Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 93 "Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanas noteikumi"

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izteikt 1. pielikumu šādā redakcijā:

"1. pielikums

Ministru kabineta

2020. gada 18. februāra

noteikumiem Nr. 93

Programmas

"Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide"

rezultāta un iznākuma rādītāju sasniedzamās vērtības

Apraksts

Rādītāji

Bāzes līnija

Sasniedzamā vērtība

1. rezultāts

Uzlabota klimata

pārmaiņu politikas izstrāde, ieviesta visos

līmeņos1

Uzlabota nacionālā

siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) inventarizācijas

sistēma atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās

konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumam,

%2

50

75

Valsts iestāžu

skaits3 ar uzlabotu spēju izstrādāt un piemērot

klimata pārmaiņu politiku

0

16

Kopējais pozitīvais novērtējums

ziņojumā "Rezultātu apkopojums par Eiropas Savienības

gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām",

%4

60

80

1.1. iznākums

Izstrādāti papildu nacionālie

klimata pārmaiņu politikas plānošanas rīki

Izstrādāto rīku skaits klimata

pārmaiņu politikas plānošanas un ieviešanas uzlabošanai

0

3

1.2. iznākums

Uzlabotas valsts brīdināšanas

sistēmas

Izstrādāto jauno meteoroloģisko

brīdinājuma kritēriju skaits meteoroloģiskajām parādībām

0

5

1.3. iznākums

Integrēta klimata

pārmaiņu politika nozaru un reģionālajās politikās un

aktivitātēs

Apmācīto ekspertu skaits klimata

pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām

aspektu integrēšanai nozaru un reģionālā līmeņa politikās un

aktivitātēs (sadalīts pa dzimumiem)

0

100

Ieteikumu skaits normatīvo aktu

uzlabošanai5 klimata pārmaiņu mazināšanas un

pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanai nozaru un

reģionālā līmeņa politikās un aktivitātēs

0

6

1.4. iznākums

Uzlabota kompetenču

bāze krasta erozijas novēršanai

Atjaunots nacionālais

novērtējums par krasta eroziju

Izstrādāts iespējamo risinājumu

kopums krasta erozijas novēršanai

2. rezultāts

Atjaunoti nacionālie

augšņu dati klimata pārmaiņu politikas plānošanai

Uzlabota ar klimatu saistītā

informācija par augsni

Valsts iestāžu skaits ar

uzlabotu spēju veikt ilgtspējīgu augsnes pārvaldību

0

5

Iesaistīto

organizāciju6 skaits, kuras gūs labumu no

uzlabotās augšņu datubāzes un kartēm

0

8

2.1. iznākums

Uzlabota uzticamas,

valstij raksturīgas lauksaimniecības augšņu informācijas

pieejamība

Izstrādāta kūdras augšņu

izplatības karte lauksaimniecības zemēs

Atjaunota nacionālā augšņu

klasifikācijas sistēma

Apmācīto ekspertu skaits augsnes

apraksta un kartēšanas veikšanai saskaņā ar valsts un

starptautisko (PAK - Pasaules augšņu klasifikators)

augšņu klasifikāciju

0

10

Vēsturiskā augšņu datubāze

papildināta ar augšņu profila datu skaitu

0

15 000

Izstrādāta augšņu kartogrāfijas

metodika

2.2. iznākums

Izveidota augsnes oglekļa

monitoringa sistēma lauksaimniecības zemē

Izveidoto augsnes oglekļa

monitoringa vietu skaits lauksaimniecībā izmantojamā

zemē

0

200

2.3. iznākums

Uzlabota SEG emisiju aprēķina

sistēma

Aprēķināti SEG emisiju

faktori7

0

3

3. rezultāts

Samazināts

piesārņoto vietu piesārņojuma risks

Iedzīvotāju skaits, kuri gūst

labumu no samazināta piesārņojuma riska

0

30 000

Uzlabota piesārņoto vietu

pārvaldības sistēma

3.1. iznākums

Uzlabots piesārņotās

teritorijas vides stāvoklis

Īstenoto sabiedrības izpratnes

veicināšanas kampaņu skaits

0

3

Teritoriju skaits, kurās veikta

sanācija

0

3

3.2. iznākums

Integrētas

piesārņojuma pārvaldības sistēmas izveide

Uzlabots piesārņoto un

potenciāli piesārņoto vietu reģistrs

Izstrādāta piesārņoto vietu

novērtēšanas un reģistrēšanas metodoloģija

Aktualizēta informācija par

piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām

0

250

Divpusējās

sadarbības rezultāts

Veicināta programmā

iesaistīto saņēmējvalsts un donorvalsts institūciju

sadarbība

Apmierinātības līmenis ar

izveidoto partnerību (sadalījumā pa valstīm)

Tiks izstrādāts

≥ 4,5

un pieaugums pēc sākotnējās vērtības

Uzticības līmenis starp

sadarbības institūcijām saņēmējvalstī un donorvalstī

(sadalījumā pa valstīm)

Tiks izstrādāts

≥ 4,5

un pieaugums pēc sākotnējās vērtības

Sadarbībā iesaistītās

organizācijas, kuras turpmāk izmanto divpusējā sadarbībā

iegūtās zināšanas (sadalījumā pa valstīm)

N/A

≥ 50 %

Iznākums

Uzturēta partnerība

starp saņēmējvalsts un donorvalsts institūcijām

Projektu skaits, kuri ietver

sadarbību ar donorvalsts projekta partneri (sadalījumā pa

donorvalstīm)

0

2

Donorvalsts un saņēmējvalsts

iestāžu kopīgi organizēto mācību kursu skaits

0

8

Piezīmes.

1 Ietver valsts, reģionālo, vietējo līmeni

un dažādas nozares.

2 Pozitīvs rezultāts - papildu iebildumu

samazinājums (%) (2016. gadā iesniegtais Ziņojums par

Latvijas ikgadējo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju

(https://unfccc.int/sites/default/files/resource/docs/2017/arr/lva.pdf)

(bāzes līnija) salīdzinājumā ar jaunāko Ziņojumu par Latvijas

ikgadējo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju (uzdevums)).

3 Tiešās un pastarpinātās pārvaldes

iestādes.

4 Pozitīvs rezultāts - atzīme

"Piemērots"/"Jā" vai "Virzībā"

ziņojumā "Rezultātu apkopojums par Eiropas Savienības

gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām"

(https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/consultations/docs/0035/lv_en.pdf).

5 Obligātās prasības tiks noteiktas katrai

nozarei.

6 Iesaistītās organizācijas ir valsts

iestādes, sektora ieinteresētās organizācijas, pašvaldības un

pašvaldību biedrības, nodibinājumi un zinātniskās

institūcijas.

7 Nacionālie emisiju faktori CO2,

CH4 un tiešajām N2O emisijām/piesaistēm

nosusinātās organiskajās augsnēs (nosusinātā aramzemē, dziļi

nosusinātos zālājos, barības vielām bagātās augsnēs). Metode:

slēgtas kameras metode gāzes paraugu savākšanai. Gāzes paraugu

ņemšana reizi mēnesī piecos atkārtojumos no katras pētījuma

vietas 24 mēnešu periodā. Gāzu saturu paraugos nosaka,

izmantojot gāzu hromatogrāfijas sistēmu."

Ministru prezidents

A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs