2. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums
Saistošajos noteikumos Nr. 3 nepieciešams veikt
papildinājumus un precizējumus atbilstoši aktualitātēm,
grozījumiem normatīvajos aktos, kā arī redakcionālus
labojumus:
- saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada
15. novembra noteikumu Nr. 857 "Noteikumi
par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības
palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc
ārpusģimenes aprūpes beigšanās" 32. punktu
pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes
aprūpi, sniedzot psihosociālo un materiālo atbalstu, veic
nepieciešamos pasākumus pilngadību sasniegušā bērna
integrēšanai sabiedrībā. Saistošie noteikumi Nr. 3
tiek papildināti ar punktu par tiesībām saņemt Rīgas
pilsētas pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) sociālos
pakalpojumus arī pilngadīgiem bāreņiem un bez vecāku
gādības palikušajiem bērniem līdz dienai, kad viņi sasniedz
24 gadu vecumu, ja Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu
par bērna ārpusģimenes aprūpi, bet jaunieša pamata
dzīvesvieta nav deklarēta Rīgas pilsētas administratīvajā
teritorijā;
- precizēta sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtība,
t. i., nav nepieciešams regulējums noteikumos par
dienas centra un kopienas centra pakalpojuma saņemšanu,
vēršoties tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja, jo tas
noteikts Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa
noteikumos Nr. 138 "Sociālo pakalpojumu
saņemšanas kārtība";
- praksē novērotas situācijas, ka persona, gaidot
rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, vairākkārtīgi atliek
pakalpojuma saņemšanu. Šādas situācijas rada
"mākslīgu" rindas palielinājumu, piemēram, rindā
pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai
pašlaik ir reģistrētas aptuveni 100 personas, kuras
pakalpojuma saņemšanu ir vairākkārt atlikušas. Lai rindā
atrastos tikai tās personas, kuru vajadzībām konkrētais
pakalpojums ir visatbilstošākais, saistošajos noteikumos
Nr. 3 iekļauts punkts, ka persona no rindas sociālā
pakalpojuma saņemšanai tiek izslēgta, ja trīs reizes
atlikusi sociālā pakalpojuma saņemšanu. Tāpat saistošie
noteikumi Nr. 3 papildināti ar normu, ka, atliekot
sociālā pakalpojuma saņemšanu, personai Rīgas Sociālajā
dienestā 10 darba dienu laikā jāiesniedz iesniegums ar
norādi, uz cik ilgu laiku atliek sociālā pakalpojuma
saņemšanu;
- lai tiktu respektētas pilngadīgo personu aprūpes
institūcijas klientu, kuri ir vienas ģimenes locekļi,
vēlmes un ģimeniskās vērtības, saistošie noteikumi
Nr. 3 papildināti ar punktu, ka sociālā pakalpojuma
sniedzējs nodrošina ģimenei dzīvojamo telpu vienā dzīvojamā
istabā;
- precizēts saistošo noteikumu Nr. 3 punkts par
īslaicīgās un ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā
pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, proti, precīzāk
noteikts aprūpes apjoms, kuru pārsniedzot, pilngadīga
persona var saņemt minētos pakalpojumus (vairāk nekā
35 stundas nedēļā), ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā
nav iespējams nodrošināt personai nepieciešamo sociālās
aprūpes apjomu;
- precizēts saistošo noteikumu Nr. 3 punkts par
atelpas brīža pakalpojumu bērniem mērķa grupu, proti,
precīzāk noteikts, ka, ja pakalpojuma mērķa grupas persona
ir sasniegusi 18 gadu vecumu un turpina iegūt
vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību, personai ir
tiesības saņemt sociālo pakalpojumu, bet ne ilgāk kā līdz
dienai, kad persona sasniedz 24 gadu vecumu;
- praksē konstatēti gadījumi, kad jauniešiem, kuri
turpina mācības, pēc pilngadības iestāšanās saglabājas
vajadzība turpināt saņemt dienas aprūpes centra
pakalpojumu, kuru mērķa grupa ir bērni. Tādēļ ir paredzēta
iespēja dienas aprūpes centra pakalpojumu turpināt saņemt
pilngadīgai personai, kura turpina iegūt vispārizglītojošo
vai profesionālo izglītību, bet ne ilgāk kā līdz dienai,
kad tā sasniedz 21 gada vecumu, savukārt personai ar
funkcionāliem traucējumiem - ne ilgāk kā līdz dienai, kad
tā sasniedz 24 gadu vecumu;
- praksē novērotas nestandarta situācijas, kurās
pilngadīgai personai bez bērniem ir nepieciešams krīzes
