4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Papildināt likumu ar
3.1 pantu šādā redakcijā:
"3.1 pants. Pēc
1991. gada 21. augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai
nepilsoņu bērna pilsonība
(1) Bērns, kurš dzimis Latvijā pēc
1991. gada 21. augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni šā
panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst
visām šādām prasībām:
1) viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija;
2) viņš nav Latvijā vai kādā citā valstī bijis notiesāts ar
brīvības atņemšanu ilgāk nekā uz pieciem gadiem par nozieguma
izdarīšanu;
3) viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai
nepilsonis.
(2) Līdz brīdim, kad bērns
sasniedz 15 gadu vecumu, iesniegumu par pilsonības iegūšanu ir
tiesīgi iesniegt:
1) abi bērna vecāki, ja viņi ir reģistrēti Iedzīvotāju
reģistrā un ir bezvalstnieki vai nepilsoņi, kas līdz iesnieguma
iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo
Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1.
jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās
uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas);
2) bērna māte, ja viņa ir reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā un
ir bezvalstniece vai nepilsone, kas līdz iesnieguma iesniegšanai
ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā
(personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija,
piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās
atļaujas saņemšanas dienas), u n ja bērna dzimšanas aktā nav
ieraksta par bērna tēvu vai tas izdarīts pēc mātes
norādījuma;
3) viens no bērna vecākiem, ja viņš ir reģistrēts Iedzīvotāju
reģistrā un ir bezvalstnieks vai nepilsonis, kas līdz iesnieguma
iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo
Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1.
jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās
uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas), bet otrs no bērna
vecākiem ir miris;
4) bērna adoptētājs, ja viņš ir reģistrēts Iedzīvotāju
reģistrā un ir bezvalstnieks vai nepilsonis, kas līdz iesnieguma
iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo
Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1.
jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās
uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas).
(3) Ja personas, kurām ir tiesības
iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, to
nav izdarījušas, nepilngadīgajam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir
tiesības iegūt Latvijas pilsonību šajā pantā noteiktajā kārtībā,
iesniedzot vienu no šādiem dokumentiem:
1) dokumentu, kas apliecina, ka nepilngadīgais ir ieguvis
vidējo speciālo izglītību vai arodizglītību (arodvidusskola,
arodģimnāzija, arodskola) latviešu mācībvalodā;
2) dokumentu, kas šā likuma 19. un 20. pantā noteiktajā
kārtībā apliecina, ka nepilngadīgais prot latviešu valodu.
(4) Personas, kurām ir tiesības
iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni,
iesniedz to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā,
ietverot šajā iesniegumā savu apliecinājumu par to, ka palīdzēs
bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu, iegūt izglītību un
ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību
tai.
(5) Šā panta iespējas pilsonības
iegūšanai persona var izmantot līdz 18 gadu vecuma
sasniegšanai."