9. pants

Izteikt 59. pantu šādā redakcijā:

"59. pants. Iekšzemes nodokļa maksātāja tiesības

nereģistrēties un atlikt reģistrēšanos Valsts ieņēmumu dienesta

pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties

Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju

reģistrā gadījumā, kad tā kalendāra gadā iekšzemē veikto preču

piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa nav

pārsniegusi 50 000 euro reģistrācijas slieksni,

ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Aprēķinot šā panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas

slieksni, tajā iekļauj:

1) ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu

vērtību;

2) šā likuma 52. panta pirmās daļas 20., 21., 22., 24.,

25. un 26. punktā minēto ar nodokli neapliekamo darījumu

vērtību.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā reģistrācijas slieksnī

neiekļauj:

1) nodokļa maksātāja piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo

ieguldījumu vērtību;

2) šā panta otrās daļas 2. punktā minēto darījumu

vērtību, ja tiem ir gadījuma raksturs un tie nepārprotami

atšķiras no nodokļa maksātāja veiktās saimnieciskās darbības

veida.

(4) Ja kalendāra gadā šā panta pirmajā daļā minētais

reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts ne vairāk kā par

5000 euro, iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs

atlikt reģistrēšanos Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās

vērtības nodokļa maksātāju reģistrā līdz kalendāra gada

beigām.

(5) Iekšzemes nodokļa maksātājs ne vēlāk kā līdz tā

mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir

pārsniegts šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis

un ceturtajā daļā minētā vērtība, iesniedz Valsts ieņēmumu

dienestam šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto

reģistrācijas iesniegumu.

(6) Piemērojot šā panta ceturto daļu, iekšzemes nodokļa

maksātājs ne vēlāk kā līdz kalendāra gada 30. novembrim

iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta

pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.

(7) Ja, piemērojot šā panta ceturto daļu, šā panta

pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts pēc

kalendāra gada 30. novembra, iekšzemes nodokļa maksātājs

iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta

pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu ne vēlāk kā līdz

kalendāra gada 31. decembrim.

(8) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs

citas dalībvalsts nodokļa maksātājam sniedz pakalpojumus, kuru

sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo

daļu.

(9) Nodokļa maksātājs, kas no citas dalībvalsts vai no

trešās valsts vai trešās teritorijas personas, kura neveic

saimniecisko darbību iekšzemē, saņem pakalpojumus, kuru

sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu

ir iekšzeme, ir tiesīgs piemērot šā panta pirmo daļu, ja tas ir

reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa

maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma

139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas

kārtību.

(10) Ja iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts šā panta

pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis, iekšzemes nodokļa

maksātājam nav tiesību kalendāra gadā piemērot šā panta pirmo

daļu.

(11) Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs

nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības

nodokļa maksātāju reģistrā, ja kalendāra gadā vai iepriekšējā

kalendāra gadā ir pārsniegts šā panta pirmajā daļā minētais

reģistrācijas slieksnis 50 000 euro apmērā un

iekšzemes nodokļa maksātājs ir veicis tikai šā panta otrās daļas

2. punktā minētos darījumus.

(12) Šā likuma 3. panta ceturtajā daļā minētajām

personām nav pienākuma reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta

pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā."

10. 61. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "brīvajā zonā" ar

vārdiem "vai preču pagaidu uzglabāšanas vietā";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Citas dalībvalsts nodokļa maksātājs, kurš veic

preču piegādes darījumus, pārvietojot no vienas iekšzemes muitas

noliktavas, brīvās zonas vai preču pagaidu uzglabāšanas vietas uz

citām iekšzemes vai citas dalībvalsts muitas noliktavām, brīvajām

zonām vai preču pagaidu uzglabāšanas vietām ārpussavienības

preces, kā arī tādas Savienības preces, kurām uzsākta preču

eksporta procedūra, ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu

dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju

reģistrā.";

papildināt pantu ar vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito

daļu šādā redakcijā:

"(11) Citas dalībvalsts nodokļa maksātājam, tai

skaitā citas dalībvalsts nodokļa maksātāja pastāvīgajai iestādei

iekšzemē, kas veic ar nodokli apliekamus darījumus iekšzemē, ir

tiesības piemērot šā likuma 59. panta pirmo un ceturto daļu

atbilstoši minētajā pantā noteiktajai kārtībai.

(12) Citas dalībvalsts nodokļa maksātājs šā likuma

59. panta pirmo un ceturto daļu nepiemēro, ja tā Eiropas

Savienības teritorijā veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu

kopējā vērtība bez nodokļa, kas aprēķināta atbilstoši šā likuma

139.1 panta trešajai daļai, kalendāra gadā vai

iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegusi

100 000 euro.

(13) Ja ir pārsniegta šā panta divpadsmitajā daļā minētā

vērtība, citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts

ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

un maksā nodokli valsts budžetā par iekšzemē veiktajām preču

piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši šā likuma

34. panta 10.2 daļā noteiktajai

kārtībai."

11. 63. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "brīvajā zonā" ar

vārdiem "vai preču pagaidu uzglabāšanas vietā";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa

maksātājs, kurš veic preču piegādes darījumus, pārvietojot no

vienas iekšzemes muitas noliktavas, brīvās zonas vai preču

pagaidu uzglabāšanas vietas uz citām iekšzemes vai citas

dalībvalsts muitas noliktavām, brīvajām zonām vai preču pagaidu

uzglabāšanas vietām ārpussavienības preces, kā arī tādas

Savienības preces, kurām uzsākta preču eksporta procedūra, ir

tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās

vērtības nodokļa maksātāju reģistrā."