31. pants
Patērētāja prasījumi

saistībā ar patērētāja kreditēšanu preču vai pakalpojumu

iegādei

(1) Patērētājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no

patērētāja kreditēšanas līguma, ja viņš izmanto šā likuma

12.pantā paredzētās atteikuma tiesības un samaksa par preci vai

pakalpojumu daļēji vai pilnībā veicama, izmantojot patērētāja

kreditēšanas līgumu. Šādā gadījumā kredīta devējs nevar prasīt,

lai patērētājs maksā līgumsodu vai atlīdzina zaudējumus sakarā ar

patērētāja kreditēšanas līguma atcelšanu.

(2) Lai atkāptos no patērētāja kreditēšanas līguma

saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, patērētājs

rakstveidā paziņo kredīta devējam par to, ka viņš izmanto

tiesības atteikties no līguma par preces vai pakalpojuma iegādi,

un par attiecīgās preces vai lietas atdošanu vai nosūtīšanu

ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, izpildot šā

likuma 12.panta piektajā daļā noteikto pienākumu, un pievieno

paziņojumam pierādījumus par preces vai lietas atdošanu vai

nosūtīšanu. Patērētāja kreditēšanas līgums tiek izbeigts dienā,

kad kredīta devējs saņēmis iepriekš minēto patērētāja paziņojumu

un pierādījumus par preces vai lietas atdošanu vai

nosūtīšanu.

(3) Izbeidzot patērētāja kreditēšanas līgumu, attiecīgi

ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, kredīta devējs un

patērētājs nekavējoties, ne vēlāk kā 30 dienu laikā no patērētāja

kreditēšanas līguma izbeigšanas dienas, atmaksā saskaņā ar līgumu

saņemtās naudas summas. Patērētāja pienākums ir maksāt procentus

un citus maksājumus tikai par laikposmu līdz patērētāja

kreditēšanas līguma izbeigšanas dienai.

(4) Ja patērētājam ir tiesības izmantot šā likuma

28.panta pirmās daļas 4.punktā, 29.panta pirmās daļas 4.punktā un

30.panta otrajā daļā minētās tiesības atprasīt par preci vai

pakalpojumu samaksāto naudas summu, bet viņš, veicot normatīvajos

aktos noteiktās darbības, nevar panākt, lai ražotājs, pārdevējs

vai pakalpojuma sniedzējs izpilda tā likumīgās prasības,

patērētājam ir tiesības vērst prasījumu pret kredīta devēju sešu

mēnešu laikā no preces vai pakalpojuma saņemšanas dienas vai

dienas, kad patērētājam saskaņā ar līgumu bija jāsaņem prece vai

pakalpojums. Kredīta devēja pienākums ir izskatīt patērētāja

prasījumu 30 dienu laikā.

(5) Šā panta noteikumi piemērojami tādiem patērētāja

kreditēšanas līgumiem, kuri paredzēti tikai tam, lai pilnībā vai

daļēji finansētu līgumu par konkrētas preces piegādi vai konkrēta

pakalpojuma sniegšanu, ja abi minētie līgumi faktiski veido

komerciālu vienību. Patērētāja kreditēšanas līgums un līgums par

konkrētas preces piegādi vai konkrēta pakalpojuma sniegšanu veido

komerciālu vienību šādos gadījumos:

1) patērētājam kredītu piešķir preces ražotājs, pārdevējs vai

pakalpojuma sniedzējs;

2) patērētājam kredītu piešķir trešā persona, un kredīta

devējs izmanto ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja

pakalpojumus saistībā ar kreditēšanas līguma noslēgšanu vai

sagatavošanu;

3) patērētājam kredītu piešķir trešā persona, un konkrētā

prece vai konkrētais pakalpojums ir skaidri norādīts kreditēšanas

līgumā.

(6) Šā panta noteikumi nav piemērojami šā likuma

12.1 panta astotās daļas 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8.,

9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktā minētajiem patērētāja

kreditēšanas līgumiem.

(7) Ja ar patērētāju noslēgts tāds nomas vai līzinga

līgums, kurā nav paredzētas patērētāja saistības iegādāties

līguma objektu un šādas saistības nav paredzētas arī citos

noslēgtajos līgumos, patērētājs šā likuma 30.panta otrajā daļā

minētajā gadījumā attiecībā uz līzinga objektu ir tiesīgs

vienpusēji atkāpties no nomas vai līzinga līguma. Izbeidzot

patērētāja nomas vai līzinga līgumu, attiecīgi ražotājs,

pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs un kredīta devējs

nekavējoties, ne vēlāk kā 30 dienu laikā no patērētāja nomas

vai līzinga līguma izbeigšanas dienas, atmaksā saskaņā ar līgumu

saņemtās naudas summas.

