Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 495 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

SAFE pasākuma pamatā ir nacionālā atbalsta shēma, kas

noteikta likuma 7.pantā un kas attiecas uz 2022./2023. apkures

sezonu un paredz atbalstu visiem mājsaimniecības lietotājiem un

siltumenerģijas lietotājiem, kuru objekts ir daudzīvokļu

dzīvojamā mājā. Pamatojoties uz šo nacionālo shēmu, noteikts

vienreizējā maksājuma apmērs. Likumā noteikti daļējas

centralizētās siltumapgādes cenu pieauguma kompensācijas

sliekšņi, kas tiek pārņemti vienreizējā maksājuma aprēķina

izmaksu bāzē:

• 50% no cenas 68 EUR - 150 EUR par megavatstundu

amplitūdā;

• 90% no cenas virs 150 EUR par megavatstundu.

Likumā noteiktie sliekšņi ir samērīgi arī vērtējot tos pret

CSP sniegtiem datiem, kas aprēķināti no apsekojuma

"Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās" un attiecas

tikai uz mājsaimniecībām, kas siltumenerģiju iegādājas no ārējā

siltumenerģijas piegādātāja, attiecīgi 2020. gadā mājsaimniecības

par siltumenerģijas piegādi maksāja vidēji 57 EUR par

megavatstundu un 2015.gadā 44 EUR par megavatstundu (skatīt

Tabula Nr.1).

Tabula Nr.123

Centralizētās siltumapgādes siltumenerģijas cena

mājsaimniecībām Latvijā

2015.g. un 2020. gadā (eiro/MWh)

2015

2020

Siltumenerģijas cena

44

57

Dati aprēķināti no apsekojuma "Energoresursu patēriņš

mājsaimniecībās"

Dati attiecas tikai uz

mājsaimniecībām, kas siltumenerģiju iegādājas no ārējā

siltumenerģijas piegādātāja

Atbalsts tiek sniegts mazāk aizsargātām mājsaimniecībām.

Mazaizsargāta mājsaimniecība, atbilstoši MKN 3.1

punktam tiek noteikta mājsaimniecība, kuras rīcībā esošie

ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir zem Latvijas vidējā

rādītāja, kas Latvijā 2021. gadā bija 677,97 EUR. (skatīt

attēlu Nr.1 un Nr.2).

Attēls Nr.124

Visas mājsaimniecības dalās 5 kvintiļu grupās, kuras

sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz

vienu mājsaimniecības locekli. Pirmā kvintiļu grupa ietver

mājsaimniecības ar zemākajiem ienākumiem, bet piektā kvintiļu

grupa ietver mājsaimniecības ar augstākajiem ienākumiem.

Attiecīgi katrā ienākumu kvintiļu grupā ir 20% no visām Latvijas

mājsaimniecībām attiecīgajā gadā Attēlā Nr.2 attēloti

mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās ((eiro

mēnesī) 2004 - 2021), kā rezultātā, balstoties uz CPS datiem,

tiek secināts, ka 1.-3. ienākumu kvintiļu grupas ir zem vidējā

līmeņa valstī pēc mājsaimniecību rīcībā esoša ienākuma uz vienu

mājsaimniecības locekli. Tātad 3 x 20% = 60%

mājsaimniecību ir zem vidējā līmeņa valstī pēc rīcība esošā

ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli.

Attēls Nr. 225

Lai iegūtu mazaizsargāto mājsaimniecību proporciju daudzīvokļu

ēkās, tiek izmantots CSP sagatavotais aprēķins (skatīt Attēlu

Nr.3) par mājsaimniecību mājokļu veidiem dalījumā pa ienākumu

kvintiļu grupām Latvijā kopā.

Attēls Nr.3

Balstoties uz CSP datiem, ir iespējams aprēķināt pirmo trīs

kvintiļu mājsaimniecību % no visām mājsaimniecībām, kas dzīvo

daudzīvokļu mājās. No visām mājsaimniecībām, kas dzīvo

daudzīvokļu ēkās, 58.3% ir pirmo trīs ienākumu kvintiļu

mājsaimniecības, kas

uzskatāmas kā mazaizsargātas mājsaimniecības (skatīt

Attēls Nr.3).

CSP dati pierāda, ka 2020.gadā 58% (484.6 / 834.7 =

58%) (skatīt Attēls Nr. 4 un Attēls Nr.5) no Latvijas

mājsaimniecībām saņem siltumu no ārēja piegādātāja. Līdz ar to

šīs mājsaimniecības varēja saņemt atbalstu, ja siltumapgādes cena

pārsniedza likumā noteikto slieksni.

Attēls Nr. 426

Attēls Nr.527

Lai gūtu papildus pārliecību, ka daudzīvokļu ēkas pārsvarā

izmanto centralizēto siltumapgādi, ir veikta Eiropas Savienības

fondu finansēto daudzīvokļu ēku analīze, vērtējot vai mājai ir

centralizētā vai lokālā apkure. Ekonomikas ministrijas iesniegtie

finanšu institūcijas ALTUM dati28 projektu uzraudzības

ietvaros par 623 ēkām rāda, ka 93.4% (skatīt Tabula Nr.2) mājokļu

šajās ēkās izmanto centrālo apkuri.

Tabula Nr.2.

Būvniecība pabeigta

Māju skaits

Mājokļu

skaits

Visi siltumenerģijas piegādes

veidi

465

16914

Siltumen. Piegādes veids -

centrālā un centrālā/lokālā*

405

15776

Centrālā un centrālā/lokālās*

apkures %, no kopējā skaita

87.1%

93.3%

Būvniecība procesā

Māju skaits

Mājokļu

skaits

Visi siltumenerģijas piegādes

veidi

158

5796

Siltumen. Piegādes veids -

centrālā un centrālā/lokālā*

132

5434

Centrālā un centrālā/lokālās*

apkures %, no kopējā skaita

83.5%

93.8%

Kopā

Māju skaits

Mājokļu

skaits

Visi siltumenerģijas piegādes

veidi

623

22710

Siltumen. Piegādes veids -

centrālā un centrālā/lokālā*

537

21210

Centrālā un centrālā/lokālās*

apkures %, no kopējā skaita

86.2%

93.4%