2. pants

Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums

Saistošie noteikumi nepieciešami, lai Saistošajos

noteikumos Nr. 3 veiktu papildinājumus un precizējumus

atbilstoši aktualitātēm, grozījumiem normatīvajos aktos, kā

arī veiktu redakcionālus labojumus:

- laika periodā no 2017. gada līdz 2021. gadam

sociālā atbalsta un konsultatīvās programmas ietvaros tika

nodrošināti divi sociālie pakalpojumi - "Sociālā

atbalsta un konsultatīvā programma aizbildņiem,

audžuģimenēm un adoptētājiem" (turpmāk - Atbalsta

pakalpojums) un Drošās ģimenes vides pakalpojums, kas

nodrošina aprūpi ģimeniskā vidē ārpusģimenes aprūpē

nonākušiem bērniem vecumā līdz trijiem gadiem. Praksē

novērota Atbalsta pakalpojuma aktualitātes un izpildes

rādītāju pazemināšanās, jo pakalpojuma saņēmēji ilgstoši

izmanto tikai atsevišķas pakalpojumā ietvertās aktivitātes.

Atbalsta pakalpojuma saņēmēju mērķgrupā audžuģimenēm un

adoptētājiem bija vērojama viszemākā motivācija

iesaistīties aktivitātēs, jo nepieciešamo atbalstu personas

saņēma, izmantojot citus pašvaldībā pieejamos resursus un

sociālos pakalpojumus. Tāpat no 2022. gada

1. janvāra stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta

26.06.2018. noteikumos Nr. 355 "Ārpusģimenes

aprūpes atbalsta centra noteikumi", kuros noteiktas

papildu ārpusģimenes atbalsta centru funkcijas un

pakalpojumi aizbildņiem. Tādējādi lielākā daļa ārpusģimenes

atbalsta centru aktivitāšu ir analogas Atbalsta pakalpojuma

saturam, un no 2022. gada netiek turpināta Atbalsta

pakalpojuma sniegšana, taču tiek sniegts Drošās ģimenes

vides pakalpojums. Ņemot vērā minēto, ar Saistošajiem

noteikumiem noteikts, ka Drošās ģimenes vides pakalpojums

tiek nodrošināts saskaņā ar sadarbības līgumu, kas noslēgts

starp Rīgas bāriņtiesu, Rīgas Sociālo dienestu (turpmāk -

Sociālais dienests) un Valsts sociālās aprūpes centru

"Rīga", kā arī noteikta Drošās ģimenes vides

pakalpojuma mērķgrupa, pakalpojuma sniegšanas periods (līdz

sešiem mēnešiem) un saturs (bērna aprūpes drošā ģimenes

vidē, bērna vajadzību izvērtējuma, atbalsta un veselības

aprūpes pakalpojuma nodrošināšana saskaņā ar Minhenes

funkcionālo diagnostiku; apmācības ģimenēm, kuras uzņem

bērnu drošā vidē). Noteikta kārtība, kādā tiek pārtraukts

Drošās ģimenes vides pakalpojums, proti, pakalpojumu

pārtrauc, ja pakalpojuma sniegšanā iesaistītās ģimenes

pārtrauc savu darbu, deklarētā dzīvesvietas adrese nav

Rīgas plānošanas reģionā vai ja pakalpojuma saņēmējam -

bērnam tiek nodrošināta cita veida aprūpe, kā arī ieviesti

nosacījumi, ka Drošās ģimenes vides pakalpojums tiek

nodrošināts no Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta

līdzekļiem, neizvērtējot personas (mājsaimniecības)

ienākumus un materiālo stāvokli (Saistošo noteikumu 1., 2.,

9., 32., 33., 35., 43. punkts);

- atbilstoši pakalpojuma specifikai (pēc iespējas

nodrošinot anonimitāti) noteikts, ka atbalsta grupas

pakalpojumu vardarbībā cietušām personām var saņemt,

personai vēršoties tieši pie pakalpojuma sniedzēja

(Saistošo noteikumu 3. punkts);

- Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar diviem

sociālajiem pakalpojumiem - dienas aprūpes centra un

īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas

institūcijā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem

garīga rakstura traucējumiem pakalpojumiem, kurus

piešķirot, Sociālais dienests pieņems arī lēmumu par

personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, jo

šie pakalpojumi nodrošināmi rindas kārtībā, ja pieprasījums

ir lielāks nekā pieejamo vietu skaits (Saistošo noteikumu

4. punkts);

- precizēta sociālo pakalpojumu rindas administrēšanas

kārtība (rindas kārtībā piedāvā brīvo vietu, bet nosūtījums

tiek izsniegts tikai tajā brīdī, kad klients ir devis

piekrišanu uzsākt pakalpojuma saņemšanu). Ja personām,

kuras gaida vietu pašvaldības pilngadīgo aprūpes

institūcijā un līgumorganizāciju pilngadīgo aprūpes

institūcijā, pienākusi rinda pilngadīgo aprūpes

institūcijas pakalpojuma saņemšanai, tad brīvo vietu

prioritāri piedāvā personām, kuras gaida vietu pašvaldības

institūcijā (prioritāri "apstrādā" pašvaldības

institūciju brīvās vietas, lai pēc iespējas ātrāk tās

aizpildītu (neaizpildītas vietas ietekmē pašvaldības

budžeta ieņēmumu samazinājumu)). Pašreiz Saistošajos

noteikumos Nr. 3 ir noteikts - ja persona, kura

uzņemta rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, atliek

sociālā pakalpojuma saņemšanu, tā 10 darba dienu laikā

iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu, kurā norāda

periodu, līdz kuram atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu.

Praksē ir gadījumi, kad persona norādītajā termiņā

neiesniedz iesniegumu un Sociālajam dienestam nav

sasniedzama dzīvesvietā. Lai šīm personām varētu rindā

veikt atzīmi par nosūtījuma izsniegšanas atlikšanu un

Sociālais dienests sociālā pakalpojuma saņemšanai varētu

piedāvāt brīvo vietu nākamajai rindā reģistrētajai

personai, noteikumos iekļauta šāda norma - ja persona

10 darba dienu laikā neiesniedz Sociālajā dienestā

iesniegumu un Sociālajam dienestam persona nav sasniedzama

dzīvesvietā, Sociālais dienests atliek brīvās vietas

piedāvājumu personai uz sešiem mēnešiem. Saņemot personas

iesniegumu, atlikšanas termiņu Sociālais dienests var

mainīt (Saistošo noteikumu 5., 6., 7., 8. punkts);

- noteikts, ka personas bez noteiktas dzīvesvietas

pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu pēc uzņemšanas

pilngadīgo aprūpes institūcijas rindā šo pakalpojumu varēs

saņemt, ja trīs mēnešu laikā personai nebūs iespējams

nodrošināt sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā. Normā

mainīts termiņš no sešiem uz trim mēnešiem, jo jau triju

mēnešu laikā visbiežāk ir saprotams, vai personas

funkcionālais stāvoklis uzlabosies un kāds pakalpojums šīs

personas vajadzībām būs visatbilstošākais. Pašreiz praksē

šīs mērķa grupas klientiem īslaicīgās aprūpes pakalpojums

jasaņem vismaz sešus mēnešus, lai varētu saņemt ilgstošās

aprūpes pakalpojumu, kaut gan jau ātrāk ir saprotams, ka

personas funkcinālajam stāvoklim piemērotākais pakalpojums

ir ilgstošās aprūpes pakalpojums (Saistošo noteikumu

10. punkts);

