Grozījumi Nacionālās drošības likumā

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Papildināt likumu ar 22.3 un

22.4 pantu šādā redakcijā:

"22.3 pants. Kritiskie finanšu

pakalpojumi

(1) Kritiskie finanšu pakalpojumi ir skaidras un bezskaidras

naudas maksājumi, kurus Latvijas Republikā sniedz Latvijas

Republikā licencēta kredītiestāde vai citā Eiropas Savienības

dalībvalstī licencēta (reģistrēta) kredītiestāde (turpmāk -

kredītiestāde).

(2) Lai nodrošinātu kritisko finanšu pakalpojumu pieejamību

valsts apdraudējuma gadījumā, kredītiestāde izstrādā darbības

nepārtrauktības plānu, kurā norāda to ārpakalpojumu sniedzēju

pienākumus, kurus kredītiestāde ir piesaistījusi kritisko finanšu

pakalpojumu nodrošināšanai, un iesniedz šo plānu Finanšu un

kapitāla tirgus komisijai. Kredītiestāde ne retāk kā reizi gadā

pārskata un atjauno darbības nepārtrauktības plānu un to

testē.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka:

1) kritērijus to kredītiestāžu noteikšanai, kuras izstrādā

darbības nepārtrauktības plānu un nodrošina kritisko finanšu

pakalpojumu pieejamību valsts apdraudējuma gadījumā;

2) kritisko finanšu pakalpojumu (minimālo) apjomu valsts

apdraudējuma gadījumā;

3) kredītiestāžu darbības nepārtrauktības plānu izstrādes

prasības.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, konsultējoties ar

Latvijas Banku:

1) uzrauga un kontrolē kredītiestāžu darbības nepārtrauktības

plānu izstrādi un īstenošanu valsts apdraudējuma gadījumā;

2) izvērtē kredītiestāžu darbības nepārtrauktības plānu

testēšanas rezultātus.

(5) Šajā pantā minētos uzdevumus Finanšu un kapitāla tirgus

komisija veic, ievērojot Padomes 2013. gada 15. oktobra

regulas (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai

uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas

attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību nosacījumus.

22.4 pants.

Nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas

informācijas par nekustamā īpašuma objektiem aizsardzība

(1) Lai novērstu potenciālu apdraudējumu valsts drošībai,

var tikt ierobežota pieejamība nacionālajai drošībai un valsts

aizsardzībai svarīgai informācijai (ģeotelpiskajai informācijai,

tehniskajai dokumentācijai un datiem, kā arī citai objektu

raksturojošai informācijai) valsts informācijas sistēmās par

šādiem nekustamā īpašuma objektiem:

1) kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās

infrastruktūras, objektiem;

2) Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu

ministrijas un to padotības institūciju objektiem.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā tiek noteiktas nacionālajai drošībai un

valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma

objektiem datu kopas, kuru brīva pieejamība var radīt potenciālu

apdraudējumu valsts drošībai;

2) nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas

informācijas par nekustamā īpašuma objektiem pieejamības

ierobežošanas apjomu;

3) institūcijas un personas, kurām ir tiesības piekļūt

nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgai

informācijai par nekustamā īpašuma objektiem;

4) nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas

informācijas par nekustamā īpašuma objektiem aprites

kārtību."