1. pants

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot

iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma

izstrādi

Ar grozījumiem, kas ir stājušies spēkā 2025. gada 3.

jūlijā, no likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu

risināšanā" 27.2 panta piektās daļas ir

svītrots pēdējais teikums, kurā bija noteikts, ka

"sniedzot šī panta otrajā daļā noteikto palīdzību,

pašvaldība ievēro komercdarbības atbalsta kontroli

regulējošos normatīvos aktus".

Noskaidrojot šī grozījuma mērķi tiesību palīgavotos

(https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=870/Lp14),

secināms, ka likumdevējs atzinis par pamatotiem argumentus,

ar kuriem Rīgas valstspilsētas pašvaldība (turpmāk -

pašvaldība) pierādīja, ka likuma "Par palīdzību

dzīvokļa jautājumu risināšanā" 27.2 panta

otrajā daļā norādītie finanšu palīdzības veidi nav

komercdarbības atbalsts, tāpēc, lemjot par šādas palīdzības

piešķiršanu, nav piemērojami komercdarbības atbalsta

kontroli regulējošie normatīvie akti, tostarp palīdzības

programmas nav izvērtējamas Finanšu ministrijā.

No Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1.

punkta izriet, ka pasākums ir uzskatāms par valsts

atbalstu, ja tas atbilst četrām kumulatīvām pazīmēm:

- valsts un/vai pašvaldību līdzekļu nodošana;

- selektīva priekšrocība;

- ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm;

- ietekmē konkurenci.

Saistībā ar pazīmi "selektīva priekšrocība"

norādāms, ka atbalsta jēdzienā ietilpst nevis visi

pasākumi, kas ir par labu ekonomikas dalībniekiem, bet

tikai tie, ar kuriem tiek "selektīvi piešķirta

priekšrocība konkrētiem uzņēmumiem vai uzņēmumu

kategorijām, vai konkrētām tautsaimniecības nozarēm";

tas nozīmē, ka "tīri vispārpiemērojami pasākumi"

nav selektīvi un tātad tie nav valsts atbalsts (EK

paziņojums par LESD 107. panta 1. punktā minēto valsts

atbalsta jēdzienu, ES Oficiālais Vēstnesis, 2016, C 262,

117., 118. §).

Eiropas Savienības tiesa nesenā spriedumā secināja, ka

nodokļu atbrīvojums grupai, kurā ir gan uzņēmumi, gan

subjekti, kas neveic komercdarbību, nav selektīvs, jo

atbrīvojums ir balstīts uz "neitrālu kritēriju",

kas piemērojams neatkarīgi no darbības nozares,

komercdarbības vai juridiskās formas (2025. gada 29. aprīļa

spriedums lietā C‑453/23 E. sp. z o.o. v Prezydent

Miasta Mielca, ECLI:EU:C:2025:285).

Līdzīga pieeja izriet arī no Eiropas Komisijas lēmumu

prakses. Piemēram, Eiropas Komisijas 2005. gada lēmumā

valsts atbalsta lietā Nr. N 229/2005 - Denmark Regional

Technology Centres izskatīja Dānijas atbalsta shēmu,

kas paredzēja piešķirt finansējumu reģionāliem tehnoloģiju

centriem. Eiropas Komisija norādīja, ka vispārīgas ar shēmu

finansētas aktivitātes nav komercdarbība un pasākums nav

selektīvs.

Ar saistošajiem noteikumiem Rīgas domes Pilsētvides

attīstības un kvalitātes komisijai (turpmāk - komisija)

deleģētas tiesības noteikt minimālo līdzfinansējuma apmēru

būvdarbu vai atbalstāmo darbību izdevumu kompensācijai.

Minimālais līdzfinansējuma apmērs nosakāms grozāmo saistošo

noteikumu 7.1., 7.3., 7.5., 7.6., 7.8. un 7.10. apakšpunktā

norādīto izdevumu kompensācijai, ievērojot, ka

līdzfinansējuma maksimālā intensitāte 50 % apmērā no

apstiprinātā projekta attiecināmo izmaksu kopsummas paliek

spēkā katram projektam.

Līdzfinansējums nesasniedz minimālo apmēru divos

gadījumos:

1) projektā pieprasītais līdzfinansējums ir mazāks par

nolikumā noteikto minimālo apmēru;

2) projekta izvērtēšanas ietvaros līdzfinansējums ir

samazināts līdz apmēram, kas ir mazāks par nolikumā

noteikto minimumu.

Abos gadījumos komisija atstāj projektu bez

izskatīšanas.

Sagaidot rīdzinieku pieprasījumu pēc III kategorijas

patvertnēm un rīkojoties proaktīvi, ar saistošajiem

noteikumiem patvertņu projektu izvērtēšanas un īstenošanas

termiņš ir saīsināts līdz vienam gadam divu gadu vietā.