3. pants

Papildināt ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju

mērķarhitektūras 41.0. versijā iekļautā projekta konsolidēto

aprakstu (kopsavilkumu)."

Ministru prezidents A. K.

Kariņš

Ekonomikas ministre I.

Indriksone

(Apstiprināts ar

Ministru kabineta

2022. gada 6. septembra

rīkojumu Nr. 587)

Ārējās tirdzniecības statistikas

datu apstrādes sistēma

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta "Ārējās tirdzniecības statistikas datu

apstrādes sistēma" (turpmāk - projekts) mērķis

ir izveidot preču ārējās tirdzniecības statistikas (turpmāk -

ĀTS) datu apstrādes vienoto importa eksporta statistiskās

informācijas sistēmu (turpmāk - VIESIS), kas:

1) būs balstīta uz savstarpēji saistītu moduļu sistēmu,

optimizējot esošos darbības procesus;

2) izveidos jaunus, efektīvus un modernus sistēmas

funkcionalitātes risinājumus, lai apstrādātu un analizētu no

citām dalībvalstīm saņemtos mikrodatus par preču eksportu;

3) paaugstinās kopējo Centrālās statistikas pārvaldes

(turpmāk - pārvalde) darbības efektivitāti, uzlabojot datu

vākšanas, apstrādes, analīzes un izplatīšanas iespējas;

4) ļaus izmantot papildu datu avotus (no citām

dalībvalstīm saņemto informāciju par preču eksportu uz Latviju),

samazinot Intrastat (preču ĀTS starp dalībvalstīm)

respondentu noslodzi un vienlaikus saglabājot ĀTS datu

kvalitāti.

Darbības projekta mērķu

sasniegšanai

Lai risinātu esošās problēmas un sasniegtu noteiktos projekta

mērķus, tiks veidota sistēma - VIESIS -, kas sastāvēs no

savstarpēji saistītiem moduļiem. VIESIS nodrošinās efektīvāku,

ātrāku preču ārējās tirdzniecības statistikas nodrošināšanai

nepieciešamo datu apstrādi, datu vākšanas, analīzes un

izplatīšanas iespējas, ieskaitot mikrodatu sagatavošanu un

nosūtīšanu par Eiropas Savienības (turpmāk - ES) iekšējās preču

tirdzniecības eksportu.

Optimizējot statistikas datu sagatavošanas procesus, minētajā

sistēmā, kur tas iespējams un ir lietderīgi, tiks ietverta

procesu un procedūru automatizācija, lai ietaupītu laiku uz

regulāri veicamām darbībām.

Projekta īstenošanas laikā tiks pilnveidoti vai izveidoti no

jauna šādi procesi: ĀTS datu vākšana, ĀTS datu apstrāde, analīze

un sagatavošana izplatīšanai un publicēšanai, ĀTS mikrodatu

apmaiņas nodrošināšana ar citām dalībvalstīm, izveidojot vienotu

uz savstarpēji saistītiem moduļiem balstītu ĀTS datu apstrādes

sistēmu.

Projekta rezultāta rādītāji

Nr. p. k.

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība divus

gadus pēc projekta beigām

Sasniedzamā vērtība trīs

gadus pēc projekta beigām

1.

VIESIS nodrošina preču ĀTS datu

apstrādi, analīzi, publiskošanu saskaņā ar normatīvo aktu

prasībām

%

0

100

100

2.

No citām dalībvalstīm saņemto

mikrodatu par preču eksportu (vērtības izteiksmē)

izmantošanas īpatsvars importa datu kompilēšanai*

%

0

10

20

3.

Uz Eurostat nosūtāmo

publicējamo datu kopu sagatavošana un validēšana atbilstoši

ISO 17369:2013 standartam "Statistisko datu un metadatu

apmaiņa" (SDMX)

%

0

100

100

4.

Oficiālo paziņojumu, kuri

attieksies uz Paziņošanas likumu, nosūtīšana respondentiem,

kas pieslēgušies Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības

sistēmu integrācijas vides (DIV) sistēmai

%

0

100

100

5.

Intrastat respondentu

patērētais laiks pārskatu aizpildīšanai (importa

plūsmai)

stundas gadā

261 000

203 000

159 500

6.

