7. pants

Izmaksu/ieguvumu analīze,

tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu

Laika un finansiālie ieguvumi no projekta tiks sasniegti

tiešo ietaupījumu rezultātā, piesaistot un noturot valsts

pārvaldē kvalificētus un pieredzējušus speciālistus.

Projektu portfelim, kuram atbalstu sniegs šis projekts,

nebūs vajadzīgs liels konsultāciju iepirkumu skaits, jo

visu projektu īstenošanas laiku tiks sniegts vienmērīgs

konsultāciju nodrošinājums (nozares specifiskie jautājumi,

sistēmu arhitektūra u.tml.) no valsts pārvaldes resursiem.

Radot pastāvīgus atbalsta resursus IKT projektu ieviešanai,

tiks centralizētas projektu administratīvās funkcijas,

noņemot slogu no valsts pārvaldes institūciju personāla,

kas nav tieši saistīts ar IKT projektiem. Tāpat tiks radīta

vienota IKT projektu vadības metodoloģija un analītiskā

potenciāla koncentrēšana vienuviet. Pastarpināti tiks

nodrošināti ietaupījumi kvalitatīvākas risinājumu

arhitektūras un izstrādāto risinājumu sadarbspējas dēļ, kas

ir ilgtermiņa ieguvums.

Pozitīvo ietekmi uz cilvēkresursu un finansiālo resursu

izlietojumu valsts pārvaldē saistībā ar šī projekta

ieviešanu iespējams ilustrēt ar projektā "Publiskās

pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju

arhitektūras pārvaldības sistēma - 2. kārta" (PIKTAPS

2) iegūtajiem datiem (SIA

"PricewaterhouseCoopers" nodevums "Projektu

pārvaldības ietvara izveide, tajā skaitā IKT arhitektūras

uzraudzības vajadzībām"). Projekta ietvaros tika

iesaistīti 33 valsts iestāžu pārstāvji, tā cenšoties

noskaidrot esošo situāciju un vajadzību pēc centralizētas

projektu vadības procesu (Project Management Office

- PMO) ieviešanas valsts pārvaldē. Rezultāti

uzrādīja, ka tikai 4,35 % respondentu pārstāvētajās

iestādēs ir pieejami visi vajadzīgie speciālisti projektu

ieviešanai. 44 % aptaujāto minēja, ka šādu speciālistu

(IKT jomas eksperti un iepirkumu eksperti) trūkst, savukārt

46 % aptaujāto minēja, ka faktiski šādi speciālisti

iestādē ir, taču to pamatpienākumi nav saistīti ar projektu

ieviešanu, kā arī to slodze ir tik liela, ka nav iespējams

tos piesaistīt projektu vajadzībām. Faktiski 90 %

gadījumu IKT un iepirkumu speciālistu pieejamība ir būtiski

ierobežota vai neesoša. Šis projekts ir vērsts uz

situācijas uzlabošanu, piesaistot speciālistus tieši IKT

projektu ieviešanas vajadzībām, nodrošinot to ekspertīzes

pieejamību horizontāli visā valsts pārvaldē.

Ņemot vērā, ka reformu un investīciju virziena 2.1.

"Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā

transformācija" portfelis aptver projektus 8 domēnos

un vismaz 24 projektos būs nepieciešama augsta līmeņa (IT

arhitektūras) speciālistu iesaiste, šis projekts sniegs

būtisku izmaksu ietaupījumu, gan mazinot nepieciešamību pēc

atsevišķu speciālistu algošanas katrā projektā, gan

atsevišķu konsultāciju pakalpojumu iepirkšanu. Papildus tam

projekts nodrošinās arī savstarpējo tehnoloģisko saistību

starp vienā domēnā esošiem risinājumiem.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem

datiem (2022. gada 3. ceturksnis) vidējais atalgojums

informācijas tehnoloģiju nozarē (apakšnozare J62

Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības)

Latvijā ir 2660 euro bruto (kopā ar darba devēja

VSAOI (23,59 %) - 3287,49 euro). Viena

speciālista algošana gadā, pieņemot, ka speciālists saņems

vismaz vidējo atalgojumu nozarē, un neskaitot citas

izmaksas, piemēram, veselības apdrošināšanu, piemaksas,

pabalstus, naudas balvas u. c. darbiniekiem pienākošās

izmaksas, kas atkarībā no iestādes/organizācijas izmaksātu

vismaz 39 449,88 euro, bet četros gados -

157 799,52 euro.

Vismaz viena speciālista algošana katrā no projektiem

četru gadu periodā vai trīs speciālistu algošana katrā no 8

domēniem:

24 x 157 799,52

euro = 3 787 188,48 euro

Minimālais ietaupījums:

3 787 188,48 -

2 320 500,00 = 1 466 688,48

euro