1.2. izteikt būvnormatīva 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Kanalizācijas būves projektē saskaņā ar šo

būvnormatīvu, citiem normatīvajiem aktiem piesārņojošu vielu

emisijas un būvniecības jomā, kā arī kanalizācijas sistēmas

operatora (ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja) tehniskajiem

noteikumiem.";

1.3. papildināt būvnormatīvu ar 5.1 punktu

šādā redakcijā:

"5.1 Notekūdeņu novadīšanu paredz pa pašteces

cauruļvadiem un, ja nepieciešams, pa spiedvadiem vai vakuuma

cauruļvadu sistēmām. Vakuuma kanalizācijas sistēmu projektēšanu

var veikt saskaņā ar standartu LVS EN 1091:2000 "Ārējās

vakuuma notekūdeņu sistēmas". Spiediena kanalizācijas

sistēmu projektēšanu var veikt saskaņā ar standartu LVS EN

1671:2000 "Ēku ārējās kanalizācijas sistēmas zem

spiediena".";

1.4. izteikt būvnormatīva 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Projektējamos galvenos tehniskos risinājumus un

to realizācijas secību pamato atbilstoši projektēšanas uzdevumā

noteiktajam, salīdzinot tos ar citiem iespējamiem variantiem.

Tehniski ekonomisko aprēķinu veic tiem variantiem, kuru

priekšrocības (trūkumus) bez aprēķina nav iespējams

noteikt.";

1.5. izteikt būvnormatīva 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti,

dzīvojamām un ražošanas teritorijām projektē kopīgas

centralizētas kanalizācijas sistēmas. Ražošanas notekūdeņus

apvieno ar sadzīves notekūdeņiem, ievērojot šī būvnormatīva

17. punktā minētos nosacījumus.";

1.6. izteikt būvnormatīva 17. punktu šādā redakcijā:

"17. Ražošanas notekūdeņus ievada centralizētajā

kanalizācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par

piesārņojošo vielu emisiju ūdenī un kanalizācijas sistēmas

operatora (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja) tehniskajiem

noteikumiem par piesārņojuma parametriem, ar kādiem ražošanas

notekūdeņus var ievadīt centralizētajā kanalizācijas

sistēmā.";

1.7. izteikt būvnormatīva 25. punktu šādā redakcijā:

"25. Apdzīvotās vietas vidējais notekūdeņu aprēķina

daudzums diennaktī ir šī būvnormatīva 21., 23. un 24. punktā

noteikto daudzumu summa. Notekūdeņu daudzumu no iedzīvotājus

apkalpojošiem ražošanas uzņēmumiem, kā arī neuzskaitītos

notekūdeņu daudzumus drīkst pieņemt papildus piecu procentu

apmērā no summārā apdzīvotās vietas vidējā notekūdeņu daudzuma

diennaktī.";

1.8. izteikt būvnormatīva 27. punktu šādā redakcijā:

"27. Rūpniecības uzņēmumu ražošanas notekūdeņu aprēķina

caurplūdumu nosaka pēc pieplūdes tehnoloģiskā grafika.";

1.9. izteikt būvnormatīva 30. punktu šādā redakcijā:

"30. Parametrus A un n nosaka, izmantojot katrā

konkrētajā vietā uzstādītu pašpierakstošu lietus mērītāju

ilggadēju pierakstu apstrādes rezultātus. Ja tādu datu nav,

attiecīgo parametru nosaka, izmantojot šādu formulu:

A =

q2020n(1 +

lgP

)γ, (5) kur:

lgmγ

q20 - lietus intensitāte (l/s ha) konkrētajā

apvidū, ja lietus ilgums ir 20 minūtes, ja P=1, jāpieņem pēc

šī būvnormatīva pielikuma 2. tabulas;

n - kāpinātājs, jāpieņem pēc šī būvnormatīva pielikuma 2.

tabulas;

P - vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas

periods, jāpieņem pēc šī būvnormatīva 31. punkta;

γ - kāpinātājs, jāpieņem pēc šī būvnormatīva pielikuma 2.

tabulas.";

1.10. izteikt būvnormatīva 50. punktu šādā redakcijā:

"50. Pašteces cauruļvadu vismazākais iekšējais diametrs

sadzīves, ražošanas un lietus kanalizācijas ielu vadiem ir 200

mm, iekškvartālu vadiem un ielu vadiem pēc saskaņošanas ar

kanalizācijas sistēmas operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu

sniedzēju) - 150 mm.";

1.11. izteikt būvnormatīva 52. punktu šādā redakcijā:

"52. Dūņu spiedvadu diametru nosaka atbilstoši

pārsūknējamo dūņu īpašībām un tehnoloģiskajām prasībām,

nodrošinot dūņu neizgulsnēšanos.";

1.12. izteikt būvnormatīva 58. punktu šādā redakcijā:

"58. Lai vienkāršotu minimālā slīpuma izvēli apaļa

šķērsgriezuma sadzīves notekūdeņu pašteces cauruļvadiem,

nodrošinot to pašattīrīšanos, var izmantot šādu formulu:

I = 1/di, (17) kur

I - cauruļvadu slīpums (m/m);

di - cauruļvada iekšējais diametrs (mm).";

1.13. izteikt būvnormatīva 60. punktu šādā redakcijā:

"60. Ja būvējami vairāki paralēli spiedvadi, attālums

starp cauruļvadu ārējām virsmām jāpieņem atkarībā no būvdarbu

apstākļiem, cauruļvadu drošības, ja notiek avārija vienā no

cauruļvadiem, kā arī atkarībā no materiāla, iekšējā spiediena un

ģeoloģiskajiem apstākļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par

ūdensapgādes būvju projektēšanu. Būvprojektā jānorāda cauruļvadu

pārbaudes metode un parametri. Kanalizācijas pašteces cauruļvadu

pārbaudēm var izmantot standarta LVS EN1610:2016

"Kanalizācijas cauruļvadu un kolektoru izbūve un

testēšana" nosacījumus. Kanalizācijas spiedvadu pārbaudēm

var izmantot standarta LVS EN 805:2001 "Ūdensapgāde.

Prasības sistēmām un to komponentiem ārpus ēkām"

nosacījumus.";

1.14. izteikt būvnormatīva 64. un 65. punktu šādā

redakcijā:

"64. Visiem pašteces cauruļvadu pievienojumiem

jāatrodas akās. Leņķim starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu

jābūt ne mazākam par 90°. Pēc saskaņošanas ar kanalizācijas

sistēmas operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju)

drīkst projektēt cauruļvadu pievienojumus, kas neatrodas akās.

Šādā gadījumā leņķim starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu

jābūt 135°. Jebkurš leņķis starp pievienojamo un aizvadošo

cauruļvadu atļauts, ja akā ierīko pārkritumu vai ja ar pārkritumu

pievieno lietusūdeņu uztveršanas aku.