Grozījumi Pilsonības likumā

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Papildināt likumu ar

3.1 pantu šādā redakcijā:

"3.1 pants. Pēc

1991. gada 21. augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai

nepilsoņu bērna pilsonība

(1) Bērns, kurš dzimis Latvijā pēc

1991. gada 21. augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni šā

panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst

visām šādām prasībām:

1) viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija;

2) viņš nav Latvijā vai kādā citā valstī bijis notiesāts ar

brīvības atņemšanu ilgāk nekā uz pieciem gadiem par nozieguma

izdarīšanu;

3) viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai

nepilsonis.

(2) Līdz brīdim, kad bērns

sasniedz 15 gadu vecumu, iesniegumu par pilsonības iegūšanu ir

tiesīgi iesniegt:

1) abi bērna vecāki, ja viņi ir reģistrēti Iedzīvotāju

reģistrā un ir bezvalstnieki vai nepilsoņi, kas līdz iesnieguma

iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo

Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1.

jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās

uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas);

2) bērna māte, ja viņa ir reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā un

ir bezvalstniece vai nepilsone, kas līdz iesnieguma iesniegšanai

ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā

(personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija,

piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās

atļaujas saņemšanas dienas), u n ja bērna dzimšanas aktā nav

ieraksta par bērna tēvu vai tas izdarīts pēc mātes

norādījuma;

3) viens no bērna vecākiem, ja viņš ir reģistrēts Iedzīvotāju

reģistrā un ir bezvalstnieks vai nepilsonis, kas līdz iesnieguma

iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo

Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1.

jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās

uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas), bet otrs no bērna

vecākiem ir miris;

4) bērna adoptētājs, ja viņš ir reģistrēts Iedzīvotāju

reģistrā un ir bezvalstnieks vai nepilsonis, kas līdz iesnieguma

iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo

Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1.

jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās

uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas).

(3) Ja personas, kurām ir tiesības

iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, to

nav izdarījušas, nepilngadīgajam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir

tiesības iegūt Latvijas pilsonību šajā pantā noteiktajā kārtībā,

iesniedzot vienu no šādiem dokumentiem:

1) dokumentu, kas apliecina, ka nepilngadīgais ir ieguvis

vidējo speciālo izglītību vai arodizglītību (arodvidusskola,

arodģimnāzija, arodskola) latviešu mācībvalodā;

2) dokumentu, kas šā likuma 19. un 20. pantā noteiktajā

kārtībā apliecina, ka nepilngadīgais prot latviešu valodu.

(4) Personas, kurām ir tiesības

iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni,

iesniedz to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā,

ietverot šajā iesniegumā savu apliecinājumu par to, ka palīdzēs

bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu, iegūt izglītību un

ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību

tai.

(5) Šā panta iespējas pilsonības

iegūšanai persona var izmantot līdz 18 gadu vecuma

sasniegšanai."