147. pants
Pienākums veikt

uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem

un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa

nomaksas pārrobežu darījumos

(1) Šā panta izpratnē:

1) maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir pakalpojumu sniedzējs,

kas minēts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma

2. panta otrās daļas 1., 2., 4., 7. vai 8. punktā;

2) maksājumu pakalpojums ir pakalpojums, kas minēts Maksājumu

pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 1. punkta

"c", "d", "e" vai "f"

apakšpunktā;

3) maksātājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas minēta

Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 5.

punktā;

4) maksājuma saņēmējs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas

minēta Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1.

panta 6. punktā;

5) pārrobežu maksājums ir maksājums, kas minēts Maksājumu

pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 3. vai 9.

punktā, ievērojot minētā likuma 3. pantā noteiktos izņēmumus, kā

arī to, ka maksātājs atrodas vienā dalībvalstī un maksājuma

saņēmējs atrodas citā dalībvalstī, trešajā valstī vai

teritorijā.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums:

1) veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu

uzskaiti par katru kalendāra gada ceturksni attiecībā uz tiem

konkrētajā ceturksnī vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam

sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, kuri atbilst vairāk nekā 25

pārrobežu maksājumiem;

2) sniegt Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar šo pantu

noteikto informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu

maksājumiem;

3) glabāt maksājumu saņēmēju identifikācijas datus un datus

par pārrobežu maksājumiem elektroniskā formātā trīs kalendāra

gadus, sākot no tā kalendāra gada beigām, kurā izdarīts

maksājums.

(3) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu

pakalpojumus iesaistītajā dalībvalstī, kas nav Latvija, tam nav

pienākuma sniegt Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar šo pantu

noteikto informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu

maksājumiem.

(4) Šā panta otrajā daļā minētie pienākumi nav attiecināmi uz

maksājumu pakalpojumiem, kur vismaz viens no maksājuma saņēmēja

maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atrodas citā dalībvalstī.

Vienlaikus maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs šādus

maksājumu pakalpojumus iekļauj pārrobežu maksājumu skaita

aprēķinā.

(5) Ministru kabinets nosaka:

1) Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos juridisko un fizisko

personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu

maksājumiem;

2) kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķina

pārrobežu maksājumu skaitu;

3) kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs informāciju

iegūst, pārbauda un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam;

4) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests apstrādā

Centralizētajā elektronisko maksājumu informācijas sistēmā

sniedzamo informāciju.