1. pants

Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada

30. jūnija noteikumos Nr. 333 "Noteikumi par

Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju

ugunsdrošība"" (Latvijas Vēstnesis, 2015,

125. nr.; 2017, 76. nr.; 2018, 84. nr.) šādus

grozījumus:

1.1. papildināt noteikumus ar 8. punktu šādā

redakcijā:

"8. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti

(akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda

būvvaldes funkcijas, no 2017. gada 1. maija līdz

2018. gada 15. septembrim, piemēro šos noteikumus

redakcijā, kas bija spēkā no 2017. gada 1. maija līdz

2018. gada 15. septembrim. Būvprojektiem, kuri tiek

izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras

uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada

30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no

2014. gada 1. oktobra līdz 2018. gada

15. septembrim, var piemērot šos noteikumus redakcijā, kas

bija spēkā līdz 2018. gada 15. septembrim.";

1.2. izteikt būvnormatīva 2.1. apakšpunktu šādā

redakcijā:

"2.1. aizsargāts evakuācijas ceļš - cilvēku

evakuācijai paredzēta ugunsdroši atdalīta telpa, kurā nav

mainīgās ugunsslodzes un kuras pastāvīgā ugunsslodze ir mazāka

par 25 MJ/m2;";

1.3. izteikt būvnormatīva 2.18. apakšpunktu šādā

redakcijā:

"2.18. evakuācijas ceļa garums - attālums no būves

daļas vai ugunsdrošības nodalījuma vistālākās vietas pa visīsāko

iespējamo evakuācijas ceļu līdz tuvākajai evakuācijas izejai.

Evakuācijas ceļa garums netiek normēts aizsargātā evakuācijas

ceļā, ārējās evakuācijas kāpnēs, ugunsaizsargātā kāpņu telpā un

dūmaizsargātā kāpņu telpā, kā arī ugunsdrošības

priekštelpā;";

1.4. izteikt būvnormatīva 2.27. apakšpunktu šādā

redakcijā:

"2.27. ugunsaizsargāta kāpņu telpa - ar ugunsdrošām

būvkonstrukcijām no citām telpām nodalīta kāpņu telpa, kurā nav

mainīgās ugunsslodzes un kuras pastāvīgā ugunsslodze ir mazāka

par 25 MJ/m2, un kurai ir tieša izeja uz āru

zemes virsmas līmenī vai caur ugunsdrošības

priekštelpu;";

1.5. aizstāt būvnormatīva 2.28. apakšpunktā vārdus

"ugunsizturības robežu" ar vārdiem "ugunsizturību

un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasi";

1.6. izteikt būvnormatīva 2.32. apakšpunktu šādā

redakcijā:

"2.32. ugunsdrošības priekštelpa - ar ugunsdrošām

būvkonstrukcijām no citām telpām nodalīta telpa, kurā nav

mainīgās ugunsslodzes un kuras pastāvīgā ugunsslodze ir mazāka

par 25 MJ/m2;";

1.7. izteikt būvnormatīva 2.39. apakšpunktu šādā

redakcijā:

"2.39. telpa, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki,

- visu lietošanas veidu telpas, izņemot bēniņus, tehniskās

telpas, kas paredzētas tehnoloģisko iekārtu, inženieriekārtu un

inženiertīklu izvietošanai, sanitārtehniskās telpas, kā arī citas

telpas, kurās atbilstoši būvniecības dokumentācijā paredzētajiem

risinājumiem cilvēki nepārtraukti uzturas mazāk par divām stundām

vai kopumā uzturas mazāk par sešām stundām diennaktī;";

1.8. papildināt būvnormatīvu ar 2.40. un

2.41. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.40. automātiskā ugunsaizsardzības sistēma -

stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas pastāvīgi ieslēgta darba

gaidīšanas režīmā un ugunsgrēka gadījumā patstāvīgi vai, saņemot

vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas,

kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, automātiski un manuāli

nodrošina tai noteikto funkciju izpildi;

2.41. neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma -

stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas pastāvīgi ieslēgta darba

gaidīšanas režīmā un, saņemot vadības signālu, kuru iniciē

cilvēks, patstāvīgi nodrošina tai noteikto funkciju

izpildi.";

1.9. izteikt būvnormatīva 2.1. apakšnodaļas

nosaukumu šādā redakcijā:

"2.1. Būvju un

telpu lietošanas veidi";

