3. pants

Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību,

uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā

regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija,

prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai

konkurencei)

Saistošie noteikumi pozitīvi ietekmēs sociālo vidi,

veicinās iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā, dzīves

kvalitātes uzlabošanos, kā arī pašvaldības nodrošinātie

daudzveidīgie sociālie pakalpojumi radīs iespēju attīstīt

konkrētus uzņēmējdarbības veidus un radīs brīvu un godīgu

konkurenci pakalpojumu sniedzēju starpā:

1) Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar normu,

ka īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas

pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura

traucējumiem un bērniem ar invaliditāti var tikt

nodrošināts ne tikai institūcijā, bet arī mājoklī, lai

aprūpes procesā aizstātu mājsaimniecībā dzīvojošas personas

viņu prombūtnes laikā. Tā tiks veicināta un nodrošināta

iespēja personai ar garīga rakstura traucējumiem un bērnam

ar invaliditāti dzīvot ģimenē laikā, kad viņus aprūpējošie

tuvinieki neuzturas mājoklī. Līdz šim īslaicīgu sociālās

aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināja

tikai institūcijā, kā rezultātā nereti bērnu vecāki

atteicās to izmantot, nevēloties atstāt bērnu institūcijā

(Saistošo noteikumu 1.3., 1.4., 1.19., 1.21., 1.24., 1.25.,

1.47., 1.49. apakšpunkts);

2) Saistošo noteikumu Nr. 3 10.4. apakšpunkts

papildināts ar normu, ka Sociālais dienests personas

vajadzību novērtējumu var veikt sadarbībā ar sociālā

pakalpojuma sniedzēju, ja tas nepieciešams, jo atsevišķos

gadījumos klients pirms sociālā pakalpojuma saņemšanas

vēršas tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja un sociālā

pakalpojuma sniedzēja rīcībā ir informācija par klienta

sociālo situāciju un sociālo funkcionēšanu (novērtējums par

atbilstību pakalpojumam), kura nepieciešama Sociālajam

dienestam lēmuma pieņemšanai par konkrētā pakalpojuma

piešķiršanu. Šāda iespēja ļaus samazināt Sociālā dienesta

lēmuma pieņemšanas laiku un radīs iedzīvotājiem ērtāku

sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību.

Pilngadīgas personas vajadzības Sociālais dienests

novērtē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem veidlapu

paraugiem, proti, aizpilda novērtēšanas karti pēc Ministru

kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumu

Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu

saņemšanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 138)

2. pielikumā norādītajiem kritērijiem, ja persona ar

funkcionāliem traucējumiem vēlas saņemt sociālās aprūpes

pakalpojumu, un MK noteikumu Nr. 138 3. pielikumā

norādītajiem kritērijiem, ja persona ar garīga rakstura

traucējumiem vēlas saņemt sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu personas dzīvesvietā, vai atbilstoši Rīgas

valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta

(turpmāk - Labklājības departaments) 2018. gada

10. septembra iekšējos noteikumos

Nr. DL-18-11-nts "Par sociālo pakalpojumu

pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

nodrošināšanu Rīgas pilsētas pašvaldības

iedzīvotājiem" noteiktajiem kritērijiem, ja tiek

piešķirti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas

dzīvesvietā, kā arī sociālā darba pakalpojums. Praksē

novērotas situācijas, kad, bērnam sasniedzot 18 gadu

vecumu, uzreiz pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma bērnam izbeigšanas

ir nepieciešams grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums vai kad

bērnam dzīvesvietā no 16 gadu vecuma atbilstoši

personas individuālajām vajadzībām piemērotākais ir

pilngadīgas personas sociālā pakalpojuma veids un to nav

iespējams aizstāt ar sociālo pakalpojumu bērnam

dzīvesvietā.

