1. pants

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp

raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā

regulējuma izstrādi

Saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt Rīgas domes

2023. gada 27. septembra saistošo noteikumu Nr.

RD-23-239-sn "Par sakrālā mantojuma saglabāšanas

finansēšanu Rīgā" (turpmāk - grozāmie saistošie

noteikumi) atbilstību aktuālajiem normatīvajiem aktiem.

Ar 2024. gada 1. janvāri ir spēkā Eiropas Komisijas

2023. gada 13. decembra Regula Nr. 2023/2831 par Līguma par

Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu

de minimis atbalstam (turpmāk - regula Nr.

2023/2831). Ar Regulas Nr. 2023/2831 stāšanos spēkā ir

zaudējusi spēku Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra

Regula Nr. 1407/2013 "Par Līguma par Eiropas

Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de

minimis atbalstam", kura radīja tiesisko

pamatojumu sakrālā mantojuma objekta saglabāšanas projekta

apstiprināšanai, ja atbalsta saņēmējs ir saimnieciskās

darbības veicējs.

Regulas Nr. 2023/2831 preambulas vienpadsmitā daļa un 3.

panta 2. punkts noteic, ka de minimis atbalsta

kopsumma, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam

uzņēmumam, nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz 300 000

euro. Trīs gadu laikposms šīs regulas vajadzībām

būtu jāvērtē kā slīdošs periods. Attiecībā uz katru jaunu

de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de

minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos

trīs gados.

Grozāmo saistošo noteikumu 9. punkts ir precizēts

(saistošo noteikumu 3. punkts), ievērojot Administratīvās

rajona tiesas 2024. gada 26. jūnija sprieduma lietā Nr.

A420138023 motīvu daļas 10. un 11. punktā iekļauto Rīgas

domes 2021. gada 28. aprīļa saistošo noteikumu Nr. 45

"Par sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanu

Rīgā" 9. punkta (tiesību normas redakcija ir identiska

grozāmo saistošo noteikumu 9. punktam) izvērtējumu

kopsakarā ar konkursa "Rīgas pilsētas pašvaldības

finansējums sakrālā mantojuma objektu saglabāšanai

2021.-2022. gadā" nolikuma 23.6.1

apakšpunktu un 50. punktu. Tādējādi grozāmajos saistošajos

noteikumus precīzāk ir izteikta nostāja, ka par katru

atbalsta saņēmēju, kas ir saimnieciskās darbības veicējs,

vai tā īpašumā (valdījumā) esošo sakrālā mantojuma objektu

nav veicama detalizēta analīze par atbilstību

Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā

norādītajam komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm.

Šāda nostāja atbilst Ministru kabineta 2018. gada 21.

novembra noteikumu Nr. 715 "De minimis atbalsta

uzskaites un piešķiršanas kārtība" 23. punktā

norādītajam, ka atbalsta sniedzējs (tātad arī pašvaldība),

pārliecinoties par atbalsta pretendenta (tātad arī atbalsta

saņēmēja) sniegtās informācijas patiesumu, var aprobežoties

ar publiskās informācijas sistēmu datiem.

Grozāmo saistošo noteikumu 9. un 19. punkts, kā arī

14.8. apakšpunkts ir izteikts (saistošo noteikumu 3., 6. un

8. punkts), tā redakciju saskaņojot ar Finanšu ministrijas

Komercdarbības atbalsta kontroles departamentu

on-line konsultāciju laikā.

Rīgas teritorijas plānojuma, kas ir apstiprināts ar

Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem

noteikumiem Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un

apbūves saistošie noteikumi", 4.72. un 107.2.

apakšpunkts satur vēsturiskās būves definīciju, nosakot, ka

tā ir būve, kas ir būvēta pirms vairāk nekā 50 gadiem.

Vēsturiskai būvei var būt noteikts kultūrvēsturiski

vērtīgas būves līmenis. Saskaņā ar Rīgas domes 2024. gada

12. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-275-sn

"Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu vēsturiskām

būvēm un vēsturiskiem apstādījumiem" 3. un 4. punktu,

kā arī 6.2. apakšpunktu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa

noteikšanas mērķis ir aizsargāt esošo kultūrvēsturisko

mantojumu no būtiskiem pārveidojumiem. Par

kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu mantojuma objektiem

atbild Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības

departaments. Kultūrvēsturiskā vērtība tiek noteikta,

pamatojoties uz būvniecības ieceri par vēsturisku būvi,

kurai iepriekš nav bijis noteikts kultūrvēsturiskās

vērtības līmenis. Rīgas domes 2024. gada 12. jūnija

saistošo noteikumu Nr. RD-24-275-sn "Par

kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu vēsturiskām būvēm un

vēsturiskiem apstādījumiem" paskaidrojuma rakstā ir

akcentēts, ka gadījumā, ja vēsturiskai būvei nebūs noteikts

kultūrvēsturiskās vērtības līmenis, Rīgas valstspilsētas

pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam nebūs pamata

pieņemt lēmumu par būvniecības ieceres akceptu.

