22. pants

Papildināt likumu ar 140.2, 140.3,

140.4 un 140.5 pantu šādā redakcijā:

"140.2 pants. Ārpussavienības režīms jeb

īpašs nodokļa režīms pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji,

kuri neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā

(1) Šā panta izpratnē:

1) ārpussavienības režīms ir Padomes 2011. gada 15. marta

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas

pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības

nodokļa sistēmu (pārstrādāta versija) 57.a panta 1. punktā

(Padomes 2019. gada 21. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr.

2019/2026, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011

attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicina

elektroniskas saskarnes, un uz īpašiem režīmiem nodokļa

maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa

maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču

piegādes iekšzemē redakcijā) minētais režīms;

2) nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas

Savienībā, ir nodokļa maksātājs, kuram Eiropas Savienības

teritorijā nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgās

iestādes;

3) identifikācijas dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā

attiecīgais nodokļa maksātājs izvēlējies reģistrēties

ārpussavienības režīma izmantošanai;

4) patēriņa dalībvalsts ir dalībvalsts, attiecībā uz kuru

uzskata, ka tajā notiek pakalpojumu sniegšana saskaņā ar

pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas noteikumiem.

(2) Ārpussavienības režīmu ir tiesības piemērot visiem Eiropas

Savienībā sniegtajiem pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātājs,

kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un sniedz

pakalpojumus personai, kura nav nodokļa maksātājs un kura ir

reģistrēta patēriņa dalībvalstī vai kurai šajā dalībvalstī ir

deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs kā

identifikācijas dalībvalsti ārpussavienības režīma izmantošanai

izvēlas iekšzemi, tas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta

Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, iesniedz Valsts ieņēmumu

dienestam iesniegumu, tādējādi paziņojot, kad sāk izmantot šo

režīmu.

(4) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs iesniegumā

reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības

nodokļa maksātāju reģistrā ārpussavienības režīma izmantošanai

norāda šādus identifikācijas datus:

1) fiziskā persona - vārdu un uzvārdu; juridiskā persona -

nosaukumu;

2) adresi;

3) elektronisko adresi un tīmekļa vietni;

4) attiecīgās valsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru,

ja tāds ir;

5) apliecinājumu, ka personai Eiropas Savienības teritorijā

nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgās

iestādes.

(5) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc šā

panta otrajā daļā minētā nodokļa maksātāja reģistrācijas

iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par reģistrāciju

ārpussavienības režīma reģistrā un, izmantojot Valsts ieņēmumu

dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, to paziņo ne vēlāk

kā nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas.

(6) Valsts ieņēmumu dienests ārpussavienības režīma

izmantošanai piešķir reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu

dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai -

attiecībā uz reģistrētu nodokļa maksātāju - izmanto tam jau

piešķirto reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta

pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā par darbībām,

saistībā ar kurām nodokļa piemērošanas nolūkā šis nodokļa

maksātājs ir reģistrēts iekšzemē.

(7) Valsts ieņēmumu dienests izslēdz nodokļa maksātāju no

ārpussavienības režīma reģistra, ja iestājas vismaz viens no

šādiem apstākļiem:

1) nodokļa maksātājs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta

Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņo, ka vairs nesniedz

pakalpojumus, uz kuriem attiecas ārpussavienības režīms;

2) ir citas pazīmes, kas liek uzskatīt, ka nodokļa maksātāja

darbība, par kuru uzliek nodokli un uz kuru attiecas

ārpussavienības režīms, ir beigusies;

3) nodokļa maksātājs vairs neatbilst nosacījumiem, kuru

īstenošana nepieciešama ārpussavienības režīma izmantošanai;

4) nodokļa maksātājs pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā

uz ārpussavienības režīmu.

(8) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs līdz

taksācijas periodam sekojošā mēneša beigām iesniedz Valsts

ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta

Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, par katru ceturksni nodokļa

deklarāciju par darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības

režīms. Minēto nodokļa deklarāciju nodokļa maksātājs iesniedz arī

tad, ja attiecīgos darījumus nav veicis.

(9) Nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, šā panta

otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā

līdz taksācijas periodam, par kuru iesniegta nodokļa deklarācija,

sekojošā mēneša beigām.

(10) Šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam nodokļa

summu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem ārpussavienības režīma ietvaros sniegto pakalpojumu

nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma

112. pantā noteikto kārtību.