- noteikts, ja klientam izbeigts sniegt pilngadīgo

aprūpes institūcijas pakalpojumu, jo persona pārkāpusi

iestādes iekšējās kārtības noteikumus, attiecīgajai

institūcijai un pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijām

ir tiesības turpmākos divus gadus atteikt konkrētajam

klientam sniegt minēto pakalpojumu. Norma papildināta, lai

novērstu praksē konstatēto, kad personas, kuras pārkāpj

iekšējās kārtības noteikumus kādā no pilngadīgo aprūpes

institūcijām, tiek uzņemtas pašvaldības pilngadīgo aprūpes

institūcijā, kurai minētā iemesla dēļ visbiežāk arī

jāizbeidz sniegt personai pakalpojumu (Saistošo noteikumu

11. punkts);

- noteikts sešu mēnešu termiņš, kura laikā pašvaldības

pilngadīgo aprūpes institūcijām ir tiesības atteikt

pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniegšanu

personai, kura pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu

saņem pie cita pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma

sniedzēja un vēlas turpināt saņemt pakalpojumu pašvaldības

sociālā pakalpojuma sniedzējā institūcijā, bet nav pagājuši

seši mēneši kopš persona pilngadīgo aprūpes institūcijas

pakalpojumu uzsākusi saņemt, lai radītu līdzvērtīgu

attieksmi starp esošajiem klientiem un rindā reģistrētajām

personām. Praksē bieži novēroti gadījumi, kad persona uzsāk

saņemt pakalpojumu kādā no pilngadīgo aprūpes institūcijām,

bet īsā laika periodā (nav pagājuši seši mēneši) lūdz

pārvietot uz kādu no pašvaldības pilngadīgo aprūpes

institūcijām. Piemēram, 2021. gadā Rīgas sociālās

aprūpes centrā "Mežciems" saņemts

21 personas iesniegums par pārvietošanu no pilngadīgo

aprūpes institūcijām uz pašvaldības pilngadīgo aprūpes

institūciju. Tas nozīmē, ka pagarinās to personu

pakalpojuma saņemšanas uzsākšana, kuras reģistrētas

pašvaldības rindā šī pakalpojuma saņemšanai (Saistošo

noteikumu 12. punkts);

- noteikts īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas institūcijā pakalpojums pilngadīgām

personām bez noteiktas dzīvesvietas, kuru aprūpes

vajadzības ir vismaz 18 stundas nedēļā (izņēmuma

gadījumos 12 stundas nedēļā), līdz pakalpojuma saņemšanai

pilngadīgo aprūpes institūcijā vai citam personas

vajadzībām atbilstošākam risinājumam. No 2017. gada

Rīgas patversmē ir organizētas aprūpes gultasvietas

klientiem (25 gultasvietas sievietēm un 10

gultasvietas vīriešiem), kuriem ir nepieciešama aprūpe

mājās. Tā kā šīm personām nav pastāvīgas dzīvesvietas, tad

Rīgas patversmē šīm personām nodrošina aprūpes

pakalpojumus. 2021. gadā minēto pakalpojumu saņēma

305 personas. Salīdzinoši 2020. gadā - 132

personas, 2019. gadā - 179 personas. Ņemot vērā, ka

2021. gadā Rīgas patversmē palielinājās aprūpējamo

klientu skaits, kas radīja grūtības nodrošināt šiem

klientiem aprūpes pakalpojumu, kā arī pandēmijas laikā bija

jāveic epidemioloģiskās drošības pasākumi, t. sk.

klientu "retināšana" (lai telpās uzturētos

prasībām atbilstošs klientu skaits), tika noslēgts līgums

ar SIA "Senioru nams" par pagaidu izmitināšanas

un aprūpes pakalpojumu Rīgas patversmes klientiem.

2021. gadā minēto pakalpojumu saņēma 114 klienti. Līdz

šim šis pakalpojums finansēts no Rīgas domes rezerves fonda

līdzekļiem.

Pieprasījums pēc minētā pakalpojuma nav mazinājies arī

pašreiz, kad Covid-19 izraisītie ierobežojumi atcelti.