Lai Sociālais dienests varētu izvērtēt un piešķirt

pilngadīgas personas sociālo pakalpojumu bērnam no 16 gadu

vecuma:

- precizēta Saistošo noteikumu Nr. 3

10.4. apakšpunkta redakcija, nosakot, ka pilngadīgas

personas novērtēšanas karti var piemērot arī individuālo

vajadzību novērtēšanai bērnam no 16 gadu vecuma;

- Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar

10.8.1 apakšpunktu, nosakot, ka Sociālais

dienests lēmumu par pilngadīgas personas sociālā

pakalpojuma piešķiršanu bērnam pieņem, pamatojoties uz

Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu;

- precizēta Saistošo noteikumu Nr. 3

10.10. apakšpunkta redakcija, nosakot, ka grupu mājas

(dzīvokļa) pakalpojuma sniegšanai bērnam ar garīga rakstura

traucējumiem Sociālais dienests pieņem lēmumu par personas

uzņemšanu rindā un par šī pakalpojuma piešķiršanu pēc bērna

pilngadības sasniegšanas. Grupu mājas (dzīvokļa)

pakalpojums tiek sniegts pēc bērna pilngadības sasniegšanas

(Saistošo noteikumu 1.5., 1.6., 1.9. apakšpunkts);

3) Saistošajos noteikumos Nr. 3 iekļauts

redakcionāls precizējums par Sociālā dienesta pieņemto

lēmumu veidiem, kā arī precizējums, kas pieļauj, ka sociālā

pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu gan par pilngadīgām

personām, gan bērniem atbilstoši pakalpojuma aprakstam, ja

atbilstoši Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteiktajam

pakalpojuma sniedzējam ir jāpieņem lēmums par sociālo

pakalpojumu piešķiršanu (Saistošo noteikumu 1.7.,

1.12. apakšpunkts);

4) Saistošajos noteikumos Nr. 3 iekļauts

precizējums, ka Sociālajam dienestam būs tiesības atteikt

dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām, ja

persona noteiktajā termiņā neapmeklē izvēlēto dienas

aprūpes centra pakalpojuma sniedzēja institūciju, lai

pārbaudītu savas spējas adaptēties dienas aprūpes centra

vidē. Apmeklējums jāapliecina sociālā pakalpojuma

sniedzējam (Saistošo noteikumu 1.8. apakšpunkts);

5) Saistošajos noteikumos Nr. 3 iekļauts

precizējums, ka gadījumā, ja Sociālais dienests veido rindu

sociālā pakalpojuma saņemšanai, tad rinda ir attiecināma

tikai uz pašvaldības līdzfinansētām sociālā pakalpojuma

vietām. Precizējums nepieciešams, lai pakalpojuma

saņēmējiem, kuri sociālo pakalpojumu saņem par saviem

līdzekļiem, ir skaidri saprotams, ka pašvaldības

līdzfinansējumu varēs saņemt tikai no dienas, kad būs

pienākusi rinda pašvaldības līdzfinansētās vietas

saņemšanai (Saistošo noteikumu 1.10.,

1.11. apakšpunkts);

6) Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar normu,

ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas

institūcijā pilngadīgām personām pakalpojuma (pilngadīgo

aprūpes institūcijas pakalpojuma) saņemšanai atbilstoši

pašvaldības līdzfinansēšanas veidam tiks veidotas trīs,

elektroniskajā vidē izveidotas atsevišķas rindas -

pakalpojums nodrošināts pašvaldības institūcijā, Publisko

iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzīta

pakalpojuma sniedzēja līgumorganizācijas institūcijā un

pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā.

Atbilstoši personas izvēlei Sociālais dienests reģistrēs

personu vienā no trijām rindām (norma tiks piemērota pēc

pašvaldības elektroniskās rindas tehniska risinājuma

ieviešanas (līdz tam reģistrācija notiks kopējā rindā))

(Saistošo noteikumu 1.10. apakšpunkts). Kopējā rindā

reģistrētās personas viena mēneša laikā pēc Saistošo

noteikumu stāšanās spēkā tiks pārreģistrētas vienā no

rindām atbilstoši personas izvēlētajai (vienīgajai vai

pirmajai izvēlētajai) pakalpojuma sniedzēja institūcijai.

Ja kopējā rindā nebūs norādīts personas izvēlēts

pakalpojuma sniedzējs, Sociālais dienests informēs klientu

par nepieciešamību iesniegt iesniegumu par izvēlēto

pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pašvaldības

līdzfinansējuma veidu un pakalpojuma sniedzēja institūciju.