(11) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs

iekšzemē veic arī darbības, uz kurām neattiecas ārpussavienības

režīms un saistībā ar kurām nodokļa piemērošanas nolūkā ir jābūt

reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa

maksātāju reģistrā, tas nodokļa summu par precēm un pakalpojumiem

savu pakalpojumu nodrošināšanai atskaita nodokļa deklarācijā, kas

iesniedzama saskaņā ar šā likuma 117. pantu.

(12) Šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam ir

pienākums:

1) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās

deklarēšanas sistēmu, paziņot par savas darbības izmaiņām, kuru

dēļ vairs netiek īstenoti attiecīgie nosacījumi, lai tas varētu

izmantot ārpussavienības režīmu, kā arī paziņot to, kad viņš

beidz izmantot minēto režīmu, un paziņot par citām izmaiņām

reģistrācijas datos;

2) nodrošināt detalizētu uzskaiti par darījumiem, uz kuriem

attiecas ārpussavienības režīms;

3) lai pierādītu nodokļa aprēķinu pareizību, glabāt uzskaites

datus 10 gadus pēc tā gada 31. decembra, kad sniegti

pakalpojumi;

4) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās

deklarēšanas sistēmu, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma

iesniegt uzskaites datus par katru atsevišķu sniegtā pakalpojuma

veidu.

(13) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmās

daļas 2. punktā minētais nodokļa maksātājs sagatavo un aizpilda

nodokļa deklarāciju par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem,

uz kuriem attiecas ārpussavienības režīms, un veic tajā

labojumus, kā arī nosaka nodokļa deklarācijā norādāmo

informāciju.

140.3 pants. Savienības

režīms jeb īpašs nodokļa režīms preču tālpārdošanai Eiropas

Savienībā, preču piegādēm dalībvalstī, kuras veiktas ar šādas

piegādes veicinošas elektroniskas saskarnes palīdzību, un

pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri veic

saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, bet ne patēriņa

dalībvalstī

(1) Šā panta izpratnē:

1) savienības režīms ir Padomes 2011. gada 15. marta

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas

pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības

nodokļa sistēmu (pārstrādāta versija) 57.a panta 2. punktā

(Padomes 2019. gada 21. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr.

2019/2026, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011

attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicina

elektroniskas saskarnes, un uz īpašiem režīmiem nodokļa

maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa

maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču

piegādes iekšzemē redakcijā) minētais režīms;

2) nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību patēriņa

dalībvalstī, ir nodokļa maksātājs, kuram Eiropas Savienībā ir

saimnieciskās darbības mītnes vieta vai pastāvīgā iestāde, bet

patēriņa dalībvalsts teritorijā nav saimnieciskās darbības mītnes

vietas un pastāvīgās iestādes;

3) identifikācijas dalībvalsts ir viena no šīm

dalībvalstīm:

a) dalībvalsts, kurā nodokļa maksātājam ir saimnieciskās

darbības mītnes vieta,

b) dalībvalsts, kurā nodokļa maksātājam ir pastāvīgā iestāde,

- ja nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības mītnes vieta ir

ārpus Eiropas Savienības,

c) dalībvalsts, kurā atrodas nodokļa maksātāja pastāvīgā

iestāde un kuru tas ir norādījis kā dalībvalsti, kurā tas izmanto

savienības režīmu, - ja nodokļa maksātājs neveic saimniecisko

darbību Eiropas Savienībā, bet tam Eiropas Savienībā ir vairākas

pastāvīgās iestādes. Nodokļa maksātāja izvēle attiecībā uz

identifikācijas dalībvalsti ir saistoša šim nodokļa maksātājam

attiecīgajā kalendāra gadā un vismaz divos nākamajos kalendāra

gados,

d) dalībvalsts, kurā sākas preču nosūtīšana vai

transportēšana, - ja nodokļa maksātājam Eiropas Savienībā nav

saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgās iestādes.

