3. pants

Projekta mērķis un galvenie ieguvumi

3.1. Projekta mērķis un

galvenais saturs

Projekta mērķis ir izstrādāt Vienoto ugunsdrošības un

civilās aizsardzības platformu. Šī platforma ilgtermiņā

(tostarp turpinot tās attīstību ārpus projekta

īstenošanas laika cita finansējuma ietvaros) sastāvētu no

trim savstarpēji saistītām informācijas pamatsistēmām -

ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba

vadības un kontroles sistēmas, ugunsdrošības un civilās

aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta un

ugunsdrošības stāvokļa pašdeklarēšanas sistēmas - un tām

pakārtotajām funkcionalitātēm - objektu datubāzes, datu

apmaiņas iespējas, klientu portāla un ugunsdrošības

pārbaužu risinājuma. Tādējādi tiktu īstenota efektīva

informācijas apmaiņa, kas veicinātu ugunsdrošības risku

mazināšanu un novēršanu Latvijā un nodrošinātu datos

balstītu lēmumu pieņemšanu par VUGD resursu ģeotelpisko

izvietojumu, pamatojoties uz platformā aprēķināto objektu

ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku.

Vienoto ugunsdrošības un civilās aizsardzības

platformu plānots piesaistīt esošajām un nākotnē

plānotajām VUGD informācijas sistēmām kā daļu no

ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības

digitālās ekosistēmas, veicinot turpmāku procesu

digitalizāciju un pārvaldību. Stratēģiski vienotā

ugunsdrošības un civilās aizsardzības procesu pārvaldības

platforma ir pamats nākotnes digitalizācijas risinājumu

un projektu izveidošanai un ir daļa no perspektīvas

ugunsdrošības un civilās aizsardzības informācijas

sistēmu ekosistēmas, kas iekļauj operatīvas vadīšanas,

apziņošanas un prognozēšanas risinājumu kopu

3.2. Projekta pamatojums

(aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma)

Kopumā VUGD ugunsdrošības uzraudzības un civilās

aizsardzības, kā arī risku pārvaldības jomā IT atbalsta

un digitalizācijas līmenis ir zems, trūkst mūsdienīgu, uz

procesa efektivitāti, mobilitāti un uzraudzības kvalitāti

vērstu risinājumu. Tā rezultātā būtisks cilvēkresursu

apjoms tiek izmantots vienkāršu manuālu darbību veikšanai

papīra formā situācijā, kurā VUGD ilgstoši trūkst

darbinieku (2022. gada oktobrī no visām amata vietām 12 %

bija neaizpildītas un 5 % bija neaizpildītas

nodarbināto ilgstošas prombūtnes dēļ). Nepieciešamību

mazināt manuālā darba apjomu pamato arī Valsts kontroles

2016. gada ziņojums Nr. 2.4.1-9/2015 "Vai

valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir

pietiekami?", kurā konstatēts, ka "VUGD veikto

pārbaužu skaits pēdējo 10 gadu laikā (2006.-2016. g.) ir

samazinājies vairāk nekā divas reizes, kas saistīts arī

ar nepārtraukti trūkstošo inspektoru skaitu", kā arī

tas, ka ugunsdrošības pārkāpumi tiek atklāti 96 %

pārbaudīto objektu. Šobrīd ugunsdrošības uzraudzības

procesa ietvaros pārbaudāmo objektu uzraudzības

efektivitāti ierobežo objektu identificēšanas un atlases

iespēju trūkums, tādēļ ir apgrūtināts objektīvos datos

balstīts ugunsdrošības un civilās aizsardzības stāvokļa

izvērtējums. SIA "Ernst & Young Baltic"

2020. gada 29. decembra ziņojumā "Ugunsdrošības

uzraudzības procesa nākotnes modeļa izstrādes posma

noslēguma ziņojums" norādīts, ka kopējai uzraudzības

procesa efektivitātei jābūt orientētai uz kvalitatīvāku

pārbaudāmo objektu atlasi un pārbaužu efektivitāti. Var

secināt, ka:

1) VUGD nav nodrošināta pietiekami mērķtiecīga

uzraudzības pakalpojuma sniegšana, kuras ietvaros par

ugunsdrošību objektā atbildīgajām personām (turpmāk -

objektu atbildīgās personas) laikus atgādinātu par

termiņiem un darbībām, kas jāveic, lai izpildītu

normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības;

2) nav nodrošināti ērti un saprotami pašnovērtējuma

rīki (kontrolsaraksti, anketas), kas objektu atbildīgajām

personām palīdzētu apzināties un izpildīt normatīvajos

aktos noteiktās ugunsdrošības prasības;

3) VUGD ugunsdrošības pārbaužu plānošana tikai daļēji

ir balstīta uz risku novērtējumu un objektu atbildīgajām

personām nav pilnvērtīgas informācijas par kārtējā gadā

plānotajām ugunsdrošības pārbaudēm objektos;

4) valsts ugunsdrošības uzraudzības darba

organizēšanas kārtība nav pietiekami efektīva - valsts

ugunsdrošības uzraudzības darbā joprojām tiek izmantoti

papīra formas reģistri un atskaites tiek sagatavotas

manuāli, izmantojot datus no papīra formas reģistriem un

dokumentiem;

5) valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās

aizsardzības darbu nav iespējams organizēt, vadīt un

kontrolēt attālināti.

Minēto problēmu risinājums ir Vienotās ugunsdrošības

un civilās aizsardzības platformas izveide, kas būs

pamats kvalitatīvākai un uz datiem balstītai resursu

plānošanai. Platforma nodrošinās VUGD deleģētu

ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības

funkciju izpildi atbilstoši Ugunsdrošības, ugunsdzēsības

un glābšanas darbu likuma 12. pantam

3.3. Projekta

ieguvumi1

Ieguvuma mērīšanas vai

verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2

Vērtība

Sasniegšanas laiks

(gads)

3.3.1. Valsts ugunsdrošības

uzraudzības darbā ieviesta digitalizācija

Šobrīd valsts ugunsdrošības uzraudzības procesi nav

digitalizēti. Pēc platformas ieviešanas to ugunsdrošības

uzraudzības un citiem saistītajiem procesiem izmantotu

iekšējie lietotāji, pārsvarā VUGD amatpersonas, kas labāk

varētu veikt savus amata pienākumus.

Mērāmais rādītājs - iekšējo lietotāju skaits.

Mērāmā rādītāja sākotnējā vērtība - 0

200

2026.

3.3.2. Valsts ugunsdrošības

uzraudzības darba statistiskās informācijas atvērtie

dati

Šobrīd valsts ugunsdrošības uzraudzības darba statistiskā

informācija (piemēram, par VUGD veiktajām ugunsdrošības

pārbaudēm) netiek regulāri publicēta (to publicē, tikai

sagatavojot VUGD publisko pārskatu par kārtējo gadu), lai

gan ugunsdrošība ir būtisks sabiedrības drošības aspekts.

Pēc platformas ieviešanas paredzēts, ka tajā un

Latvijas Atvērto datu portālā tiks publicēta (platformā -

arī potenciāli kartēta) valsts ugunsdrošības uzraudzības

darba statistiskā informācija, piemēram, dati par

veiktajām ugunsdrošības pārbaudēm Latvijā pēc pārbaudāmo

objektu veidu grupām.

Mērāmais rādītājs - atvērto datu kopu skaits.

Rādītāja sākotnējā vērtība - 0

1

2026.