Ja kopējā rindā reģistrēta persona līdz pārreģistrācijai

vienā no trijām rindām vēlēsies mainīt pilngadīgo aprūpes

institūcijas pakalpojuma pašvaldības līdzfinansējuma veidu

vai pakalpojuma sniedzēju, personai viena mēneša laikā pēc

Saistošo noteikumu stāšanās spēkā būs jāiesniedz iesniegums

Sociālajā dienestā. Pārreģistrējot kopējā rindā reģistrētu

personu vienā no trijām rindām, personai tiks saglabāta

kopējā rindā esošā rindas secība, ievērojot personas

izvēlēto pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma

finansējuma veidu (Saistošo noteikumu

1.53. apakšpunkts). Ja pēc pirmreizējās izvēles

persona mainīs savu izvēli attiecībā uz pilngadīgo aprūpes

institūcijas pakalpojuma sniedzēju, kas atbilst citam

pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pašvaldības

līdzfinansējuma veidam (citai rindai), tad Sociālais

dienests reģistrēs personu attiecīgajā rindā no jauna

(Saistošo noteikumu 1.10. apakšpunkta regulējums

attiecībā uz Saistošo noteikumu Nr. 3 10.2

punktu). Tāpat Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti

ar skaidrojumu par rindas virzību ietekmējošiem faktoriem

pašvaldības elektroniskajā vidē izveidotajā rindā, norādot,

ka rindas virzību pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai

pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma samaksai

ietekmē kritēriji - personas dzimums, ir/nav slimības

diagnoze "demence", brīva vieta personas

izvēlētajā sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā,

pieejamais finansējums pašvaldības budžetā (Saistošo

noteikumu 1.11. apakšpunkta regulējums attiecībā uz

Saistošo noteikumu Nr. 3 11.1. apakšpunktu).

Papildinājumi iekļauti, lai būtu saprotami rindas virzības

un pakalpojumiem plānotā finansējuma piešķiršanas

principi;

7) pašvaldības finansējuma grupu mājas (dzīvokļa)

pakalpojuma saņemšanai personas tiek reģistrētas vienā

elektroniskajā vidē izveidotā rindā. Saistošie noteikumi

Nr. 3 papildināti ar regulējumu par šīs rindas virzību

ietekmējošiem faktoriem - funkcionālo traucējumu veids:

ir/nav smagi vai ļoti smagi izteikti psihiskie un uzvedības

traucējumi vai viegli vai mēreni izteikti psihiskie un

uzvedības traucējumi, ievērojot funkcionālo traucējumu

veidu, - brīva vieta personas izvēlētajā sociālā

pakalpojuma sniedzēja institūcijā (Publisko iepirkumu

likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzīta

pakalpojuma sniedzēja institūcija vai pašvaldības

sadarbības līgumorganizācijas institūcija) un pieejamais

finansējums pašvaldības budžetā (Saistošo noteikumu

1.11. apakšpunkta regulējums attiecībā uz Saistošo

noteikumu Nr. 3 11.2. apakšpunktu). Papildinājumi

iekļauti, lai būtu saprotami rindas virzības un

pakalpojumiem plānotā finansējuma piešķiršanas

principi;

8) praksē aptuveni 45 % no Sociālā dienesta

koordinētajā rindā pilngadīgo aprūpes institūcijas

pakalpojuma saņemšanai reģistrētajām personām, pienākot

rindai, lai pārceltos uz pilngadīgo aprūpes institūciju,

vairākkārtīgi atliek pakalpojuma saņemšanu. Tas rada

situāciju, ka klienti, kas ir gatavi pāriet uz pilngadīgo

aprūpes institūcijas pakalpojumu, nesaņem šo pakalpojumu,

kamēr Sociālais dienests komunicē ar klientu par

pakalpojuma atlikšanu. Tas pats attiecināms arī uz citiem

sociālajiem pakalpojumiem, kuru saņemšanai veidojas rindas.

Tādējādi, lai sociālo pakalpojumu rindā būtu reģistrētas

personas, kurām ir aktuāla vajadzība pēc konkrētā sociālā

pakalpojuma, Saistošajos noteikumos paredzēts, ka atlikt

saņemt pakalpojumu persona varēs ne vairāk par divām

reizēm, vienlaicīgi ierobežojot arī atlikšanas periodu kopā

līdz sešiem mēnešiem (Saistošo noteikumu

1.11. apakšpunkts);