Nodokļa maksātāja izvēle attiecībā uz identifikācijas dalībvalsti

ir saistoša šim nodokļa maksātājam attiecīgajā kalendāra gadā un

vismaz divos nākamajos kalendāra gados,

e) dalībvalsts, kuru nodokļa maksātājs ir norādījis kā

dalībvalsti, kurā tas izmanto savienības režīmu, - ja ir vairāk

nekā viena dalībvalsts, kurā sākas preču nosūtīšana vai

transportēšana. Nodokļa maksātāja izvēle attiecībā uz

identifikācijas dalībvalsti ir saistoša šim nodokļa maksātājam

attiecīgajā kalendāra gadā un vismaz divos nākamajos kalendāra

gados;

4) patēriņa dalībvalsts ir viena no šīm dalībvalstīm:

a) dalībvalsts, attiecībā uz kuru uzskata, ka tajā notiek

pakalpojumu sniegšana saskaņā ar pakalpojuma sniegšanas vietas

noteikšanas noteikumiem,

b) dalībvalsts, kurā beidzas preču nosūtīšana vai

transportēšana preču saņēmējam, - ja notiek preču tālpārdošana

Eiropas Savienības teritorijā,

c) dalībvalsts, kurā sākas un beidzas preču nosūtīšana vai

transportēšana, - ja preču piegādi veic šā likuma 6. panta

sestajā daļā minētais nodokļa maksātājs.

(2) Savienības režīmu ir tiesības piemērot visām Eiropas

Savienībā piegādātajām precēm un visiem Eiropas Savienībā

sniegtajiem pakalpojumiem, ko sniedz šādi nodokļa maksātāji:

1) nodokļa maksātājs, kas veic preču tālpārdošanu Eiropas

Savienības teritorijā;

2) nodokļa maksātājs, kas veicina preču piegādi šā likuma 6.

panta sestās daļas izpratnē, ja preču nosūtīšana vai

transportēšana sākas un beidzas vienā dalībvalstī;

3) nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību patēriņa

dalībvalstī un sniedz pakalpojumus personai, kura nav nodokļa

maksātājs.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs kā

identifikācijas dalībvalsti savienības režīma izmantošanai

izvēlas iekšzemi, tas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta

Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, iesniedz Valsts ieņēmumu

dienestam iesniegumu, tādējādi paziņojot, kad sāk izmantot šo

režīmu.

(4) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs iesniegumā

reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības

nodokļa maksātāju reģistrā savienības režīma izmantošanai norāda

šādus identifikācijas datus:

1) fiziskā persona - vārdu un uzvārdu; juridiskā persona -

nosaukumu;

2) adresi;

3) elektronisko adresi un tīmekļa vietni;

4) attiecīgās valsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru,

ja tāds ir.

(5) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc šā

panta otrajā daļā minētā nodokļa maksātāja reģistrācijas

iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par reģistrāciju savienības

režīma reģistrā un, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta

Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, to paziņo ne vēlāk kā

nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas.

(6) Valsts ieņēmumu dienests savienības režīma izmantošanai

piešķir reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās

vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai - attiecībā uz reģistrētu

nodokļa maksātāju - izmanto tam jau piešķirto reģistrācijas

numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa

maksātāju reģistrā par darbībām, saistībā ar kurām nodokļa

piemērošanas nolūkā šis nodokļa maksātājs ir reģistrēts

iekšzemē.

(7) Valsts ieņēmumu dienests izslēdz nodokļa maksātāju no

savienības režīma reģistra, ja iestājas vismaz viens no šādiem

apstākļiem:

1) nodokļa maksātājs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta

Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņo, ka vairs nepiegādā

preces un nesniedz pakalpojumus, uz kuriem attiecas savienības

režīms;

2) ir citas pazīmes, kas liek uzskatīt, ka nodokļa maksātāja

darbība, par kuru uzliek nodokli un uz kuru attiecas savienības

režīms, ir beigusies;

3) nodokļa maksātājs vairs neatbilst nosacījumiem, kuru

īstenošana nepieciešama savienības režīma izmantošanai;

4) nodokļa maksātājs pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā

uz savienības režīmu.

(8) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs līdz

taksācijas periodam sekojošā mēneša beigām iesniedz Valsts

ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta

Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, par katru ceturksni nodokļa

deklarāciju par darījumiem, uz kuriem attiecas savienības režīms.

Minēto nodokļa deklarāciju nodokļa maksātājs iesniedz arī tad, ja

attiecīgos darījumus nav veicis.

(9) Nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, šā panta

otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā

līdz taksācijas periodam, par kuru iesniegta nodokļa deklarācija,

sekojošā mēneša beigām.

(10) Šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam nodokļa

summu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem savienības režīma ietvaros veicamo darījumu

nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma

113. pantā noteikto kārtību.

