6. pants

Izteikt 2. pielikuma 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Peļņas sadalīšanas metode

Elektronikas produkta panākumi tirgū ir saistīti ar inovatīvo

tehnoloģiju izveidi gan tā elektroniskajos procesos, gan tā

galvenajā komponentē. Šo komponenti izveido un ražo saistītā

persona A, tālāk to nododot saistītai personai B, kura izveido un

ražo atlikušās attiecīgā produkta daļas. Gala produktu izplata

saistītā persona C. Ņemot vērā pieejamo informāciju par

salīdzināmiem nekontrolētiem darījumiem, saistītās personas C

atlīdzība par izplatīšanas funkcijām, aktīviem un riskiem tiek

noteikta atbilstoši šo noteikumu 14. punktā minētajai

tālākpārdošanas cenu metodei, minēto atlīdzību ietverot darījumā,

kura ietvaros gala produktu saistītā persona B pārdod saistītai

personai C.

Darījuma cenas noteikšanai par komponentes nodošanu no

saistītās personas A saistītai personai B būtu izmantojama šo

noteikumu 14. punktā minētā salīdzināmo nekontrolēto cenu

metode, ja būtu pieejama informācija par attiecīgiem

salīdzināmiem nekontrolētiem darījumiem. Taču, ņemot vērā, ka

komponente, kuru A nodod B, sevī ietver inovatīvu tehnoloģisku

sasniegumu, ko attiecīgajā tirgū panāca A, šajā piemērā saistītas

personas pēc funkcionālās un salīdzināmības analīzes veikšanas

konstatē, ka šajā gadījumā nav iespējams atrast informāciju par

salīdzināmiem nekontrolētiem darījumiem, kas būtu izmantojami

salīdzināmo nekontrolēto cenu metodei. Aprēķinot saistītās

personas A ražošanas izmaksu uzcenojumu, ir iespējams veikt

aplēsi peļņas elementam, ar kuru tiks atlīdzinātas saistītās

personas A ražošanas funkcijas, bet neņemot vērā peļņas elementu,

kas atlīdzinās tās veikto unikālo un vērtīgo ieguldījumu. Veicot

līdzīgus aprēķinus attiecībā uz saistīto personu B, var veikt

aplēsi par peļņu, kas pienāksies B saistībā ar tās ražošanas

funkciju, bet neņemot vērā peļņas elementu, kas tai radīsies par

tās veikto unikālo un vērtīgo ieguldījumu. Tā kā darījuma cena,

par kuru saistītā persona B pārdod gala produktu saistītai

personai C, ir zināma un ir atzīta par atbilstošu tirgus cenai,

var noteikt arī atlikušo peļņu, kas tiks attiecināta uz

saistītajām personām A un B kopā saistībā ar to unikālo un

vērtīgo nemateriālo īpašumu. Taču atlikušās peļņas proporcija,

t. i., cik no atlikušās peļņas pienāksies saistītai personai

A, bet cik saistītai personai B, šajā posmā vēl nav noteikta.

Atlikusī peļņa var tikt sadalīta, analizējot faktus un

apstākļus, kādi varētu norādīt, kā papildu atlīdzība līdzīgā

situācijā tiktu sadalīta starp nesaistītām personām. Katras

saistītās personas veiktā izpēte un attīstība ir vērsta uz viena

un tā paša veida tehnoloģiju attīstību, un tiek pieņemts, ka,

ņemot vērā konkrētās situācijas faktus un apstākļus, katras (A un

B) saistītās personas izpētes un attīstības izdevumu relatīvā

daļa ļauj ticami noteikt katras personas veikto ieguldījumu

relatīvo vērtību. Tas nozīmē, ka katras saistītās personas veikto

unikālo un vērtīgo ieguldījumu elektronikas produktā var ticami

novērtēt, ņemot vērā katras personas relatīvo izdevumu summu

izpētei un attīstībai. Ja A izdevumi izpētei un attīstībai ir 15,

bet B izdevumi izpētei un attīstībai ir 10, tad kopējie izpētes

un attīstības izdevumi veido 25, tādējādi atlikusī peļņa būtu

jāsadala, 15/25 daļas attiecinot saistītajai personai A, bet

10/25 - saistītajai personai B.