31.1 pants. Patērētāja

tiesības, ja prettiesiski izmantota viņa maksājumu karte

(1) Ja prettiesiski izmantota patērētāja maksājumu karte,

viņam ir tiesības prasīt, lai maksājumu pakalpojuma sniedzējs,

kurš patērētājam izsniedzis maksājumu karti, attiecīgo maksājumu

atceļ vai prettiesiski debetēto summu atmaksā.

(2) Ja patērētājs apgalvo, ka nav autorizējis izpildītu

maksājumu un ka viņa maksājumu karte ir prettiesiski izmantota,

un ja maksājumu pakalpojuma sniedzējs, kurš patērētājam

izsniedzis maksājumu karti, nevar pierādīt, ka attiecīgais

maksājums ir apstiprināts ar identifikācijas kodu vai ka

patērētājs ir pieļāvis rupju neuzmanību vai rīkojies ar nodomu

(tīši), tas atmaksā prettiesiski debetēto summu.

(3) Maksājumu pakalpojuma sniedzējs, kurš patērētājam

izsniedzis maksājumu karti, ir atbildīgs par ļaunu nolūku, kā arī

neuzmanību, ko tas pieļāvis, sniedzot pakalpojumu saistībā ar

patērētājam izsniegto maksājumu karti."

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19. un

20.punktu šādā redakcijā:

"17. Šā likuma 8.panta 1.1, 1.2 un

1.3 daļa stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

18. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.janvārim izdod šā

likuma:

1) 8.panta 1.3 daļā minētos noteikumus, kas paredz

patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanas speciālās atļaujas

(licences) izsniegšanas, anulēšanas, darbības apturēšanas

kārtību, prasības, kādām jāatbilst kapitālsabiedrībai, lai tā

varētu saņemt speciālo atļauju (licenci), kā arī valsts nodevas

apmēru un maksāšanas kārtību;

2) 8.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus, kas paredz

patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanai sniedzamās

informācijas saturu un sniegšanas kārtību, patērētāja

kreditēšanas līgumam izvirzāmās prasības un tajā ietveramo

informāciju, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi,

patērētāja informēšanu kreditēšanas līguma darbības laikā,

kredīta pirmstermiņa atmaksu un kopējo kredīta izmaksu taisnīgu

samazināšanu, atsevišķiem kreditēšanas līgumu veidiem

piemērojamās prasības un kreditēšanas starpnieku pienākumus, kā

arī tiesisko regulējumu patērētāja kreditēšanai pret kustamas

lietas ķīlu.

19. Šā likuma 11.panta jaunā redakcija un 12.panta otrās daļas

3.punkta izslēgšana stājas spēkā 2011.gada 23.februārī.

20. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.februārim izdod šā

likuma 11.panta trīspadsmitajā daļā minētos noteikumus, kas

paredz atteikuma tiesību realizēšanas termiņus un kārtību,

atteikuma veidlapu un atteikuma tiesību izmantošanas sekas, kā

arī īpašās prasības, kas ievērojamas, slēdzot brīvdienu mītnes

ilgtermiņa lietošanas tiesību līgumu, brīvdienu pakalpojumu

ilgtermiņa līgumu, brīvdienu mītnes ilgtermiņa lietošanas tiesību

vai ilgtermiņa brīvdienu pakalpojumu tālākpārdošanas līgumu un

brīvdienu mītnes ilgtermiņa lietošanas tiesību apmaiņas

līgumu."

16. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības

direktīvām:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 23.aprīļa

direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ

direktīvu 87/102/EEK;";

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa

direktīvas 2009/22/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju

interešu aizsardzību;";

papildināt informatīvo atsauci ar 11.punktu šādā

redakcijā:

"11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 14.janvāra

direktīvas 2008/122/EK par patērētāju aizsardzību attiecībā uz

dažiem aspektiem, kas saistīti ar daļlaika lietojuma tiesībām,

ilgtermiņa brīvdienu produktiem, tālākpārdošanas un apmaiņas

līgumiem."

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 28.oktobrī.

Valsts prezidents

V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 17.novembrī