10. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-17
Papildināt likumu ar 26.1 pantu šādā
redakcijā:
"26.1 pants. Personāla drošības
prasības
(1) Par subjekta darbinieku informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju jomā, kuram ir privileģētas tiesības piekļūt sistēmām
vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursiem, kam ir
tieša ietekme uz subjekta pamatdarbību, nevar būt persona, kura
sodīta, izņemot personas, kuras reabilitētas vai kurām sodāmība
noņemta vai dzēsta, par:
1) tāda tīša nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar
terorismu;
2) tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, pārvaldības kārtību
vai tīša nozieguma izdarīšanu valsts institūciju dienestā;
3) tīša nozieguma izdarīšanu pret īpašumu vai tīša nozieguma
izdarīšanu tautsaimniecībā.
(2) Subjektam ir pienākums, izvērtējot attiecīgās personas
radīto drošības risku, izdarītā nozieguma raksturu, laiku, kas
pagājis kopš soda izciešanas, un personas piemērotību amatam,
pieņemt individuālu lēmumu par personas nodarbināšanu, ja tā ir
sodīta par kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem noziegumiem
un nav reabilitēta vai tai nav noņemta vai dzēsta sodāmība.
(3) Subjektam ir tiesības pieprasīt un saņemt ziņas no Sodu
reģistra, lai pirms fiziskās personas pieņemšanas darbā vai
dienestā pārbaudītu tās atbilstību šā panta pirmajā daļā
noteiktajiem ierobežojumiem."