9) MK noteikumu Nr. 138 10.4. apakšpunktā

noteikts, ka, pieprasot sociālo pakalpojumu, personai

Sociālajā dienestā jāiesniedz dokumenti par ienākumiem, ja

personai jāveic maksājums par sociālo pakalpojumu un

pašvaldībai nav pieejama šāda informācija. Tomēr daļa

klientu ne vienmēr godprātīgi sniedz ziņas par saviem

ienākumiem, lai Sociālais dienests vai sociālā pakalpojuma

sniedzējs varētu noteikt klienta samaksas par pakalpojumu

apmēru. Līdz ar to Saistošo noteikumu Nr. 3

19. punkts papildināts ar normu par klienta pienākumu

sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par saviem

(mājsaimniecības) ienākumiem gadījumā, ja atbilstoši

Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteiktajam par konkrēto

sociālo pakalpojumu ir jāveic samaksa (Saistošo noteikumu

1.13. apakšpunkts);

10) Saistošo noteikumu Nr. 3 22. punktā

veiktas redakcionālas izmaiņas, aizstājot pilno tekstu

"ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām

personām ar iepriekš norādīto šī teksta saīsinājumu

"pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums"

(Saistošo noteikumu 1.14. apakšpunkts);

11) Saistošo noteikumu Nr. 3 23. punkts

papildināts, nosakot, ka pašvaldības līdzfinansētu

pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu turpmāk varēs

saņemt, ja personai nepieciešamais aprūpes apjoms būs

atbilstošs vismaz 25 aprūpes stundām nedēļā līdzšinējo 35

aprūpes stundu vietā. Praksē konstatēts, ka ir personas ar

ievērojamiem funkcionālajiem traucējumiem, kurām aprūpes

apjoms noteikts mazāks nekā 35 aprūpes stundas nedēļā, bet

piemērotāks pakalpojums tomēr ir pilngadīgo aprūpes

institūcijas pakalpojums, nevis aprūpe mājās. Secināts, ka

pašvaldības budžeta izmaksas aprūpes mājās pakalpojuma

nodrošināšanai personām ar smagiem funkcionāliem

traucējumiem ar nepieciešamo aprūpes apjomu virs 25 aprūpes

stundām nedēļā vidēji ir lielākas nekā pilngadīgo aprūpes

institūcijas pakalpojuma izmaksas. Persona varēs saņemt

pakalpojumu, ja tā tiek reģistrēta rindā pakalpojuma

saņemšanai pilngadīgo aprūpes institūcijā un vismaz 12

mēnešus līdz pakalpojuma pieprasīšanas dienai personas

deklarētā dzīvesvieta ir bijusi pašvaldības

administratīvajā teritorijā. Analizējot pilngadīgo aprūpes

institūcijas rindas datus, konstatēts, ka aptuveni

10 % rindā reģistrētās personas savu dzīvesvietu

pašvaldības administratīvajā teritorijā ir deklarējušas īsi

pirms pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma

pieprasīšanas. Ņemot vērā, ka palielinās reģistrēto personu

skaits rindā sociālā aprūpes centra (SAC) pakalpojuma

saņemšanai (rindā 2024. gada 30. septembrī

reģistrētas 924 personas, salīdzinoši 2023. gada

31. decembrī - 532 personas) un ka pieprasījums pēc

SAC pakalpojuma ir lielāks nekā pašvaldības budžetā

pieejamais finansējums, nepieciešams noteikt samērīgu

kritēriju pašvaldības līdzfinansējuma un SAC pakalpojuma

saņemšanas pieprasīšanai un apmaksai, ņemot vērā personas

deklarētās dzīvesvietas periodu pašvaldībā. Tāpat, lai

veicinātu ilgtermiņa aprūpes risinājumu nodrošināšanu,

īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumu institūcijā

pilngadīgām personām varēs saņemt līdz 30 dienām līdzšinējo

60 dienu vietā (Saistošo noteikumu 1.15., 1.16.,

1.22. apakšpunkts);

12) Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar

24.2 punktu, nosakot pakalpojuma sniedzēja

maiņas kārtību, ja klients, kurš saņem pašvaldības

līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu,

vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju (raksta iesniegumu

pilngadīgo aprūpes institūcijas, kurā saņem pakalpojumu,

vadītājam, pēc tam minētā institūcija sadarbībā ar

pilngadīgo aprūpes institūciju, kurā klients turpmāk vēlas

saņemt pakalpojumu, atbrīvojoties klienta

dzimumam/funkcionālajam stāvoklim atbilstoši vietai,

organizē klienta pārvietošanu) (Saistošo noteikumu

1.17. apakšpunkts);