(11) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs

iekšzemē veic arī darbības, uz kurām neattiecas savienības režīms

un saistībā ar kurām nodokļa piemērošanas nolūkā ir jābūt

reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa

maksātāju reģistrā, tas nodokļa summu par precēm un pakalpojumiem

savu darījumu nodrošināšanai atskaita nodokļa deklarācijā, kas

iesniedzama saskaņā ar šā likuma 117. pantu.

(12) Šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam ir

pienākums:

1) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās

deklarēšanas sistēmu, paziņot par savas darbības izmaiņām, kuru

dēļ vairs netiek īstenoti attiecīgie nosacījumi, lai tas varētu

izmantot savienības režīmu, kā arī paziņot to, kad viņš beidz

izmantot minēto režīmu, un paziņot par citām izmaiņām

reģistrācijas datos;

2) nodrošināt detalizētu uzskaiti par darījumiem, uz kuriem

attiecas savienības režīms;

3) lai pierādītu nodokļa aprēķinu pareizību, glabāt uzskaites

datus 10 gadus pēc tā gada 31. decembra, kad veikti darījumi;

4) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās

deklarēšanas sistēmu, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma

iesniegt uzskaiti par katru atsevišķu darījumu veidu.

(13) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmās

daļas 2. punktā minētais nodokļa maksātājs sagatavo un aizpilda

nodokļa deklarāciju par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem,

uz kuriem attiecas savienības režīms, un veic tajā labojumus, kā

arī nosaka nodokļa deklarācijā norādāmo informāciju.

140.4 pants. Importa

režīms jeb īpašs nodokļa režīms no trešajām valstīm vai trešajām

teritorijām importētu preču tālpārdošanai

(1) Šā panta izpratnē:

1) importa režīms ir Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas

regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus

direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa

sistēmu (pārstrādāta versija) 57.a panta 3. punktā (Padomes 2019.

gada 21. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2019/2026, ar ko

groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz preču

piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicina elektroniskas

saskarnes, un uz īpašiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz

pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic

preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē

redakcijā) minētais režīms;

2) nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas

Savienībā, ir nodokļa maksātājs, kuram Eiropas Savienības

teritorijā nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgās

iestādes;

3) starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš veic saimniecisko

darbību Eiropas Savienībā un kuru nodokļa maksātājs, kas veic no

trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču

tālpārdošanu, ir iecēlis par personu, kas ir atbildīga par

nodokļa samaksu un saistību izpildi importa režīma nolūkā minētā

nodokļa maksātāja vārdā un interesēs;

4) identifikācijas dalībvalsts ir viena no šīm

dalībvalstīm:

a) dalībvalsts, kurā attiecīgais nodokļa maksātājs izvēlējies

reģistrēties importa režīma izmantošanai, - ja nodokļa maksātājs

neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā,

b) dalībvalsts, kurā atrodas nodokļa maksātāja pastāvīgā

iestāde un kuru tas ir norādījis kā dalībvalsti, kurā tas izmanto

importa režīmu, - ja nodokļa maksātājs neveic saimniecisko

darbību Eiropas Savienībā, bet tam Eiropas Savienībā ir viena vai

vairākas pastāvīgās iestādes. Šāda nodokļa maksātāja, kuram ir

vairāk nekā viena pastāvīgā iestāde Eiropas Savienībā, izvēle

attiecībā uz identifikācijas dalībvalsti ir saistoša šim nodokļa

maksātājam attiecīgajā kalendāra gadā un vismaz divos nākamajos

kalendāra gados,

c) dalībvalsts, kurā nodokļa maksātājam ir saimnieciskās

darbības mītnes vieta, - ja nodokļa maksātājs šajā dalībvalstī

pastāvīgi veic saimniecisko darbību,

d) dalībvalsts, kurā starpniekam ir saimnieciskās darbības

mītnes vieta, - ja starpnieks šajā dalībvalstī pastāvīgi veic

saimniecisko darbību,

e) dalībvalsts, kurā atrodas starpnieka pastāvīgā iestāde un

kuru tas ir norādījis kā dalībvalsti, kurā tas izmanto importa

režīmu, - ja starpnieks neveic saimniecisko darbību Eiropas

Savienībā, bet tam Eiropas Savienībā ir viena vai vairākas

pastāvīgās iestādes. Šāda starpnieka, kuram ir vairāk nekā viena

pastāvīgā iestāde Eiropas Savienībā, izvēle attiecībā uz

identifikācijas dalībvalsti ir saistoša šim starpniekam

attiecīgajā kalendāra gadā un vismaz divos nākamajos kalendāra

gados;

