69. pants

Cauruļvadu pamatus izvēlas atkarībā no grunts nestspējas

un slodzēm, kā arī saskaņā ar cauruļu ražotāja norādījumiem.

Visās gruntīs, izņemot klintsveida, dūņainās un kūdrainās

gruntis, cauruļvadus būvē tieši uz izlīdzināta un noblīvēta

tranšejas dibena. Klintsveida gruntīs cauruļvadam nepieciešams

15 cm biezs vietējās smilts vai grants pabērums, bet

dūņainās, kūdrainās un citās gruntīs ar vāju nestspēju - mākslīgs

pamats.";

1.16. izteikt būvnormatīva 74. punktu šādā redakcijā:

"74. Sadzīves un ražošanas kanalizācijas skataku un

kameru izmērus plānā pieņem atbilstoši lielākajam cauruļvada

iekšējam diametram D. Ja cauruļvada iekšējais diametrs ir līdz

600 mm, skatakas garums un platums ir 1000 mm, ja cauruļvada

iekšējais diametrs ir 700 mm un lielāks, skatakas garums ir D+400

mm, bet platums ir D+500 mm. Plānā apaļo dzelzsbetona skataku

diametri ir atkarīgi no cauruļvadu iekšējiem diametriem. Ja

cauruļvada iekšējais diametrs ir līdz 600 mm, skatakas diametrs

ir 1000 mm; ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 600-1000 mm,

skatakas diametrs ir 1500 mm; ja cauruļvada iekšējais diametrs ir

1000 mm un lielāks, skatakas diametrs ir 2000 mm.

Pagrieziena vietās skataku izmēri plānā jānosaka tā, lai skatakā

varētu izveidot pagrieziena tekni. Ja kanalizācijas ierīkošanas

dziļums ir lielāks par 3 m, skatakas diametram jābūt ne

mazākam par 1500 mm. Pēc saskaņošanas ar kanalizācijas sistēmas

operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju) skataku vietā

drīkst projektēt inspekcijas akas, kuru diametrs ir mazāks par

1000 mm un kuras paredzētas tīrīšanas, inspekcijas un

pārbaudes aprīkojuma ievietošanai, bet nav paredzētas personāla

piekļuvei.";

1.17. izteikt būvnormatīva 78. punktu šādā redakcijā:

"78. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir līdz 600 mm

(ieskaitot), lietus kanalizācijas skatakas (betona vai

dzelzsbetona) diametrs ir 1000 mm; ja cauruļvadu iekšējais

diametrs ir lielāks par 600 mm, ierīko apaļas vai taisnstūra

skatakas ar 1000 mm garu tekni un platumu, kas vienāds ar lielākā

cauruļvada iekšējo diametru. Pēc saskaņošanas ar kanalizācijas

sistēmas operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju)

drīkst projektēt inspekcijas akas, kuru diametrs ir mazāks par

1000 mm un kuras paredzētas tīrīšanas, inspekcijas un pārbaudes

aprīkojuma ievietošanai, bet nav paredzētas personāla piekļuvei.

Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir 700-1400 mm (ieskaitot),

skatakas darba daļas augstumu skaita no lielākā cauruļvada

teknes. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 1400 mm,

skataku darba daļas nav nepieciešamas. Skataku tekņu plauktiņi

nepieciešami tikai tad, ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir līdz

900 mm (ieskaitot), tekņu plauktiņu augstumam jābūt vienādam ar

pusi no lielākā cauruļvada iekšējā diametra.";

1.18. izteikt būvnormatīva 80. punktu šādā redakcijā:

"80. Skataku lūkas uzstāda:

80.1. ceļa (ielas) braucamajā daļā - vienā līmenī ar ceļa

segumu saskaņā ar ceļa pārvaldītāja izdotajiem tehniskajiem

noteikumiem;

80.2. zaļajā zonā - 20-70 mm augstāk par zemes virsmu;

80.3. neapbūvētā teritorijā - 200 mm augstāk par zemes

virsmu;

80.4. uz ceļiem bez cietā seguma - ar vismaz 0,5 m platu

aizsargapmali ap skatakas lūku vai atbilstoši ceļa

apsaimniekotāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.

Ja nepieciešams, skatakām jāparedz noslēdzami vāki.";

1.19. izteikt būvnormatīva 85. punktu šādā redakcijā:

"85. Pārkritumus ar augstumu līdz 3 m cauruļvadiem, kuru

iekšējais diametrs ir 600 mm un lielāks, paredz lēzena profila

ūdens pārgāzes veidā. Pārkritumus ar augstumu līdz 6 m

cauruļvadiem, kuru iekšējais diametrs ir līdz 500 mm (ieskaitot),

paredz akās stāvvada veidā, kura iekšējais diametrs nav mazāks

par cauruļvada iekšējo diametru. Akās virs stāvvada jāizveido

konstrukcija, kas dzēš ūdens kinētisko enerģiju, kā arī nodrošina

konstrukciju ilgmūžību. Lai nesamazinātu darba telpu krītakām,

kuru diametrs ir 1000 mm, pārkritumu paredz stāvvada veidā akas

ārpusē.";

1.20. izteikt būvnormatīva 87. punkta ievaddaļu šādā

redakcijā:

"87. Lietusūdeņu uztveršanas akas jāparedz saskaņā ar

kanalizējamās teritorijas vertikālo plānojumu:";

1.21. aizstāt būvnormatīva 91. punktā skaitli

"250" ar skaitli "200";

1.22. izteikt būvnormatīva 113. punktu šādā

redakcijā:

"113. Atbilstoši kanalizācijas sistēmas operatora

(ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja) prasībām notekūdeņi, ko

kolektorā ievada no asenizācijas stacijas, nedrīkst saturēt

rupjus mehāniskus piemaisījumus un smiltis.";

1.23. izteikt būvnormatīva 117. un 118. punktu šādā

redakcijā:

"117. Sūkņus, iekārtas un cauruļvadus izvēlas atkarībā no

notekūdeņu un nogulšņu fizikāli ķīmiskajām īpašībām un celšanas

augstuma, ņemot vērā sūkņu un spiedvadu raksturojumu, kā arī

palaišanas secību. Katrā sūkņu stacijā jābūt vienam rezerves

sūknim. Rezerves sūkni var neparedzēt sūkņu stacijā, ja tās

ražība ir 3 l/s un mazāka un sistēma var akumulēt vismaz

25 % no kopējā diennakts notekūdeņu daudzuma. Pārsūknēšanai

jāizvēlas tāds sūkņu ražīgums, lai netiktu applūdinātas zemākās

teritorijas. Kanalizācijas dūņu, nogulšņu un smilšu pārsūknēšanai

drīkst lietot hidroelevatorus un erliftus.