3. pants

Projekta mērķis un galvenie

ieguvumi

3.1. Projekta mērķis un galvenais

saturs

Šobrīd datu apmaiņa ar Eiropas Savienības (turpmāk - ES)

dalībvalstīm notiek ar vairāku datu apmaiņas moduļu

starpniecību, un katrs no tiem ir izstrādāts atbilstoši tā

izstrādes brīdī aktuālajām funkcionālajām un

nefunkcionālajām prasībām, normatīvajiem aktiem,

standartiem un industrijas labās prakses nostādnēm. Šo datu

apmaiņas moduļu esošās arhitektūras padziļinātās analīzes

rezultātā ir secināts, ka:

• tie ir tehnoloģiski sadrumstaloti;

• grūti mērogojami arvien pieaugošā datu apjoma

apstākļos;

• to darbināšanā tiek izmantotas neaktuālas

tehnoloģijas;

• to turpmākā ekspluatācija un uzturēšana, tai skaitā

pilnveidošana atbilstoši izmaiņām ES normatīvajos aktos,

paliek arvien komplicētāka un resursietilpīgāka;

• to arhitektūra neatbilst aktuālajām informācijas un

komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk - IKT) arhitektūras

vadlīnijām,

tāpēc ir nepieciešama šo datu apmaiņas moduļu tehniskā

modernizācija.

Projekta ietvaros plānots veikt minētās analīzes

rezultātā noteikto primāri modernizējamo datu apmaiņas

moduļu tehnisko modernizāciju, ieliekot pamatus

tehnoloģiski un ekonomiski pamatotai, efektīvai, kā arī

politikas plānošanas dokumenta "Par Digitālās

transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam" un

citām IKT nozari reglamentējošo normatīvo aktu prasībām

atbilstošai arhitektūrai, lai nodrošinātu datu apstrādi un

apmaiņu ar ES dalībvalstīm ES normatīvo aktu izpildē.

Projekta ietvaros tiks veikta šādu datu apmaiņas moduļu

tehniskā modernizācija:

• ES datu sagatavošanas sistēma (turpmāk - ESDSS);

• Nodokļu informācijas sistēmas (turpmāk - NIS) moduļi,

kas nodrošina datu apmaiņu ar ES dalībvalstīm:

o PVN atmaksas iesniegumu un lēmumu apstrādes un datu

apmaiņas ar citām ES dalībvalstīm modulis (PVNA);

o Akcīzes preču apritē iesaistīto personu reģistrācijas

datu apmaiņas modulis (turpmāk - SEED),

kopā veidojot Eiropas Savienības nodokļu datu apmaiņas

informācijas sistēmu (turpmāk kopā - ESNDA IS).

Tehniskā modernizācija paredz ESDSS un PVNA datubāzu

tehnoloģiju vienādošanu (izmantojot tādus atvērtā koda

risinājumus kā Postgre), ESDSS pāreju uz

mikroservisu balstītu arhitektūru, SEED datu (ienākošo un

izejošo ziņojumu) apstrādes loģikas integrēšanu Akcīzes

preču pārvietošanas un kontroles sistēmā (Excise

Movement and Control System, turpmāk - EMCS), kā

rezultātā tiks nodrošināta ESNDA IS darbības stabilitātes,

veiktspējas un ātrdarbības uzlabošana, drošības risku

samazināšana, administrēšanai un uzturēšanai nepieciešamo

resursu optimizēšana. Tehniskās modernizācijas rezultātā

tiks panākta ar ESDSS, PVNA un SEED starpniecību notiekošās

datu apmaiņas ar ES dalībvalstīm nepārtrauktība,

pieejamības un lietojamības uzlabošana attiecīgo digitālo

pakalpojumu lietotājiem, tādējādi stiprinot pārrobežu

sadarbību nodokļu jomā un vienlaikus nodrošinot attiecīgo

VID informācijas sistēmu resursu atbilstību mūsdienīgas

arhitektūras prasībām un optimālu risinājuma administrēšanu

un uzturēšanu

3.2. Projekta pamatojums

(aktualitāte/nepieciešamība/

risināmā problēma)

ESNDA IS un ar to nodrošināto digitālo pakalpojumu darbības

nepārtrauktība un pieejamība ir kritiski svarīga gan ES

normatīvo aktu izpildei, gan VID uzdevumu izpildei

pārrobežu sadarbības un sadarbības ar komersantiem

stiprināšanā. ESNDA IS arhitektūra vēsturiski savā

attīstības gaitā ir nonākusi stāvoklī, kas liedz tās

efektīvu ekspluatāciju un uzturēšanu. ESNDA IS

ekspluatācijā un uzturēšanā jāizceļ šādi ierobežojumi, kas

ietekmē VID uzdevumu stiprināt pārrobežu sadarbību nodokļu

jomā:

• esošā arhitektūra ir balstīta uz dažādām tehnoloģiskām

komponentēm, radot resursu pieejamības risku tās

uzturēšanā. Piemēram, Informix tehnoloģijas (uz tās

šobrīd ir balstīta ESDSS arhitektūra) uzturēšanas prasmes

Latvijas tirgū nav plaši izplatītas, kā arī atbalsts no

ražotāja ir ierobežots un prasa salīdzinoši augstas

izmaksas. Papildu administrēšanas un finansiālo slogu rada

arī Oracle datubāzu pārvaldības sistēmas (turpmāk -

DBVS) izmantošana atsevišķu ESNDA IS komponenšu

īstenošanā;

