3. pants

Siltumnīcefekta gāzu emisijas no kurināmā ražošanas un

izmantošanas aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:

3.1. siltumnīcefekta gāzu emisijas no biomasas kurināmā

ražošanas un izmantošanas (izņemot iekārtu un aprīkojuma ražošanā

radītās emisijas) pirms enerģijas pārveides elektroenerģijā,

siltumenerģijā un dzesēšanai nepieciešamajā enerģijā aprēķina,

izmantojot šādu formulu:

E = eec +

el + ep + etd + eu -

esca - eccs - eccr, kur

E - kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms

no kurināmā ražošanas pirms enerģijas pārveides;

eec - izejvielu ieguves vai audzēšanas

emisijas;

el - gada emisijas, kas rodas, zemes

izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam;

ep - pārstrādes emisijas;

etd - transportēšanas un realizācijas

emisijas;

eu - kurināmā izmantošanas

emisijas;

esca - emisiju ietaupījums no oglekļa

uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības

metodēm;

eccs - emisiju ietaupījums, ko

nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā

uzglabāšana;

eccr - emisiju ietaupījums, ko

nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana;

3.2. ja biogāzes stacijā biogāzes vai biometāna ražošanai

notiek dažādu substrātu līdzdigestācija, siltumnīcefekta gāzu

emisiju tipiskās un standartvērtības aprēķina, izmantojot šādu

formulu:

, kur

E - siltumnīcefekta gāzu emisijas uz megadžoulu

biogāzes vai biometāna, kas saražots no konkrētā substrātu

maisījuma līdzdigestācijas;

En - emisijas, kas izteiktas gramos

oglekļa dioksīda uz megadžoulu, paņēmienam n, kā noteikts

šā pielikuma V nodaļā, ņemot vērā, ka, ja kā substrātu izmanto

dzīvnieku kūtsmēslus, par uzlabotu lauksaimniecības un kūtsmēslu

apsaimniekošanu pieskaita bonusu 45 grami oglekļa dioksīda

ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu (mīnus 54 grami oglekļa

dioksīda ekvivalenta uz tonnu svaigas masas);

Sn - izejvielas n īpatsvars

enerģijas saturā, ko aprēķina šādi:

Pn - energoatdeve megadžoulos uz

kilogramu mitras izejvielas n, kur siltumnīcefekta gāzu

emisiju tipisko vērtību un standartvērtību aprēķināšanai ir

izmantotas šādas vērtības:

Pkukurūza - 4,16 megadžouli biogāzes uz

kilogramu mitras kukurūzas pie 65 procentiem mitruma;

Pkūtsmēsli - 0,50 megadžouli biogāzes

uz kilogramu šķidro kūtsmēslu pie 90 procentiem mitruma;

Pbioatkritumi - 3,41 megadžouls

biogāzes uz kilogramu mitro bioloģisko atkritumu pie 76

procentiem mitruma;

Wn - substrāta n svēruma

koeficients, ko definē šādi:

, kur

In -

bioreaktorā gadā ievadītā substrāta n daudzums (tonnas

svaigas masas);

AMn - substrāta n vidējais gada

mitrums (kilograms ūdens uz kilogramu svaigas masas);

SMn - substrāta n standarta

mitrums, kur izmantotas šādas standarta mitruma vērtības:

SMkukurūza - 0,65 kilogrami ūdens uz

kilogramu svaigas masas;

SMkūtsmēsli - 0,90 kilogrami ūdens uz

kilogramu svaigas masas;

SMbioatkritumi - 0,76 kilogrami ūdens

uz kilogramu svaigas masas;

3.3. ja biogāzes stacijā elektroenerģijas vai biometāna

ražošanai notiek substrātu n līdzdigestācija, biogāzes un

biometāna faktiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas aprēķina,

izmantojot šādu formulu:

,

kur

E - kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms

no biogāzes vai biometāna ražošanas pirms enerģijas

pārveides;

