5. pants

Izteikt 8.1 pantu šādā redakcijā:

"8.1 pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz

kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku

vai kuru mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo

īpašumu

(1) Šā likuma 8.panta piecpadsmitajā daļā minētajām darbībām

ir jābūt balstītām uz informāciju par patērētāja apstākļiem un

vajadzībām, par kurām patērētājs ir informējis kredīta devēju, un

pamatotiem pieņēmumiem par iespējamiem riskiem, kas patērētājam

var rasties kreditēšanas līguma darbības laikā.

(2) Veids, kādā kredīta devējs atalgo savu personālu un

kredīta starpniekus, kā arī veids, kādā kredīta starpnieks atalgo

savu personālu un kredīta starpnieka pārstāvjus, nedrīkst būt par

šķērsli šā likuma 8.panta piecpadsmitajā daļā minētā pienākuma

ievērošanai.

(3) Kredīta devējs, izstrādājot un piemērojot atalgojuma

politiku personālam, kas izvērtē patērētāja spējas atmaksāt

kredītu, atbilstoši kredīta devēja darbības apjomam, iekšējai

darba organizācijai, darbības raksturam un sarežģītībai

nodrošina, ka:

1) atalgojuma politika veicina pamatotu un efektīvu riska

pārvaldību un ir savienojama ar to, kā arī nemudina uzņemties

riskus, kas pārsniedz kredīta devēja pieļaujamā riska robežu;

2) atalgojuma politika atbilst kredīta devēja darbības

stratēģijai, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm un ietver

pasākumus interešu konfliktu un korupcijas risku novēršanai, it

īpaši paredzot, ka atalgojums nav atkarīgs no pieņemto kredīta

pieteikumu skaita vai īpatsvara.

(4) Ja kredīta devēji, kredīta starpnieki vai kredīta

starpnieku pārstāvji dod patērētājam padomus, padomu došanā

iesaistītā personāla atalgojuma struktūra nekaitē tā spējai

rīkoties patērētāju interesēs un it īpaši nav atkarīga no

pārdošanas mērķiem.

(5) Pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas kredīta

starpniekam vai kredīta starpnieka pārstāvim ir aizliegts

pieprasīt no patērētāja jebkādus maksājumus, kas tieši saistīti

ar patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanu.

(6) Kredīta devēja, kredīta starpnieka un kredīta starpnieka

pārstāvja pienākums ir uzturēt personālam tā pienākumiem

atbilstošu zināšanu un kompetences līmeni attiecībā uz:

1) patērētāja kreditēšanas līgumu izstrādāšanu, piedāvāšanu

vai piešķiršanu;

2) kredīta starpniecības darbību veikšanu, ja attiecināms;

3) padoma došanu patērētājam, ja attiecināms;

4) papildu pakalpojumiem, ja patērētāja kreditēšanas līguma

noslēgšana ietver papildu pakalpojumu.

(7) Kredīta devējs, kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka

pārstāvis izstrādā politiku sava personāla zināšanu un

kompetences līmeņa uzturēšanai, personāla profesionālo

kvalifikāciju nodrošinot ar prasībām attiecībā uz personāla

izglītību, personāla apmācības programmām vai regulārām

kompetenču pārbaudēm. Šā panta sestajā daļā minētajās prasībās

attiecībā uz zināšanu un kompetences līmeni ir jāietver vismaz

atbilstošas zināšanas:

1) par kreditēšanas pakalpojumiem un, ja nepieciešams, papildu

pakalpojumiem, kurus parasti piedāvā kopā ar tiem;

2) par patērētāju tiesību aizsardzības un citiem tiesību

aktiem, kas piemērojami patērētāja kreditēšanas līgumiem;

3) par nekustamā īpašuma iegādes procesu, nodrošinājuma

novērtēšanu, nekustamā īpašuma ierakstīšanu un ar to saistīto

tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;

4) par kreditēšanas tirgu;

5) par saimnieciskās darbības ētiku;

6) par procesu, kādā izvērtē patērētāja spēju atmaksāt

kredītu, vai konkrētā gadījumā - kompetenci izvērtēt patērētāja

spēju atmaksāt kredītu;

7) par finanšu un ekonomikas jautājumiem.

(8) Kredīta devējam, kas saņēmis no patērētāja kredīta

pieprasījumu, ir pienākums piedāvāt viņam izvēlei vismaz divus

atšķirīgus patērētāja kreditēšanas līguma noteikumus, no kuriem

viens paredz, ka nekustamais īpašums, kura iegādei tiek ņemts

kredīts, kalpo par pietiekamu nodrošinājumu tam, lai saistības

pret kredīta devēju varētu dzēst pilnā apjomā.

(9) Kredīta devējs papildus šā likuma 8.panta 4.1

un 4.4 daļā minētajām prasībām izvērtēt patērētāja

spēju atmaksāt kredītu ņem vērā arī citus faktorus, kas ir

būtiski, lai pārliecinātos par patērētāja spēju izpildīt no

kreditēšanas līguma izrietošās saistības, tai skaitā informāciju,

ko patērētājs sniedz kredīta starpniekam vai kredīta starpnieka

pārstāvim kredīta pieteikuma procesā, kā arī galvinieka spēju

izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības. Iegūto

informāciju kredīta devējs pienācīgi pārbauda, tai skaitā, ja

nepieciešams, izmantojot neatkarīgi pārbaudāmu informāciju.

Kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis iesniedz

attiecīgajam kredīta devējam no patērētāja saņemto informāciju,

kas nepieciešama, lai izvērtētu patērētāja spēju atmaksāt

kredītu.

