Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Papildināt 6.2 panta trešo daļu pēc vārda

"pārvaldīšanu" ar vārdiem "un valsts iestāžu

lietotajiem nekustamajiem īpašumiem".

2. 15. pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Personas, kuras pārkāpušas šā likuma un citu normatīvo

aktu noteikumus par rīcību ar publiskas personas vai

kapitālsabiedrības finanšu līdzekļiem un mantu, saucamas pie

likumā noteiktās atbildības.";

izslēgt otrajā daļā vārdus "vai tās augstāka iestāde vai

amatpersona";

aizstāt otrajā daļā vārdu "piecu" ar vārdu

"sešu";

papildināt otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Ja revīzijas ziņojums attiecas uz vairākām revidējamām

vienībām, revidējamā vienība veic izvērtējumu tikai par to, kas

attiecas uz šo revidējamo vienību. Ja augstāka iestāde triju

nedēļu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par revīzijas

ziņojuma apstiprināšanu, nav informējusi Valsts kontroli un

revidējamo vienību, ka pati izmantos tiesības veikt revidējamās

vienības amatpersonu atbildības izvērtējumu, to veic revidējamā

vienība un par izvērtēšanas rezultātiem informē Valsts kontroli

un augstāko iestādi.";

papildināt pantu ar trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto

daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja amatpersona vai darbinieks ar savu rīcību

nodarījis publiskai personai vai kapitālsabiedrībai zaudējumus un

neatlīdzina tos labprātīgi, zaudējumus piedzen, ja no pārkāpuma

izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā četri gadi. Dienesta, darba

vai amata tiesisko attiecību izbeigšana nav pamats, lai

zaudējumus nepiedzītu.

(4) Ja zaudējumi nodarīti aiz rupjas neuzmanības, tos

atlīdzina ne vairāk kā attiecīgās amatpersonas vai darbinieka

viena gada mēnešalgas apmērā, ņemot vērā pārkāpuma izdarīšanas

gadā aprēķināto vidējo mēnešalgu pēc nodokļu nomaksas.

(5) Par rupju neuzmanību nav uzskatāmi šādi apstākļi:

1) rīcības prettiesiskuma iemesls ir tiesību normu nepareiza

piemērošana vai interpretācija, ja viedoklis, kas bijis

amatpersonas rīcības pamatā, uzskatāms par juridiski adekvātu.

Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudusi citu

viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonas viedoklis bijis

juridiski neadekvāts;

2) rīcība, izpildot amatpersonai vai darbiniekam saistošus

norādījumus (iekšēju normatīvu aktu, augstākas iestādes vai

amatpersonas rīkojumu);

3) amatpersonas vai darbinieka rīcība attiecīgo pienākumu

ietvaros parasti ir saistīta ar augstu risku nodarīt

zaudējumus.

(6) Amatpersona vai darbinieks atlīdzina zaudējumus tādā

apmērā, kādu varēja saprātīgi paredzēt prettiesiskās rīcības

laikā kā šīs rīcības sagaidāmās sekas, ja vien rīcība nav

notikusi ļauna nolūka dēļ.

(7) Noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarītos zaudējumus

atlīdzina (tai skaitā nosaka noilguma termiņu un zaudējumu

apmēru) attiecīgi saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa

likumu."