5) patēriņa dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā beidzas preču

nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

(2) Importa režīmu ir tiesības piemērot no trešajām valstīm

vai trešajām teritorijām importētu preču (izņemot akcīzes preces)

tālpārdošanai, ja šo preču sūtījuma patiesā vērtība nepārsniedz

150 euro, ko veic šādi nodokļa maksātāji:

1) nodokļa maksātājs, kas veic saimniecisko darbību Eiropas

Savienībā un no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām

importētu preču tālpārdošanu;

2) nodokļa maksātājs, kurš veic saimniecisko darbību Eiropas

Savienībā un no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām

importētu preču tālpārdošanu un kuru pārstāv starpnieks, kas veic

saimniecisko darbību Eiropas Savienībā;

3) nodokļa maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību Eiropas

Savienībā, bet veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām

importētu preču tālpārdošanu un kuru pārstāv starpnieks, kas veic

saimniecisko darbību Eiropas Savienībā;

4) nodokļa maksātājs, kurš veic saimniecisko darbību trešajā

valstī, ar ko Eiropas Savienība ir noslēgusi tādu nolīgumu par

savstarpēju sadarbību, kura darbības joma ir līdzīga Padomes

2010. gada 16. marta direktīvai 2010/24/ES par savstarpēju

palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem,

nodokļiem un citiem pasākumiem un Padomes 2010. gada 7. oktobra

regulai (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un

krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un ko

pieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16.

februāra regulas (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un

vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri

attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu 5. pantā

minēto pārbaudes procedūru, un kurš veic preču tālpārdošanu no

minētās trešās valsts.

(3) Šā panta otrās daļas 2. un 3. punktā minētajam nodokļa

maksātājam importa režīma izmantošanai vienlaikus var būt tikai

viens starpnieks.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs vai

viņa starpnieks kā identifikācijas dalībvalsti importa režīma

izmantošanai izvēlas iekšzemi, nodokļa maksātājs vai viņa

starpnieks, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās

deklarēšanas sistēmu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam

iesniegumu, tādējādi paziņojot, kad sāk izmantot šo režīmu.

(5) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs, kurš

neizmanto starpnieku, iesniegumā reģistrācijai Valsts ieņēmumu

dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā importa

režīma izmantošanai norāda šādus identifikācijas datus:

1) fiziskā persona - vārdu un uzvārdu; juridiskā persona -

nosaukumu;

2) adresi;

3) elektronisko adresi un tīmekļa vietni;

4) nodokļa maksātāja identifikācijas numuru vai tam

līdzvērtīgu numuru, kas ļauj nodokļa piemērošanas vajadzībām

identificēt nodokļa maksātāju un ko piešķīrusi valsts, kurā

nodokļa maksātājs veic saimniecisko darbību.

(6) Starpnieks, pirms tas sāk izmantot importa režīmu šā panta

otrās daļas 2. vai 3. punktā minētā nodokļa maksātāja interesēs,

iesniegumā reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās

vērtības nodokļa maksātāju reģistrā importa režīma izmantošanai

norāda šādus identifikācijas datus:

1) fiziskā persona - vārdu un uzvārdu; juridiskā persona -

nosaukumu;

2) adresi;

3) elektronisko adresi;

4) nodokļa maksātāja identifikācijas numuru vai tam

līdzvērtīgu numuru, kas ļauj nodokļa piemērošanas vajadzībām

identificēt nodokļa maksātāju un ko piešķīrusi valsts, kurā

nodokļa maksātājs veic saimniecisko darbību.

(7) Starpnieks par katru nodokļa maksātāju, kuru tas pārstāv,

pirms tam, kad attiecīgais nodokļa maksātājs sāk izmantot importa

režīmu, iesniegumā reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta

pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā importa režīma

izmantošanai norāda šādus identifikācijas datus:

1) fiziskā persona - vārdu un uzvārdu; juridiskā persona -

nosaukumu;

2) adresi;

3) elektronisko adresi un tīmekļa vietni;

4) nodokļa maksātāja identifikācijas numuru vai tam

līdzvērtīgu numuru, kas ļauj nodokļa piemērošanas vajadzībām

identificēt nodokļa maksātāju un ko piešķīrusi valsts, kurā

nodokļa maksātājs veic saimniecisko darbību;

5) individuālo reģistrācijas numuru, kas piešķirts saskaņā ar

šā panta desmito daļu.