1.10. izteikt būvnormatīva 5. punktu šādā

redakcijā:

"5. Atkarībā no izvirzītajām ugunsdrošības prasībām

ir šādi būvju un telpu lietošanas veidi:

5.1. I lietošanas veids - dzīvojamās ēkas un

telpas, tai skaitā mazstāvu viendzīvokļa un daudzdzīvokļu

dzīvojamās ēkas, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas, saimniecības ēkas

un būves, vasarnīcas, dārza mājas, dvīņu mājas, rindu mājas;

5.2. II lietošanas veids - publiskas būves un

telpas, kuras paredzētas cilvēku izmitināšanai, tai skaitā

viesnīcas, dienesta viesnīcas, hosteļi, moteļi, viesu mājas,

patversmes, sanatorijas, kempingi, atpūtas bāzes, atpūtas

nometnes, citas atpūtas būves, kazarmas, citas izmitināšanas

būves (arī īslaicīgas izmitināšanas būves);

5.3. III lietošanas veids - publiskas būves un

telpas, kas tiek izmantotas visu diennakti un kurās uzturas

aprūpējami vai izolējami lietotāji, tai skaitā slimnīcas,

pansionāti, aprūpes ēkas, bērnunami, dzemdību nami, sociālās

rehabilitācijas centri, būves, kurās izmitinātas personas, kurām

kompetentas institūcijas ir ierobežojušas pārvietošanās

brīvību;

5.4. IV lietošanas veids - publiskas būves un

telpas, kuras tiek izmantotas komercdarbībai un publiskiem

pasākumiem, tai skaitā teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki,

restorāni, kafejnīcas, bāri un citi sabiedriskās ēdināšanas

uzņēmumi, veikali, tirdzniecības centri, tirgus paviljoni un

citas tirdzniecības būves, konferenču un izstāžu telpas un būves,

klubi, kultūras nami, muzeji, kulta būves, deju zāles,

diskotēkas, bibliotēkas, tiesas ēkas, pasta un sakaru būves,

dzelzceļa stacijas, lidostas, autoostas, sporta būves, ēkas,

kurās tiek sniegta ambulatorā medicīniskā palīdzība;

5.5. IVa lietošanas veids - izglītības

darbībai un bērnu pieskatīšanai paredzētas būves un telpas, kurās

uzturas lietotāji, kuri nevar evakuēties bez papildu palīdzības,

tai skaitā iestādes, kuras paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem,

pirmsskolas, sākumskolas un pamatizglītības izglītības iestādes,

speciālās skolas personām (bērniem un jauniešiem) ar īpašām

vajadzībām;

5.6. V lietošanas veids - būves un telpas, kas

parasti tiek izmantotas dienā un kurās pastāvīgi uzturas

lietotāji, kas pārzina telpas un var patstāvīgi evakuēties, tai

skaitā administratīvās ēkas, arhīvi, bankas, biroju ēkas,

glābšanas dienestu būves, zinātnes un pētniecības iestāžu ēkas,

kā arī izglītības iestādes, kurās nodrošina vidējo, vidējo

profesionālo, augstāko un interešu izglītību;

5.7. VI lietošanas veids - ražošanas būves un

telpas, kurās notiek ražošanas procesi, noliktavas, preču

piegādes telpas, kuru ugunsslodze pārsniedz

1200 MJ/m2, autoservisi (autoremonta

darbnīcas);

5.8. VIa lietošanas veids - lauksaimniecībai

paredzētas būves un telpas, kurās cilvēki neuzturas pastāvīgi,

tai skaitā siltumnīcas, segtas sezonas dārzeņu, stādu un augļu

siltumnīcas, putnu, lopu un zvēru kūtis, segtas zivju audzētavas,

lauksaimniecības produkcijai paredzētie silosi un bunkuri;

5.9. VII lietošanas veids - garāžas un

autostāvvietas, tai skaitā iebūvētās pazemes vai virszemes

autostāvvietas.";

1.11. izteikt būvnormatīva 25. punktu šādā

redakcijā:

"25. Ir šādas telpu ugunsslodzes grupas:

25.1. sevišķi lielas ugunsbīstamības telpas, kuru

ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2 (piemēram,

degtspējīgo materiālu noliktavas, kurās uzglabāšanas augstums ir

lielāks par sešiem metriem, krāsotāju darbnīcas, kurās izmanto

šķīdinātāju, aukstumiekārtu rūpnīcas, tipogrāfijas, kabeļu

ražotnes, kuru produkcijai ir polipropilēna, polietilēna,

polistirola vai līdzīgi degšanas raksturlielumi, ar

spiedienliešanas metodi iegūtas plastmasas, kam ir polipropilēna,

polietilēna, polistirola vai līdzīgi degšanas raksturlielumi,

gumijas izstrādājumu rūpnīcas, sintētiskās šķiedras rūpnīcas,

trošu/tauvu ražotnes, paklāju un blīvās plastmasas ražotnes,

apavu ražotnes, kokrūpniecība (sausi kokmateriāli), bituma

ražotnes, dzirnavas, lopbarības noliktavas, virsmu apstrādes

cehi, papīra un kartona rūpnīcas, sprāgstvielu ražotnes,

kokzāģētavas, kūdras spēkstacijas, kūdras apstrādes uzņēmumi,

putuplasta izstrādājumu ražotnes, finiera rūpnīcas, vates

ražotnes, eļļas attīrīšanas telpas, telpas, kurās ražo,

pārstrādā, pārsūknē vai uzglabā uguņošanas piederumus, celulozes

nitrātu, transportlīdzekļu gumijas riepas, šķiltavas, grīdas

audumus vai linoleju, sveķus, terpentīnu, gumijas aizvietotāju,

kokvilnu, minerālmēslus, sērkociņus, šķeldu, īpaši viegli

uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus,

kuru uzliesmošanas temperatūra normālos apstākļos nepārsniedz

55 °C, mīkstos jumta segumus, kokskaidu plātnes, armētas

plastmasas konstrukcijas, destilē darvu);

25.2. lielas ugunsbīstamības telpas, kuru ugunsslodze ir

no 600 MJ/m2 līdz 1200 MJ/m2

(ieskaitot) (piemēram, tirdzniecības centri, to noliktavas un

preču piegādes telpas, tirgus paviljoni un citas tirdzniecības

būves, teātru skatuves un dekorāciju glabātavas, dzelzceļa

staciju, lidostu un autoostu bagāžas glabātavas, koncertzāles,

cirki, bibliotēkas, arhīvu telpas, autobusu, smago automašīnu un

dzelzceļa transporta depo, autoservisu krāsu, eļļu un smērvielu

noliktavas, audumu un paklāju ražotnes, šūšanas cehi, gateri,

makulatūras noliktavas, ādas izstrādājumu noliktavas, saplākšņa

ražotnes, foto un filmu lentu noliktavas, lauksaimniecības un

lopkopības (putnkopības) būves, graudu kaltes, katlu māju

kurināmā noliktavas);

25.3. ugunsbīstamas telpas, kuru ugunsslodze ir no

300 MJ/m2 līdz 600 MJ/m2

(ieskaitot) (piemēram, dzelzceļa stacijas, lidostas, autoostas,

makulatūras pārstrādes ražotnes, ādas izstrādājumu ražotnes un

noliktavas, stikla ražotnes un noliktavas, elektroiekārtu

ražotnes un noliktavas, tekstilrūpniecība, cilvēku pārtikas un

dzīvnieku barības ražotnes un noliktavas, alkoholisko dzērienu

ražotnes un noliktavas, tabakas izstrādājumu ražotnes un

noliktavas, saldētavas (platība nepārsniedz

20 m3), garāžas un autostāvvietas, automobiļu

remonta un apkopes telpas, kafejnīcas un restorāni, biroju

telpas, sporta halles, teātri (izņemot dekorāciju noliktavas),

kinoteātri, skolas un bērnudārzi, baznīcas, nelieli veikali

(kopējā platība nepārsniedz 300 m2) un to

noliktavas, ķīmiskās tīrītavas, mitru izejmateriālu apstrāde vai

tehnoloģiskais process, kurā ir neliels vienlaikus apstrādājamo

izejvielu vai pusfabrikātu apjoms, tehnoloģisks process, kurā

iesaistīti degoši šķidrumi, kuru uzliesmošanas temperatūra ir

augstāka par 55 oC);

