1. pants

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot

iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma

izstrādi

Ar grozījumiem, kas ir stājušies spēkā 2025. gada

3. jūlijā, no likuma "Par palīdzību dzīvokļa

jautājumu risināšanā" 27.2 panta piektās

daļas ir svītrots pēdējais teikums, kurā bija noteikts, ka

"sniedzot šā panta otrajā daļā noteikto palīdzību,

pašvaldība ievēro komercdarbības atbalsta kontroli

regulējošos normatīvos aktus".

Noskaidrojot šī grozījuma mērķi tiesību palīgavotos

(https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=870/Lp14),

secināms, ka likumdevējs atzinis par pamatotiem argumentus,

ar kuriem Rīgas valstspilsētas pašvaldība (turpmāk -

pašvaldība) pierādīja, ka likuma "Par palīdzību

dzīvokļa jautājumu risināšanā"

27.2 panta otrajā daļā norādītie finanšu

palīdzības veidi nav komercdarbības atbalsts, tāpēc, lemjot

par šādas palīdzības piešķiršanu, nav piemērojami

komercdarbības atbalsta kontroli regulējošie normatīvie

akti, tostarp palīdzības programmas nav izvērtējamas

Finanšu ministrijā.

No Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta

1. punkta izriet, ka pasākums ir uzskatāms par valsts

atbalstu, ja tas atbilst četrām kumulatīvām pazīmēm:

- valsts un/vai pašvaldību līdzekļu nodošana;

- selektīva priekšrocība;

- ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm;

- ietekmē konkurenci.

Saistībā ar pazīmi "selektīva priekšrocība"

norādāms, ka atbalsta jēdzienā ietilpst nevis visi

pasākumi, kas ir par labu ekonomikas dalībniekiem, bet

tikai tie, ar kuriem tiek "selektīvi piešķirta

priekšrocība konkrētiem uzņēmumiem vai uzņēmumu

kategorijām, vai konkrētām tautsaimniecības nozarēm";

tas nozīmē, ka "tīri vispārpiemērojami pasākumi"

nav selektīvi un tātad tie nav valsts atbalsts (EK

paziņojums par LESD 107. panta 1. punktā minēto

valsts atbalsta jēdzienu, ES Oficiālais Vēstnesis, 2016, C

262, 117., 118. §).

Eiropas Savienības tiesa nesenā spriedumā secināja, ka

nodokļu atbrīvojums grupai, kurā ir gan uzņēmumi, gan

subjekti, kas neveic komercdarbību, nav selektīvs, jo

atbrīvojums ir balstīts uz "neitrālu kritēriju",

kas piemērojams neatkarīgi no darbības nozares,

komercdarbības vai juridiskās formas (2025. gada

29. aprīļa spriedums lietā C‑453/23 E. sp. z o.o. v

Prezydent Miasta Mielca, ECLI:EU:C:2025:285).

Līdzīga pieeja izriet arī no Eiropas Komisijas lēmumu

prakses. Piemēram, Eiropas Komisijas 2005. gada lēmumā

valsts atbalsta lietā Nr. N 229/2005 - Denmark

Regional Technology Centres izskatīja Dānijas atbalsta

shēmu, kas paredzēja piešķirt finansējumu reģionāliem

tehnoloģiju centriem. Eiropas Komisija norādīja, ka

vispārīgas ar shēmu finansētas aktivitātes nav

komercdarbība un pasākums nav selektīvs.

Ar saistošajiem noteikumiem Rīgas domes Pilsētvides

attīstības un kvalitātes komisijai (turpmāk - komisija)

deleģētas tiesības noteikt minimālo līdzfinansējuma apmēru

būvdarbu vai atbalstāmo darbību izdevumu kompensācijai.

Minimālais līdzfinansējuma apmērs nosakāms grozāmo saistošo

noteikumu 7.1. apakšpunktā norādīto izdevumu

kompensācijai, ievērojot, ka līdzfinansējuma maksimālā

intensitāte 50 % apmērā no apstiprinātā projekta

attiecināmo izmaksu kopsummas paliek spēkā katram

projektam.

Līdzfinansējums nesasniedz minimālo apmēru divos

gadījumos:

1) projektā pieprasītais līdzfinansējums ir mazāks par

nolikumā noteikto minimālo apmēru;

2) projekta izvērtēšanas ietvaros līdzfinansējums ir

samazināts līdz apmēram, kas ir mazāks par nolikumā

noteikto minimumu.

Abos gadījumos komisija atstāj projektu bez

izskatīšanas.