13) praksē pieaug klientu skaits, kuri neilgi pēc

pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanas

uzsākšanas kādā no līgumorganizācijām lūdz pārvietošanu uz

pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūciju. Tādējādi rindā

esošajiem klientiem, kuri gaida pašvaldības pilngadīgo

aprūpes institūcijas pakalpojumu, pagarinās rindā

gaidīšanas laiks. Lai nodrošinātu ātrāku pakalpojuma

saņemšanu rindā reģistrētajām personām, Saistošajos

noteikumos noteikts, ka esošie pilngadīgo aprūpes

institūcijas pakalpojuma saņēmēji uz pašvaldības pilngadīgo

aprūpes institūciju var pāriet tikai tad, ja pilngadīgo

aprūpes institūcijas līgumorganizācijā pakalpojumu saņēmuši

12 mēnešus līdzšinējo sešu mēnešu vietā, kā arī noteikts,

ka, atbrīvojoties vietai pašvaldības pilngadīgo aprūpes

institūcijā, personas uzņems šādā secībā: septiņas personas

no rindas pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma

saņemšanai pašvaldības institūcijā un tikai pēc tam vienu

personu, kura jau saņem pašvaldības līdzfinansētu

pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu citā pilngadīgo

aprūpes institūcijā un izteikusi vēlmi par pakalpojuma

sniedzēja maiņu (Saistošo noteikumu

1.18. apakšpunkts);

14) Saistošajos noteikumos Nr. 3 redakcionāli

precizēts termins "stundas", mainot uz terminu

"aprūpes stundas" (Saistošo noteikumu 1.20.,

1.27., 1.28., 1.29., 1.32. apakšpunkts);

15) papildināts Saistošo noteikumu Nr. 3

35. punkts, nosakot, ka, ja īslaicīgas sociālās

aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojuma

saņemšanai persona uzņemta pašvaldības elektroniskajā vidē

izveidotā rindā, tad Sociālais dienests lēmumu un to

pamatojošos dokumentus turpmāk varēs nenosūtīt sociālā

pakalpojuma sniedzējam, bet pievienot elektroniskās rindas

ierakstiem sistēmā. Jau šobrīd praksē minētie dokumenti ir

piejami elektroniskajā rindā, līdz ar to dokumentu

nosūtīšana sociālā pakalpojuma sniedzējam nav nepieciešama

(Saistošo noteikumu 1.23. apakšpunkts);

16) atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada

18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par

asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām

ar invaliditāti" 45. punktā noteiktajam valsts

atbalsts aprūpei mājās bērniem tiek paredzēts līdz 24 gadu

vecumam.

Šobrīd tiek gatavoti grozījumi Sociālo pakalpojumu un

sociālās palīdzības likumā, kas paredzēs atbalstu aprūpes

mājās pakalpojumā līdz 24 gadu vecumam. Plānots likuma

23. pantu papildināt ar ceturto un piekto daļu šādā

redakcijā:

"(4) Ministru kabinets nosaka aprūpes mājās

pakalpojuma bērnam ar invaliditāti, kuram ir izsniegts

Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas

nepieciešamību, un personai līdz 24 gadu vecumam, kurai pēc

pilngadības sasniegšanas turpinās īpašas kopšanas

nepieciešamība, maksimālo apjomu.

(5) Aprūpes mājās pakalpojumu bērni ar invaliditāti,

kuriem ir izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas

kopšanas nepieciešamību, saņem bez maksas. Pēc pilngadības

sasniegšanas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai pakalpojumu

personai turpina sniegt bez maksas, ja persona ir saņēmusi

Valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas

nepieciešamību." (Saistošo noteikumu 1.26.,

1.48. apakšpunkts);

17) Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar

61.1, 80.1 un

87.1 punktu, nosakot pakalpojuma sniedzēja

maiņas kārtību, ja persona, kura saņem dienas aprūpes

centra pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura

traucējumiem, personām ar demenci vai personām ar viegliem

vai mēreniem kognitīviem traucējumiem, specializētās

darbnīcas un grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu pilngadīgām

personām ar garīga rakstura traucējumiem ar pašvaldības

finansējumu, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju (persona

raksta iesniegumu pakalpojuma sniedzēja, kurā saņem

pakalpojumu, vadītājam. Pēc tam pakalpojuma sniedzējs, kurā

persona saņem pakalpojumu, sadarbībā ar pakalpojuma

sniedzēju, kurā persona turpmāk vēlas saņemt pakalpojumu,

atbrīvojoties personas funkcionālajam stāvoklim atbilstošai

vietai, vienojas ar personu un personas izvēlēto

pakalpojuma sniedzēju par turpmāko pakalpojuma

nodrošināšanu (personas izvēlētais pakalpojums), grupu

mājas (dzīvokļa) pakalpojumā arī organizē personas

pārvietošanu uz personas izvēlēto pakalpojuma vietu)