25.4. nelielas ugunsbīstamības telpas, kuru ugunsslodze

nepārsniedz 300 MJ/m2 (ieskaitot) (piemēram,

cementa, māla (ieskaitot ķieģeļus) un to izstrādājumu ražotnes un

noliktavas, akmens apstrādes rūpniecība, metāla (metāla

izstrādājumu) un tā apstrādes ražotnes, darbnīcas un noliktavas,

veļas mazgātavas, tehniskās telpas - ventkameras un citas

ventilācijas iekārtu telpas, siltummezgli, sūkņu iekārtu telpas,

katlu iekārtu telpas, ūdens bāzes krāsu/šķīdinātāju krāsotavas,

dzīvokļi, viesnīcas numuri).";

1.12. aizstāt būvnormatīva 26. punktā vārdus

"var noteikt" ar vārdiem un skaitli "pieņem, ņemot

vērā šā būvnormatīva 25. punktā minēto iedalījumu

ugunsslodzes grupās, vai aprēķina";

1.13. izteikt būvnormatīva 29. punkta trešo teikumu

šādā redakcijā:

"Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm ievēro arī tad, ja

būves atrodas vienā zemes vienībā (izņemot būvnormatīva

30. punktā minēto gadījumu).";

1.14. papildināt būvnormatīva 34. punktu aiz vārda

"būvēm" ar vārdiem "un atstarpes līdz blakus esošo

zemes vienību robežām";

1.15. papildināt būvnormatīva 40. punktu aiz skaitļa

un vārdiem "20 metru attālumā no" ar vārdu

"projektējamās";

1.16. aizstāt būvnormatīva 41. punkta trešajā

teikumā tekstu "atbilstoši standartam

LVS 446:2004/A1:2006 "Ugunsdrošībai un civilajai

aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un

signālkrāsojums"" ar vārdiem "ar ugunsdrošībai

lietojamām zīmēm";

1.17. aizstāt būvnormatīva 42. punktā skaitļus un

vārdus "40. un 41. punktā" ar skaitļiem un vārdiem

"39. un 40. punktā";

1.18. papildināt būvnormatīva 46. punktu aiz vārda

"nestspēja" ar vārdiem "viengabalainība un

termoizolētība";

1.19. svītrot būvnormatīva 47. punkta pirmo

teikumu;

1.20. izteikt būvnormatīva 50. punktu šādā

redakcijā:

"50. Ailu aizpildījuma kopējā platība nedrīkst

pārsniegt 50 % no ugunsdrošās būvkonstrukcijas platības. Ja

ailu aizpildījuma kopējā platība pārsniedz 25 % no

ugunsdrošās būvkonstrukcijas platības, tad ailu aizpildījuma

ugunsizturība minūtēs (termoizolētība un viengabalainība) ir

vienāda ar attiecīgās ugunsdrošās būvkonstrukcijas

ugunsizturību.";

1.21. svītrot būvnormatīva 52. punktā vārdus

"vai ugunsdroši atdalītās telpās";

1.22. papildināt būvnormatīva 60. punktu aiz vārda

"būves" ar vārdu "daļas";

1.23. izteikt būvnormatīva 62.2. apakšpunktu šādā

redakcijā:

"62.2. dzīvokļus, viesnīcu, dienesta viesnīcu,

hosteļu un moteļu numurus;";

1.24. papildināt būvnormatīva 62.10. apakšpunktu aiz

vārda "telpas" ar vārdiem "kā arī iekštelpas,

kurās izvieto dūmu un karstuma kontroles sistēmas

ventilatoru";

1.25. papildināt būvnormatīvu ar 62.12. un

62.13. apakšpunktu šādā redakcijā:

"62.12. sociālās aprūpes centru un pansionātu

telpas, kas paredzētas pacientu izmitināšanai;

62.13. telpas, kurās izvieto stacionāro dīzeļģeneratoru

un tilpni ar degvielu, kas nodrošina ugunsdrošībai nozīmīgas

inženiertehniskās sistēmas vai avārijapgaismes

elektroapgādi.";

1.26. papildināt būvnormatīva 75. punktu aiz vārda

"aizsegu" ar vārdiem un skaitli "kura ūdens

smidzināšanas intensitāte ir vismaz 0,5 l/s uz vienu

ārsienas platuma metru";

1.27. aizstāt būvnormatīva 81.1. apakšpunkta

ievaddaļā vārdus "telpas paredz" ar vārdiem

"telpas, kas ved līdz pēdējam (augšējam) stāvam (izņemot

pārbūvējamās, atjaunojamās un restaurējamās būves, ja šo prasību

tehniski nav iespējams ievērot), paredz";

