Grozījumi Rīgas domes 2024. gada 28. augusta saistošajos noteikumos Nr. RD-24-294-sn "Par līdzfinansējumu dzīvojamo māju uzturēšanai un modernizēšanai Rīgā"

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot

iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma

izstrādi

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 15. panta pirmo daļu

dzīvokļu īpašnieku kopība (turpmāk - kopība) ir tiesību

subjekts, kas var iegūt tiesības un uzņemties saistības.

Attiecīgi tiesiskajās attiecībās ar Rīgas valstspilsētas

pašvaldību (turpmāk - pašvaldība) izšķiroša nozīme ir pašai

kopībai kā tiesību subjektam, nevis to veidojošo dzīvokļu

īpašumu īpašnieku juridiskajam statusam. Proti, nav

nozīmes, vai kopības struktūrā ir publiskās personas vai

privātpersonas. Turklāt gan kopības sastāvam, gan

struktūrai ir raksturīga mainība.

Grozāmie saistošie noteikumi paredz projekta attiecināmo

izmaksu un līdzfinansējuma apmēra samazināšanu

proporcionāli tai mājokļa daļai, kas pieder valstij,

pašvaldībai vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai,

tādējādi praksē samazina to dzīvojamo ēku loku, kuras

varēja pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu bez

ierobežojumiem.

Ar saistošajiem noteikumiem tiek novērsts minētais

ierobežojums, nosakot, ka projekta attiecināmās izmaksas un

līdzfinansējuma apmērs netiek samazināts atkarībā no

mājokļa kopīpašnieku struktūras. Tādējādi tiek paplašināts

to dzīvojamo ēku loks, kuru uzturēšanai un modernizēšanai

ir iespējams saņemt pilnu pašvaldības līdzfinansējumu,

veicinot lielāka skaita dzīvojamo ēku tehniskā stāvokļa

uzlabošanu, energoefektivitātes paaugstināšanu un drošas

dzīves vides nodrošināšanu pašvaldības administratīvajā

teritorijā.

Saistošo noteikumu regulējums tiks piemērots arī tādiem

kopīpašumā esošiem mājokļiem, kas nav sadalīti dzīvokļu

īpašumos.

Grozāmo saistošo noteikumu norma par to, ka pašvaldība

nelīdzfinansēs tikai valstij, pašvaldībai, valsts vai

pašvaldības kapitālsabiedrībai piederoša īpašuma, arī

savstarpēja kopīpašuma gadījumā, mājokļa atjaunošanu vai

tam piesaistīta zemesgabala labiekārtošanu, tiek

saglabāta.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 1. panta 4. punktu būves

atjaunošana ir būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti

nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai

veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves

apjomu vai nesošo elementu nestspēju. Tādējādi saistošo

noteikumu izpratnē ar vārdiem "mājokļa

atjaunošana" saprot jebkādus funkcionālus un tehniskus

mājokļa uzlabojumus, tajā skaitā pasākumus mājokļa

energoefektivitātes uzlabošanai un pielāgošanu patvēruma

nodrošināšanai.