20. pants

Novērotāja vārds

Paraksts

"

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

2. pielikums

Ministru kabineta

2017. gada 25. aprīļa

rīkojumam Nr. 213

"4. pielikums

Nacionālajam gatavības plānam naftas, bīstamo vai

kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā

Starptautiskā

sadarbība

1992. gada konvencija "Par Baltijas jūras reģiona

jūras vides aizsardzību" (turpmāk - Helsinku konvencija) ir

fundamentāls starptautiskas tiesiskas sadarbības pamats starp

Baltijas jūras piekrastes valstīm jūras piesārņojuma

novēršanā.

Šajā konvencijā un tās rekomendācijās ir noteikti

starptautiskās sadarbības noteikumi un procedūras naftas noplūdes

pasākumiem Baltijas jūrā, kuri ietverti Helsinku komisijas

rokasgrāmatā "Par sadarbību jūras piesārņojuma seku

likvidācijā" (Manual On Co-Operation In Combatting Marine

Pollution (I sējums), Manual On Co-Operation In Response

To Marine Pollution (II sējums), Manual On Co-Operation In

Response To Pollution Incidents On The Shore (III

sējums)).

- Saskaņā ar Helsinku konvencijas VII pielikuma

1. noteikumu līgumslēdzējas puses uzņemas uzturēt spēju

reaģēt uz piesārņojuma gadījumiem, kas apdraud Baltijas jūras

vidi. Šai spējai jāietver pienācīgs aprīkojums, kuģi un

darbaspēks, kas sagatavots darbībai piekrastes ūdeņos, kā arī

atklātā jūrā.

- Saskaņā ar Helsinku konvencijas VII pielikuma

4. noteikumu līgumslēdzējām pusēm, cik vien drīz iespējams,

divpusēji vai daudzpusēji jāvienojas par tiem Baltijas jūras

reģioniem, kuros tām jānodrošina novērošana un jāveic

pretpasākumi, tiklīdz noticis piesārņojums vai pastāv nozīmīgi

piesārņojuma draudi.

- Saskaņā ar Helsinku konvencijas VII pielikuma

7. noteikumu līgumslēdzējai pusei pēc piesārņojuma gadījuma

tās reaģēšanas reģionā jāveic nepieciešamais stāvokļa novērtējums

un vajadzīgie pasākumi, lai novērstu vai mīkstinātu potenciālā

piesārņojuma sekas. Ja pastāv iespēja, ka noplūdes rezultātā

radies naftas, bīstamo un kaitīgo vielu plankums iedreifēs citas

līgumslēdzējas puses reaģēšanas reģionā, šī puse bez kavēšanās

jāinformē par stāvokli un par vajadzīgajiem pasākumiem.

- Saskaņā ar Helsinku konvencijas VII pielikuma

8. noteikumu līgumslēdzēja puse, kas veic pasākumus jūrā,

lai novērstu vai mīkstinātu naftas noplūdes sekas, ir tiesīga

prasīt citu līgumslēdzēju pušu palīdzību. Līgumslēdzējas puses

pēc labākās gribas sniedz šādu palīdzību. Tās atvieglo naftas

noplūdes pasākumos iesaistīto kuģošanas līdzekļu, lidaparātu,

personāla, kravas, materiālu un aprīkojuma transportēšanu un

pārvietošanos iekšā, ārā un cauri to teritorijām.

Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) kuģu palīdzību prasa

atbilstoši EMSA vadlīnijās "EMSA Network of Stand-by Oil

Spill Response Vessels - User Guide" noteiktajai

procedūrai.

Vispārējās rīcības vadības atbildīgā amatpersona ir MRCC

komitejas vadītājs. Viņam palīdz sakaru virsnieki no

asistējošajām valstīm un nacionālās vai reģionālās sadarbības

institūcijas pārstāvis, kurš darbojas kā padomnieks.

Atbildīgā komandiera rīcības vadības un komandstruktūras

pakļautībā izveido taktisko komandu notikuma vietā (parasti jūrā

kopīgu operāciju gadījumā) un norīko virsvadības komandieri

notikuma vietā (SOSC) no vadošās valsts (turpmāk - virsvadības

komandieris). Vadošās valsts un asistējošo valstu operatīvo grupu

kontingents ir pakļauts katras valsts nacionālajam komandierim

notikuma vietā (NOSC) (turpmāk - nacionālais komandieris).

Nacionālais komandieris (NOSC) darbojas virsvadības komandiera

(SOSC) pakļautībā.

Speciālo vienoto funkciju un atsevišķo vienību vadītāji ir

tiešā atbildīgā nacionālā komandiera (NOSC) un virsvadības

komandiera (SOSC) pakļautībā. Piemēram, izlūkošanas vai

transportlidojumus koordinē rīcības vadība vai speciāls lidojumu

koordinators.

Rīcības vadlīnijas

Latvijai kā vadošajai valstij jānodrošina:

- ārzemju palīgvienībām vajadzīgais administratīvais,

rīcības un stratēģiskais atbalsts;

- skaidri definēti uzdevumi katrai vienībai, praktiskas

sadarbības organizācija starp vienībām no dažādām valstīm;

- visu vienību laba informētība par vispārējo

stāvokli;

- cieša saikne ar asistējošo valstu komandstruktūrām, lai

vajadzības gadījumā nodrošinātu iespēju ārvalstu palīgvienības

nodot nacionālajai komandstruktūrai.

Darbības ziņā patstāvīgām ārvalstu palīgvienībām, cik vien

iespējams, jāuzdod katrai savi uzdevumi noteiktos ģeogrāfiskos

apvidos. Uzdevumu izpilde jākomandē attiecīgajam nacionālajam

komandierim (NOSC), kuram pastāvīgi jāuztur cieši radiosakari ar

virsvadības komandieri (SOSC).

