2. pants

Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums

Saistošajos noteikumos Nr. 3 nepieciešams veikt

papildinājumus un precizējumus atbilstoši aktualitātēm,

grozījumiem normatīvajos aktos, kā arī redakcionālus

labojumus:

- saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada

15. novembra noteikumu Nr. 857 "Noteikumi

par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības

palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc

ārpusģimenes aprūpes beigšanās" 32. punktu

pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes

aprūpi, sniedzot psihosociālo un materiālo atbalstu, veic

nepieciešamos pasākumus pilngadību sasniegušā bērna

integrēšanai sabiedrībā. Saistošie noteikumi Nr. 3

tiek papildināti ar punktu par tiesībām saņemt Rīgas

pilsētas pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) sociālos

pakalpojumus arī pilngadīgiem bāreņiem un bez vecāku

gādības palikušajiem bērniem līdz dienai, kad viņi sasniedz

24 gadu vecumu, ja Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu

par bērna ārpusģimenes aprūpi, bet jaunieša pamata

dzīvesvieta nav deklarēta Rīgas pilsētas administratīvajā

teritorijā;

- precizēta sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtība,

t. i., nav nepieciešams regulējums noteikumos par

dienas centra un kopienas centra pakalpojuma saņemšanu,

vēršoties tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja, jo tas

noteikts Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa

noteikumos Nr. 138 "Sociālo pakalpojumu

saņemšanas kārtība";

- praksē novērotas situācijas, ka persona, gaidot

rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, vairākkārtīgi atliek

pakalpojuma saņemšanu. Šādas situācijas rada

"mākslīgu" rindas palielinājumu, piemēram, rindā

pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai

pašlaik ir reģistrētas aptuveni 100 personas, kuras

pakalpojuma saņemšanu ir vairākkārt atlikušas. Lai rindā

atrastos tikai tās personas, kuru vajadzībām konkrētais

pakalpojums ir visatbilstošākais, saistošajos noteikumos

Nr. 3 iekļauts punkts, ka persona no rindas sociālā

pakalpojuma saņemšanai tiek izslēgta, ja trīs reizes

atlikusi sociālā pakalpojuma saņemšanu. Tāpat saistošie

noteikumi Nr. 3 papildināti ar normu, ka, atliekot

sociālā pakalpojuma saņemšanu, personai Rīgas Sociālajā

dienestā 10 darba dienu laikā jāiesniedz iesniegums ar

norādi, uz cik ilgu laiku atliek sociālā pakalpojuma

saņemšanu;

- lai tiktu respektētas pilngadīgo personu aprūpes

institūcijas klientu, kuri ir vienas ģimenes locekļi,

vēlmes un ģimeniskās vērtības, saistošie noteikumi

Nr. 3 papildināti ar punktu, ka sociālā pakalpojuma

sniedzējs nodrošina ģimenei dzīvojamo telpu vienā dzīvojamā

istabā;

- precizēts saistošo noteikumu Nr. 3 punkts par

īslaicīgās un ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā

pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, proti, precīzāk

noteikts aprūpes apjoms, kuru pārsniedzot, pilngadīga

persona var saņemt minētos pakalpojumus (vairāk nekā

35 stundas nedēļā), ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā

nav iespējams nodrošināt personai nepieciešamo sociālās

aprūpes apjomu;

- precizēts saistošo noteikumu Nr. 3 punkts par

atelpas brīža pakalpojumu bērniem mērķa grupu, proti,

precīzāk noteikts, ka, ja pakalpojuma mērķa grupas persona

ir sasniegusi 18 gadu vecumu un turpina iegūt

vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību, personai ir

tiesības saņemt sociālo pakalpojumu, bet ne ilgāk kā līdz

dienai, kad persona sasniedz 24 gadu vecumu;

- praksē konstatēti gadījumi, kad jauniešiem, kuri

turpina mācības, pēc pilngadības iestāšanās saglabājas

vajadzība turpināt saņemt dienas aprūpes centra

pakalpojumu, kuru mērķa grupa ir bērni. Tādēļ ir paredzēta

iespēja dienas aprūpes centra pakalpojumu turpināt saņemt

pilngadīgai personai, kura turpina iegūt vispārizglītojošo

vai profesionālo izglītību, bet ne ilgāk kā līdz dienai,

kad tā sasniedz 21 gada vecumu, savukārt personai ar

funkcionāliem traucējumiem - ne ilgāk kā līdz dienai, kad

tā sasniedz 24 gadu vecumu;

- praksē novērotas nestandarta situācijas, kurās

pilngadīgai personai bez bērniem ir nepieciešams krīzes

centra pakalpojums, psihoemocionāls atbalsts, speciālistu

konsultācijas un uzturēšanās drošā vidē. Tādēļ saistošie

noteikumi Nr. 3 papildināti ar 65.5. apakšpunktu,

kas paredz tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumu citām

mērķa grupām saskaņā ar sociālā darbinieka izvērtējumu;

- svītrota saistošo noteikumu Nr. 3 77. punkta

daļa par tiesībām saņemt īslaicīgas uzturēšanās mītnes

pakalpojumu pilngadīgiem bāreņiem līdz 24 gadu

vecumam, jo tas ir paredzēts saistošo noteikumu Nr. 3

5.1. apakšpunktā;

- paplašināts krīzes intervences pakalpojuma saņēmēju

loks, paredzot, ka turpmāk šo pakalpojumu varēs saņemt arī

aizbildnis un audžuģimene, kurā bērnam ir risks nonākt citā

ārpusģimenes aprūpē, kā arī viņu ģimenes locekļiem. Šāda

norma nepieciešama, jo novērota tendence, ka krīzes centrā

bērniem nonāk arī bērni no aizbildņu ģimenēm un

audžuģimenēm. 2019. gadā krīzes centrā bērniem

ievietoti 28 bērni no aizbildņu ģimenēm un

9 bērni no audžuģimenēm;

- ir gadījumi, kad persona bez attaisnojoša iemesla

neuzsāk saņemt tai piešķirto sociālo pakalpojumu. Tāpēc

saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar nosacījumu,

ka šādos gadījumos var izbeigt sociālā pakalpojuma

sniegšanu;

- praksē ir gadījumi, kad personām, kuras saņem grupu

mājas (dzīvokļa) pakalpojumu un kurām ārstēšanās laikā

stacionārajā ārstniecības iestādē noteiktas speciālās

(psihiskās) kontrindikācijas sociālo pakalpojumu,

t. sk. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma, saņemšanai,

pašlaik saskaņā ar saistošajos noteikumos Nr. 3

noteikto būtu jāizbeidz pakalpojuma sniegšana. Lai novērstu

situāciju, ka šīs personas pēc izrakstīšanas no stacionārās

ārstniecības iestādes paliek bez dzīvesvietas, saistošie

noteikumi Nr. 3 papildināti ar nosacījumu par vietas

saglabāšanu grupu mājā (dzīvoklī);

- saistošajos noteikumos Nr. 3 līdz šim bija

paredzēts, ka sociālo pakalpojumu nesniedz vai pārtrauc

sniegt, ja persona neiesniedz nepieciešamos dokumentus vai

neveic samaksu par sociālo pakalpojumu. Ir gadījumi, kad

sociālā pakalpojuma pārtraukšana ir uz ilgstošu laika

periodu, tāpēc lietderīgāk šajos gadījumos sociālā

pakalpojuma sniegšanu izbeigt. Gadījumā, ja klientam

mainīsies situācija un radīsies vajadzība pēc sociālā

pakalpojuma, tiks pieņemts jauns lēmums par sociālā

pakalpojuma piešķiršanu;

- mainoties normatīvajos aktos noteiktajam (grozījumi

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Ministru

kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi

Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās

situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības

saņemšanu"), precizēta sociālo pakalpojumu, kā arī

materiālā atbalsta piešķiršanas aprūpes mājās pakalpojuma

nodrošināšanai samaksas kārtība, t. i., nosakot

samaksu, vērtē mājsaimniecības ienākumus atbilstoši

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma

36. panta pirmajā daļā un normatīvajā aktā par

mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un

sociālās palīdzības saņemšanu noteiktajam (saistošo

noteikumu Nr. 3 125. punkts). Tāpat attiecībā uz

ienākumu vērtēšanu mainīti termini: termins "persona

(ģimene)" aizstāts ar terminu "persona

(mājsaimniecība)" un termins "ģimenes

ienākumi" aizstāts ar terminu "mājsaimniecības

ienākumi";

