30. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Šā likuma 13.1 panta trešās daļas nosacījums
attiecībā uz samaksu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu 85 procentu apmērā no
pensijas vai atlīdzības un 29.panta otrās daļas 1., 2. un
3.punkta nosacījumi attiecībā uz naudas summu personiskiem
izdevumiem institūcijas klientiem 15 procentu apmērā no pensijas
vai atlīdzības, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta
piemērojami no 2020.gada 1.janvāra.
Līdz 2019.gada 31.decembrim:
1) personas, kuras ir pensijas vai atlīdzības saņēmējas, maksā
par šā likuma 9.1 panta pirmās daļas 1. un 2.punktā
noteiktajiem pakalpojumiem 90 procentus no tām izmaksājamās
summas, bet ne vairāk kā saņemtā pakalpojuma izmaksas attiecīgajā
institūcijā;
2) pilngadīgai personai, kura ir šā likuma 13.1
panta trešajā daļā noteiktās pensijas vai atlīdzības, vai valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, naudas summa, kas paliek
tās rīcībā pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu apmaksas, nedrīkst būt
mazāka par 10 procentiem no tai izmaksājamās pensijas vai
atlīdzības, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra;
3) pilngadīgai personai, kura nav šā likuma 13.1
panta trešajā daļā noteiktās pensijas vai atlīdzības, vai valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, naudas summa, kas tai
izmaksājama no ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas budžeta,
ir 10 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta
apmēra;
4) bērnam no septiņu gadu vecuma naudas summa, kas tam
izmaksājama no ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas budžeta,
ir 10 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.
Par labām un teicamām sekmēm un aktivitāti sabiedriskajā dzīvē
izglītības iestādes vai ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas
var piešķirt lielāku naudas summu.