(Saistošo noteikumu 1.31., 1.35., 1.37. apakšpunkts);

18) prakse liecina, ka motivētajiem klientiem īslaicīgas

uzturēšanās mītnes pakalpojumu nepieciešams pagarināt līdz

sociālās situācijas atrisināšanai vai cita pakalpojuma

saņemšanai, lai nepasliktinātu klienta sociālo situāciju.

Tādējādi grozīts Saistošo noteikumu Nr. 3

78. punkts (Saistošo noteikumu

1.34. apakšpunkts);

19) svītrots Saistošo noteikumu Nr. 3

83. punkts, kas noteica personai pienākumu pirms grupu

mājas (dzīvokļa) piešķiršanas septiņu darba dienu laikā

apmeklēt izvēlēto sociālā pakalpojuma sniedzēja

institūciju, lai iepazītos ar grupu mājas (dzīvokļa) vidi.

Ņemot vērā apstākli, ka uz pakalpojumu ir izveidojusies

rinda (2024. gada 30. augustā - 110 personas) un

pakalpojuma saņemšana ir ilgstoši jāgaida, nav loģiski

personu iepazīstināt ar grupu mājas (dzīvokļa) vidi pirms

Sociālā dienesta lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma

piešķiršanu personai, jo pakalpojuma saņemšanas brīdī grupu

mājā (dzīvoklī) apstākļi var mainīties. Iepazīšanās ar

grupu mājas (dzīvokļa) vidi ir personas brīvprātīga izvēle

pirms minētā pakalpojuma faktiskās saņemšanas (Saistošo

noteikumu 1.36. apakšpunkts);

20) pašreiz Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteikts,

ka kopienas centra pakalpojumu var saņemt ikviena persona,

kura izteikusi vēlēšanos darboties tajā. Ņemot vērā, ka

kopienas centri vienlaicīgi sniedz pakalpojumu gan

apkārtējās kopienas iedzīvotājiem, gan specializējas

pakalpojuma sniegšanā vienai mērķa grupai (piemēram, dienas

centra pakalpojums neredzīgām/nedzirdīgām personām), kā arī

ievērojot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības

ministrijas (VARAM) norādījumu par nepieciešamību

Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteikt kopienas centra

pakalpojuma mērķa grupas, saistošajos noteikumos tiek

precizēts, ka kopienas centrs var nodrošināt pakalpojumu

arī vienai vai vairākām mērķa grupām (Saistošo noteikumu

1.38. apakšpunkts);

21) Saistošo noteikumu Nr. 3

111.2. apakšpunkts papildināts ar prasībām personām,

kuras var nodrošināt ģimenes asistenta pakalpojumu, lai

paplašinātu to personu loku, kuras drīkst sniegt šo

pakalpojumu (Saistošo noteikumu 1.39.,

1.40. apakšpunkts);

22) Saistošo noteikumu Nr. 3

137.3.2. apakšpunkts grozīts, nosakot, ka pašvaldība,

gatavojot nākamā gada budžetu, katru gadu pārskatīs

pašvaldības līdzfinansējuma maksimālo summu par pilngadīgo

aprūpes pakalpojuma sniegšanu pašvaldības sadarbības

līgumorganizācijās no 1. janvāra.

Piemērojot Saistošo noteikumu 1.43. apakšpunktā

(Saistošo noteikumu Nr. 3 137.3.2. apakšpunkts)

norādīto lineāro vienādojumu (jeb formulu), pašvaldības

maksimālais līdzfinansējums tiktu noteikts atbilstoši

reālajai sociālās aprūpes pakalpojumu tirgus situācijai,

ņemot vērā vidējās vienas vietas mēneša izmaksu izmaiņas

sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijās (Saistošo

noteikumu 1.41., 1.42., 1.43., 1.44. apakšpunkts,

2. punkts);

Piemēri: