25. pants

Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās

vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam atkarībā no

izmantotā lauksaimnieciskā paņēmiena:

Biomasas

kurināmā/degvielas ražošanas sistēma

Transportēšanas attālums

Siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskais ietaupījums

Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums

siltumenerģija

elektroenerģija

siltumenerģija

elektroenerģija

Lauksaimniecības

atlikumi ar blīvumu1

<0,2 t/m3

1 līdz 500 km

95 %

92 %

93 %

90 %

500 līdz 2 500 km

89 %

83 %

86 %

80 %

2 500 līdz

10 000 km

77 %

66 %

73 %

60 %

vairāk nekā

10 000 km

57 %

36 %

48 %

23 %

Lauksaimniecības

atlikumi ar blīvumu2

>0,2 t/m3

1 līdz 500 km

95 %

92 %

93 %

90 %

500 līdz 2 500 km

93 %

89 %

92 %

87 %

2 500 līdz

10 000 km

88 %

82 %

85 %

78 %

vairāk nekā

10 000 km

78 %

68 %

74 %

61 %

Salmu granulas

1 līdz 500 km

88 %

82 %

85 %

78 %

500 līdz

10 000 km

86 %

79 %

83 %

74 %

vairāk nekā

10 000 km

80 %

70 %

76 %

64 %

Cukurniedru izspaidu

briketes

500 līdz

10 000 km

93 %

89 %

91 %

87 %

vairāk nekā

10 000 km

87 %

81 %

85 %

77 %

Palmu augļu kodolu milti

vairāk nekā

10 000 km

20 %

-18 %

11 %

-33 %

Palmu augļu kodolu milti (nav

metāna emisiju no eļļas spiestuves)

vairāk nekā

10 000 km

46 %

20 %

42 %

14 %

Piezīmes.

1 Šī materiālu grupa aptver lauksaimniecības

atlikumus ar mazu tilpumblīvumu un cita starpā ietver,

piemēram, salmu ķīpas, auzu klijas, rīsu sēnalas un cukurniedru

izspaidu ķīpas u. c.

2 Augstāka tilpumblīvuma lauksaimniecības

atlikumu grupā cita starpā ietilpst, piemēram, kukurūzas

vālītes, riekstu čaumalas, sojas pupu pākstis un eļļas palmu

augļu kodolu čaulas u. c.