- sākotnēji iekļaujot saistošajos noteikumos Nr. 3

normu par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma

samaksu gadījumos, ja persona izvēlējusies saņemt šo

pakalpojumu pilngadīgo aprūpes institūcijā, kura reģistrēta

valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu

sniedzēju reģistrs" kā sociālā pakalpojuma sniedzēja

un ar kuru pašvaldība nav noslēgusi pašvaldības iepirkuma

līgumu par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu,

nebija mērķis ierobežot klienta izvēles iespējas,

t. i., lai saņemtu pašvaldības garantēto līdzmaksājumu

par pakalpojumu, atbilstoši maksātspējai klients var

izvēlēties saņemt pakalpojumu arī tādā institūcijā, kurai

ar pašvaldību ir noslēgts iepirkuma līgums. Proti,

pašvaldībai ar pilngadīgo aprūpes institūciju var būt

noslēgts gan iepirkuma līgums (šajā gadījumā pašvaldība

samaksā summu līdz pilnai pakalpojuma cenai, kuru nesedz

normatīvajos aktos noteiktā klienta pensijas daļa un citi

ienākumi), gan arī sadarbības līgums par garantēto

pašvaldības līdzfinansējumu (šajā gadījumā pašvaldība

samaksā par klientam sniegto pakalpojumu piedalās,

nepārsniedzot līdzfinansējuma summu, pārējā samaksas summa

jāsedz klientam vai apgādniekam/citai fiziskai vai

juridiskai personai);

- praksē novēroti gadījumi, kad nepieciešams sociālo

pakalpojumu piešķirt lielākā apjomā, nekā tas noteikts

pašlaik, piemēram, īslaicīgās uzturēšanās mītnes

pakalpojumu persona var izmantot līdz sešiem mēnešiem gadā,

un pakalpojuma saņemšanas laiku nav iespējams pagarināt arī

gadījumos, kad persona gaida rindā uz kādu citu sociālo

pakalpojumu ar izmitināšanu vai sociālo dzīvokli. Tāpēc

noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka Rīgas Sociālajam

dienestam ir tiesības noteikt citu, personai (ģimenei)

labvēlīgāku sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību, ņemot

vērā tās individuālo sociālo gadījumu;

- lai nodrošinātu klientiem pakalpojumu sniedzēju

izvēles iespējas atbilstoši personas individuālajām

vajadzībām, atelpas brīža pakalpojumu bērniem ar

invaliditāti klients var izvēlēties saņemt ne tikai

pašvaldības iepirkuma līguma ietvaros, bet arī pie jebkura

pakalpojuma sniedzēja, kurš reģistrēts valsts informācijas

sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs"

kā sociālā pakalpojuma sniedzējs un ar kuru pašvaldība

noslēgusi sadarbības līgumu par minētā pakalpojuma

līdzfinansēšanu. Noteikumos paredzēts, ka pašvaldība maksā

starpību starp atelpas brīža pakalpojuma cenu un klienta

veikto samaksu par atelpas brīža pakalpojumu, bet ne vairāk

kā 4024,35 euro gadā. Šī norma nepieciešama,

lai nodrošinātu klientiem pieeju plašākam atelpas brīža

pakalpojuma sniedzēju lokam, t. sk. izmantojot citu

pašvaldību piedāvājumu. Pašvaldības samaksas summa noteikta

atbilstoši sociālā pakalpojuma standarta aprēķinam;

- lai nodrošinātu klientiem pakalpojumu sniedzēju

izvēles iespējas atbilstoši personas individuālajām

vajadzībām, īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ar

vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem

pakalpojumu persona var izvēlēties saņemt ne tikai

pašvaldības iepirkuma līguma ietvaros, bet arī pie jebkura

pakalpojuma sniedzēja, kurš reģistrēts valsts informācijas

sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs"

kā sociālā pakalpojuma sniedzējs un ar kuru pašvaldība

noslēgusi sadarbības līgumu par minētā pakalpojuma

līdzfinansēšanu. Saistošajos noteikumos Nr. 3

paredzēts, ka pašvaldība maksā starpību starp pakalpojuma

cenu un klienta veikto samaksu par pakalpojumu saskaņā ar

saistošo noteikumu Nr. 3 128. punktā noteikto

(pēc pakalpojuma samaksas personas (ģimenes) rīcībā esošie

līdzekļi nedrīkst būt mazāki par Latvijas Republikā

noteiktās minimālās algas apmēru katram ģimenes loceklim),

bet ne vairāk kā 912 euro gadā. Pašvaldības

samaksas summa noteikta atbilstoši sociālā pakalpojuma

standarta aprēķinam (30,41 euro x

30 dienas);

- lai nodrošinātu klientiem pakalpojumu sniedzēju

izvēles iespējas atbilstoši personas individuālajām

vajadzībām, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu persona var

izvēlēties saņemt ne tikai pašvaldības iepirkuma līguma

ietvaros, bet arī pie jebkura pakalpojuma sniedzēja, kurš

reģistrēts valsts informācijas sistēmā "Sociālo

pakalpojumu sniedzēju reģistrs" kā sociālā pakalpojuma

sniedzējs un ar kuru pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu

par minētā pakalpojuma līdzfinansēšanu. Saistošajos

noteikumos Nr. 3 paredzēts, ka pašvaldība maksā par

pakalpojumu ne vairāk kā 550 euro mēnesī, ja

persona saņem pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī) personām ar

vidēji smagiem garīga rakstura traucējumiem, un ne vairāk

kā 848 euro mēnesī, ja persona saņem

pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī) personām ar smagiem

garīga rakstura traucējumiem, ievērojot saistošo noteikumu

Nr. 3 140. punktā noteikto (klients maksā par

dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu

ekspluatāciju, pašvaldības atbalsts klientam minēto

izdevumu samaksai u. c. samaksas nosacījumi).

Pašvaldības samaksas summa noteikta atbilstoši sociālā

pakalpojuma iepirkuma cenai (17,75 euro un

27,34 euro x 31 diena). Uz šiem gadījumiem

nebūs attiecināma pašvaldības vienreizēja samaksa

pakalpojuma sniedzējam klienta istabas remontdarbu

segšanai, ja klients izbeigs saņemt pakalpojumu;

- paredzētas izmaiņas aprūpes mājās pakalpojumā bērniem:

2020. gadā aprūpi mājās saņēma 59 bērni,

pakalpojuma sniedzēju veidā saņēma 10 bērni, materiāla

atbalsta veidā 49 bērni, kas ir par septiņiem bērniem

vairāk nekā 2019. gadā. Aprūpes mājās pakalpojums

bērniem netiek aktīvi izmantots, jo viens no kritērijiem

pakalpojuma saņemšanai ir mājsaimniecības ienākumu

izvērtēšana un vecākiem ir jāaizpilda iztikas līdzekļu

deklarācija, kā arī aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēji nav

specializējušies sniegt pakalpojumu bērniem ar

funkcionāliem traucējumiem, trūkst aprūpētāju ar

specifiskām zināšanām darbā ar šo mērķa grupu, kā arī zemā

atalgojuma dēļ ir grūtības piesaistīt atbilstošus

aprūpētājus, bērnu vecāki izvēlas aprūpēt savus bērnus paši

apvienojumā ar valsts asistenta pakalpojumu, kuru

lielākoties nodrošina paši vecāki.

2020. gada decembrī veikti grozījumi Invaliditātes

likumā, nosakot, ka tiesības saņemt aprūpes mājās

pakalpojumu ir personām no piecu līdz 18 gadu vecumam

ar invaliditāti, pamatojoties uz Veselības un darbspēju

ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀVK)

atzinumu par īpašās kopšanas nepieciešamību (grozījumi

stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā). Saskaņā ar

Invaliditātes likumā noteikto personām no piecu līdz

18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti un

smagi funkcionēšanas ierobežojumi, jānodrošina tiesības

pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no

pašvaldības budžeta apmaksātu aprūpes pakalpojumu.

Saistošajos noteikumos Nr. 3 līdz šim bija

noteikts, ka aprūpes mājās pakalpojumu nodrošina personām,

kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai

funkcionālo traucējumu dēļ, tādēļ precizēts, ka ir tiesības

saņemt aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem

traucējumiem līdz dienai, kad tie sasniedz 20 gadu

vecumu (turpmāk - bērni ar funkcionāliem traucējumiem)

(saistošo noteikumu Nr. 3 43. punkts). Tā kā

vecāki norāda, ka bērniem ar funkcionāliem traucējumiem pēc

18 gadu vecuma sasniegšanas saglabājas līdzīgas

vajadzības pēc pakalpojuma, kuru saņem bērni, tad aprūpes

mājās pakalpojuma piešķiršanas nosacījumi jānodrošina arī

bērniem ar funkcionāliem traucējumiem pēc 18 gadu

vecuma, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadu vecuma

sasniegšanai. Vecuma robeža līdz 20 gadu vecuma

sasniegšanai noteikta, līdzīgi kā noteikts ģimenes valsts

pabalsts personai, kura audzina bērnu ar invaliditāti.

Šobrīd bērniem ar funkcionāliem traucējumiem aprūpes

mājās pakalpojumu ir iespējams saņemt materiālā atbalsta

veidā un pakalpojuma sniedzēja veidā, izvērtējot ģimenes

ienākumus, taču, lai paplašinātu vecāku iespējas saņemt

aprūpes mājās pakalpojumu, ar grozījumiem saistošajos

noteikumos Nr. 3 ir paredzēts, ka izmaksas par aprūpes

mājās pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, ja

pakalpojums tiek nodrošināts aprūpes mājās pakalpojuma

sniedzēja veidā, tiek segtas no Rīgas pilsētas pašvaldības

budžeta līdzekļiem, neizvērtējot mājsaimniecības ienākumus

un materiālo stāvokli.

Praksē novēroti gadījumi, kad bērnu aprūpes vajadzības

nav iespējams pilnībā apmierināt ar aprūpes mājās

pakalpojumu pie Publisko iepirkumu likumā noteiktajā

kārtībā izraudzīta pakalpojuma sniedzēja. Tāpēc saistošie

noteikumi Nr. 3 papildināti ar jaunu aprūpes mājās

pakalpojuma saņemšanas veidu, proti, individualizēts

aprūpes mājās pakalpojums Rīgas Sociālā dienesta

noteiktajos gadījumos pie jebkura valsts informācijas

sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs"

reģistrēta aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēja, ievērojot

saistošo noteikumu Nr. 3 150.3 punkta

nosacījumus. Individualizētais aprūpes mājās pakalpojums

ietver ne tikai bērna ar funkcionāliem traucējumiem

individuālu aprūpi, bet var ietvert arī uzraudzību,

pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika

pavadīšanu bērna dzīvesvietā, ko nosaka arī Invaliditātes

likuma grozījumi. Ar grozījumiem saistošajos noteikumos

Nr. 3 paredzēts noteikt, ka ģimenei tiek dota iespēja

izvēlēties pakalpojuma sniedzēju pēc individuālām

vajadzībām, izmantojot pašvaldības līdzmaksājumu.

Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar

kritērijiem pašvaldības līdzmaksājuma saņemšanai. Noteikts,

ka bērnam ir nepieciešams VDEĀVK atzinums par īpašās

kopšanas nepieciešamību. Gadījumos, kad bērnam nav

noformēta invaliditāte vai īpašās kopšanas atzinums, ir

jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, lai varētu uzsākt

dokumentu noformēšanu. Lai nerastos situācijas, ka bērns

nevar saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, jo vēl nav noteikta

invaliditāte vai piešķirts īpašās kopšanas atzinums, ir

noteikts kritērijs, ka bērnam var būt izsniegts ģimenes

ārsta vai psihiatra izraksts par nepieciešamību noteikt

invaliditāti vai piešķirt īpašās kopšanas atzinumu. Tas

nosaka, ka aprūpes mājās pakalpojumu var saņemt arī bērni,

kuriem nav piešķirta invaliditāte vai izsniegts īpašās

kopšanas atzinums, bet ir uzsākta dokumentu noformēšana.

Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti arī ar normu par

pašvaldības līdzmaksājuma apmēru, paredzot to ne vairāk kā

490 euro mēnesī (aprēķinā ņemts vērā, ka šobrīd

publiskā iepirkuma aprūpes mājās stundas cena ir

6,12 euro, tad šī summa reizināta ar

80 aprūpes stundām, kas izriet no Invaliditātes likumā

noteiktā).

Tāpat kā līdz šim, lai bērns ar funkcionāliem

traucējumiem saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, tiek

vērtētas bērna vecāku vai likumiskā pārstāvja spējas

nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā

kontekstā ar nodarbinātību vai citiem objektīviem iemesliem

(piemēram, iespēja apmeklēt pašvaldības pirmsskolas

izglītības iestādi vai dienas centru).

Precizēts saistošo noteikumu Nr. 3

46.4. apakšpunkts, nosakot, ka arī bērniem ar

funkcionāliem traucējumiem, kuriem aprūpes mājās

pakalpojums nepieciešams vairāk nekā 12 stundas

nedēļā, aprūpes mājās pakalpojuma materiāla atbalsta veidā

apmērs ir 56,91 euro mēnesī.