(10) Pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas kredīta

devējs skaidri un saprotami norāda, kāda informācija un

neatkarīgi pārbaudāmi pierādījumi patērētājam ir jāiesniedz, lai

izvērtētu tā spēju atmaksāt kredītu, un šīs informācijas

iesniegšanas termiņu. Šāds informācijas pieprasījums ir samērīgs

un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai pienācīgi veiktu

minēto izvērtējumu. Kredīta devējs var pieprasīt precizējumus

attiecībā uz informāciju, kas saņemta no patērētāja, ja tas ir

nepieciešams, lai izvērtētu patērētāja spēju atmaksāt kredītu.

Kredīta devējs, kredīta starpnieks un kredīta starpnieka

pārstāvis brīdina patērētāju, ka kredīts netiks piešķirts, ja

iesniegtās informācijas nepilnīguma dēļ nav iespējams izvērtēt

patērētāja spēju atmaksāt kredītu.

(11) Pirms galvojuma līguma noslēgšanas kredīta devējs informē

patērētāja kreditēšanas līguma galvinieku par galvojuma saistību

apjomu, būtību un sekām, kādas iestājas, ja patērētājs (galvenais

parādnieks) neizpilda no patērētāja kreditēšanas līguma

izrietošās saistības.

(12) Kredīta devējam ir pienākums izstrādāt, dokumentēt un

saglabāt procedūras un informāciju, uz kuru balstīts izvērtējums

par patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Izvērtējums nedrīkst būt

balstīts tikai uz nekustamā īpašuma vērtību, kas pārsniedz

kredīta summu, vai pieņēmumu, ka nekustamā īpašuma vērtība

pieaugs. Izvērtējumu drīkst balstīt uz pieņēmumu, ka nekustamā

īpašuma vērtība pieaugs gadījumā, ja patērētāja kreditēšanas

līguma mērķis ir veikt būvdarbus nekustamajā īpašumā.

(13) Nekustamā īpašuma novērtējumu var veikt normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.

Nekustamā īpašuma vērtētājam ir pienākums nodrošināt neatkarīgu

un objektīvu nekustamā īpašuma novērtējumu. Nekustamā īpašuma

novērtējumu saglabā papīra formā vai pastāvīgā informācijas

nesējā. Dokumentāciju glabā kredīta devējs.

(14) Kredīta devējam nav tiesību pieprasīt patērētājam, kas

nav pieļāvis būtisku līguma pārkāpumu:

1) izsniegtā kredīta papildu nodrošinājumu, pamatojoties uz

to, ka kredīta nodrošinājumā esošā nekustamā īpašuma vērtība ir

samazinājusies nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu dēļ;

2) jebkādas izmaksas par hipotekārā kredīta nodrošinājuma

pārvērtēšanu līguma darbības laikā, izņemot gadījumu, kad kredīts

piešķirts, balstoties uz pieņēmumu, ka nodrošinājumā esošā

nekustamā īpašuma vērtība pieaugs;

3) izsniegtā kredīta pirmstermiņa atmaksu.

(15) Šā panta četrpadsmito daļu nepiemēro gadījumos, kad

saskaņā ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu pret izsniegtā kredīta

nodrošinājumu ir vērsta piedziņa par labu trešajām personām.

(16) Ja patērētājs, kas nav pieļāvis būtisku līguma pārkāpumu,

to lūdz, kredīta devējam ir pienākums izskatīt patērētāja

priekšlikumu par kredīta atmaksas termiņa pagarināšanu vai

kredīta valūtas maiņu. Atteikuma gadījumā kredīta devējs sniedz

patērētājam motivētu atbildi 30 dienu laikā.

(17) Šā panta sešpadsmitajā daļā minētās līguma noteikumu

izmaiņas nedrīkst būt patērētājam nelabvēlīgākas salīdzinājumā ar

līgumā izdarāmo izmaiņu piedāvāšanas brīdī pastāvošajiem tirgus

nosacījumiem. Patērētājs šā panta sešpadsmitajā daļā minēto

izmaiņu veikšanu ir tiesīgs prasīt ne biežāk kā reizi gada laikā.

Kredīta devējam nav tiesību prasīt jebkādu kompensāciju par šādu

izmaiņu veikšanu, izņemot pamatotu un samērīgu maksu par

pakalpojuma administratīvajiem izdevumiem.

(18) Par būtisku līguma pārkāpumu šā panta izpratnē

uzskatāma:

1) kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšana

ilgāk par 60 dienām vai biežāk nekā trīs reizes gada laikā, katru

reizi ilgāk par 30 dienām;

2) kredīta neizmantošana kreditēšanas līgumā paredzētajam

mērķim;

3) apzināti nepatiesas informācijas sniegšana kredīta

saņemšanai.

(19) Patērētāja kreditēšanas līguma galviniekam ir tiesības

pieprasīt un kredīta devējam ir pienākums sniegt informāciju par

patērētāja veiktajiem maksājumiem saskaņā ar patērētāja

kreditēšanas līgumu, termiņu, maksājuma grafiku un par atlikušo

parādsaistību apjomu.

(20) Pirms patērētāja kreditēšanas līguma izbeigšanas un

nekustamā īpašuma atsavināšanas uzsākšanas kredīta devējs, ja

iespējams, piedāvā patērētājam risinājumus, kas ļautu turpināt

pildīt no patērētāja kreditēšanas līguma izrietošās saistības, kā

arī informē galvinieku par patērētāja parādu, par iespēju

galviniekam to samaksāt vai pārņemt patērētāja saistības.

(21) Kredīta devējam ir pienākums glabāt informāciju par

nekustamā īpašuma veidiem, kas tiek izmantoti kā nodrošinājums,

kā arī piemērotajām kredītriska izvērtēšanas politikām un

procedūrām."