Pamatojoties uz Rīgas domes 2021. gada 15. decembra

saistošo noteikumu Nr. 103 "Rīgas teritorijas

izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" 2.1.

apakšpunktu, atzīti par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2005.

gada 20. decembra saistošie noteikumi Nr. 34 "Rīgas

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi", kuru

397. punkts paredzēja, ka kultūras pieminekļu un apbūves

aizsardzības teritorijās 19. gs. un 20. gs. sākuma koka

mājām ir aizsargājamas apbūves statuss. Aizsargājamai koka

apbūvei un mūra ēkām, kas būvētas līdz 1940. gadam,

svarīgākās aizsargājamās vērtības ir autentisks būvapjoms,

oriģinālajam būvperiodam raksturīga fasādes arhitektūra un

detalizācija, konstruktīvā sistēma, ēkas autentiskums un

saglabātība.

Atbilstoši Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes

tīmekļvietnē https://mantojums.lv/cultural-objects

atrodamajai informācijai Pārdaugavas apbūves fragments,

Ķīpsalas vēsturiskā apbūve un Kalnciema ielas koka apbūve

atbilst nevis valsts, bet reģiona nozīmes pilsētbūvniecības

pieminekļu vērtību grupai.

Ievērojot iepriekšminēto, ir precizēts grozāmo saistošo

noteikumu 1. punkts (saistošo noteikumu 1. punkts).

Konkursa "Rīgas finansējums sakrālā mantojuma

saglabāšanai" ietvaros pašvaldība faktiski piedāvā

pilnā apmērā apmaksāt būvdarbus atbalsta saņēmēja vietā.

Salīdzinājumam pārējos Rīgas valstspilsētas pašvaldības

Īpašuma departamenta (turpmāk - departaments)

administrētajos konkursos to dalībniekiem piedāvā apmaksāt

ne vairāk par pusi no būvdarbu izdevumiem. Tādējādi

konkursa "Rīgas finansējums sakrālā mantojuma

saglabāšanai" popularitāte nemitīgi pieaug. 2024. gadā

konkursam ir iesniegti seši projekti, kas ir par 300 %

vairāk nekā 2021. gadā, kad konkurss notika pirmoreiz.

Vienlaikus apstiprinātā sakrālā objekta saglabāšanas

projekta administrēšana departamenta resursu patēriņa ziņā

ir ievērojami ietilpīgāka salīdzinājumā ar citu konkursu

projekta administrēšanu. Proti, sešu apstiprināto sakrālo

objektu saglabāšanas projektu administrēšanai ir

nepieciešams viens projektu vadītājs, turklāt šo projektu

vadītāju nav iespējams iesaistīt citos konkursos.

Tādēļ grozāmo saistošo noteikumu 17. punktā

administratīvā kapacitāte ir ierobežota ar trīs projektiem

(saistošo noteikumu 7. punkts).

Grozāmo saistošo noteikumu 8. punkts ir papildināts ar

papildu prasību, atbalsta saņēmējam nosakot, ka tā

nekustamā īpašuma nodokļa parāds par pašvaldības teritorijā

esošajiem nekustamā īpašuma objektiem par pirmstaksācijas

periodu nedrīkst pārsniegt 500 euro sakrālā objekta

saglabāšanas projekta iesniegšanas gadā, bet sakrālā

objekta saglabāšanas projekta apstiprināšanas gadījumā -

nedrīkst pārsniegt 500 euro arī apstiprināšanas gadā

par pirmstaksācijas periodu (saistošo noteikumu 3.

punkts).

Vienlaikus grozāmie saistošie noteikumi ir papildināti

ar 35. punktu (saistošo noteikumu 9. punkts), ar kuru ir

aizsargāta to atbalsta saņēmēju, kuri iesniedza projektus

konkursam "Rīgas finansējums sakrālā mantojuma

saglabāšanai 2025. gadā", paļāvība uz pašvaldības

normatīva regulējuma noteiktību saprātīgā termiņā. Papildus

no grozāmajiem saistošajiem noteikumiem ir svītrotas Rīgas

domes Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisijas

(turpmāk - komisija) tiesības noteikt konkursa nolikumā

sakrālā objekta saglabāšanas projekta apstiprināšanas

kritērijus, jo vienīgais apstiprināšanas kritērijs turpmāk

ir pašvaldības budžeta naudas līdzekļu pietiekamība, ko

komisija nevar ietekmēt ar savu lēmumu (saistošo noteikumu

2. un 4. punkts).

Saistošo noteikumu 5. punkts satur tehniska rakstura

grozījumus.