1. pants

Mērķis un

nepieciešamības raksturojums

Saistošo noteikumu projekta izdošanas nepieciešamība

pamatojama ar to, ka viena no Pašvaldību likuma

4. panta pirmajā daļā noteiktajām pašvaldības

autonomajām funkcijām ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu

sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo

palīdzību un sociālos pakalpojumus. Pašvaldību likuma 44.

panta otrā daļa nosaka, ka dome var izdot saistošos

noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju

un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai

Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes

kārtību. Ņemot vērā, ka Invaliditātes likuma 12. panta

6.2 daļa nosaka, ka Ministru kabinets

nosaka šā panta pirmās daļas 4.2 punktā

aprūpes pakalpojuma minimālās vienas stundas izmaksas un

maksimālo aprūpes pakalpojuma apjomu. Pašvaldība

saistošajos noteikumos nosaka šā panta pirmās daļas

4.2 punktā minētā aprūpes pakalpojuma

piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas

nosacījumus un kārtību, kritērijus aprūpes pakalpojuma

nepieciešamības novērtēšanai un prasības aprūpes

pakalpojuma sniedzējam. Nepieciešams noteikt, ka

iepriekšminētā likuma norma ir viens no saistošo noteikumu

izdošanas pamatojumiem.

Invaliditātes likumā noteiktais "aprūpes

pakalpojums" un arī Eiropas Savienības politiku

instrumentu projektu ietvaros noteiktais "sociālās

aprūpes pakalpojums vai aprūpes mājās pakalpojums" pēc

abu šo pakalpojumu satura iekļaujas likumā noteiktajā

"aprūpes mājās pakalpojumā". Atšķirīgie

pakalpojumi savulaik tiesību aktos ir noteikti tādēļ, ka

tiem ir bijis atšķirīgs finansējuma avots un sākotnēji arī

nelielas atšķirības pakalpojuma saturā, turklāt viens no

tiesības uz tiem noteiktas ierobežotai mērķa grupai, tādēļ

bija nepieciešamība tiesību aktos tos definēt kā atsevišķus

pakalpojumus (aprūpes pakalpojums un sociālās aprūpes

pakalpojums), lai tos nošķirtu no aprūpes mājās

pakalpojuma. Atšķirības saturā šobrīd vairs nepastāv, jo

2023. gada 31. janvārī ir pieņemti grozījumi MK

2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 338

"Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem", kas

nosaka, ka aprūpes mājās pakalpojums bērniem ietver arī

pieskatīšanu, uzraudzību un saturīgu laika pavadīšanu.

Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu

ietvaros noteiktais sociālās aprūpes vai aprūpes mājās

pakalpojums (noteikts MK noteikumos Nr. 313

"Darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa

"Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei

alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai

videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar

invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma

"Deinstitucionalizācija" īstenošanas

noteikumi") beidza pastāvēt līdz ar

deinstitucionalizācijas projektu beigām 2023. gada

31. decembrī. Ņemot vērā minēto, ka pēc būtības

"aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti" ir

"aprūpes mājās pakalpojumā" ietilpstošs

pakalpojums un grozījumi Invaliditātes likumā un Sociālo

pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nodrošina

vienveidīgu regulējumu jautājumā par aprūpes mājās

pakalpojumu bērniem ar invaliditāti, saistošo noteikumu

projektā VI nodaļas nosaukums ir pārdēvējams par

"Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar

invaliditāti".

Saeimā 2023. gada 7. decembrī pieņemtais

likums "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības likumā" un MK 2023. gada

19. decembra noteikumi Nr. 816 "Grozījumi

Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos

Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un

aprūpes pakalpojuma personām ar invaliditāti" nosaka,

ka valsts turpina piedalīties ar līdzfinansējumu bērniem ar

invaliditāti, kuriem ir izsniegts Veselības un darbspēju

ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas

kopšanas nepieciešamību aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai

arī pēc pilngadības sasniegšanas, līdz persona sasniedz 24

gadu vecumu. Saskaņā ar iepriekšminētajiem grozījumiem ir

jāveic grozījumi saistošajos noteikumos, nosakot, ka

aprūpes pakalpojumu bērniem ar invaliditāti sniedz bērnam

no 2 līdz 18 gadu vecumam, kuram ar Veselības un darbspēju

ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu ir noteikta

invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas

nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai

audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ

nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību

nepieciešamajā apjomā un dienests ir konstatējis šādas

aprūpes nepieciešamību. Šim pašam bērnam aprūpes

pakalpojums tiks sniegts līdz 24 gadu vecumam neatkarīgi no

invaliditātes grupas.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 275 "Sociālās

aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas

kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas

no pašvaldības budžeta" 6. punkts nosaka, ka

pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt

klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par sociālo

pakalpojumu. Ņemot vērā minēto, saistošo noteikumu projektā

personai ir noteikta labvēlīgākā kārtība aprūpes

pakalpojuma bērniem ar invaliditāti piešķiršanai, nosakot,

ka no pakalpojuma piešķirtajām 80 stundām 20 stundas var

piešķirt bez apliecinājuma dokumentiem par iespējām

vecākiem nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību

nepieciešamajā apjomā. Saistošo noteikumu grozījumu

projektā svītrota 1. pielikuma "Nepieciešamības

novērtēšana aprūpes pakalpojumam bērniem ar

invaliditāti" 4.2. punkta piektā daļa (lai

apmeklētu vienreizēju pasākumu un saturīgi pavadītu brīvo

laiku), ar grozījumiem šis punkts ietverts sestajā daļā,

proti, citi objektīvi iemesli.

Iespējamā alternatīva, kas neparedz tiesiskā regulējuma

izstrādi, - nav.