centra pakalpojums, psihoemocionāls atbalsts, speciālistu
konsultācijas un uzturēšanās drošā vidē. Tādēļ saistošie
noteikumi Nr. 3 papildināti ar 65.5. apakšpunktu,
kas paredz tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumu citām
mērķa grupām saskaņā ar sociālā darbinieka izvērtējumu;
- svītrota saistošo noteikumu Nr. 3 77. punkta
daļa par tiesībām saņemt īslaicīgas uzturēšanās mītnes
pakalpojumu pilngadīgiem bāreņiem līdz 24 gadu
vecumam, jo tas ir paredzēts saistošo noteikumu Nr. 3
5.1. apakšpunktā;
- paplašināts krīzes intervences pakalpojuma saņēmēju
loks, paredzot, ka turpmāk šo pakalpojumu varēs saņemt arī
aizbildnis un audžuģimene, kurā bērnam ir risks nonākt citā
ārpusģimenes aprūpē, kā arī viņu ģimenes locekļiem. Šāda
norma nepieciešama, jo novērota tendence, ka krīzes centrā
bērniem nonāk arī bērni no aizbildņu ģimenēm un
audžuģimenēm. 2019. gadā krīzes centrā bērniem
ievietoti 28 bērni no aizbildņu ģimenēm un
9 bērni no audžuģimenēm;
- ir gadījumi, kad persona bez attaisnojoša iemesla
neuzsāk saņemt tai piešķirto sociālo pakalpojumu. Tāpēc
saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar nosacījumu,
ka šādos gadījumos var izbeigt sociālā pakalpojuma
sniegšanu;
- praksē ir gadījumi, kad personām, kuras saņem grupu
mājas (dzīvokļa) pakalpojumu un kurām ārstēšanās laikā
stacionārajā ārstniecības iestādē noteiktas speciālās
(psihiskās) kontrindikācijas sociālo pakalpojumu,
t. sk. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma, saņemšanai,
pašlaik saskaņā ar saistošajos noteikumos Nr. 3
noteikto būtu jāizbeidz pakalpojuma sniegšana. Lai novērstu
situāciju, ka šīs personas pēc izrakstīšanas no stacionārās
ārstniecības iestādes paliek bez dzīvesvietas, saistošie
noteikumi Nr. 3 papildināti ar nosacījumu par vietas
saglabāšanu grupu mājā (dzīvoklī);
- saistošajos noteikumos Nr. 3 līdz šim bija
paredzēts, ka sociālo pakalpojumu nesniedz vai pārtrauc
sniegt, ja persona neiesniedz nepieciešamos dokumentus vai
neveic samaksu par sociālo pakalpojumu. Ir gadījumi, kad
sociālā pakalpojuma pārtraukšana ir uz ilgstošu laika
periodu, tāpēc lietderīgāk šajos gadījumos sociālā
pakalpojuma sniegšanu izbeigt. Gadījumā, ja klientam
mainīsies situācija un radīsies vajadzība pēc sociālā
pakalpojuma, tiks pieņemts jauns lēmums par sociālā
pakalpojuma piešķiršanu;
- mainoties normatīvajos aktos noteiktajam (grozījumi
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Ministru
kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi
Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās
situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības
saņemšanu"), precizēta sociālo pakalpojumu, kā arī
materiālā atbalsta piešķiršanas aprūpes mājās pakalpojuma
nodrošināšanai samaksas kārtība, t. i., nosakot
samaksu, vērtē mājsaimniecības ienākumus atbilstoši
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
36. panta pirmajā daļā un normatīvajā aktā par
mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un
sociālās palīdzības saņemšanu noteiktajam (saistošo
noteikumu Nr. 3 125. punkts). Tāpat attiecībā uz
ienākumu vērtēšanu mainīti termini: termins "persona
(ģimene)" aizstāts ar terminu "persona
(mājsaimniecība)" un termins "ģimenes
ienākumi" aizstāts ar terminu "mājsaimniecības
ienākumi";
- sākotnēji iekļaujot saistošajos noteikumos Nr. 3
normu par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma
samaksu gadījumos, ja persona izvēlējusies saņemt šo
pakalpojumu pilngadīgo aprūpes institūcijā, kura reģistrēta
valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu
sniedzēju reģistrs" kā sociālā pakalpojuma sniedzēja
un ar kuru pašvaldība nav noslēgusi pašvaldības iepirkuma
līgumu par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu,
nebija mērķis ierobežot klienta izvēles iespējas,
t. i., lai saņemtu pašvaldības garantēto līdzmaksājumu
par pakalpojumu, atbilstoši maksātspējai klients var
izvēlēties saņemt pakalpojumu arī tādā institūcijā, kurai
ar pašvaldību ir noslēgts iepirkuma līgums. Proti,
pašvaldībai ar pilngadīgo aprūpes institūciju var būt
noslēgts gan iepirkuma līgums (šajā gadījumā pašvaldība
samaksā summu līdz pilnai pakalpojuma cenai, kuru nesedz
