7. pants

Izmaksu/ieguvumu analīze, tai

skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu

Laika un finansiālie ieguvumi no projekta tiks sasniegti

tiešo ietaupījumu rezultātā, piesaistot un noturot valsts

pārvaldē kvalificētus un pieredzējušus speciālistus.

Projektu portfelim, kuram atbalstu sniegs šis projekts,

nebūs nepieciešams veikt lielu skaitu konsultāciju

iepirkumu, bet tiks nodrošināts vienmērīgs konsultāciju

nodrošinājums (nozares specifiskie jautājumi, sistēmu

arhitektūra u. tml.) visā projektu īstenošanas laikā no

valsts pārvaldes resursiem. Radot pastāvīgus atbalsta

resursus IKT projektu ieviešanai, tiks centralizētas

projektu administratīvās funkcijas, noņemot slogu no valsts

pārvaldes institūciju personāla, kas nav tieši saistīts ar

IKT projektiem. Tāpat, izslēdzot lielu skaitu konsultāciju

iepirkumu, tiks radīta vienota IKT projektu vadības

metodoloģija un analītiskā potenciāla koncentrēšana

vienuviet. Pastarpināti tiks nodrošināti ietaupījumi

kvalitatīvākas risinājumu arhitektūras un izstrādāto

risinājumu sadarbspējas dēļ, kas ir ilgtermiņa ieguvums.

Pozitīvo ietekmi uz cilvēkresursu un finansiālo resursu

izlietojumu valsts pārvaldē saistībā ar šī projekta

ieviešanu iespējams ilustrēt ar projektā PIKTAPS 2

iegūtajiem datiem (SIA "PricewaterhouseCoopers"

nodevums "Projektu pārvaldības ietvara izveide, tajā

skaitā IKT arhitektūras uzraudzības vajadzībām").

Projekta ietvaros tika veikta 33 valsts iestāžu, kuras

iesaistītas IKT projektu ieviešanā, pārstāvju aptauja, tā

cenšoties noskaidrot esošo situāciju un vajadzību pēc

centralizētas projektu vadības procesu (Project

Management Office - PMO) ieviešanas valsts

pārvaldē. Rezultāti uzrādīja, ka tikai 4,35 % respondentu

pārstāvētajās iestādēs ir pieejami visi vajadzīgie

speciālisti projektu ieviešanai. 44 % aptaujāto minēja, ka

pastāv šādu speciālistu (IKT jomas eksperti un iepirkumu

eksperti) trūkums, savukārt 46 % aptaujāto minēja, ka

faktiski šādi speciālisti iestādē ir, taču to

pamatpienākumi nav saistīti ar projektu ieviešanu, kā arī

to slodze ir tik liela, ka nav iespējams tos piesaistīt

projektu vajadzībām. Faktiski 90 % gadījumu IKT un

iepirkumu speciālistu pieejamība ir būtiski ierobežota vai

neesoša. Šis projekts ir vērsts uz situācijas uzlabošanu,

piesaistot speciālistus tieši IKT projektu ieviešanas

vajadzībām, nodrošinot to ekspertīzes pieejamību

horizontāli visā valsts pārvaldē.

Ņemot vērā to, ka reformu un investīciju virziena 2.1.

"Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā

transformācija" portfelis aptver projektus astoņu

domēnu ietvaros un vismaz 24 projektos būs nepieciešama

augsta līmeņa (IT arhitektūras) speciālistu iesaiste, šis

projekts sniegs būtisku izmaksu ietaupījumu gan mazinot

nepieciešamību pēc atsevišķu speciālistu algošanas katrā

projektā, gan atsevišķu konsultāciju pakalpojumu

iepirkšanu. Papildus tam projekts nodrošinās arī

savstarpējo tehnoloģisko saistību starp vienā domēnā

esošiem risinājumiem.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem

datiem (2022. gada 3. ceturksnis) vidējais atalgojums

informācijas tehnoloģiju nozarē (apakšnozare J62

Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības)

Latvijā ir 2660 EUR bruto (kopā ar darba devēja VSAOI

(23,59 %) - 3287,49 EUR). Viena speciālista algošana gadā,

pieņemot, ka speciālists saņems vismaz vidējo atalgojumu

nozarē un neskaitot citas izmaksas, piemēram, veselības

apdrošināšanu, piemaksas, pabalstus, naudas balvas u. c.

darbiniekiem pienākošās izmaksas atkarībā no

iestādes/organizācijas, līdz ar to izmaksātu vismaz 39

449,88 EUR, bet četros gados - 157 799,52 EUR.

Vismaz viena speciālista algošana katrā no projektiem

četru gadu periodā vai trīs speciālistu algošana katrā no

astoņiem domēniem: 24 x 157 799,52 EUR = 3 787 188,48

EUR.

Minimālais ietaupījums: 3 787 188,48 - 2 320 500,00 = 1

466 688,48 EUR