7. pants

Papildināt likumu ar 23.4 un

23.5 pantu šādā redakcijā:

"23.4 pants. Rīcība ar naftas vai

spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem

blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un

parasto apstrādes darbību laikā

(1) Pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājs, muitas

noliktavas atļaujas turētājs, atļaujas turētājs licencētas

komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā, preču īpašnieks,

valdītājs vai tā pilnvarotā persona naftas vai spirta produktus

saturošus atkritumus un citus blakusproduktus, kas rodas

ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību

laikā (turpmāk - blakusprodukti), var izvest iznīcināšanai,

piemērot blakusproduktiem nākamo muitas procedūru vai reeksportu,

kā arī izmantot blakusproduktus atkārtoti izvešanai no Savienības

muitas teritorijas paredzēto preču iepakošanai vai

nostiprināšanai. Minētais attiecas uz tādiem blakusproduktiem,

kas sākotnēji Savienības muitas teritorijā nav ievesti kā

atkritumi.

(2) Pirms blakusproduktu izvešanas no pagaidu

uzglabāšanas vietas, muitas noliktavas vai brīvās zonas

iznīcināšanai to saskaņo ar Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī pēc

blakusproduktu iznīcināšanas par to informē Valsts ieņēmumu

dienestu.

(3) Blakusproduktu atkārtota izmantošana tādu preču

iepakošanai, nostiprināšanai vai līdzīgām darbībām gadījumā, kad

šīs preces paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas,

tiek deklarēta, izmantojot regulas Nr. 2015/2446

141. pantā noteikto aktu, ko uzskata par muitas deklarāciju

vai reeksporta deklarāciju.

(4) Ja ārpussavienības preces tranzīta procedūras laikā

ir neglābjami zudušas neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas

dēļ un notikuma vietā ir palikuši atkritumi, savāktos atkritumus

ne vēlāk kā 30 dienu laikā no notikuma dienas (kura rezultātā

preces neglābjami zudušas) nodod iznīcināšanai, aizpildot

atkritumu pārvadājuma reģistrācijas karti-pavadzīmi.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā saskaņo vai

atsaka saskaņot blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, kā arī

kārtību, kādā informē Valsts ieņēmumu dienestu par blakusproduktu

iznīcināšanu.

23.5 pants. Muitas

uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta

iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības

(1) Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto

preču transporta iepakojumā (turpmāk šajā pantā - preces) masas

atšķirības šā likuma izpratnē ir atšķirības (preču dabiskie

zudumi, preču iztrūkums vai lielāka preču masa) starp muitas,

reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā norādīto preču

masu un šo preču faktisko masu, kas tiek konstatētas muitas

procedūras un reeksporta izpildes laikā, pagaidu uzglabāšanas

laikā vai pabeidzot muitas procedūru, reeksportu vai pagaidu

uzglabāšanu.

(2) Preču dabiskie zudumi šā likuma izpratnē ir

neatgriezeniski zudumi, kas rodas preču fizikāli ķīmisko īpašību

dēļ, tajā skaitā uzglabāšanas, pārkraušanas, pārvadājumu un

tehnoloģiskās transportēšanas laikā meteoroloģisko faktoru

ietekmē.

(3) Preču iztrūkums šā likuma izpratnē ir neatgriezeniski

zudumi (kas nav preču dabiskie zudumi), kas rodas preču

iekraušanas, uzglabāšanas, pārkraušanas, pārvadājumu un

tehnoloģiskās transportēšanas laikā (tajā skaitā neprecizitātes

pārvadājumu dokumentos).

(4) Transporta iepakojums šā likuma izpratnē ir

iepakojums, ko izmanto, lai pārvadātu un uzglabātu nefasētās

preces, kā arī izvairītos no preču iztrūkumiem uzglabāšanas,

pārkraušanas vai pārvadājuma laikā.

(5) Ja muitas procedūrā izlaisto, reeksportā izlaisto vai

pagaidu uzglabāšanā nodoto preču dabiskie zudumi vai iztrūkums

nepārsniedz tiesību aktos muitas jomā noteikto pieļaujamo preču

masas atšķirību, minēto atšķirību neuzskata par neatbilstību

muitas procedūras, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas

izpildē.

(6) Ja muitas procedūrā izlaisto, reeksportā izlaisto vai

pagaidu uzglabāšanā nodoto preču konstatētā masa ir lielāka par

atbilstošajā muitas, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas

deklarācijā norādīto, taču nepārsniedz tiesību aktos muitas jomā

noteikto pieļaujamo preču masas atšķirību, minēto atšķirību

neuzskata par neatbilstību muitas procedūras, reeksporta vai

pagaidu uzglabāšanas izpildē.

(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā noteiktajos

gadījumos, piemērojot nākamo muitas procedūru, reeksportu vai

pagaidu uzglabāšanu, preces deklarē atbilstoši faktiskajai

masai.

(8) Ministru kabinets nosaka:

1) preces, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības;

2) precēm pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības;

3) preču transporta iepakojuma prasības;

4) kārtību, kādā nosaka preču masas atšķirības;

5) paredzamo preču masas atšķirību piemērošanu;

6) piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka

par deklarēto preču masu vai ja preču masas atšķirība pārsniedz

pieļaujamo preču masas atšķirību;

7) atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot precēm pieļaujamās

masas atšķirības, kā arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem minētais

pienākums nav attiecināms;

8) gadījumus, kad, konstatējot preču masas atšķirības,

neuzskata, ka ir radies muitas parāds.

(9) Valsts ieņēmumu dienests, saņemot personas

iesniegumu, izdod lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu), kurā

nosaka preču pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības tādām

precēm, kuras iepriekš nav pārvietotas Latvijas Republikas

teritorijā vai ir pārvietotas neregulāri un kuru pieļaujamās un

paredzamās masas atšķirības nav noteiktas saskaņā ar šā panta

astotās daļas 1. un 2. punktu.

(10) Šā panta devītajā daļā minētais lēmums stājas spēkā

nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā

"Latvijas Vēstnesis" un ir spēkā līdz brīdim, kad

lēmumā noteiktās preču masas atšķirības tiek noteiktas saskaņā ar

šā panta astotās daļas 1. un 2. punktu, bet ne ilgāk kā 12

mēnešus.

(11) Uz šā panta devītajā daļā minēto lēmumu ir

attiecināmas šā panta piektajā un sestajā daļā un astotās daļas

3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minētās normas."