2. pants

Papildināt likumu ar

3.1 pantu šādā redakcijā:

"3.1

pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums

(1) Piedāvājot preci vai

pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta

atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases vai etniskās

piederības dēļ.

(2) Atšķirīga attieksme pret

patērētāju pieļaujama, ja preces vai pakalpojuma piedāvāšana,

preces pārdošana vai pakalpojuma sniegšana tikai vai galvenokārt

viena dzimuma, noteiktas rases vai etniskās piederības personām

ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai

izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(3) Atšķirīgas attieksmes

aizliegums neskar līgumu slēgšanas brīvību, izņemot gadījumu, kad

līgumslēdzējas puses izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu,

rasi vai etnisko piederību.

(4) Ja atšķirīgas attieksmes

aizliegums tiek pārkāpts, patērētājs var aizstāvēt savas tiesības

Tiesībsarga likumā noteiktajā kārtībā, kā arī vēršoties tiesā

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja strīda gadījumā

patērētājs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa

tiešai vai netiešai diskriminācijai dzimuma, rases vai etniskās

piederības dēļ, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir

pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.

(6) Tieša diskriminācija ir

tāda attieksme pret personu, kas tās dzimuma, rases vai etniskās

piederības dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt

mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija ir

šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai

var radīt nelabvēlīgas sekas personas dzimuma, rases vai etniskās

piederības dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs

vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura

sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(7) Par diskrimināciju

uzskatāma arī personas aizskaršana vai norādījums to

diskriminēt.

(8) Aizskaršana ir personas

pakļaušana tās dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ tādai

no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla

rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas

cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai

degradējošas vides radīšana.

(9) Par diskrimināciju dzimuma dēļ

uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti

grūtniecības laikā vai pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam,

bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas

laikā.

(10) Aizliegts tieši vai

netieši radīt patērētājam nelabvēlīgas sekas, ja viņš šajā pantā

noteiktajā kārtībā aizstāv savas tiesības.

(11) Ja atšķirīgas attieksmes

aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts,

patērētājam ir tiesības prasīt līguma izpildi, kā arī zaudējumu

atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā

atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava

ieskata."

3. 6.pantā:

izteikt otro daļu šādā

redakcijā:

"(2) Līguma noteikumi formulējami

vienkāršā un saprotamā valodā.";

papildināt pantu ar 2.1

daļu šādā redakcijā:

"(21) Neskaidri un

neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu

patērētājam.";

papildināt piekto daļu pēc vārda

"patērētājam" ar vārdiem "līdz ar to";

aizstāt astotajā daļā vārdus

"noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi pēc patērētāja

prasības atzīstami par spēkā neesošiem" ar vārdiem "noslēgtajā

līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā no līguma

noslēgšanas brīža";

izslēgt devīto daļu;

papildināt pantu ar desmito un

vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja starp ražotāju, pārdevēju

vai pakalpojuma sniedzēju un patērētāju rodas strīds par to, vai

noslēgtajā līgumā ietvertie noteikumi ir netaisnīgi, jebkurai no

līgumslēdzējām pusēm ir tiesības vērsties tiesā, bet patērētājs

ir tiesīgs vērsties arī Patērētāju tiesību aizsardzības

centrā.

(11) Tiesa, izšķirot strīdu vai

veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un

patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības,

izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz

patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos

noteikumus."

4. 8.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā

redakcijā:

"(4) Patērētāja kreditēšanas

līgumā ietveramo informāciju, nosacījumus, kad patērētāja

kreditēšanas līguma prasības var nepiemērot, gada procentu likmes

aprēķināšanas metodi un kopējo kredīta izmaksu taisnīgu

samazināšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.";

izslēgt sesto daļu;

izteikt septīto daļu šādā

redakcijā:

"(7) Šā panta piektās un desmitās

daļas noteikumi attiecināmi uz patērētāja kreditēšanas līgumu,

kurā kredīta summa ir vienāda ar 100 minimālajām mēnešalgām

vai lielāka.";

izteikt devīto daļu šādā

redakcijā:

"(9) Šā panta piektās daļas

noteikumi nav attiecināmi uz tādu darījumu kreditēšanu, kuri tiek

veikti ar finanšu instrumentiem.";

izslēgt vienpadsmitajā daļā vārdu

"sestās".

5. 13.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "preces

pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas brīdī" ar vārdiem "preces

iegādes vai pakalpojuma sniegšanas dienā";

aizstāt trešajā daļā vārdus "Ja

preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem atklājas

sešu mēnešu laikā pēc preces pārdošanas vai pakalpojuma

sniegšanas, uzskatāms, ka tā eksistēja preces pārdošanas vai

pakalpojuma sniegšanas brīdī" ar vārdiem "Ja preces vai

pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem atklājas sešu mēnešu

laikā pēc preces iegādes vai pakalpojuma sniegšanas, uzskatāms,

ka tā eksistēja preces iegādes vai pakalpojuma sniegšanas

dienā".

6. 25.pantā:

izteikt astoto daļu šādā

redakcijā:

"(8) Ja konstatēts patērētāju

tiesību pārkāpums, kas skar patērētāju grupas intereses

(patērētāju kolektīvās intereses), un tas var radīt zaudējumus

vai kaitējumu patērētājiem, arī atsevišķam patērētājam,

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējis pārkāpuma

raksturu un būtību, kā arī citus aspektus, ir tiesīgs veikt vienu

vai vairākas šādas darbības:

1) ierosināt, lai ražotājs,

pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs rakstveidā apņemas noteiktā

termiņā novērst izdarīto pārkāpumu;

2) pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod

ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izbeigt

pārkāpumu un veikt noteiktas darbības tā ietekmes novēršanai,

nosakot termiņu šo darbību izpildei;

3) ražotāja, pārdevēja vai

pakalpojuma sniedzēja rakstveida apņemšanos ievietot Patērētāju

tiesību aizsardzības centra mājaslapā vai pieņemto lēmumu daļēji

vai pilnībā ievietot Patērētāju tiesību aizsardzības centra

mājaslapā un publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (ar

publicēšanu saistītos izdevumus sedz ražotājs, pārdevējs vai

pakalpojuma sniedzējs).";

papildināt pantu ar 8.1

un 8.2 daļu šādā redakcijā:

"(81) Ja ražotājs,

pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar šā panta astotās

daļas 1.punkta noteikumiem parakstījis rakstveida apņemšanos,

tiek uzskatīts, ka ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs

ir atzinis savu vainu konstatētajā pārkāpumā, un šādā gadījumā

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nepieņem šā panta astotās

daļas 2.punktā minēto lēmumu. Ja apņemšanās netiek pildīta,

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem šā panta astotās

daļas 2.punktā minēto lēmumu un ražotājs, pārdevējs vai

pakalpojuma sniedzējs saucams pie normatīvajos aktos noteiktās

atbildības.

(82) Pieņemot šā panta

astotās daļas 2.punktā minēto lēmumu, Patērētāju tiesību

aizsardzības centrs nepiemēro šā likuma 6.panta

2.2 daļas nosacījumu par neskaidru un neprecīzu

līguma noteikumu tulkošanu.";

aizstāt devītajā daļā skaitli un

vārdu "1.punktā" ar skaitli un vārdu "2.punktā";

aizstāt desmitajā daļā skaitli un

vārdu "1.punktā" ar skaitli un vārdu "2.punktā".