Grozījumi Pilsonības likumā

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Piederība pie Latvijas pilsonības

(1) Latvijas pilsonis ir:

1) persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā,

kā arī šīs personas pēcnācējs, ja šī persona vai tās pēcnācējs

likumā noteiktajā kārtībā līdz 2013.gada 1.oktobrim reģistrējās

par Latvijas pilsoni vai tiem bija tiesības reģistrēties par

Latvijas pilsoni atbilstoši šā likuma 2.panta 1.punktam

redakcijā, kāda bija spēkā līdz 2013.gada 1.oktobrim;

2) persona, kuras dzimšanas brīdī abi tās vecāki ir Latvijas

pilsoņi vai viens no viņiem ir Latvijas pilsonis, ja ievēroti šā

likuma 9.panta otrās vai piektās daļas nosacījumi;

3) latvietis vai līvs, kurš Latvijā apliecinājis visus šādus

nosacījumus:

a) ka viņa priekštecis 1881.gadā vai vēlāk pastāvīgi dzīvoja

Latvijas teritorijā, kāda tā pastāvēja līdz 1940.gada

17.jūnijam,

b) savu latviešu valodas prasmi saskaņā ar šā likuma 20.pantu

vai no latviešu valodas prasmes pārbaudes ir atbrīvots saskaņā ar

šā likuma 21.pantu,

c) savu piederību pie valstsnācijas (latviešiem) vai

autohtoniem (līviem), iesniedzot dokumentāru apstiprinājumu tam,

ka viņš vai vismaz viens no viņa vecākiem vai vecvecākiem ir

piederīgs pie valstsnācijas vai autohtoniem, vai arī

paskaidrojumu tam, kādēļ šādu apstiprinājumu nav iespējams

iesniegt, un minētā apstiprinājuma vietā iesniedzis citus

apliecinājumus. Šo apstiprinājumu var aizstāt ar apliecinājumu

par piederību pie latviešu kopienas savā dzīvesvietā ārpus

Latvijas;

4) sieviete, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kura

saskaņā ar 1919.gada 23.augusta Likuma par pavalstniecību 7.pantu

bija zaudējusi Latvijas pavalstniecību, un viņas pēcnācējs, ja

viņa vai viņš reģistrējies likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot

šā likuma 9.panta otrās daļas nosacījumus;

5) bērns, kurš atrasts Latvijas teritorijā un kura vecāki nav

zināmi, vai cits bez vecāku gādības palicis bērns, kurš Latvijā

atrodas ārpusģimenes aprūpē, izņemot bērnu, kura vecākiem ir

pārtrauktas aizgādības tiesības;

6) bārenis, kurš Latvijā atrodas ārpusģimenes aprūpē.

(2) Gribu reģistrēt bērnu par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā

panta pirmo daļu pauž:

1) bērna likumiskais pārstāvis, ja bērns vēl nav sasniedzis 15

gadu vecumu;

2) pats bērns vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

(3) Latvijas pilsonību vienlaikus ar šā panta pirmās daļas 2.

vai 3.punktā minēto personu var iegūt arī šīs personas bērns līdz

15 gadu vecuma sasniegšanai.

(4) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību,

kādā tā izskata iesniegumus un reģistrē personu par Latvijas

pilsoni saskaņā ar šā panta nosacījumiem. Šā panta pirmās daļas

3.punktā minētās personas iesniegumu izskata gada

laikā."