• Informix balstītie tehnoloģiskie risinājumi ir

nestabili, kā arī liela uzkrātā datu apjoma dēļ ir

novērojama veiktspējas degradācija, kas būtiski paaugstina

riskus attiecībā uz datu apmaiņu nepārtrauktību, pieejamību

un uzticamību no lietotāju puses;

• neskatoties uz to, ka ESDSS un PVNA arhitektūras

pamatā ir trīs līmeņu arhitektūras principi, šobrīd ir

novērojama ļoti cieša integrācija biznesa līmenim ar datu

glabāšanas līmeni, kas sarežģī un sadārdzina nepieciešamo

izmaiņu īstenošanu, uzturēšanas un administrēšanas procesu,

kā arī var negatīvi ietekmēt funkcionālo procesu izpildes

ātrdarbību, kas savukārt var radīt neērtības attiecīgo

digitālo pakalpojumu lietotājiem;

• datu transformācijas rīkam IBM InfoSphere

DataStage, kas tiek izmantots SEED datu apmaiņā, ir

identificēts ražotāja atbalsta trūkums un neatbilstība

esošās infrastruktūras prasībām, kas rada uzturēšanas un

drošības risku, savukārt SEED kā EMCS loģiskā funkcionālā

apgabala cieša sasaiste ar NIS sarežģī un sadārdzina EMCS

izmaiņu īstenošanu, uzturēšanas un administrēšanas

procesu;

• ESNDA IS komponentes izmanto gan atšķirīgus atbalsta

tehnoloģiskos risinājumus (piemēram, VID informācijas

sistēmu savietotājs, DataStage transformācijas u.

c.), gan dažādus saziņas protokolus (SOAP, REST), kas

traucē VID homogenizēt integrācijas risinājumus un pāriet

uz vienota starpsistēmu servisu pārvaldības risinājuma

izmantošanu;

• ESDSS, PVNA un SEED, kā arī citi datu apmaiņas ar ES

dalībvalstīm moduļi ir cieši saistīti ar NIS, kuras

pakāpeniska izslēgšana ir plānota pēc Maksājumu

administrēšanas informācijas sistēmas (turpmāk - MAIS)

ieviešanas pabeigšanas. Projekta ietvaros tiks nodrošināti

tehnoloģiski un ekonomiski pamatoti arhitektūras pamati

attiecīgo funkcionalitāšu pārnešanai un saistīto digitālo

pakalpojumu nepārtrauktas un autonomas darbības

nodrošināšanai, proti, tehniskā modernizācija ir kritiski

svarīga attiecīgo risinājumu izstrādei un ieviešanai

nepieciešamās, uz vienotiem izstrādes principiem balstītās

arhitektūras un infrastruktūras nodrošināšanā.

Ņemot vērā minēto, datu apmaiņas moduļu tehniskā

modernizācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu to

atbilstību mūsdienīgas - modulāras, sadarbspējīgas un IKT

infrastruktūru efektīvi izmantojošas - IKT arhitektūras

prasībām, vienlaikus nodrošinot datu apmaiņas ar ES

dalībvalstīm nepārtrauktību, digitālo pakalpojumu

ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības

līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski

efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu. ESNDA IS

tehniskās modernizācijas procesā tiks ņemts vērā 2020. gada

30. jūnijā Ministru kabinetā (turpmāk - MK) apstiprinātais

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

(turpmāk - VARAM) informatīvais ziņojums "Par valsts

pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu"

(VSS-335, TA-1128), kura ietvaros ir sagatavoti un pieņemti

grozījumi MK 2005. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 764

"Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās

prasības" (nosakot nefunkcionālās prasības, tai skaitā

IKT arhitektūras un IKT infrastruktūras pakalpojumu

izmantošanas prasības valsts informācijas sistēmu

attīstībai, kā arī definējot prasības attīstāmo risinājumu

programmatūras autoru mantisko tiesību regulējumam un

komerciāli licencētu programmatūras produktu izmantošanai

attīstāmajos risinājumos). Tādējādi, modernizējot ESNDA IS,

tiek ievērotas un izpildītas MK 2005. gada 11. oktobra

noteikumu Nr. 764 "Valsts informācijas sistēmu

vispārējās tehniskās prasības" prasības tiktāl, ciktāl

tās ir piemērojamas un attiecas uz modernizācijas procesā

ietverto risinājumu tehnisko un funkcionālo arhitektūru

3.3. Projekta ieguvumi1

Ieguvuma mērīšanas vai

verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2

Vērtība

Sasniegšanas laiks

(gads)

3.3.1. Nodrošināts augstas pieejamības

pakalpojums lietotājiem

Lietotāju pieteikto problēmpieteikumu skaita

procentuālais samazinājums par modernizētā IKT risinājuma

darbību 12 mēnešu periodā. Sākotnējais rādītājs 2022. gadā -

59

Vismaz par 50 %

2026.

3.3.2. Nodrošināts nepārtraukts ražotāja

tehnoloģiskais atbalsts visā programmatūras dzīves ciklā

Tiek nodrošināti ražotāja programmatūras

atjauninājumi un atklāto ievainojamību/kļūdu ielāpi

> 1

2026.