1.28. izteikt būvnormatīva 81.2. apakšpunktu šādā

redakcijā:

"81.2. pa būves jumta perimetru izbūvē jumta

nožogojumu vismaz 300 mm augstumā vai jumta korē visā tās

garumā ierīko horizontālus stieņus (troses) drošības ierīču

stiprināšanai. Plakaniem jumtiem jumta nožogojumu ierīko vismaz

600 mm augstumā. Ja jumta slīpums ir lielāks par 40°,

nožogojumu neierīko, bet no izejas lūkām līdz jumta korei ierīko

kāpnes vai jumta korē visā tās garumā ierīko horizontālus stieņus

(troses) drošības ierīču stiprināšanai. Jumta nožogojumam vai

stienim (trosei) jāiztur statiskā slodze vismaz 12 kN un

katram nožogojuma vai stieņa (troses) stiprinājumam jāiztur

statiskā slodze vismaz 5 kN.";

1.29. izteikt būvnormatīva 89. punktu šādā

redakcijā:

"89. Ātrija pamatstāvā (ātrija robežās) nav

pieļaujama mainīgā ugunsslodze, kas pārsniedz 300

MJ/m2. Ātrijam piegulošajās telpās ugunsslodze netiek

normēta.";

1.30. svītrot būvnormatīva 98.5. apakšpunktā vārdus

un skaitli "vai telpām, kuru mainīgā ugunsslodze pārsniedz

600 MJ/m2";

1.31. papildināt būvnormatīvu ar 98.6. apakšpunktu

šādā redakcijā:

"98.6. tas neved cauri telpām, kuru mainīgā

ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2.";

1.32. izteikt būvnormatīva 100.1. apakšpunktu šādā

redakcijā:

"100.1. ugunsaizsargātās un dūmaizsargātās kāpņu

telpās, aizsargātos evakuācijas ceļos un ugunsdrošās priekštelpās

sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir

vismaz A2-s1, d0 un grīdu būvizstrādājumu ugunsreakcijas

klase ir vismaz BFL;";

1.33. papildināt būvnormatīvu ar 100.3. apakšpunktu

šādā redakcijā:

"100.3. telpās, kas paredzētas publiskiem

pasākumiem, kuros cilvēku skaits pārsniedz 250, sienu un griestu

būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz

D-s2, d0.";

1.34. svītrot būvnormatīva 103. punktā vārdu

"daudzstāvu";

1.35. aizstāt būvnormatīva 111. punktā skaitļus un

vārdu "VI un VII" ar skaitļiem un vārdu "VI, VIa

un VII";

1.36. izteikt būvnormatīva 5.2. apakšnodaļas

nosaukumu šādā redakcijā:

"5.2. Kāpnes un kāpņu

telpas evakuācijas ceļos";

1.37. papildināt būvnormatīva 133. punktu aiz vārda

"katra" ar vārdu "virszemes";

1.38. papildināt būvnormatīva 134. punktu ar otro

teikumu šādā redakcijā:

"Dūmu izvades ailu aizpildījumiem šajā gadījumā paredz

vadību (atvēršanu un aizvēršanu) no manuālajām tālvadības

iedarbināšanas ierīcēm, kas ierīkotas kāpņu telpā katra virszemes

stāva līmenī.";

1.39. papildināt būvnormatīva 140. punktu aiz

apzīmējuma "EI-30" ar vārdiem un apzīmējumu

"(izņemot U3 ugunsnoturības pakāpes būves)";

1.40. izteikt būvnormatīva 147.3. apakšpunktu šādā

redakcijā:

"147.3. ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez

aizkavējuma un šķēršļiem (izņemot dzīvokļu durvis). Par

aizkavējumu tiek uzskatīts jebkurš šķērslis, kas liedz atvērt

durvis ilgāk par trim sekundēm;";

1.41. izteikt būvnormatīva 153. un 154. punktu šādā

redakcijā:

"153. Ja būves ugunsdrošajās būvkonstrukcijās

izbūvētām durvīm, logiem, lūkām, vārtiem, vārstiem un citiem ailu

aizpildījumiem atbilstoši lietošanas veidam vai tehnoloģijas

prasībām jābūt atvērtā stāvoklī, paredz ierīces, kuras ugunsgrēka

gadījumā nodrošina šo ailu aizpildījumu automātisku

aizvēršanos.