1. pants

Izdarīt Nacionālajā gatavības plānā naftas, bīstamo vai

kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā (apstiprināts ar

Ministru kabineta 2010. gada 21. maija rīkojumu

Nr. 283 "Par Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo

vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā" (Latvijas

Vēstnesis, 2010, 83. nr.)) (turpmāk - plāns) šādus

grozījumus:

1.1. sadaļā "Plānā lietotie termini":

1.1.1. izteikt terminus alfabēta secībā;

1.1.2. izteikt terminu "Juridiskais padomnieks" šādā

redakcijā:

"Juridiskais padomnieks (LA) - Latvijas Jūras

administrācijas norīkots eksperts, kas atbilstoši savai

kompetencei sniedz rekomendācijas par administratīva un juridiska

rakstura jautājumiem avārijas seku likvidācijas pasākumos, var

būt arī Starptautiskās Jūrniecības organizācijas

eksperts;";

1.1.3. izteikt terminu "Negadījums" šādā

redakcijā:

"Negadījums - notikums, tai skaitā smags

negadījums saistībā ar iekārtu vai savienoto infrastruktūru jūrā,

kas izraisījis vai draud izraisīt naftas, bīstamo vai kaitīgo

vielu piesārņojumu jūrā;";

1.1.4. papildināt sadaļu ar terminu "Naftas izpētes

un ieguves iekārta" (alfabēta secībā) šādā redakcijā:

"Naftas izpētes un ieguves iekārta - jebkura jūrā

nostiprināta, peldoša vai stacionāra iekārta vai konstrukcija,

kuru izmanto ogļūdeņražu izpētei un ieguvei vai ogļūdeņražu

iekraušanai vai izkraušanai (turpmāk - iekārta);";

1.1.5. papildināt sadaļu ar terminu "Iekārtas

operators" (alfabēta secībā) šādā redakcijā:

"Iekārtas operators - komersants, kuru licenciāts

ir iecēlis, lai tas veiktu naftas nozares darbības jūrā saskaņā

ar normatīvajiem aktiem par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un

ieguvi;";

1.2. izteikt I sadaļu "Ievads" šādā

redakcijā:

"I. Ievads

Jūras negadījuma dēļ izlijušas naftas, bīstamo vai kaitīgo

vielu noplūdes seku likvidācija tiek organizēta saskaņā ar

1990. gada Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu

un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (turpmāk - OPRC

konvencija), 2000. gada Protokolu par gatavību, reaģēšanu un

sadarbību piesārņojuma gadījumos ar bīstamām un kaitīgām vielām

(turpmāk - OPRC-HNS protokols), 1992. gada Konvenciju par

Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk -

Helsinku konvencija), kā arī Nacionālo gatavības plānu naftas,

bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā (turpmāk -

plāns).

Plāna mērķis ir noteikt kārtību, kādā valsts un pašvaldību

iestādes, kuras minētas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības

likumā un šajā plānā, rīkosies naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu

neparedzētas noplūdes gadījumā jūrā. Plāns nosaka trauksmes

izziņošanas, piesārņojuma novērtēšanas, situācijas kontroles,

operatīvās vadības un avārijas seku likvidācijas pasākumu secību

naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu neparedzētas izplūdes gadījumā.

Plāns ir piemērojams jebkuram negadījumam jūrā, kas izraisa vai

draud izraisīt piesārņojumu Latvijas ūdeņos ārpus ostu

akvatorijām.

Plāns izstrādāts atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem,

Helsinku konvencijai, OPRC konvencijai, OPRC-HNS protokolam,

1973. gada Starptautiskajai konvencijai par piesārņošanas

novēršanu no kuģiem un tās 1978. gada Protokolam (turpmāk -

MARPOL konvencija), 1969. gada Starptautiskajai konvencijai

par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma

gadījumā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada

12. jūnija Direktīvai 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas

saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru

groza Direktīvu 2004/35/EK, kas pārņemta ar Ministru kabineta

2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 805

"Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un

ieguvi".";

1.3. izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības

likumam Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles vienības,

kas veic krasta apsardzes funkcijas (turpmāk - Krasta apsardze),

likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas

un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo

seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos.";

1.4. izteikt 5. punkta trešo teikumu šādā

redakcijā:

"Lai nepieļautu īpaši jutīgu jūras un piekrastes rajonu

piesārņošanu, izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar Valsts vides

dienestu, ir pieļaujama absorbentu vai tādu ķīmisko vielu

izmantošana, kuras veicina naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu

sadalīšanos un kurām ir veikts starptautisko un reģionālo

ekonomisko organizāciju kompetento iestāžu novērtējums par to

iedarbību uz Baltijas jūras vidi un cilvēka veselību.";

1.5. izteikt 13. un 14. punktu šādā

redakcijā:

"13. Kuģošanas līdzekļu vai iekārtu avārijas

gadījumā Nacionālo bruņoto spēku vienības veic avārijas vietas un

kuģošanas līdzekļu vai iekārtu norobežošanu ar peldošo

aizsargbarjeru - bonām, iepriekš izvērtējot šīs rīcības

lietderību MRCC komitejā.