(8) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc šā

panta otrajā daļā minētā nodokļa maksātāja vai viņa starpnieka

reģistrācijas iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par

reģistrāciju importa režīma reģistrā un, izmantojot Valsts

ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, to paziņo

ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas.

(9) Valsts ieņēmumu dienests importa režīma izmantošanai

piešķir šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam un

starpniekam individuālu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu

dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, kuru

var izmantot vienīgi importa režīma nolūkā.

(10) Valsts ieņēmumu dienests importa režīma izmantošanai

starpniekam piešķir par katru tā pārstāvētu nodokļa maksātāju

atsevišķu individuālu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu

dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(11) Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no importa režīma

reģistra:

1) nodokļa maksātāju, kas neizmanto starpnieku, ja iestājas

vismaz viens no šādiem apstākļiem:

a) nodokļa maksātājs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta

Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņo, ka vairs neveic no

trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču

tālpārdošanu,

b) ir citas pazīmes, kas liek uzskatīt, ka nodokļa maksātāja

darbība, par kuru uzliek nodokli un uz kuru attiecas importa

režīms, ir beigusies,

c) nodokļa maksātājs vairs neatbilst nosacījumiem, kuru

īstenošana nepieciešama importa režīma izmantošanai,

d) nodokļa maksātājs pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā

uz importa režīmu;

2) starpnieku, ja iestājas vismaz viens no šādiem

apstākļiem:

a) starpnieks divus kalendāra gada ceturkšņus pēc kārtas nav

darbojies kā starpnieks importa režīmu izmantojoša nodokļa

maksātāja interesēs,

b) starpnieks vairs neatbilst nosacījumiem, kuru īstenošana

nepieciešama importa režīma izmantošanai starpnieka statusā,

c) starpnieks pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā uz

importa režīmu;

3) nodokļa maksātāju, kuru pārstāv starpnieks, ja iestājas

vismaz viens no šādiem apstākļiem:

a) starpnieks, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta

Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņo, ka šā panta otrās

daļas 2. un 3. punktā minētais nodokļa maksātājs vairs neveic no

trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču

tālpārdošanu,

b) ir citas pazīmes, kas liek uzskatīt, ka nodokļa maksātāja

darbība, par kuru uzliek nodokli un uz kuru attiecas importa

režīms, ir beigusies,

c) nodokļa maksātājs vairs neatbilst nosacījumiem, kuru

īstenošana nepieciešama importa režīma izmantošanai,

d) nodokļa maksātājs pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā

uz importa režīmu,

e) starpnieks, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta

Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņo, ka vairs nepārstāv šo

nodokļa maksātāju.

(12) Importējot no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām

preces tālpārdošanai, ar nodokli apliekams darījums ir radies un

nodokli no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu

preču tālpārdošanas darījumam piemēro preču piegādes brīdī.

Preces uzskata par piegādātām brīdī, kad ir saņemts

maksājums.

(13) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs vai

starpnieks līdz taksācijas periodam sekojošā mēneša beigām

iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu

dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, par katru mēnesi

nodokļa deklarāciju par darījumiem, uz kuriem attiecas importa

režīms. Minēto nodokļa deklarāciju nodokļa maksātājs iesniedz arī

tad, ja attiecīgos darījumus nav veicis.

(14) Ja nodokļa deklarācija ir iesniedzama saskaņā ar šā panta

trīspadsmito daļu, importa brīdī nodokļa piemērošanas nolūkā

neuzliek papildu saistības vai formalitātes.

(15) Nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, iemaksā

valsts budžetā līdz taksācijas periodam, par kuru iesniegta

nodokļa deklarācija, sekojošā mēneša beigām.

(16) Šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam nodokļa

summu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem importa režīma ietvaros veicamo darījumu

nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma

112. vai 113. pantā noteikto kārtību.

(17) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs

iekšzemē veic arī darbības, uz kurām neattiecas importa režīms un

saistībā ar kurām nodokļa piemērošanas nolūkā ir jābūt

reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa

maksātāju reģistrā, tas nodokļa summu par precēm un pakalpojumiem

savu darījumu nodrošināšanai atskaita nodokļa deklarācijā, kas

iesniedzama saskaņā ar šā likuma 117. pantu.