Skaitļi ilustratīvam aprēķinam, ņemot vērā piemērā aprakstīto

situāciju:

a) Saistīto

personu A un B peļņa un zaudējumi

A

B

Ieņēmumi

50

100

Mīnus:

iegādes izmaksas

(10)

(50)

ražošanas izmaksas

(15)

(20)

Bruto peļņa

25

30

Mīnus:

izpēte un attīstība

15

10

operatīvās izmaksas

10

(25)

10

(20)

Neto peļņa

0

10

b) Saistīto

personu A un B rutīnas peļņas noteikšana no ražošanas, kā arī

kopējās atlikušās vērtības aprēķins

Analizējot salīdzināmus nekontrolētus darījumus, tiek

konstatēts, ka salīdzināmos apstākļos ražotāji, kuru rīcībā nav

unikāla un vērtīga nemateriālā īpašuma, piemēro ražošanas izmaksu

uzcenojumu (neņemot vērā iegādes izmaksas) 10 % apmērā (neto

peļņas attiecība pret tiešajām un netiešajām ražošanas izmaksām).

Saistītās personas A ražošanas izmaksas ir 15, tādējādi uz A

attiecināmais ražošanas uzcenojums no izmaksām ir 1,5. Saistītās

personas B ražošanas izmaksas ir 20, tādējādi uz B attiecināmais

ražošanas uzcenojums no izmaksām ir 2,0. Ņemot vērā minēto,

atlikusī peļņa ir 6,5, kas veidojas, no abu saistīto personu

kopējās neto peļņas 10 atņemot uz abām saistītajām personām

attiecināmo peļņu no ražošanas funkcijām 3,5.

c) Atlikušās

peļņas attiecināšana

Ar sākotnējās peļņas attiecināšanu (1,5 uz A, bet 2,0 uz B)

tiek atlīdzinātas saistīto personu A un B ražošanas funkcijas,

bet netiek ņemts vērā šo personu attiecīgais unikālais un

vērtīgais ieguldījums augsto tehnoloģiju produktā. Tā kā šajā

gadījumā ir konstatēts, ka relatīvā daļa no kopējām saistīto

personu (A un B) uz produktu attiecināmajām izpētes un attīstības

izmaksām ir uzskatāma par pamatotu rādītāju, lai noteiktu katras

personas relatīvo unikālo un vērtīgo ieguldījumu, atlikusī peļņa

var tikt sadalīta A un B starpā, balstoties uz šo rādītāju.

Atlikusī peļņa ir 6,5, un 15/25 daļas no tās var attiecināt uz A,

bet 10/25 - uz B, attiecīgi sadalot atlikušo peļņu šādā

veidā:

uz saistīto personu A attiecināmā peļņas daļa = 6,5 x 15/25 =

3,9;

uz saistīto personu B attiecināmā peļņas daļa = 6,5 x 10/25 =

2,6.

d) Peļņas

pārrēķins

Ņemot vērā minēto:

saistītās personas A peļņa būs 1,5 + 3,9 = 5,4;

saistītās personas B peļņa būs 2,0 + 2,6 = 4,6.

A

B

Ieņēmumi

55,4

100

Mīnus:

iegādes izmaksas

(10)

(55,4)

ražošanas izmaksas

(15)

(20)

Bruto peļņa

30,4

24,6

Mīnus:

izpēte un attīstība

15

10

operatīvās izmaksas

10

(25)

10

(20)

Neto peļņa

5,4

4,6

"

Ministru prezidents

A. K. Kariņš

Finanšu ministra vietā -

ārlietu ministrs E. Rinkēvičs