2. pants

(M2) Uzlabot darbības procesu elektronizācijas līmeni,

samazinot administratīvo slogu EM resorā un nodrošinot datu

pieejamību privātpersonām, tai skaitā komersantiem. Mērķis tiks

sasniegts:

• atkalizmantojot publiskajā pārvaldē jau pieejamos datus;

• samazinot papīra dokumentu apriti un datu iesniegšanu papīra

formā;

• samazinot manuālu datu pārvadi.

Projekta rezultāta rādītāji

Nr.

p.k.

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība divus

gadus pēc projekta beigām

Sasniedzamā vērtība trīs

gadus pēc projekta beigām

(M1) Nodrošināt centralizētu, uz modernām tehnoloģijām

balstītu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju

pakalpojumu sniegšanu EM resorā

1.

Vienoto (centralizēti

pārvaldīto) darba vietu skaita īpatsvars no kopējā EM un

padotības iestāžu darba vietu skaita

Procenti (%) no kopējā

skaita

0

50

90

tai skaitā virtualizēto vienoto

darba vietu skaits

Procenti (%) no kopējā

skaita

0

5

10

2.

Vienoto darba vietu kategoriju

skaits

Skaits

0

3

3

3.

EM resorā esošo datu centru

skaits

Procenti (%) no kopējā

skaita

100

100

66

(M2) Uzlabot darbības procesu elektronizācijas līmeni,

samazinot administratīvo slogu EM resorā un nodrošinot datu

pieejamību privātpersonām, tai skaitā komersantiem

4.

Finanšu un budžeta plānošanas un

prognozēšanas risinājuma lietošana

Procenti (%) no kopējā EM resora

iestādēm

0

71

100

5.

Datu analīzes risinājuma

lietošana

Procenti (%) no kopējā EM resora

iestādēm

0

71

100

Projekta iznākuma rādītāji

Nr.

p.k.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Starpvērtība (divus gadus pēc

projekta sākuma)

Sasniedzamā vērtība projekta

beigās

1.

Pilnveidoti vai no jauna

izstrādāti publiskās pārvaldes procesi

Skaits

0

3

2.

Publicētas atvērto datu

kopas

Skaits

0

5

3.

Izveidots e-pakalpojums

Skaits

1

1

Saistība ar

iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un

ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projektam nav tiešas saistības ar iepriekšējā plānošanas

periodā izstrādātiem projektiem.

Projekta īstenošana kopumā sekmē:

• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu

2014.-2020. gadam sasniegšanu;

• administratīvā sloga samazināšanu valsts pārvaldē;

• publiskās pārvaldes efektivitāti;

• publiskās pārvaldes informācijas pieejamību.

Atbilstoši projekta plānotajam budžetam projekta izmaksas ir 1

227 000 euro, papildus tam paredzot 184 050 euro

gadā sistēmas uzturēšanai, kas veido 15 % no kopējām projekta

izmaksām. Kopumā 10 gadu periodā izstrādes un uzturēšanas

izmaksas veido 3 067 500 euro.

Ietaupījums, kas

rodas no efektīvākas EM resora vienotas darba vietas

uzturēšanas

Uzlabojot darba vietu uzturēšanas procesu un ieviešot vienotu

EM resora darba vietu, tiks samazināts laiks, kas nepieciešams,

lai sagatavotu lietotāja darba vietas. Tiks nodrošināta arī

risinājumu mērogojamība.

EM un padotības iestādēs (LIAA, KP, PTAC, BVKB) apkalpojamo

darbstaciju skaits varētu sasniegt aptuveni 750 darbstacijas.

Saskaņā ar EM sniegto informāciju darbinieku rotācija gada laikā

ir aptuveni 20 %. Tiek pieņemts, ka, ieviešot vienotas darba

vietas EM resorā, IKT atbalsta personāls uz katras darbstacijas

instalēšanu, apkopi un uzturēšanu gada laikā varētu ietaupīt kopā

trīs stundas (stundu uz instalēšanu, ņemot vērā darbinieku

mainības īpatsvaru, divas stundas uz apkopi un katras

darbstacijas uzturēšanu). Izsakot laika ietaupījumu naudas

izteiksmē (ņemot vērā vidējo IT darbinieka atalgojumu 5,55

euro stundā), aptuvenais ietaupījums no vienotas resora

darba vietas uzturēšanas ir aptuveni 750 x 3 x 5,55 = 12 488

euro gadā.

Ietaupījums, kas

rodas no datu pieejamības būvniecības un energoefektivitātes

jomā

Nodrošinot komersantiem datu pieejamību par būvniecības

uzsākšanas un saskaņošanas procesa vidējo norises ilgumu pa

administratīvajām teritorijām, tai skaitā aktuālos datus par to

dokumentu saskaņošanas ilgumu būvvaldēs, kas saistīti ar

būvniecību, komersantiem ir iespējams precīzāk novērtēt

būvniecības saskaņošanas un uzsākšanas ilgumu attiecīgajā

administratīvajā teritorijā. Tādējādi būvkomersants var

preventīvi prognozēt termiņu, kādā būs iespējams uzsākt

būvniecību. Precīzāka būvniecības procesa uzsākšanas datumu

plānošanas iespēja ļaus precīzāk komersantiem plānot resursu

noslodzi un nepieciešamību uzsākt darbu noslodzi jaunajā objektā.

