6. pants

Izteikt 9.1 pantu šādā redakcijā:

"9.1 pants. Valsts finansētie

ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas

institūciju pakalpojumi

(1) Ievērojot šā likuma 13.1 panta noteikumus,

ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas

institūciju pakalpojumus no valsts budžeta finansē:

1) pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras

šajās institūcijās ievietotas līdz 2003.gada 1.janvārim;

2) pilngadīgām neredzīgām personām un personām ar smagiem un

ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurām funkcionālo

traucējumu smaguma pakāpes un aprūpes līmeņa dēļ nepieciešams

saņemt pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas institūcijā;

3) bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīgās un fiziskās

attīstības traucējumiem vecumā līdz četriem gadiem, kuriem

funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams

nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē;

4) bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura

traucējumiem vecumā no četriem līdz 18 gadiem, kuriem funkcionālo

traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi

ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē;

5) bāreņiem vecumā līdz diviem gadiem - uz laiku, līdz tiek

uzsākta aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē, bet kopumā ne ilgāk

kā sešus mēnešus, šajā periodā neieskaitot bērna adopcijas

procesu, ja tas uzsākts pirmo sešu mēnešu laikā kopš bērna

ievietošanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas institūcijā;

6) bez vecāku gādības palikušiem bērniem vecumā līdz diviem

gadiem - uz laiku, līdz bērns atgriežas ģimenē vai tiek uzsākta

viņa aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē, bet kopumā ne ilgāk kā

sešus mēnešus, šajā periodā neieskaitot bērna adopcijas procesu,

ja tas uzsākts pirmo sešu mēnešu laikā kopš bērna ievietošanas

ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas

institūcijā.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas

institūcijas pakalpojuma sniegšanā iesaistītā personāla skaitu un

kvalifikāciju;

2) klienta aprūpes līmenim atbilstošu pakalpojumu finansēšanas

kārtību."

7. 11.pantā:

papildināt 3.punktu ar vārdiem "un sociālā atbalsta

sistēmu";

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8) veikt sociālās vides izpēti, noteikt problēmas, kā

arī piedalīties pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas

dokumentu, pašvaldības politikas plānošanas dokumentu un

institūcijas vadības dokumentu izstrādē sociālā dienesta

kompetences jomā;".

8. 12.pantā:

papildināt pantu ar 2.3 un 2.4 daļu šādā

redakcijā:

"(23) Laikā, kamēr bez vecāku gādības

palikušais bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas institūcijā, sociālais dienests ne retāk kā reizi

trijos mēnešos par bērnu, kas ir jaunāks par trim gadiem, un ne

retāk kā reizi sešos mēnešos par bērnu, kas ir vecāks par trim,

bet jaunāks par 18 gadiem, sniedz informāciju bāriņtiesai un

ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas

institūcijai par sociālo darbu, kas veikts, lai sekmētu bērna

atgriešanos ģimenē. Informācijas sniegšanai un saņemšanai izmanto

Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu.

(24) Ja vecākam ir atņemtas aizgādības tiesības,

sociālais dienests sniedz atzinumu par iespējām bērnam

atgriezties vecāka aizgādībā, ja to pieprasa

bāriņtiesa.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības

pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm

un citām valsts pārvaldes iestādēm, privātpersonām, tai skaitā

ārstniecības iestādēm, ziņas, kas nepieciešamas sociālo

pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanai un citu sociālā

dienesta kompetencē esošo jautājumu risināšanai, tai skaitā

informāciju par personas funkcionālo traucējumu raksturu un

pakāpi, ienākumiem un personai piederošajiem īpašumiem,

aizbildnības un aizgādības jautājumiem, bērna aizgādības tiesību

realizāciju, tiesisko un mantisko stāvokli.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pašvaldības sociālajam dienestam pēc tam, kad

saņemta informācija par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša

bērna pilngadību un ārpusģimenes aprūpes beigšanos, ir pienākums

izvērtēt minētās personas vajadzības un resursus un tai pēc

patstāvīgas dzīves uzsākšanas sniegt nepieciešamos atbalsta

pasākumus, kā arī vismaz divus gadus pēc patstāvīgas dzīves

uzsākšanas novērtēt personas sociālās situācijas

izmaiņas."