normatīvajos aktos noteiktā klienta pensijas daļa un citi
ienākumi), gan arī sadarbības līgums par garantēto
pašvaldības līdzfinansējumu (šajā gadījumā pašvaldība
samaksā par klientam sniegto pakalpojumu piedalās,
nepārsniedzot līdzfinansējuma summu, pārējā samaksas summa
jāsedz klientam vai apgādniekam/citai fiziskai vai
juridiskai personai);
- praksē novēroti gadījumi, kad nepieciešams sociālo
pakalpojumu piešķirt lielākā apjomā, nekā tas noteikts
pašlaik, piemēram, īslaicīgās uzturēšanās mītnes
pakalpojumu persona var izmantot līdz sešiem mēnešiem gadā,
un pakalpojuma saņemšanas laiku nav iespējams pagarināt arī
gadījumos, kad persona gaida rindā uz kādu citu sociālo
pakalpojumu ar izmitināšanu vai sociālo dzīvokli. Tāpēc
noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka Rīgas Sociālajam
dienestam ir tiesības noteikt citu, personai (ģimenei)
labvēlīgāku sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību, ņemot
vērā tās individuālo sociālo gadījumu;
- lai nodrošinātu klientiem pakalpojumu sniedzēju
izvēles iespējas atbilstoši personas individuālajām
vajadzībām, atelpas brīža pakalpojumu bērniem ar
invaliditāti klients var izvēlēties saņemt ne tikai
pašvaldības iepirkuma līguma ietvaros, bet arī pie jebkura
pakalpojuma sniedzēja, kurš reģistrēts valsts informācijas
sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs"
kā sociālā pakalpojuma sniedzējs un ar kuru pašvaldība
noslēgusi sadarbības līgumu par minētā pakalpojuma
līdzfinansēšanu. Noteikumos paredzēts, ka pašvaldība maksā
starpību starp atelpas brīža pakalpojuma cenu un klienta
veikto samaksu par atelpas brīža pakalpojumu, bet ne vairāk
kā 4024,35 euro gadā. Šī norma nepieciešama,
lai nodrošinātu klientiem pieeju plašākam atelpas brīža
pakalpojuma sniedzēju lokam, t. sk. izmantojot citu
pašvaldību piedāvājumu. Pašvaldības samaksas summa noteikta
atbilstoši sociālā pakalpojuma standarta aprēķinam;
- lai nodrošinātu klientiem pakalpojumu sniedzēju
izvēles iespējas atbilstoši personas individuālajām
vajadzībām, īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ar
vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem
pakalpojumu persona var izvēlēties saņemt ne tikai
pašvaldības iepirkuma līguma ietvaros, bet arī pie jebkura
pakalpojuma sniedzēja, kurš reģistrēts valsts informācijas
sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs"
kā sociālā pakalpojuma sniedzējs un ar kuru pašvaldība
noslēgusi sadarbības līgumu par minētā pakalpojuma
līdzfinansēšanu. Saistošajos noteikumos Nr. 3
paredzēts, ka pašvaldība maksā starpību starp pakalpojuma
cenu un klienta veikto samaksu par pakalpojumu saskaņā ar
saistošo noteikumu Nr. 3 128. punktā noteikto
(pēc pakalpojuma samaksas personas (ģimenes) rīcībā esošie
līdzekļi nedrīkst būt mazāki par Latvijas Republikā
noteiktās minimālās algas apmēru katram ģimenes loceklim),
bet ne vairāk kā 912 euro gadā. Pašvaldības
samaksas summa noteikta atbilstoši sociālā pakalpojuma
standarta aprēķinam (30,41 euro x
30 dienas);
- lai nodrošinātu klientiem pakalpojumu sniedzēju
izvēles iespējas atbilstoši personas individuālajām
vajadzībām, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu persona var
izvēlēties saņemt ne tikai pašvaldības iepirkuma līguma
ietvaros, bet arī pie jebkura pakalpojuma sniedzēja, kurš
reģistrēts valsts informācijas sistēmā "Sociālo
pakalpojumu sniedzēju reģistrs" kā sociālā pakalpojuma
sniedzējs un ar kuru pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu
par minētā pakalpojuma līdzfinansēšanu. Saistošajos
noteikumos Nr. 3 paredzēts, ka pašvaldība maksā par
pakalpojumu ne vairāk kā 550 euro mēnesī, ja
persona saņem pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī) personām ar
vidēji smagiem garīga rakstura traucējumiem, un ne vairāk
kā 848 euro mēnesī, ja persona saņem
pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī) personām ar smagiem
garīga rakstura traucējumiem, ievērojot saistošo noteikumu
Nr. 3 140. punktā noteikto (klients maksā par
dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu
ekspluatāciju, pašvaldības atbalsts klientam minēto
izdevumu samaksai u. c. samaksas nosacījumi).
Pašvaldības samaksas summa noteikta atbilstoši sociālā
pakalpojuma iepirkuma cenai (17,75 euro un
27,34 euro x 31 diena). Uz šiem gadījumiem
nebūs attiecināma pašvaldības vienreizēja samaksa
pakalpojuma sniedzējam klienta istabas remontdarbu
segšanai, ja klients izbeigs saņemt pakalpojumu;
- paredzētas izmaiņas aprūpes mājās pakalpojumā bērniem:
2020. gadā aprūpi mājās saņēma 59 bērni,
pakalpojuma sniedzēju veidā saņēma 10 bērni, materiāla
atbalsta veidā 49 bērni, kas ir par septiņiem bērniem
vairāk nekā 2019. gadā. Aprūpes mājās pakalpojums
bērniem netiek aktīvi izmantots, jo viens no kritērijiem
pakalpojuma saņemšanai ir mājsaimniecības ienākumu
izvērtēšana un vecākiem ir jāaizpilda iztikas līdzekļu
deklarācija, kā arī aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēji nav
specializējušies sniegt pakalpojumu bērniem ar
funkcionāliem traucējumiem, trūkst aprūpētāju ar
specifiskām zināšanām darbā ar šo mērķa grupu, kā arī zemā
atalgojuma dēļ ir grūtības piesaistīt atbilstošus
aprūpētājus, bērnu vecāki izvēlas aprūpēt savus bērnus paši
apvienojumā ar valsts asistenta pakalpojumu, kuru
lielākoties nodrošina paši vecāki.
2020. gada decembrī veikti grozījumi Invaliditātes
likumā, nosakot, ka tiesības saņemt aprūpes mājās
pakalpojumu ir personām no piecu līdz 18 gadu vecumam
ar invaliditāti, pamatojoties uz Veselības un darbspēju
ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀVK)
atzinumu par īpašās kopšanas nepieciešamību (grozījumi
stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā). Saskaņā ar
Invaliditātes likumā noteikto personām no piecu līdz
18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti un
smagi funkcionēšanas ierobežojumi, jānodrošina tiesības
pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no
pašvaldības budžeta apmaksātu aprūpes pakalpojumu.
Saistošajos noteikumos Nr. 3 līdz šim bija
noteikts, ka aprūpes mājās pakalpojumu nodrošina personām,
kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai
funkcionālo traucējumu dēļ, tādēļ precizēts, ka ir tiesības
saņemt aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem
traucējumiem līdz dienai, kad tie sasniedz 20 gadu
vecumu (turpmāk - bērni ar funkcionāliem traucējumiem)
(saistošo noteikumu Nr. 3 43. punkts). Tā kā
vecāki norāda, ka bērniem ar funkcionāliem traucējumiem pēc
18 gadu vecuma sasniegšanas saglabājas līdzīgas
vajadzības pēc pakalpojuma, kuru saņem bērni, tad aprūpes
mājās pakalpojuma piešķiršanas nosacījumi jānodrošina arī
bērniem ar funkcionāliem traucējumiem pēc 18 gadu
vecuma, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadu vecuma
sasniegšanai. Vecuma robeža līdz 20 gadu vecuma
sasniegšanai noteikta, līdzīgi kā noteikts ģimenes valsts
pabalsts personai, kura audzina bērnu ar invaliditāti.