Pārvaldes resursu patērētais

laiks Intrastat pārskatu vākšanai un apstrādei

(importa plūsmai)**

stundas gadā

12 600

9 800

7 700

Piezīmes.

* Divus gadus pēc

projekta beigām ir paredzēts no Latvijas respondentiem savāktos

datus daļēji aizstāt ar datiem, kas tiks saņemti no citām

dalībvalstīm par eksportu uz Latviju (plānots aizstāt 10 %

importa apjoma preču vērtības izteiksmē). Trīs gadus pēc

projekta beigām šo īpatsvaru ir plānots palielināt līdz 20

%.

** Ietaupītie pārvaldes resursi tiks izmantoti jaunu

funkciju veikšanai, lai noteiktos termiņos nodrošinātu citas

dalībvalstis ar pārbaudītiem un kvalitatīviem mikrodatiem, kā

arī lai pārliecinātos par datu kvalitāti, kas saņemti no citām

dalībvalstīm un tiek izmantoti importa statistikas

sagatavošanai.

Ir sagaidāms, ka 1., 3. un 4. punktā minētie projekta

rezultāta rādītāji tiks sasniegti pēc projekta īstenošanas

beigām.

Projekta iznākuma rādītāji

Nr. p. k.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Sasniedzamā vērtība projekta

beigās

1.

Izveidota preču ĀTS apstrādes

sistēma, kas balstīta uz savstarpēji saistītu moduļu

sistēmu

skaits

1

2.

Sagatavota mikrodatu apmaiņas

apakšsistēma, kas nodrošina drošu konfidenciālas informācijas

apmaiņu ar citām ES dalībvalstīm par preču eksportu

skaits

1

3.

Pilnveidoti vai izveidoti šādi darbības procesi:

1) ĀTS datu vākšana (no respondentiem, no

administratīviem datu avotiem saskaņā ar projekta

īstenošanas laikā panākto vienošanos);

2) ĀTS mikrodatu apmaiņas nodrošināšana ar citām

dalībvalstīm;

3) ĀTS datu apstrāde, analīze un sagatavošana

izplatīšanai un publicēšanai

skaits

3

Plānotais projekta kopējais finansējuma apjoms ir 559 600

euro, tai skaitā 475 660 euro ir Eiropas Reģionālās

attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums (85 %) un

83 940 euro ir valsts budžeta līdzfinansējums (15

%).

Plānotais projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši.

Indikatīvi aprēķinot, VIESIS izmaksas (izstrāde un uzturēšana)

10 gadu laikā veidos 559 600 + 79 200 x 10 =

1 351 600 euro. Administratīvā sloga

samazinājums Intrastat respondentiem 10 gadu laikā

samazina uzņēmumu izmaksas par 5 202 600 euro.

Tādējādi jāpieņem, ka projekta īstenošanas sociālekonomiskais

ieguvums 10 gadu laikā ir aptuveni 3,8 milj.

euro.

Saistība ar

iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un

ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk - SAM) rezultāta

rādītājos

Ieguldījums SAM rezultāta rādītāju

sasniegšanā

Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653

"Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko

datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes

un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma

"Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide,

publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība"

īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 653) 7.1.

apakšpunktā ir noteikti sasniedzamie iznākuma rādītāji līdz

2023. gada 31. decembrim - 190 pilnveidoti

darbības procesi un 17 centralizētas atvērtas informācijas

sistēmu platformas.

Pārvalde, īstenojot projektu, plāno izveidot vienu un

pilnveidot divus savus darbības procesus, tādējādi sniedzot 1,6 %

ieguldījumu MK noteikumu Nr. 653 7.1.1. apakšpunktā minētā

iznākuma rādītāja sasniegšanā un saņemot aptuveni 0,3 % no

2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT

platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un

attīstība" kopējā attiecināmā finansējuma.

Sociālekonomiskais indikatīvais

lietderīgums

Projekta galvenais mērķis ir izveidot jaunu, mūsdienīgu preču

ĀTS sistēmu, kas pilnveidos statistisko datu iegūšanas procesu,

lai paaugstinātu saņemtās informācijas kvalitāti un samazinātu

respondentu noslodzi.