(18) Šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam un

starpniekam ir pienākums:

1) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās

deklarēšanas sistēmu, paziņot par savas darbības izmaiņām, kuru

dēļ vairs netiek īstenoti attiecīgie nosacījumi, lai tas varētu

izmantot importa režīmu, kā arī paziņot to, kad viņš beidz

izmantot minēto režīmu, un paziņot par citām izmaiņām

reģistrācijas datos;

2) nodrošināt detalizētu uzskaiti par darījumiem, uz kuriem

attiecas importa režīms. Starpnieks veic uzskaiti atsevišķi par

katru nodokļa maksātāju, ko tas pārstāv;

3) lai pierādītu nodokļa aprēķinu pareizību, glabāt uzskaites

datus 10 gadus pēc tā gada 31. decembra, kad veikti darījumi;

4) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās

deklarēšanas sistēmu, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma

iesniegt uzskaites datus par katru atsevišķu darījumu veidu.

(19) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmās

daļas 2. punktā minētais nodokļa maksātājs un starpnieks sagatavo

un aizpilda nodokļa deklarāciju par taksācijas periodā veiktajiem

darījumiem, uz kuriem attiecas importa režīms, un veic tajā

labojumus, kā arī nosaka deklarācijā norādāmo informāciju.

140.5 pants. Importa

režīms nodokļa maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei,

jeb īpašs nodokļa režīms no trešajām valstīm vai trešajām

teritorijām importētu preču sūtījuma deklarēšanai un samaksai

(1) Importa režīmu nodokļa maksātājiem, kas uzrāda preces

muitas iestādei, ir tiesības piemērot no trešajām valstīm vai

trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai, ko veic

Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr.

282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai

2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(pārstrādāta versija) 63.d pantā (Padomes 2019. gada 21. novembra

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2019/2026, ar ko groza Īstenošanas

regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz preču piegādi vai

pakalpojumu sniegšanu, ko veicina elektroniskas saskarnes, un uz

īpašiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus

personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču

tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē redakcijā)

minētais nodokļa maksātājs, ja preču (izņemot akcīzes preces)

sūtījuma patiesā vērtība nepārsniedz 150 euro un ja tiek

izpildīti visi šie nosacījumi:

1) preču piegāde netiek veikta saskaņā ar šā likuma

140.4 pantā noteikto importa režīmu;

2) preču nosūtīšana vai transportēšana beidzas importa

dalībvalstī.

(2) Preču sūtījuma saņēmējs ir atbildīgs par nodokļa samaksu

šā panta pirmajā daļā minētajam nodokļa maksātājam.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajam nodokļa maksātājam ir

pienākums iekasēt aprēķināto nodokli no preču sūtījuma saņēmēja

un iemaksāt nodokli valsts budžetā.

(4) Ja tiek izmantots importa režīms nodokļa maksātājiem, kas

uzrāda preces muitas iestādei, preču sūtījumam piemēro nodokļa

standartlikmi.

(5) Šā panta trešajā daļā iekasētais nodoklis par preču

sūtījumu tiek uzrādīts reizi mēnesī kā kopsumma muitas iestādes

izsniegtā paziņojumā.

(6) Nodokli, kurš aprēķināts saskaņā ar importa režīmu nodokļa

maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, un kura samaksa

ir nodrošināta ar vispārējo galvojumu saskaņā ar normatīvajiem

aktiem muitas jomā, šā panta pirmajā daļā minētais nodokļa

maksātājs iemaksā valsts budžetā līdz mēnesim, kurā preces ir

deklarētas, sekojošā mēneša sešpadsmitajam datumam.

(7) Šā panta pirmajā daļā minētajam nodokļa maksātājam ir

pienākums:

1) nodrošināt detalizētu uzskaiti par preču sūtījumiem, uz

kuriem attiecas importa režīms nodokļa maksātājiem, kas uzrāda

preces muitas iestādei;

2) lai pierādītu deklarētās nodokļa summas pareizību,

uzskaites datus glabāt importa dalībvalsts noteikto laikposmu. Ja

importa dalībvalsts ir iekšzeme, uzskaites dati ir glabājami

piecus gadus no preču piegādes brīža;

3) pēc importa dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma

elektroniski iesniegt uzskaites datus. Ja importa dalībvalsts ir

iekšzeme, uzskaites datus, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta

Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, iesniedz pēc Valsts ieņēmumu

dienesta pieprasījuma;

4) pēc importa dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma

nosūtīt informāciju par elektroniski deklarēto nodokļa

summu."