Rīgas patversmes izveidotās aprūpes gultas nevar nodrošināt

aprūpi visiem klientiem, kuriem tas nepieciešams, kā arī

esošais pakalpojuma sniedzējs Rīgas 1.slimnīcā pakalpojumu

nodrošina rindas kārtībā, tādējādi nav piemērojams personu

bez noteiktas dzīvesvietas gadījumā, un šis pakalpojuma

sniedzējs pakalpojumu nodrošina tikai personām, kuru

aprūpes vajadzības ir virs 35 stundām nedēļā (Saistošo

noteikumu 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 34.,

43. punkts);

- noteikts, ka pilngadīgas personas ar garīga rakstura

traucējumiem pienākums pirms pakalpojuma piešķiršanas

apmeklēt dienas aprūpes centru un grupu māju (dzīvokli),

lai iepazītos ar pakalpojumu, kas vienlaicīgi paredz

iespēju pakalpojuma sniedzējam izvērtēt klienta atbilstību

pakalpojuma saņemšanai konkrētajā pakalpojuma vietā

(Saistošo noteikumu 20., 30., 38. punkts);

- noteikta iespēja nodrošināt krīzes centra pakalpojumu

bez izmitināšanas. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un

sociālās palīdzības likuma 1. pantā noteiktajam

skaidrojumam sociālās rehabilitācijas pakalpojums personas

dzīvesvietā ietver arī krīzes centra pakalpojumu. Visbiežāk

krīzes centra pakalpojums tiek nodrošināts institūcijā ar

izmitināšanu, tomēr vairāku gadu garumā secināts, ka ne

vienmēr krīzes situācija personai (ģimenei) saistīta ar

dzīvesvietas neesību vai patvēruma nepieciešamību, vai

lietderību sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai

pakalpojuma saņemšanas laikā uzturēties institūcijā.

Pakalpojums bez izmitināšanas paredz iespēju saņemt krīzes

centra piedāvātās speciālistu (sociālā darbinieka,

psihologa, sociālā rehabilitētāja u. c.) individuālās

konsultācijas un visas citas aktivitātes, t. sk.

nodarbības, kas vērstas uz prasmju attīstīšanu,

socializēšanās veicināšanu u.c. bez uzturēšanās

institūcijā. Lai šādās situācijās atbilstoši personas

(ģimenes) vajadzībām būtu iespējams nodrošināt psihosociālo

atbalstu un cita veida palīdzību arī bez izmitināšanas, kā

arī ņemot vērā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

likumā noteikto, veikts precizējums. Šobrīd Saistošo

noteikumu Nr. 3 7.3. apakšpunkts un

64. punkts paredz krīzes centra pakalpojumu tikai kā

sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā (Saistošo

noteikumu 21. punkts);

- izslēgts naktspatversmes/patversmes pakalpojuma

saņemšanas termiņš (līdz diviem un sešiem mēnešiem

gadā) un līdzdalības maksājums par pakalpojumu, ko praksē

nav iespējams ievērot. Bezpajumtniekus reibumā nevar atstāt

uz ielas, lai šīs personas nenonāktu veselībai vai pat

dzīvībai apdraudošā situācijā, kā arī neatrastos

sabiedriskās vietās un netraucētu sabiedrisko kārtību.

Tāpat bezpajumtnieki nevar ilgstoši atrisināt

nodarbinātības un mājokļa jautājumu, līdz ar to nevar

samaksāt par pakalpojumu. Pašreiz Saistošajos noteikumos

Nr. 3 noteikts, ka patversmes klients var saņemt

patversmes un naktspatversmes pakalpojumu divus mēnešus,

neveicot līdzdalības maksājumu. Savukārt pēc diviem

mēnešiem klientam jāveic līdzdalības maksājums, ja klientam

nav noteikts trūcīgas personas statuss. Līdzmaksājumu

noteikšana klientam un naudas iekasēšana no klienta ir

nesamērīgs administratīvais slogs patversmei. Piemēram,

Rīgas patversmē 2021. gadā tika plānots iekasēt

klientu līdzmaksājumus kopā 2355 euro apmērā,

taču izpilde bija tikai 1185 euro jeb

50 %, iekasējot līdzmaksājumu no 53 klientiem.

