Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 23. janvāra rīkojumā Nr. 69 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Ostu pārvaldības digitālā transformācija, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu"

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Cita būtiska informācija

Projekta ieviešana un digitālo risinājumu izmantošana ir

saistīta ar šādiem riska faktoriem:

- projekta īstenošanas laikā netiek veikta eCMR

ieviešana un netiek nodrošināta pieejamība digitalizētu

kravu pavaddokumentu pārvaldībai;

- valsts pārvaldes iestāžu un kontroles dienestu IKT

attīstības plāni un korekcijas iespējas;

- ierobežota ostu pārvalžu un loģistikas uzņēmumu IKT

infrastruktūras pieejamība un pielāgojamība;

- nepietiekams ostu pārvalžu un loģistikas uzņēmumu

darbinieku digitālo prasmju līmenis;

- projekta ietvaros izstrādātā Platforma nesaturēs

funkcionalitāti par tādu ziņošanu, kas saskaņā ar

starptautiskajiem, Eiropas Savienības un nacionālajiem

normatīvajiem aktiem jāveic, izmantojot nacionālo jūras

vienloga sistēmu;

- ņemot vērā Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra

noteikumu Nr. 92 "Starptautiskās kravu loģistikas un

ostu informācijas sistēmas noteikumi" 1. pielikumā

noteikto SKLOIS lietotāju piekļuves tiesību apjomu, var

nebūt iespējams piekļūt visiem Platformas funkcionēšanai

nepieciešamajiem SKLOIS datiem;

- analīzes un projektēšanas rezultātā apzinātās

vajadzības neatbilst projekta aktivitāšu tvērumam un

budžetam, t. sk. uzskaitītajai programmatūrai,

nepieciešamajām integrācijām un konkrētajiem pakalpojumiem,

līdz ar to radot nepieciešamību veikt ieviešamo aktivitāšu

prioritizēšanu vai projekta tvēruma pārskatīšanu.

Projekta ieviešana un digitālo risinājumu izmantošana ir

saistīta ar šādiem faktoriem un nosacījumiem:

- RBP nodrošinās, ka projekta ietvaros komercdarbības

atbalsts nav plānots/netiks sniegts. Projekta līdzekļi tiks

ieguldīti jaunu IKT risinājumu izstrādē un esošo IS

tehnoloģiskās modernizācijas īstenošanā, veicot pasūtījumus

par attiecīgo darbu īstenošanu un īstenojot iepirkuma

procedūras saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju

iepirkumu likumu;

- projekta partneru sistēmu integrācijas projektēšanai,

programmatūras izstrādei un ieviešanai paredzēts projekta

finansējums. Sistēmu integrācijas projektēšana, izstrāde un

ieviešana tiks veikta šiem mērķiem piešķirtā finansējuma

ietvaros;

- projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe

ieviešana" (turpmāk - SKLOIS3 projekts), ko īsteno,

lai ieviestu Regulas (ES) 2019/1239, ar ko izveido Eiropas

Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu

2010/65/ES (turpmāk - regula 2019/1239), prasības, ietvaros

tiks veikti būtiski ieguldījumi SKLOIS IKT resursu

attīstībā, tai skaitā datubāzes migrācija un programmatūras

saskarņu modifikācija, lai līdz 2025. gada 15. augustam

nodrošinātu visu Eiropas Savienības tehnisko un

funkcionalitātes prasību iestrādi nacionālajā SKLOIS

sistēmā un uzsāktu darbu vienotā Eiropas Jūras vienloga

sistēmā EMSWe. Satiksmes ministrija neplāno jaunu saskarņu

izstrādi līdz SKLOIS3 projekta uzsākšanai. SKLOIS3 projekta

ietvaros tiks nodrošināta tikai ar regulas 2019/1239

ieviešanu saistīto izmaiņu veikšana esošajās saskarnēs to

iepriekš ieviestajā apjomā. SKLOIS3 projekta ietvaros

SKLOIS pārzinis neparedz finansējumu tādu izmaiņu veikšanai

SKLOIS, kas nepieciešamas Platformas izstrādei un

ieviešanai;

- projekta rezultātu sekmīga ieviešana un izmantošana ir

atkarīga no datu apmaiņas ar SKLOIS. Ņemot vērā iespējamās

SKLOIS sistēmas izmaiņas saistībā ar EMSWe ieviešanu, pēc

SKLOIS izmaiņu izstrādes var būt nepieciešams pārstrādāt

projekta ietvaros izstrādāto Platformas integrācijas

risinājumu ar SKLOIS. Integrācijas risinājuma izmaiņu

izstrādi un ieviešanu gan Platformas pusē, gan SKLOIS pusē

(apjomā, kas nepieciešams tieši integrācijai ar Platformu)

nodrošinās projekta īstenotājs ārpus projekta

finansējuma;

- lai sasniegtu projekta mērķus, nodrošinot digitālo

pakalpojumu piegādi, ātrdarbību, drošību, augstu

pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī

tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un

uzturēšanu, tiks izveidota vienota Platformas attīstības

darba grupa, kuras uzdevums būs koordinēt projekta

aktivitāšu ieviešanu, partneru atbildības lomas, kā arī

Platformas un izstrādāto integrāciju ar partneru

integrētajām IS uzturēšanu un attīstību nākotnē. Vienlaikus

RBP kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav

kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks

piešķirts valsts deleģētu funkciju veikšanai

Lietotie saīsinājumi:

IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

eCMR - elektroniskās pavadzīmes

EMDAS - Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma

IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

IS - informācijas sistēma

KPS - Kravu kustības pārvaldības informācijas sistēma

LDz - valsts akciju sabiedrība "Latvijas

Dzelzceļš"

LDz Cargo - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LDz

Cargo"

LJA - valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību

"Latvijas Jūras administrācija"

LSEZ - Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde

OIS - Ostas informācijas sistēma

VID - Valsts ieņēmumu dienests."

1 Skat. The Impact of COVID-19 on

Logistics,

https://www.ifc.org/wps/wcm/connect/industry_ext_content/ifc_external_corporate_site/infrastructure/resources/the+impact+of+covid-19+on+logistics

2 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz

divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta

īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi

nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi -

ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.

mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.

3 Piemēram, ja ieguvums ir personāla

administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu

būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to

izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks -

2026. gads.

4 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem,

kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji

var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar

Finanšu ministriju.

5 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu

īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas.

Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu

kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.

6 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot

grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto

pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".

7 Faktisko izmaksu apmērs tiks precizēts saskaņā

ar aktivitātes "Platformas prasību analīze un

projektēšana" rezultātiem.

8 Faktisko izmaksu apmērs tiks precizēts saskaņā

ar aktivitātes "Platformas prasību analīze un

projektēšana" rezultātiem.

9 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta

2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts

informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības

kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma

"Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes

apraksts" 6.1. apakšpunktā.

10 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā

VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks

saņemts.

11 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns

tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par

projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi.

12 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī

finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.