24. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Papildināt 39. pantu ar 4.1 daļu šādā
redakcijā:
"(41) Visas prasījuma tiesības, kas izriet no
šā likuma vai apdrošināšanas līguma, izbeidzas, ja apdrošinājuma
ņēmējs, apdrošinātais, apdrošinātājs vai jebkura cita persona tās
pienācīgi neizmanto triju gadu laikā un šajā likumā nav noteikts
cits noilguma termiņš."
25. 41. pantā:
izteikt pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktu šādā
redakcijā:
"b) vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt
attiecīgās kategorijas transportlīdzekli vai vadījis
transportlīdzekli, kas neatbilst vadītāja apliecībā norādītajam
ierobežojuma kodam, un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam
zaudējumam ir cēlonisks sakars ar minēto pārkāpumu,";
papildināt pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunktu ar
vārdiem "kad apdrošinātājam ir pamatotas šaubas par tā
rīcībā esošajā aizpildītajā saskaņotajā paziņojumā fiksētās
informācijas patiesumu";
papildināt pirmās daļas 1. punkta "d1"
apakšpunktu ar vārdiem "kad apdrošinātājam ir pamatotas
šaubas par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem";
papildināt pirmās daļas 1. punktu ar "f" apakšpunktu
šādā redakcijā:
"f) vadījis noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtu
transportlīdzekli, izņemot gadījumus, kad ceļu satiksmes
negadījuma brīdī transportlīdzekļa vadītājs ir bijis labticīgs
valdītājs;";
papildināt pirmo daļu ar 1.1 punktu šādā
redakcijā:
"11) transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju, kurš
nav bijis ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa
vadītājs, ja:
a) tas atbilstoši šā likuma 36. panta trešās daļas 2. punktam
pēc apdrošinātāja pieprasījuma nav sniedzis informāciju par ceļu
satiksmes negadījuma apstākļiem, nav iesniedzis aizpildītu
saskaņoto paziņojumu vai nav sniedzis informāciju par
transportlīdzekļa vadītāju, lai apdrošinātājs varētu
pārliecināties par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem, kad tam
ir pamatotas šaubas par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem,
b) konstatēts kāds no šā panta pirmās daļas 1. punkta
"a", "b" vai "c" apakšpunktā
minētajiem gadījumiem. Regresa prasību iespējams iesniegt tikai
tad, ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā
transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs, kurš nav bijis ceļu
satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs,
pieļāvis transportlīdzekļa vadīšanu šā panta pirmās daļas 1.
punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajā
gadījumā vai pieļāvis ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu
šā panta pirmās daļas 1. punkta "c" apakšpunktā
minētajā gadījumā un ja zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa
vadītāja nav iespējama;";
izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
"2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā
transportlīdzekļa īpašnieku vai - transportlīdzekļa līzinga
gadījumā - transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto
transportlīdzekļa turētāju, ja:
a) tas apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis
apdrošināšanas prēmiju,
b) tas atbilstoši šā likuma 36. panta trešās daļas 2. punktam
pēc apdrošinātāja pieprasījuma nav sniedzis informāciju par ceļu
satiksmes negadījuma apstākļiem, nav iesniedzis aizpildītu
saskaņoto paziņojumu, nav sniedzis informāciju par
transportlīdzekļa vadītāju vai transportlīdzekļa tiesīgo
lietotāju, lai apdrošinātājs varētu pārliecināties par ceļu
satiksmes negadījuma apstākļiem, kad tam ir pamatotas šaubas par
ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem,
c) konstatēts kāds no šā panta pirmās daļas 1. punkta
"a", "b" vai "c" apakšpunktā
minētajiem gadījumiem. Regresa prasību iespējams iesniegt tikai
tad, ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā
transportlīdzekļa īpašnieks vai - transportlīdzekļa līzinga
gadījumā - transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais
transportlīdzekļa turētājs pieļāvis transportlīdzekļa vadīšanu šā
panta pirmās daļas 1. punkta "a" vai "b"
apakšpunktā minētajā gadījumā vai pieļāvis ceļu satiksmes
negadījuma vietas atstāšanu šā panta pirmās daļas 1. punkta
"c" apakšpunktā minētajā gadījumā un ja zaudējumu
piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,
d) transportlīdzeklim nav noteiktajā kārtībā izdarīta valsts
tehniskā apskate un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam
zaudējumam ir cēlonisks sakars ar transportlīdzekļa tehnisko
stāvokli,
e) transportlīdzeklis atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem
laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam nav bijis aprīkots ar
riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, un ceļu
satiksmes negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars
ar minēto pārkāpumu;";
izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:
"5) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), ja tas nav
ievērojis kārtību, kādā tirdzniecībai paredzētie
transportlīdzekļi piedalās ceļu satiksmē;";
papildināt pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:
"6) personu, kura transportlīdzekli ieguvusi, izdarot
noziedzīgu nodarījumu.";
izteikt otrās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:
"1) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā
transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju vai transportlīdzekļa
īpašnieku, vai - transportlīdzekļa līzinga gadījumā -
transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto
transportlīdzekļa turētāju, ja nav apdrošināta īpašnieka
civiltiesiskā atbildība;
2) transportlīdzekļa vadītāju, ja viņš vadījis noziedzīga
nodarījuma rezultātā iegūtu transportlīdzekli, izņemot gadījumus,
kad ceļu satiksmes negadījuma brīdī transportlīdzekļa vadītājs ir
bijis labticīgs valdītājs;";
papildināt otro daļu ar 2.1 punktu šādā
redakcijā:
"21) personu, kura transportlīdzekli ieguvusi,
izdarot noziedzīgu nodarījumu;";
papildināt otro daļu ar 10. punktu šādā redakcijā:
"10) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), kura
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tirdzniecībai pieņemtais
transportlīdzeklis nodarījis zaudējumu un kurš nav apdrošinājis
īpašnieka civiltiesisko atbildību.";
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju
birojs ir veicis apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet pēc tam
ir konstatēti fakti, kuri nebija zināmi, bet kuriem būtu bijusi
būtiska nozīme, pieņemot lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības
izmaksu, apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju
birojam ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas atlīdzības
saņēmējs atmaksā tam nepamatoti izmaksāto apdrošināšanas
atlīdzību vai tās daļu, pamatojoties uz Civillikumā noteiktajām
atprasījuma tiesībām.";
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs
iesniegt regresa prasību par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības
un šā likuma 51. panta trešās daļas 1. punktā minēto izdevumu
atlīdzināšanu šajā pantā minētajos gadījumos."
26. 44. pantā:
izslēgt otrās daļas 6. punktā vārdu un skaitli "un
50.1";
aizstāt ceturtajā daļā vārdu "starpniecību" ar vārdu
"izplatīšanu".