9. 13.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) personu ar invaliditāti un personu ar prognozējamu

invaliditāti profesionālās piemērotības noteikšanu un

profesionālo rehabilitāciju;";

papildināt pirmo daļu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"12) psihosociālo rehabilitāciju personām ar onkoloģisku

slimību un to ģimenes locekļiem, kā arī paliatīvā aprūpē esošiem

bērniem un viņu ģimenes locekļiem. Pakalpojuma veidu, apjomu,

saturu, saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību nosaka

Ministru kabinets;

13) atbalstu pašvaldībām, kuras nodrošina sociālos

pakalpojumus dzīvesvietā šā likuma 9.1 panta pirmās

daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajām personām, kuras nesaņem

valsts vai pašvaldības finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un

sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus. Ministru

kabinets nosaka valsts atbalsta apmēru, kritērijus tā noteikšanai

un valsts atbalsta piešķiršanas kārtību.";

izteikt 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Šā panta pirmajā daļā paredzēto valsts

pienākumu izpildi - tās 2.punktā noteikto pakalpojumu sniegšanu -

nodrošina Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo

savienība; tās 5.punktā noteikto tehnisko palīglīdzekļu

pakalpojumu sniegšanu - tiflotehniku un surdotehniku - nodrošina

Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība; tās

12.punktā noteikto psihosociālo rehabilitāciju personām ar

onkoloģisku slimību nodrošina biedrība "Dzīvības koks";

tās 12.punktā noteikto psihosociālo rehabilitāciju paliatīvā

aprūpē esošiem bērniem nodrošina Bērnu paliatīvās aprūpes

biedrība. Šā panta 1.2 daļā noteiktos pakalpojumus

nodrošina Latvijas Bērnu fonds, organizējot sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu un sniedzot tos tādos

nodibinājumos, no kuru dibinātājiem vismaz viens ir Latvijas

Bērnu fonds. Ja nepieciešams, Latvijas Neredzīgo biedrība,

Latvijas Nedzirdīgo savienība un Latvijas Bērnu fonds, kā arī

biedrība "Dzīvības koks" un Bērnu paliatīvās aprūpes

biedrība izvēlas arī citus pakalpojumu sniedzējus publiskos

iepirkumus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā.";

papildināt 2.3 daļu pēc vārdiem "Bērnu

fonds" ar vārdiem "biedrība "Dzīvības koks"

un Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Valsts piedalās ar sociālā darba speciālistu

profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšanu pašvaldībās

saistīto izdevumu finansēšanā 50 procentu apmērā atbilstoši

gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām.

Prasības profesionālās kompetences pilnveides pakalpojumu

sniedzējiem un profesionālās kompetences pilnveides

nodrošināšanas nosacījumus, kritērijus profesionālās kompetences

pilnveides izdevumu noteikšanai un valsts līdzfinansējuma

piešķiršanai, kā arī līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru

kabinets."

10. 13.1 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitļus "un 11.punktā un

1.2 daļā, kā arī 9.1 panta 3.punktā"

ar skaitļiem un vārdiem "11., 12.punktā un 1.2

daļā, kā arī 9.1 panta 3., 4. un 5.punktā";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā likuma 9.1 panta pirmās daļas 1. un

2.punktā noteiktie pakalpojumi personai, kurai atbilstoši

Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav piešķirta valsts

pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas) vai izdienas pensija,

vai speciālā valsts pensija, vai atlīdzība par darbspēju

zaudējumu, kaitējuma atlīdzība, atlīdzība par apgādnieka

zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai

kurai nav noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums par

uzkrātā fondētās pensijas kapitāla saņemšanu, vai kurai nav

piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem

(turpmāk kopā - pensija vai atlīdzība), tiek apmaksāti no valsts

budžeta līdzekļiem. Persona, kura ir pensijas vai atlīdzības

saņēmēja, maksā par saņemto pakalpojumu 85 procentus no tai

izmaksājamās summas, bet ne vairāk kā saņemtā pakalpojuma

izmaksas attiecīgajā institūcijā.

(4) Šā likuma 9.1 panta pirmās daļas 6.punktā

noteiktos pakalpojumus finansē no valsts budžeta. Vecākiem ir

pienākums maksāt par šiem pakalpojumiem atbilstoši Bērnu tiesību

aizsardzības likumam."

11. 14.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.1 un 4.2

punktu šādā redakcijā:

"41) izstrādāt sociālo pakalpojumu kvalitātes

un efektivitātes novērtēšanas kritērijus;

42) izstrādāt vadlīnijas sociālās palīdzības

piešķiršanai;";

aizstāt pirmās daļas 5.punktā vārdus "sistēmas

sastāvdaļa" ar vārdu "sistēma";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Labklājības ministrija ir tiesīga neinformēt datu

subjektu par personas datu apstrādi Valsts sociālās politikas

monitoringa informācijas sistēmā, ja vien datu subjekts to īpaši

nepieprasa un ja personas datu apstrāde ir nepieciešama saistībā

ar:

1) valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu;

2) valsts finansēta asistenta pakalpojuma administrēšanu

pašvaldībās;

3) valsts noteiktās statistiskās informācijas vākšanu;

4) sociālo pakalpojumu sniedzēju pārbaudēm."

12. 15.1 pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un

nosaka profesionālo piemērotību personām darbspējīgā vecumā ar

invaliditāti, garīga rakstura traucējumiem vai prognozējamu

invaliditāti, kā arī profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu

ietvaros nodrošina transportlīdzekļa vadīšanas apmācību personām,

kurām nav medicīnisku pretindikāciju šādai apmācībai;";

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) sniedz no valsts budžeta finansētu tehnisko

palīglīdzekļu pakalpojumu - nodrošina transportlīdzekļa

pielāgošanu.";

papildināt pantu ar 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(12) Aģentūra līdz 2021.gada 31.decembrim

Eiropas Savienības politiku instrumentu ietvaros:

1) nosaka profesionālo piemērotību bezdarbniekiem, kuri bijuši

bez darba vismaz 12 mēnešus un saņēmuši Nodarbinātības valsts

aģentūras nosūtījumu uz profesionālās piemērotības

noteikšanu;

2) sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus personām

ar garīga rakstura traucējumiem, kurām nav noteikta invaliditāte

vai prognozējama invaliditāte."

13. 17.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Šajā likumā noteiktos sociālos pakalpojumus drīkst

sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kura

pamatdarbība vai kura attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir

šo pakalpojumu sniegšana un kurš attiecīgā pakalpojuma sniegšanai

ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ne vēlāk kā

trīs mēnešus pēc tam, kad pakalpojuma sniegšana uzsākta.

(2) Ministru kabinets nosaka kritērijus sociālo pakalpojumu

sniedzēju reģistrēšanai sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā,

reģistrā iekļaujamo informāciju un reģistrēšanas kārtību,

nosacījumus izslēgšanai no reģistra, kā arī prasības sociālo

pakalpojumu sniedzējiem.";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Sociālo pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pieprasīt

un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm un citām

valsts pārvaldes iestādēm, privātpersonām, tai skaitā

ārstniecības iestādēm, ziņas, kas nepieciešamas sociālo

pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā informāciju par personas

funkcionālo traucējumu raksturu un pakāpi, ienākumiem un personai

piederošajiem īpašumiem, aizbildnības un aizgādības jautājumiem,

bērna aizgādības tiesību realizāciju, tiesisko un mantisko

stāvokli, ja ziņas nepieciešamas, lai pieņemtu vai izpildītu

lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanu, un tās nav iespējams

saņemt no valsts un pašvaldību institūciju datubāzēm.

(5) Sociālo pakalpojumu sniedzējam ir pienākums sniegt

Labklājības ministrijai informāciju un normatīvajos aktos

noteiktos pārskatus par savu darbību sociālo pakalpojumu

sniegšanas jomā."