Šobrīd bērniem ar funkcionāliem traucējumiem aprūpes
mājās pakalpojumu ir iespējams saņemt materiālā atbalsta
veidā un pakalpojuma sniedzēja veidā, izvērtējot ģimenes
ienākumus, taču, lai paplašinātu vecāku iespējas saņemt
aprūpes mājās pakalpojumu, ar grozījumiem saistošajos
noteikumos Nr. 3 ir paredzēts, ka izmaksas par aprūpes
mājās pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, ja
pakalpojums tiek nodrošināts aprūpes mājās pakalpojuma
sniedzēja veidā, tiek segtas no Rīgas pilsētas pašvaldības
budžeta līdzekļiem, neizvērtējot mājsaimniecības ienākumus
un materiālo stāvokli.
Praksē novēroti gadījumi, kad bērnu aprūpes vajadzības
nav iespējams pilnībā apmierināt ar aprūpes mājās
pakalpojumu pie Publisko iepirkumu likumā noteiktajā
kārtībā izraudzīta pakalpojuma sniedzēja. Tāpēc saistošie
noteikumi Nr. 3 papildināti ar jaunu aprūpes mājās
pakalpojuma saņemšanas veidu, proti, individualizēts
aprūpes mājās pakalpojums Rīgas Sociālā dienesta
noteiktajos gadījumos pie jebkura valsts informācijas
sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs"
reģistrēta aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēja, ievērojot
saistošo noteikumu Nr. 3 150.3 punkta
nosacījumus. Individualizētais aprūpes mājās pakalpojums
ietver ne tikai bērna ar funkcionāliem traucējumiem
individuālu aprūpi, bet var ietvert arī uzraudzību,
pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika
pavadīšanu bērna dzīvesvietā, ko nosaka arī Invaliditātes
likuma grozījumi. Ar grozījumiem saistošajos noteikumos
Nr. 3 paredzēts noteikt, ka ģimenei tiek dota iespēja
izvēlēties pakalpojuma sniedzēju pēc individuālām
vajadzībām, izmantojot pašvaldības līdzmaksājumu.
Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar
kritērijiem pašvaldības līdzmaksājuma saņemšanai. Noteikts,
ka bērnam ir nepieciešams VDEĀVK atzinums par īpašās
kopšanas nepieciešamību. Gadījumos, kad bērnam nav
noformēta invaliditāte vai īpašās kopšanas atzinums, ir
jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, lai varētu uzsākt
dokumentu noformēšanu. Lai nerastos situācijas, ka bērns
nevar saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, jo vēl nav noteikta
invaliditāte vai piešķirts īpašās kopšanas atzinums, ir
noteikts kritērijs, ka bērnam var būt izsniegts ģimenes
ārsta vai psihiatra izraksts par nepieciešamību noteikt
invaliditāti vai piešķirt īpašās kopšanas atzinumu. Tas
nosaka, ka aprūpes mājās pakalpojumu var saņemt arī bērni,
kuriem nav piešķirta invaliditāte vai izsniegts īpašās
kopšanas atzinums, bet ir uzsākta dokumentu noformēšana.
Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti arī ar normu par
pašvaldības līdzmaksājuma apmēru, paredzot to ne vairāk kā
490 euro mēnesī (aprēķinā ņemts vērā, ka šobrīd
publiskā iepirkuma aprūpes mājās stundas cena ir
6,12 euro, tad šī summa reizināta ar
80 aprūpes stundām, kas izriet no Invaliditātes likumā
noteiktā).
Tāpat kā līdz šim, lai bērns ar funkcionāliem
traucējumiem saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, tiek
vērtētas bērna vecāku vai likumiskā pārstāvja spējas
nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā
kontekstā ar nodarbinātību vai citiem objektīviem iemesliem
(piemēram, iespēja apmeklēt pašvaldības pirmsskolas
izglītības iestādi vai dienas centru).
Precizēts saistošo noteikumu Nr. 3
46.4. apakšpunkts, nosakot, ka arī bērniem ar
funkcionāliem traucējumiem, kuriem aprūpes mājās
pakalpojums nepieciešams vairāk nekā 12 stundas
nedēļā, aprūpes mājās pakalpojuma materiāla atbalsta veidā
apmērs ir 56,91 euro mēnesī.