Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā

24. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Papildināt 39. pantu ar 4.1 daļu šādā

redakcijā:

"(41) Visas prasījuma tiesības, kas izriet no

šā likuma vai apdrošināšanas līguma, izbeidzas, ja apdrošinājuma

ņēmējs, apdrošinātais, apdrošinātājs vai jebkura cita persona tās

pienācīgi neizmanto triju gadu laikā un šajā likumā nav noteikts

cits noilguma termiņš."

25. 41. pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktu šādā

redakcijā:

"b) vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt

attiecīgās kategorijas transportlīdzekli vai vadījis

transportlīdzekli, kas neatbilst vadītāja apliecībā norādītajam

ierobežojuma kodam, un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam

zaudējumam ir cēlonisks sakars ar minēto pārkāpumu,";

papildināt pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunktu ar

vārdiem "kad apdrošinātājam ir pamatotas šaubas par tā

rīcībā esošajā aizpildītajā saskaņotajā paziņojumā fiksētās

informācijas patiesumu";

papildināt pirmās daļas 1. punkta "d1"

apakšpunktu ar vārdiem "kad apdrošinātājam ir pamatotas

šaubas par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem";

papildināt pirmās daļas 1. punktu ar "f" apakšpunktu

šādā redakcijā:

"f) vadījis noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtu

transportlīdzekli, izņemot gadījumus, kad ceļu satiksmes

negadījuma brīdī transportlīdzekļa vadītājs ir bijis labticīgs

valdītājs;";

papildināt pirmo daļu ar 1.1 punktu šādā

redakcijā:

"11) transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju, kurš

nav bijis ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa

vadītājs, ja:

a) tas atbilstoši šā likuma 36. panta trešās daļas 2. punktam

pēc apdrošinātāja pieprasījuma nav sniedzis informāciju par ceļu

satiksmes negadījuma apstākļiem, nav iesniedzis aizpildītu

saskaņoto paziņojumu vai nav sniedzis informāciju par

transportlīdzekļa vadītāju, lai apdrošinātājs varētu

pārliecināties par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem, kad tam

ir pamatotas šaubas par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem,

b) konstatēts kāds no šā panta pirmās daļas 1. punkta

"a", "b" vai "c" apakšpunktā

minētajiem gadījumiem. Regresa prasību iespējams iesniegt tikai

tad, ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā

transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs, kurš nav bijis ceļu

satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs,

pieļāvis transportlīdzekļa vadīšanu šā panta pirmās daļas 1.

punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajā

gadījumā vai pieļāvis ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu

šā panta pirmās daļas 1. punkta "c" apakšpunktā

minētajā gadījumā un ja zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa

vadītāja nav iespējama;";

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā

transportlīdzekļa īpašnieku vai - transportlīdzekļa līzinga

gadījumā - transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto

transportlīdzekļa turētāju, ja:

a) tas apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis

apdrošināšanas prēmiju,

b) tas atbilstoši šā likuma 36. panta trešās daļas 2. punktam

pēc apdrošinātāja pieprasījuma nav sniedzis informāciju par ceļu

satiksmes negadījuma apstākļiem, nav iesniedzis aizpildītu

saskaņoto paziņojumu, nav sniedzis informāciju par

transportlīdzekļa vadītāju vai transportlīdzekļa tiesīgo

lietotāju, lai apdrošinātājs varētu pārliecināties par ceļu

satiksmes negadījuma apstākļiem, kad tam ir pamatotas šaubas par

ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem,

c) konstatēts kāds no šā panta pirmās daļas 1. punkta

"a", "b" vai "c" apakšpunktā

minētajiem gadījumiem. Regresa prasību iespējams iesniegt tikai

tad, ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā

transportlīdzekļa īpašnieks vai - transportlīdzekļa līzinga

gadījumā - transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais

transportlīdzekļa turētājs pieļāvis transportlīdzekļa vadīšanu šā

panta pirmās daļas 1. punkta "a" vai "b"

apakšpunktā minētajā gadījumā vai pieļāvis ceļu satiksmes

negadījuma vietas atstāšanu šā panta pirmās daļas 1. punkta

"c" apakšpunktā minētajā gadījumā un ja zaudējumu

piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,

d) transportlīdzeklim nav noteiktajā kārtībā izdarīta valsts

tehniskā apskate un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam

zaudējumam ir cēlonisks sakars ar transportlīdzekļa tehnisko

stāvokli,

e) transportlīdzeklis atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem

laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam nav bijis aprīkots ar

riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, un ceļu

satiksmes negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars

ar minēto pārkāpumu;";

izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

"5) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), ja tas nav

ievērojis kārtību, kādā tirdzniecībai paredzētie

transportlīdzekļi piedalās ceļu satiksmē;";

papildināt pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) personu, kura transportlīdzekli ieguvusi, izdarot

noziedzīgu nodarījumu.";

izteikt otrās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā

transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju vai transportlīdzekļa

īpašnieku, vai - transportlīdzekļa līzinga gadījumā -

transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto

transportlīdzekļa turētāju, ja nav apdrošināta īpašnieka

civiltiesiskā atbildība;

2) transportlīdzekļa vadītāju, ja viņš vadījis noziedzīga

nodarījuma rezultātā iegūtu transportlīdzekli, izņemot gadījumus,

kad ceļu satiksmes negadījuma brīdī transportlīdzekļa vadītājs ir

bijis labticīgs valdītājs;";

papildināt otro daļu ar 2.1 punktu šādā

redakcijā:

"21) personu, kura transportlīdzekli ieguvusi,

izdarot noziedzīgu nodarījumu;";

papildināt otro daļu ar 10. punktu šādā redakcijā:

"10) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), kura

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tirdzniecībai pieņemtais

transportlīdzeklis nodarījis zaudējumu un kurš nav apdrošinājis

īpašnieka civiltiesisko atbildību.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju

birojs ir veicis apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet pēc tam

ir konstatēti fakti, kuri nebija zināmi, bet kuriem būtu bijusi

būtiska nozīme, pieņemot lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības

izmaksu, apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju

birojam ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas atlīdzības

saņēmējs atmaksā tam nepamatoti izmaksāto apdrošināšanas

atlīdzību vai tās daļu, pamatojoties uz Civillikumā noteiktajām

atprasījuma tiesībām.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs

iesniegt regresa prasību par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības

un šā likuma 51. panta trešās daļas 1. punktā minēto izdevumu

atlīdzināšanu šajā pantā minētajos gadījumos."

26. 44. pantā:

izslēgt otrās daļas 6. punktā vārdu un skaitli "un

50.1";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "starpniecību" ar vārdu

"izplatīšanu".