Sociālekonomiskie ieguvumi nosacīti iedalāmi trijās

grupās:

1) pārvaldes resursu optimizācija ĀTS datu sagatavošanai;

2) statistikas sniedzēju (respondentu) izdevumu samazināšana

Intrastat pārskatu aizpildīšanai;

3) statistikas lietotāju ieguvumi ĀTS datu kopu izmantošanai

dažādos elektroniskos formātos, tai skaitā Statistisko datu un

metadatu apmaiņas (ISO 17369:2013) standartā (SDMX).

Pēdējos gados strauji pieaug starptautisko organizāciju un

citu datu lietotāju prasības, kas saistītas ar dažāda apjoma

publicējamu datu kopu apmaiņu un izplatīšanu, tai skaitā

mašīnlasāmos formātos. Projekta ietvaros ir paredzēts sagatavot

ārējās tirdzniecības publicējamas statistikas datu kopas Kopienas

aptvērumam pēc speciālās sistēmas nosūtīšanai Eurostat un

citām starptautiskām organizācijām SDMX formātā atbilstoši ISO

17369:2013 standartam. Minētā standarta izmantošana ļauj datu

lietotājiem ērti izmantot liela apjoma statistikas datu un to

metadatu apmaiņu un validēšanu. Lielākie lietotāji ir tādas

starptautiskās organizācijas kā Starptautisko norēķinu banka,

Eiropas Centrālā banka, Eurostat, Starptautiskais Valūtas

fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD),

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un Pasaules Banka. Projekta

ietvaros lietotāju ieguvums netiek vērtēts, jo publicētie dati

var vairākkārt tikt izmantoti un precīzu lietderīguma novērtējumu

nav iespējams aprēķināt.

Vērtējot lietderīgumu no statistikas lietotāju puses, var

uzsvērt šādus sociālekonomiskā lietderīguma aspektus, kas

statistikas lietotājam nodrošina papildu analītisko potenciālu,

paaugstina statistikas vērtību, vienlaikus samazinot statistikas

iegūšanas izmaksas. Ir plānots, ka preču ĀTS dati standartizētā

veidā tiks publicēti Statistikas portālā (ERAF projekts

"Oficiālās statistikas portāls"). ĀTS dati ir vieni no

svarīgākajiem statistikas datiem valsts līmenī - tie tiek lietoti

dažādu līmeņu ekonomiskās attīstības politiku izstrādē, visās

starpvalstu ekonomiskās sadarbības sarunās, līgumos u. tml.

Šo datu augsta kvalitāte ir objektīvs priekšnoteikums ticamas

valsts maksājumu bilances sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta

apjoma aprēķiniem un nacionālo kontu sistēmas balansēšanai. Tiešs

statistikas lietotāju izmaksu ietaupījums netiek rēķināts

atsevišķi ĀTS datiem, jo lietderīgums jau ir aprēķināts,

balstoties uz visu statistikas datu tvērumu projektā

"Oficiālās statistikas portāls".

Nozīmīgs sociālekonomiskais ieguvums ir paredzēts

Intrastat statistikas sniedzējiem. Katru mēnesi aptuveni

4,5 tūkstoši uzņēmumu sniedz datus par preču ievedumu no ES

dalībvalstīm. Lai samazinātu uzņēmumu noslodzi, ir paredzēts, ka

divus gadus pēc projekta beigām tiks uzsākta no citām

dalībvalstīm saņemto mikrodatu izmantošana. Divus gadus pēc

projekta beigām ir paredzēts no Latvijas respondentiem savāktos

datus daļēji aizstāt ar datiem, kas tiks saņemti no citām

dalībvalstīm par eksportu uz Latviju (plānots aizstāt 10 %

importa apjoma (preču vērtības izteiksmē)). Trīs gadus pēc

projekta beigām šo īpatsvaru ir plānots palielināt līdz

20 %.

Vispirms ir paredzēts samazināt statistisko slodzi tiem

respondentiem, kuru vērtības īpatsvars importa apjomā ir mazāks

(vairumā gadījumu tie ir mazie un vidējie uzņēmumi). Šo uzņēmumu

dati tiks aizvietoti ar informāciju, kas tiks saņemta no citām

dalībvalstīm.