Savukārt 2020. gadā līdzmaksājumus veica 158 klienti,

bet 2019. gadā - 163 klienti. Tas liecina, ka

samazinās to klientu skaits, kuriem nepieciešams veikt

līdzmaksājumu. Rīgas patversme norāda, ka administratīvajam

darbam, lai aprēķinātu, pieņemtu lēmumus un informētu

klientus par šiem maksājumiem tiek patērētas vidēji 211

darba stundas gadā jeb 1215,36 euro (211

stundas x 5,76 euro/h). Papildus Rīgas

patversmes finansists, iekasējot 53 klientu maksājumus,

datu apstrādei 2021. gadā patērēja 9 stundas jeb

59,67 euro (9 h gadā x

6,63 eiro/h). Līdz ar to kopā šo maksājumu

administrēšanai izlietoti 1275 euro, bet

iekasētā līdzmaksājumu summa no klientiem ir

1185 euro. Tas liecina, ka administratīvās

izmaksas pārsniedz klientu veikto līdzmaksājuma apmēru

(Saistošo noteikumu 22., 24., 25., 27., 41.,

45. punkts);

- noteikts, ka patversmes pakalpojumu persona var saņemt

saskaņā ar patversmes sociālā darbinieka veiktu personas

sociālās situācijas un individuālo vajadzību novērtējumu,

kas pamato personas nepieciešamību atrasties telpās dienas

laikā. Praksē pierādījies, ka vislabāk objektīvi noteikt,

kuriem klientiem jāsaņem patversmes pakalpojums

(uzturēšanās telpās ne tikai naktī, bet arī dienas laikā),

var patversmes sociālais darbinieks, kurš var novērot

klientu ikdienā. Līdz šim bija nepieciešama ģimenes ārsta

izziņa (Saistošo noteikumu 23. punkts);

- precizēts atbilstoši praksei, ka personām ar

apreibinošu vielu lietošanas pazīmēm ir iespējams saņemt ne

tikai patversmes, bet arī naktspatversmes pakalpojumu, ja

naktspatversme ir paredzēta šādai mērķa grupai (Saistošo

noteikumu 26. punkts);

- precizēts atbilstoši praksei, ka krīzes intervences

pakalpojums ģimenēm ar bērniem tiek nodrošināts pēc

bāriņtiesas lēmuma par aizgādības tiesību pārtraukšanu, ne

tikai pēc vienpersoniskā lēmuma, bet arī pēc koleģiāli

pieņemtā lēmuma par aizgādības tiesību pārtraukšanu

(Saistošo noteikumu 31. punkts);

- noteikts ierobežojums samaksas apmēram līdz

200 euro mēnesī. Aprūpes mājās pakalpojuma

saņēmējiem saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr. 3

128. punktā noteikto pēc pakalpojuma samaksas personas

(mājsaimniecības) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt

mazāki par Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas

apmēru (500 euro) katram ģimenes loceklim,

t. i., par pakalpojumu jāmaksā personām, kuru ienākumi

pārsniedz 500 euro. Atsevišķos gadījumos

samaksa par aprūpes mājās pakalpojumu var sasniegt pat

880 euro mēnesī.

Personas ar I grupas invaliditāti saskaras ar

situāciju, kad, strādājot algotu darbu, visu darba algu

nākas samaksāt par pakalpojumu. Savukārt nestrādāt algotu

darbu nozīmē ierobežot socializācijas un integrācijas

sabiedrībā iespējas invalīdiem. Tāpat būtiski ir tas, ka

liela daļa ienākumu ir jāizlieto inkontinences līdzekļu un

kvalitatīvu tehnisko palīglīdzekļu iegādei, ko valsts ne

vienmēr var nodrošināt.