Ņemot vērā, ka būvniecības nozarē ir vērojams darbaspēka resursu

trūkums, pieejamo darbaspēka resursu plānošana, darbu uzsākšana

un pabeigšana noteiktajos termiņos tiek vērtēta kā viens no riska

faktoriem. Ņemot vērā, ka būvniecības jomā darbaspēka izmaksas un

materiālu izmaksas ir detalizēti norādītas tāmē, izmaksas, kas

saistītas ar dažādu risku iestāšanos tiek iekļautas komersanta

plānotajā peļņā, kas vidēji tiek paredzēta 5- 20 % no būvniecības

kopējām izmaksām. Precīzāk plānojot būvniecības aktivitātes, ir

iespējams precīzāk paredzēt būvniecības procesa saskaņošanas un

uzsākšanas izmaksas būvniecībā, precīzāk plānot resursu noslodzi

un samazināt rezervēto resursu (darbaspēka, tehnikas, transporta

u. c.) dīkstāvi, kā arī samazināt ar būvniecības procesa norisi

saistītos riskus. Pieņemot, ka ar būvniecības procesa uzsākšanu

paredzētajā termiņā saistītie riski vidēji publisku ēku

būvniecībā tiek novērtēti kā 0,1 % no kopējām būvniecības procesa

izmaksām, pieņemams, ka, iegūstot precīzāku informāciju par

plānotajiem būvniecības procesa saskaņošanas un uzsākšanas

termiņiem, riska novērtējums varētu tikt samazināts vismaz uz

pusi. Līdz ar to paredzams, ka kopējās būvniecības izmaksas

publiskajām būvēm varētu samazināties vidēji par 0,05 % no

kopējām būvniecības izmaksām. Ievērojot, ka publiskās būvniecības

apjoms 2019. gadā ir 1 182 467 840 euro, kopējais

ietaupījums publiskās būvniecības ietvaros varētu sasniegt 591

233,92 euro gadā.

Ietaupījums, kas

rodas no datu pieejamības energoresursu jomā

Integrējot datu analīzes platformu ar ERIS un nodrošinot

iesniegto pārskatu datu analīzi, kā arī jebkuras ar

energoefektivitātes jautājumu risināšanu saistītās mijiedarbības

digitalizāciju, energoefektivitātes monitoringa sistēmas

subjektiem un BVKB ir iespēja samazināt administratīvajam

procesam paredzētos izdevumus un laiku. Enerģētikas likuma

anotācijā ir aprēķinātas šādas administratīvās izmaksas, kas

rodas divu gadu progresa ziņojumu sagatavošanā:

f - politikas pārvaldības vecākā eksperta vidējā stundas

tarifa likme 12,82 euro (saskaņā ar Valsts ieņēmumu

dienesta publicēto informāciju);

l - nepieciešamais laiks informācijas sagatavošanai - 1232

stundas gadā (septiņi mēneši);

n - subjektu skaits - trīs ziņojumi;

b - informācijas sniegšanas biežums - reizi divos gados

(ziņojumu sagatavošanas cikls iekļaujas divos kalendāra

gados)

C = (f x l) x (n x b) = (12,82 x 1

232) x (3 x 1) = 15 794,24 x 3 = 47 382,72 euro

Paredzams, ka procesa digitalizācija varētu samazināt

administratīvos izdevumus līdz 47 382,72 euro gadā, ņemot

vērā digitalizācijas rezultātā iegūto laika ietaupījumu,

apstrādājot un veicot pārskatos iekļauto datu analīzi.

Ņemot vērā minētos ietaupījumus, kas 10 gadu periodā ir līdz 6

886 116 euro ((49 995,00 + 591 233,92 + 47 382,72) x 10

gadi), un izdevumus, kas saistīti ar projekta īstenošanu un

uzturēšanas izmaksām 10 gadu periodā (1 227 000 + 1 840 500 = 3

067 500), kopējais ietaupījums 10 gadu periodā ir 3 818 616

euro.

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu

periodā ir lielāks par 1 227 000 euro projekta

investīcijām un 1 840 500 euro uzturēšanas izmaksām 10

gadu periodā, kas kopā veido izmaksas 3 067 500 euro

apmērā. Projekta ieguvumu un izdevumu attiecības koeficienta

vērtība ir virs 2, un tas liecina par projekta augstu pievienoto

vērtību.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

Ministru prezidenta biedrs,

aizsardzības ministrs A. Pabriks