Sn - izejvielas n īpatsvars

bioreaktorā ievadītajā frakcijā;

eec,n - emisijas no izejvielas n

ieguves vai audzēšanas;

etd,izeiviela,n - emisijas no

izejvielas n transportēšanas uz bioreaktoru;

el,n - izejvielas n gada

emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties

oglekļa uzkrājumam;

esca,n - emisiju ietaupījums, ko

nodrošina uzlabota lauksaimniecības prakse saistībā ar izejvielu

n, ņemot vērā, ka tiek piešķirts bonuss 45 grami oglekļa

dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu par uzlabotu

lauksaimniecības un kūtsmēslu apsaimniekošanu, ja dzīvnieku

kūtsmēslus izmanto kā substrātu biogāzes un biometāna

ražošanai;

ep - pārstrādes emisijas;

etd,produkts - emisijas no biogāzes

un/vai biometāna transportēšanas un realizācijas;

eu - emisijas no izmantotā kurināmā,

t. i., siltumnīcefekta gāzes, kas tiek emitētas

sadedzināšanas laikā;

eccs - emisiju ietaupījums, ko

nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā

uzglabāšana;

eccr - emisiju ietaupījums, ko

nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana;

3.4. siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas no biomasas

kurināmo izmantošanas elektroenerģijas, siltumenerģijas vai

dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanā, ietverot enerģijas

pārveidi elektroenerģijā, siltumenerģijai vai dzesēšanai

nepieciešamajā enerģijā, aprēķina, izmantojot šādas formulas:

3.4.1. iekārtās, kurās tiek ražota tikai siltumenerģija,

radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:

3.4.2. iekārtās, kurās tiek ražota tikai elektroenerģija,

radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:

, kur

E - kurināmā kopējās siltumnīcefekta gāzu

emisijas pirms beigu pārveides;

ECh vai ECel -

kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no enerģijas

galaprodukta;

ηel - elektroenerģijas lietderības

koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija,

dalīta ar gadā ievadīto kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas

saturu;

ηh - siltumenerģijas lietderības

koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgās

siltumenerģijas apjoms (siltumenerģija, kas saražota, lai

apmierinātu siltumenerģijas pieprasījumu, kas nepārsniedz

vajadzību pēc siltumenerģijas vai aukstumenerģijas un ko pretējā

gadījumā apmierinātu atbilstīgi tirgus

nosacījumiem, siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām),

dalīts ar gadā pievadīto kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas

saturu;

3.4.3. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā

siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju,

elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanā radīto

siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:

3.4.4. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā

siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju,

lietderīgās siltumenerģijas ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu

emisiju apjomu aprēķina šādi:

, kur

ECh vai ECel -

kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no saražotā

enerģijas galaprodukta;

E - kurināmo kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju

apjoms pirms beigu pārveides;

ηel - elektroenerģijas lietderības

koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija,

dalīta ar gadā ievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties

uz tā enerģijas saturu;

ηh - siltumenerģijas lietderības

koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgais

siltums, dalīts ar gadā pievadīto bioloģisko šķidro kurināmo,

pamatojoties uz tā enerģijas saturu;

Cel - elektroenerģijas un/vai

mehāniskās enerģijas ekserģijas daļa, pielīdzināta

100 procentiem (Cel = 1);

Ch - Karno cikla lietderības

koeficients (ekserģijas daļa lietderīgajā siltumenerģijā);

3.4.5. Karno cikla lietderības koeficientu

Ch lietderīgajai siltumenerģijai pie atšķirīgām

temperatūrām aprēķina šādi:

Ch =

Th - To

, kur

Th

Th -

temperatūra, ko mēra kā lietderīgās siltumenerģijas absolūto

temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā;

To - apkārtējās vides temperatūra,

noteikta kā 273,15 kelvini (0 grādi Celsija);

3.4.6. ja siltumenerģija tiek eksportēta ēku

siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 grādiem Celsija

(423,15 kelvini), Karno cikla lietderības koeficientu

Ch alternatīvi var definēt šādi:

Ch - Karno cikla lietderības

koeficients siltumenerģijai pie 150 grādiem Celsija

(423,15 kelvini) ir 0,3546.