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek atbalstīts personu ar

I grupas invaliditāti pārstāvju priekšlikums -

atbrīvot viņus no ienākumu izvērtēšanas, tādējādi paredzot,

ka pašvaldība pilnībā apmaksā aprūpes mājās pakalpojumu,

neatkarīgi no personas ar I grupas invaliditāti ienākumiem.

Izvērtējot situāciju, Saistošajos noteikumos paredzēts

nevis neizvērtēt personas ar I grupas invaliditāti

ienākumus, bet noteikt ierobežojumu samaksas apmēram.

Aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēju vidū ir 1700 personas

ar I grupas invaliditāti, no kurām 1623 personām jeb

95 % ienākumi ir zem 500 euro.

Tikai 78 personām jeb 4,5 % ir noteikts

līdzmaksājums. No tām tikai 18 jeb 23 % (jeb 1 %

no kopējā personu ar invaliditāti skaita) personu

līdzmaksājums ir virs 200 euro mēnesī. Ja

pieņemtu, ka visām 18 ir 35 aprūpes stundas nedēļā un

līdzmaksājums varētu sasniegt pat 880 euro

mēnesī, tad maksājot virs 200 euro, tās kopā

samaksā aptuveni 4000 euro. Tas ir tas finanšu

apjoms, ko pašvaldība maksātu personu ar I grupas

invaliditāti vietā.

Tikai neliela daļa (13 jeb 0,8 %) no personām ar

invaliditāti strādā algotu darbu, no tām tikai četrām

personām ienākumi no darba algas pārsniedz

500 euro un līdz ar to noteikts līdzmaksājums.

Personu ar lielākiem ienākumiem klāstā izceļas tādas, kam

ir citu valstu pensijas, pabalsti mirušā laulātajam un

ienākumi no īpašumu pārdošanas. Pēdējie divi ir īslaicīgi

ienākumi, un gada ietvaros vienalga šie cilvēki nonāk

pašvaldības pilnībā apmaksāta pakalpojuma saņēmēju

klāstā.

Lai atbalstītu personas ar I grupas invaliditāti

iespējas vairāk iesaistīties darba tirgū un gūt papildu

ienākumus savas sociālās situācijas uzlabošanā, labāku

aprūpes līdzekļu iegādē u. tml., noteikts ierobežojums

aprūpes mājās pakalpojuma samaksas apmēram. Personām ar

I grupas invaliditāti kā viens no ienākumu veidiem,

kuru neiekļauj ienākumos, nosakot samaksu par aprūpes mājās

pakalpojumu, ir pabalsts personai ar invaliditāti, kurai

nepieciešama kopšana (Ministru kabineta 22.12.2009.

noteikumi Nr. 1608 "Noteikumi par pabalstu

personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama

kopšana"), - 213,43 euro apmērā (vai

313,43 euro apmērā, ja invaliditātes cēlonis ir

slimība no bērnības). Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un

sociālās palīdzības likuma 36. panta pirmās daļas

1. punktu par ienākumiem neuzskata pabalstu personai

ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana. Saskaņā ar

Ministru kabineta 02.04.2019. noteikumu Nr. 138

"Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu"

11.5. apakšpunktu Sociālais dienests, novērtējot

personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par

mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un

sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu

deklarācijas daļu par ienākumiem. Ja persona vēlas saņemt

aprūpes mājās pakalpojumu, vērtē personas iespēju maksāt

par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai

nepieciešama kopšana.

Minētais pabalsts tiešā veidā ir paredzēts personai

nepieciešamās kopšanas (aprūpes) nodrošināšanai. Ņemot vērā

personas ar I grupas invaliditāti īpašās vajadzības

iepriekšminēto izdevumu sakarā, minētais pabalsts ņemts par

atskaites punktu tam, lai noteiktu, kāds varētu būt

ierobežojums samaksas par aprūpes mājās pakalpojumu apjomam

personai ar I grupas invaliditāti. Proti, personai ar

I grupas invaliditāti samaksas par aprūpes mājās

pakalpojumu ierobežojums noteikts līdz 200 euro

mēnesī, lai samaksa par pakalpojumu nepārsniegtu valsts

piešķirtā pabalsta personai ar invaliditāti, kurai

nepieciešama kopšana, apmēru. Samaksu līdz pilnai

pakalpojuma maksai segs pašvaldība (Saistošo noteikumu

36. punkts);