Sociālekonomiskā ieguvuma

aprēķins

Sociālekonomiskais

ieguvums

Ekvivalents naudas izteiksmē

(euro)

Aprēķins

Respondentu izdevumi Intrastat datu

sagatavošanai

Citu dalībvalstu mikrodatu izmantošana ļaus samazināt

Intrastat pārskata sagatavošanas izmaksas

respondentiem

Divus gadus pēc projekta beigām ir paredzēts aizstāt

10 % importa apjoma (vērtības izteiksmē) ar datiem,

kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz

Latviju

Trīs gadus pēc projekta beigām ir paredzēts aizstāt

20 % importa apjoma (vērtības izteiksmē) ar datiem,

kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz

Latviju

5 202 600

Respondentu skaits, kas aizpilda Intrastat pārskatu

par preču ievedumu Latvijā no ES dalībvalstīm, ir apmēram

4,5 tūkst. Aizpildīto rindu (R) skaits Intrastat

pārskatos ir ~1,8 milj. Respondenta vidējais patērētais

laiks vienas rindas aizpildīšanai (T) ir 8,7 min. Vidējā

grāmatveža alga (2014. gada oktobris) ir

1 101 euro mēnesī jeb (I) 5,98 euro

stundā.

Respondentu patērētais laiks Intrastat pārskatu

aizpildīšanai (pārskatu par preču ievedumu Latvijā no ES

dalībvalstīm):

R x T/60 = 1 800 000 x 8,7/60 =

261 000 stundas gadā

Respondentu izmaksas Intrastat pārskata

aizpildīšanai par preču ievedumu ir:

R x T/60 x I = (1 800 000 x 8,7)/60 x 5,98 =

1 560 780 euro

Savākto Intrastat pārskatu importa vērtības

samazinājums par 10 % samazina (R) līdz ~1,4 milj.

R x T/60 = 1 400 000 x 8,7/60 = 203 000

stundas gadā

R x T/60 x I = (1 400 000 x 8,7)/60 x 5,98 =

1 213 940 euro

Savākto Intrastat pārskatu importa vērtības

samazinājums par 20 % samazina (R) līdz ~1,1 milj.

R x T/60 = 1 100 000 x 8,7/60 =

159 500 stundas gadā

R x T/60 x I = (1 100 000 x 8,7)/60 x 5,98 =

953 810 euro

Respondentu izdevumi Intrastat datu sagatavošanai

triju gadu laikā samazināsies par:

(1 560 780 - 1 213 940) + (1 560 780

- 953 810) = 346 840 + 606 970 = 953

810 euro

Respondentu izdevumi Intrastat datu sagatavošanai

10 gadu laikā pēc projekta beigām samazināsies par:

953 810 + 606 970 x 7 = 5 202 600

euro

Indikatīvi aprēķinot, VIESIS izmaksas (izstrāde un uzturēšana)

10 gadu laikā veidos 559 600 +

79 200 x 10 = 1 351 600 euro.

Administratīvā sloga samazinājums Intrastat respondentiem

10 gadu laikā samazinās uzņēmumu izmaksas par 5 202 600

euro. Tādējādi jāpieņem, ka projekta īstenošanas

sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu laikā ir aptuveni 3,8 milj.

euro.

Lai arī projekta īstenošanas rezultātā paredzēts ietaupīt,

samazinot pārvaldes darbinieku darba slodzi un optimizējot ĀTS

datu apstrādes procesu, jāņem vērā, ka reāls pārvaldes darbinieku

skaita samazinājums projekta īstenošanas rezultātā nav sagaidāms,

jo obligātas mikrodatu apmaiņas ieviešana starp dalībvalstu

statistikas iestādēm par ES iekšējo preču eksportu palielinās

statistikas iestāžu darba apjomu. Tomēr, ņemot vērā paredzēto ĀTS

datu vākšanas apjoma samazinājumu importa plūsmai, sākot ar otro

gadu pēc projekta pabeigšanas, var paredzēt resursu ietaupījumu

šo datu vākšanai un apstrādei. Pārvaldes izdevumu samazinājums šā

procesa nodrošināšanai pirmos divus gadus nav paredzēts, bet

trešajā gadā samazinājums plānots 2800 cilvēkstundas, kas ir 18

004 euro gadā. Sākot ar trešo gadu, resursu samazinājums

importa datu vākšanas un apstrādes funkciju veikšanai ir

aprēķināts 4900 cilvēkstundas (statistiķis - datu vācējs,

apstrādātājs), kas gadā sastāda 31 507 euro.

Sociālekonomiskā

ieguvuma aprēķins (valsts pārvaldē strādājošo skaita un iestādes

uzturēšanas izdevumu samazinājums)

Sociālekonomiskais

ieguvums

Ekvivalents naudas izteiksmē

(euro)

Aprēķins

Importa datu apstrādes procesa nodrošināšanai

nepieciešamo resursu ietaupījums

Citu dalībvalstu mikrodatu izmantošana ļaus pārvaldei

samazināt Intrastat pārskata datu vākšanas un

apstrādes izmaksas

Divus gadus pēc projekta beigām ir paredzēts aizstāt

10 % importa apjoma (vērtības izteiksmē) ar datiem,

kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz

Latviju

Trīs gadus pēc projekta beigām ir paredzēts aizstāt

20 % importa apjoma (vērtības izteiksmē) ar datiem,

kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz

Latviju

270 060 euro

Importa datu apstrādes apjoma samazinājums ļauj aprēķināt

ietaupītos resursus, balstoties uz analizējamo preču rindu

skaitu.

Aprēķins veikts, pamatojoties uz pēdējo gadu (2016.

gads), par kuru ir pieejami gala dati (t. i., revīzijas

vairs nav paredzētas).

Pirmo gadu pēc projekta beigām resursu ietaupījums nav

sagaidāms.

Stundas likme datu vākšanas un apstrādes darbiniekam

2016. gadā noteikta (I) 6,43 euro/h. Aizpildīto

rindu (R) skaits Intrastat pārskatos ir ~1,8 milj .

Vienas datu rindas apstrādei vidēji tiek patērēts (T) 0,42

min.

Pārvaldes resursu patērētais laiks Intrastat

pārskatu vākšanai un apstrādei (pārskati par preču ievedumu

no ES valstīm):

R x T/60 = 1 800 000 x 0,42/60 =

12 600 stundas gadā

Pārvaldes izmaksas Intrastat pārskata datu

vākšanai un apstrādei par preču ievedumu ir:

R x T/60 x I = (1 800 000 x 0,42)/60 x 6,43 =

81 018 euro

Savākto Intrastat pārskatu importa vērtības

samazinājums par 10 % samazina (R) līdz ~1,4 milj.

R x T/60 = 1 400 000 x 0,42/60 =

9 800 stundas gadā

R x T/60 x I = (1 400 000 x 0,42)/60 x 6,43 =

63 014 euro

Importa vērtības samazinājums par 20 % samazina (R) līdz

~1,1 milj.

R x T/60 = 1 100 000 x 0,42/60 = 7 700 stundas

gadā

R x T/60 x I = (1 100 000 x 0,42)/60 x 6,43 =

49 511 euro

Resursu ietaupījums Intrastat datu sagatavošanai

četru gadu laikā ir:

(81 018 - 63 014) + (81 018 - 49 511) =

18 004 + 31 507 = 49 511 euro

Resursu ietaupījums Intrastat datu sagatavošanai

10 gadu laikā pēc projekta beigām ir:

49 511 + 31 507 x 7 = 270 060 euro

Ietaupītie pārvaldes resursi tiks izmantoti jaunu funkciju

veikšanai, lai noteiktos termiņos nodrošinātu citas dalībvalstis

ar pārbaudītiem un kvalitatīviem mikrodatiem, kā arī lai

pārliecinātos par datu kvalitāti, kas saņemti no citām

dalībvalstīm un tiek izmantoti statistikas sagatavošanai. Ņemot

vērā iegūtos rezultātus datu apmaiņas iespējamības testēšanā

projektā, kas norisinājās no 2014.-2016. gadam, konstatēts, ka

pārvaldes resursu ietaupījums, atsakoties daļēji no importa datu

vākšanas, būs ievērojami mazāks nekā darba slodzes pieaugums

mikrodatu apstrādei, kas saņemti no citām ES dalībvalstīm. Ņemot

vērā minēto, resursu ietaupījums 270 060 euro apmērā

netiek pievienots kopējam projekta lietderīguma novērtējumam

naudas izteiksmē.

Ekonomikas ministre