Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi"

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Papildināt noteikumus ar 17.1, 17.2,

17.3, 17.4, 17.5 un

17.6 punktu šādā redakcijā:

"17.1 Piemērojot peļņas sadalīšanas metodi,

šajos noteikumos ietvertās atsauces uz peļņu ir vienlīdz

attiecināmas arī uz zaudējumiem (peļņas sadalīšanas metode tiek

piemērota vienādi neatkarīgi no tā, vai no attiecīgajiem

darījumiem veidojas peļņa vai zaudējumi).

17.2 Izvēloties peļņas sadalīšanas metodi saskaņā

ar šo noteikumu 8. punktu, ņem vērā, ka tā var tikt

piemērota, ja:

17.2 1. abas kontrolēta darījuma puses saistībā ar

šo darījumu veic unikālu un vērtīgu ieguldījumu (piemēram,

unikāla un vērtīga nemateriāla īpašuma formā). Ar unikālu un

vērtīgu ieguldījumu šajā gadījumā saprot ieguldījumu, kas nav

salīdzināms ar neatkarīgu personu veikto ieguldījumu salīdzināmos

apstākļos un kura izmantošana saimnieciskajā darbībā rada galveno

avotu faktiskajam vai potenciālajam ekonomiskajam labumam, kas

rada peļņu;

17.2 2. saistītās personas īsteno savstarpēji

augsti integrētu saimnieciskās darbības modeli (piemēram,

globālās vērtību ķēdes ietvaros), kurā dalībnieku ieguldījumu

nevar ticami novērtēt, to nošķirot no citu dalībnieku

ieguldījuma;

17.2 3. abas kontrolēta darījuma puses saistībā ar

šo darījumu kopīgi uzņemas vienu vai vairākus būtiskus

ekonomiskus riskus vai arī katra darījuma puse patstāvīgi uzņemas

ekonomiski nozīmīgu risku, bet darījuma pušu uzņemtie būtiskie

ekonomiskie riski ir savstarpēji cieši saistīti.

17.3 Piemērojot peļņas sadalīšanas metodi, ievēro

šādus nosacījumus:

17.3 1. peļņas sadalīšanai un peļņas

sadalīšanas faktoru izvēlei jābūt konsekventai ar attiecīgā

kontrolētā darījuma funkcionālo analīzi, it īpaši ar pieņēmumiem

par ekonomiski būtiskajiem riskiem, kurus uzņemas saistītās

personas;

17.3 2. sadalāmās peļņas noteikšanas procesam

un izvēlētajiem peļņas sadalīšanas faktoriem jābūt kvantitatīvi

izmērāmiem;

17.3 3. peļņas sadalīšanas metode tiek

izmantota, nosakot tirgus cenu (vērtību) pirms kontrolētā

darījuma uzsākšanas;

17.3 4. peļņas sadalīšanai un peļņas

sadalīšanas faktoru izvēlei jābūt konsekventai visā kontrolētā

darījuma darbības laikā, izņemot gadījumu, ja atšķirības ir

ekonomiski pamatotas un atbilstoši dokumentētas;

17.3 5. piemērojot peļņas sadalīšanas metodi,

tiek sadalīta peļņa pirms procentu maksājumiem un nodokļiem

(EBIT), taču, ņemot vērā attiecīgos faktus un apstākļus, var tikt

sadalīta bruto peļņa.

17.4 Tiek izmantotas šādas peļņas sadalīšanas

pieejas:

17.4 1. ieguldījumu analīze. Atbilstoši šai pieejai

peļņa starp saistītajām personām tiek sadalīta, pamatojoties uz

katras saistītās personas ieguldījuma relatīvo vērtību

kontrolētajā darījumā, ja iespējams, analīzi pamatojot ar ārējiem

tirgus datiem, kuri liecina, kā līdzīgos apstākļos peļņu būtu

sadalījušas neatkarīgas personas;

17.4 2. atlikušās peļņas analīze. Atbilstoši šai

pieejai starp saistītajām personām sadalāmo peļņu secīgi sadala

divās kategorijās:

17.4 2.1. pirmajā kategorijā iekļauj peļņu, kas

attiecināma uz ieguldījumu, par kuru ir pieejami uzticami

salīdzināmi dati par neatkarīgu personu rīcību līdzīgā situācijā

(parasti peļņa, kas attiecināma uz kontrolēta darījuma ietvaros

veicamo mazāk sarežģītu ieguldījumu). Minēto pirmajā kategorijā

iekļauto ieguldījumu vērtību parasti nosaka, izmantojot kādu no

šo noteikumu 13., 14., 15. vai 16. punktā minētajām darījuma

tirgus cenas noteikšanas metodēm;

17.4 2.2. otrajā kategorijā iekļauto peļņu nosaka,

no visas starp saistītajām personām sadalāmās peļņas atņemot

atbilstoši šo noteikumu 17.4 2.1. apakšpunktam

noteikto peļņu, pieņemot, ka otrajā kategorijā iekļautā

(atlikusī) peļņa sevī ietver peļņu no abu kontrolētā darījuma

pušu ieguldījumiem, kas ir unikāli un vērtīgi vai attiecināmi uz

augsti integrētu saimnieciskās darbības modeli, tādēļ nav

atsevišķi novērtējami, vai attiecināmi uz ekonomiski nozīmīgu

risku, kuru kopīgi uzņemas abas kontrolētā darījuma puses. Minēto

otrajā kategorijā iekļauto peļņu attiecina uz abām kontrolētā

darījuma pusēm, ievērojot katras kontrolētā darījuma puses

relatīvo lomu otrās kategorijas ieguldījuma veikšanā, ja

iespējams, analīzi pamatojot ar ārējiem tirgus datiem, kuri

liecina, kā līdzīgos apstākļos peļņu būtu sadalījušas neatkarīgas

personas.

17.5 Ekonomiski pamatoti faktori, atbilstoši

kuriem peļņas sadalīšanas metodes ietvaros saistītu personu

starpā tiek sadalīta peļņa, ir:

17.5 1. neatkarīgi no transfertcenu politikas un

balstīti uz objektīviem datiem (piemēram, pārdošanas apjoms

līdzīgos apstākļos neatkarīgām personām), nevis uz datiem, kas

attiecas uz saistītu personu atlīdzību saistībā ar kontrolētiem

darījumiem (piemēram, pārdošanas apjoms saistītām personām);

17.5 2. pārbaudāmi;

17.5 3. pamatoti ar iekšējiem vai ārējiem

salīdzināmiem datiem.

17.6 Neierobežojot ar šajā punktā ietverto

uzskaitījumu, atkarībā no galvenā faktora, kurš konkrētajā

gadījumā rada vērtību, peļņas sadalīšanas metodes piemērošanas

mērķiem ekonomiski pamatoti peļņas sadalīšanas faktori ir:

17.6 1. aktīvu vai kapitāla vērtība;

17.6 2. pamatdarbības izdevumi;

17.6 3. pārdoto preču izmaksas;

17.6 4. izpētes un attīstības izmaksas;

17.6 5. pārdošanas apjoms;

17.6 6. to darbinieku atalgojums, kas veic galvenās

funkcijas, kas rada vērtību."