- noteikts ilgāks ienākumu pārbaudes veikšanas

periodiskums, to paredzēts veikt retāk - ik pēc 12

mēnešiem. Pašreiz, piešķirot sociālās aprūpes pakalpojumu

dzīvesvietā, ja pakalpojuma saņēmēja ģimenei, kurā nav

darbspējīgas personas, pēc ienākumu izvērtēšanas noteikts

atbrīvojums no sociālā pakalpojuma samaksas, Sociālais

dienests ne retāk kā ik pēc sešiem mēnešiem attālināti

pārbauda Rīgas domes vienotajā informācijas sistēmā

pieejamos datus par sociālā pakalpojuma saņēmēja personas

(mājsaimniecības) ienākumiem un sociālo situāciju. Ņemot

vērā, ka tikai 8 % no visiem sociālās aprūpes

pakalpojumu dzīvesvietā saņēmējiem maksā par sociālās

aprūpes pakalpojumiem un, salīdzinot 2019. gada un

2021. gada datus, maksātspējīgo klientu skaits

procentuāli nav mainījies, kā arī lai mazinātu Sociālā

dienesta personāla noslodzi, tad iepriekšminētajai klientu

grupai attālināto ienākumu pārbaudi paredzēts veikt retāk -

ik pēc 12 mēnešiem. Šī norma būs attiecināma arī uz

materiālā atbalsta aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai

saņēmējiem (Saistošo noteikumu 37. punkts);

- izslēgts nosacījums par personas ienākumu izvērtēšanu,

lai veicinātu īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ar

vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem

pakalpojuma saņemšanu. Sociālajā dienestā ir pieprasījums

pēc minētā pakalpojuma, taču praksē pierādījies, ka

pakalpojuma samaksas kārtība, t, i., personas

(mājsaimniecības) ienākumu izvērtēšana un personas

līdzdalības samaksas noteikšana par pakalpojumu, ir viens

no iemesliem, kāpēc personas pakalpojumu faktiski nevēlas

izmantot un neizmanto. Piemēram, laika periodā no

01.04.2021. līdz 01.12.2021. īslaicīgās sociālās aprūpes un

sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām

ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem

pakalpojums Sociālajā dienestā piešķirts četrām personām,

bet faktiski ir saņēmusi tikai viena persona. Tikšanās

reizēs pakalpojuma saņēmēji ir izteikuši priekšlikumu par

iespējām veikt līdzmaksājumu sociālā pakalpojuma sniedzējam

par īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas

institūcijā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem

garīga rakstura traucējumiem pakalpojuma ietvaros

nodrošinātās ēdināšanas izdevumiem. Līdz ar to Saistošajos

noteikumos ir noteikts, ka samaksa par īslaicīgās sociālās

aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām

personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura

traucējumiem pakalpojumu tiek nodrošināta no Rīgas

valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, neizvērtejot

personas (mājsaimniecības) ienākumus un materiālo stāvokli,

izņemot pakalpojuma ietvaros nodrošinātos ēdināšanas

izdevumus (neattiecas uz trūcīgām personām

(mājsaimniecību)), kurus sedz persona kā līdzdalības

maksājumu no saviem finanšu līdzekļiem (Saistošo noteikumu

39., 44., 46. punkts);

- veikti redakcionāli labojumi, kas saistīti ar

pašvaldības nosaukuma maiņu (Saistošo noteikumu 28., 29.,

40. punkts);

- veikts redakcionāls labojums atbilstoši precizējot

atsauci Saistošo noteikumu Nr. 3

146.10. apakšpunktā, jo esošajā redakcijā atsauce

norādīta kļūdaini (Saistošo noteikumu 42. punkts).