Ja nepieciešams, dažādas operatīvās vienības iespējams uz

laiku nodot citu nacionālo komandieru (NOSC) rīcībā un

pakļautībā.

Ja palīdzību sniedz aprīkojuma vai darbības ziņā nepatstāvīgu

vienību formā, tad vadošās valsts rīcības vadība vai taktiskā

komanda atbild par šīs vienības vai aprīkojuma integrēšanu seku

likvidācijas pasākumos.

Piesārņojumam šķērsojot kaimiņvalsts reaģēšanas reģiona

robežu, rīcības vadība un kontrole (t. i., vadošās valsts

funkcijas) tiek nodota tai valstij, kuras reaģēšanas reģionā

atrodas piesārņojuma pamatmasa.

Rīcības vadības nodošanas laika grafiks jāapspriež abu valstu

pārrunās, ņemot vērā vispārējo ainu un visas tās attīstības

ievirzes.

Ieinteresētās valstis nolemj, kāds vienību skaits un

aprīkojuma daudzums tiks nodots jaunās vadošās valsts rīcībā un

kā tiks turpināti seku likvidācijas pasākumi.

Līgumslēdzēju pušu avārijas gatavības organizācijas pastāvīgi

informē cita citu par piesārņojuma gadījumiem, apmēriem un vietu

un par veiktajiem pasākumiem un to efektivitāti.

Attiecībā uz darbībām pierobežas apvidos kaimiņvalstis

konsultējas, ņemot vērā prioritātes un resursu atbilstību.

Pastāv iespēja, ka ķīmisko reaģentu lietošana skars

kaimiņvalstu intereses, tāpēc par šādu ķīmisko vielu izmantošanu

tiek pieņemts lēmums tikai tad, kad ņemts vērā kaimiņvalstu

viedoklis par to izmantošanu.

Latvija kā vadošā valsts uzsāk noplūdes izmeklēšanu pati savā

reaģēšanas reģionā un ziņo par šīs izlūkošanas rezultātiem citām

līgumslēdzējām pusēm, kuru reaģēšanas reģions ar to robežojas. Ja

plankums izplatās pa diviem vai vairākiem reaģēšanas reģioniem,

līgumslēdzēju pušu avārijas organizācijas, kuru reaģēšanas

reģionus ietekmē piesārņojums, vienojas par noplūdes apvidus

saskaņotu izmeklēšanu, lai izlūkošana nedublētos.

Krasta apsardze, ja nepieciešams, kontaktējas ar ekspertiem no

citām valstīm par reaģēšanu uz bīstamo vai kaitīgo vielu

savākšanu un transportēšanu (piemēram, Eiropas Jūras drošības

aģentūras (EMSA) izveidotajā tīmeklī MAR-ICE Network, kur

operatīvi var iegūt informāciju no ķīmiskās industrijas

ekspertiem par reaģēšanu uz ķīmisko piesārņojumu Eiropas

Savienības ūdeņos). EMSA atbalstu lūdz, izmantojot Eiropas

Savienības Civilās aizsardzības mehānismu vai tieši, sazinoties

ar Eiropas Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centru

(ERCC).

Sakaru vadlīnijas

Piesārņojuma seku likvidācijas gadījumos, kad tiek iesaistītas

divas vai vairākas līgumslēdzējas puses, tās ir tiesīgas norīkot

ne vairāk kā divus sakaru virsniekus uz attiecīgajiem par seku

likvidācijas pasākumiem atbildīgajiem nacionālajiem centriem.

Sakaru virsnieku apmaiņa nav atkarīga no tā, vai seku

likvidācijas operācijas tiek veiktas tikai ar nacionālajiem

resursiem vai iesaistot aizdotu aprīkojumu un ar citu

līgumslēdzēju pušu cilvēkresursiem.

Sakaru virsniekiem ir tiesības piedalīties sanāksmēs un

konferencēs par seku likvidācijas operācijām, ja vien runa nav

par šauri iekšējām valsts interesēm.

Sakaru virsnieki, ja aplūkojamais jautājums attiecas uz viņu

valsts teritoriju, sanāksmju laikā sniedz ieteikumus un

paziņojumus par jautājumiem, kas skar tieši seku likvidāciju,

resursu sadalījumu utt.

Uz sakaru virsniekiem attiecas tās pašas diskrēcijas

saistības, kas uz paša centra personālu, bet tiem nav

ierobežojumu attiecībā uz ziņojumu saturu savām nacionālajām

valsts pārvaldes institūcijām.

Sakaru virsniekiem nav administratīvu saistību pret tos

uzņēmušo valsti, izņemot tās, ko uzņēmusī valsts izvirzījusi

pašai centrāles funkcionēšanai. Sakaru virsniekam pašam jāgādā

par savu izmitināšanu, ēdināšanu utt. Sakaru virsniekam iespēju

robežās nodrošina pieeju tālrunim un telefaksam. Sakaru virsnieka

funkcijas ir divpusējas, lai viņa pārstāvētā valsts spētu

informēt par savu viedokli un vēlmēm, īpaši gadījumos, kas prasa

vienotu rīcību vai aizdotu aprīkojumu. Šai divkanālu funkcijai ir

neatsverama nozīme.

Sakaru virsnieki ar savām nacionālajām valsts pārvaldes

institūcijām koordinē izlūkošanas aktivitātes ar lidmašīnām un

helikopteriem, novēršot funkciju pārklāšanos.

Ja divas valstis, kuras skāris tas pats piesārņojums, izlemj

neizmantot sakaru virsniekus, tām noteikti jāapmainās ikdienas

ziņojumiem.

Virsvadības komandieris (SOSC) un nacionālais komandieris

(NOSC) sazinās pēc vajadzības."

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs