1. pants

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp

raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā

regulējuma izstrādi

Saistošie noteikumi "Grozījumi Rīgas domes 2022.

gada 8. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par

reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa

jautājumu risināšanā"" (turpmāk - saistošie

noteikumi) paredz pārtraukt izmantot pašvaldībai dotās

tiesības Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija saistošajos

noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības

sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā"

(turpmāk arī - saistošie noteikumi Nr. 141) paredzētajā

kārtībā un apmērā piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas

atbrīvošanas pabalstu denacionalizēto māju īrniekiem,

svītrojot attiecīgās normas, jo šis palīdzības veids ir

zaudējis savu aktualitāti. Rīgas valstspilsētas pašvaldības

pēdējo četru gadu pieredze norāda uz ievērojamu intereses

kritumu šī palīdzības veida saņemšanai no denacionalizēto

namu īrnieku puses: 2021. gadā 140 ģimenes, 2022. gadā 35

ģimenes, 2023. gadā 24 ģimenes un 2024. gadā tikai sešas

ģimenes izmantoja iespēju saņemt vienreizēju dzīvojamās

telpas atbrīvošanas pabalstu. Rīgas valstspilsētas

pašvaldība laikā no 2006. gada līdz 2009. gadam un laikā no

2021. gada līdz 2024. gadam sniegusi palīdzību 2425

ģimenēm, piešķirot vienreizēju dzīvojamās telpas

atbrīvošanas pabalstu un ieguldot ievērojamus finanšu

līdzekļus šim mērķim. Denacionalizēto māju īrniekiem

joprojām ir tiesības saņemt pašvaldības palīdzību,

izmantojot citu palīdzības veidu - pašvaldības dzīvojamās

telpas izīrēšanu.

Ņemot vērā, ka katru gadu paaugstinās maznodrošinātas

mājsaimniecības ienākumu slieksnis, saistošie noteikumi

paredz augstāku ienākumu slieksni arī denacionalizētas

mājas īrniekam, lai īrnieks būtu atzīstams par personu ar

noteiktiem ienākumiem, piesaistot to maznodrošinātas

mājsaimniecības ienākumu slieksnim ar koeficientu 1,1

mēnesī, bet, ja dzīvojamo telpu īrē divas vai vairāk

personas, pārējām personām tiek piemērots koeficients 0,85

no pirmajai personai noteiktā ienākumu sliekšņa.

Ievērojot Viedās administrācijas un reģionālās

attīstības ministrijas 2025. gada 11. februāra atzinumā Nr.

1-18/830 izteiktos iebildumus pret Rīgas domes 2025. gada

29. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-323-sn

"Grozījumi Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija

saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un

palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu

risināšanā"", saistošajos noteikumos Nr. 141

lietotie termini tiek papildināti ar diviem jauniem

terminiem, tas ir, persona ar patstāvīgām dzīvojamās telpas

lietošanas tiesībām ir persona, kurai kopā ar īrnieku

izīrēta pašvaldības dzīvojamā telpa likuma "Par

palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ietvaros, un

persona bez patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas

tiesībām ir persona, kura iekļauta īres līgumā,

pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 14. panta

normām.

Līdz ar jauno terminu lietošanu tiek veikti attiecīgi

grozījumi saistošo noteikumu Nr. 141 punktos, kuros bija

lietoti termini "ģimenes loceklis" un "cita

persona", un noslēguma jautājumi tiek papildināti ar

punktu par Rīgas domes 2025. gada 29. janvāra saistošo

noteikumu Nr. RD-25-323-sn "Grozījumi Rīgas domes

2022. gada 8. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141

"Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību

dzīvokļa jautājumu risināšanā"" atcelšanu.

Ņemot vērā, ka persona ar noteiktiem ienākumiem

palīdzību - pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu - var

saņemt nekavējoties pēc reģistrācijas palīdzības reģistrā,

saistošajos noteikumos kā aktualitāti zaudējusi svītrota

norma par ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas

izīrēšanu.

Svītrota norma par maznodrošinātas mājsaimniecības

tiesībām lūgt noteikt sociālā dzīvokļa statusu izīrētajai

pašvaldības dzīvojamai telpai, jo pašvaldība šobrīd izmanto

citus instrumentus, lai atbalstītu maznodrošinātas

mājsaimniecības, kurām ir nepietiekoši resursi dzīvojamās

telpas īres maksas un ar dzīvojamās telpas lietošanu

saistīto maksājumu segšanai.

Saistošie noteikumi nosaka personai, kura turpina lietot

izīrēto dzīvojamo telpu līdz citas pēc istabu skaita

mazākas dzīvojamās telpas izīrēšanai, ierobežojumu

atkārtoti reģistrēties palīdzības saņemšanai īrētās

pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret mazāku pēc

istabu skaita dzīvojamo telpu.

Palīdzības reģistrs pašvaldības dzīvojamās telpas

izīrēšanai pirmām kārtām tiek papildināts ar jaunu

kategoriju - maznodrošinātām personām, kuras reģistrētas

palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai

vispārējā kārtībā. Pēdējo gadu laikā samazinājies

palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām

kārtām reģistrēto personu skaits, tādējādi personas, kuras

reģistrētas vispārējā kārtībā un kurām noteikts

maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, varēs pretendēt uz

palīdzības saņemšanu, reģistrējoties palīdzības saņemšanai

pirmām kārtām. 2016. gada 1. janvārī reģistros palīdzības

saņemšanai pirmām kārtām bija reģistrētas 1987 personas

(ģimenes) un 2025. gada 1. oktobrī reģistrēto personu

skaits ir 727 personas (ģimenes). Savukārt palīdzības

saņemšanai vispārējā kārtībā 2025. gada 1. oktobrī

reģistrēto personu skaits ir 42 personas (ģimenes).

Reģistrācijai palīdzības saņemšanai pašvaldības

dzīvojamās telpas izīrēšanai maznodrošinātām

mājsaimniecībām, kuru dabiskā aizgādībā ir trīs vai vairāk

bērni, nosacījums par deklarēto dzīvesvietu Rīgā no

pēdējiem pieciem gadiem samazināts līdz diviem gadiem.

Saistošie noteikumi papildināti ar normu, kas dod

tiesības pašvaldības palīdzības ietvaros īzīrētās

dzīvojamās telpas īrniekam vai viņa laulātajam, ja viens no

tiem ir sasniedzis 75 gadu vecumu, pagarināt īres līgumu uz

laiku līdz pieciem gadiem.