36. pants
Sociālās palīdzības pabalstu

piešķiršanas nosacījumi

(1) Pašvaldības sociālais dienests pirms lēmuma

pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu

mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā izvērtē

mājsaimniecības kopējos materiālos resursus, izmantojot valsts un

pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus un ievērojot šādus

kritērijus:

1) par ienākumiem neuzskata ģimenes valsts pabalstu un

piemaksas pie šā pabalsta, bērna invalīda kopšanas pabalstu,

pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalstu par

asistenta izmantošanu, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai

invalīdam, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalstu ar

celiakiju slimam bērnam, pabalstus bērna piedzimšanas un personas

nāves gadījumā, sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības

palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, studējošā

kredītu, stipendijas personām, kuras mācās vai studē, līdz

minimālās mēneša darba algas apmēram, bērna, kas jaunāks par 18

gadiem, ienākumus no algota darba vai pašnodarbinātības līdz

minimālās mēneša darba algas apmēram, personai sniegto finansiālo

atbalstu par dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, izņemot

pasākumus ar darba līgumu slēgšanu, algotos pagaidu sabiedriskos

darbus, dotāciju bezdarbnieka ikmēneša ienākumiem komercdarbības

un pašnodarbinātības uzsākšanai, kompensāciju kriminālprocesā

cietušai personai, atlīdzību par asins vai asins komponentu

ziedošanu, pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu,

līdzekļus, kas gūti no labdarības fondiem, un sociālo kampaņu

rezultātā gūto materiālo labumu noteiktam mērķim, vienreizējo

finansiālo atbalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai

personai, kā arī šajā likumā noteiktos pašvaldības sociālās

palīdzības pabalstus un pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu

pabalstus;

2) par īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu neuzskata

mājsaimniecības nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu

dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas,

kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju, un nepieciešamo

mājokļa kustamo mantu, darbam un izglītības iegūšanai

nepieciešamo aprīkojumu, sociālajai funkcionēšanai nepieciešamos

transportlīdzekļus, bet ne vairāk kā vienu vienību mājsaimniecībā

un, ja mājsaimniecībā ir bērni, ne vairāk kā divas vienības

mājsaimniecībā, zemes īpašumus līdz pieciem hektāriem

mājsaimniecībai, kā arī šim nekustamajam īpašumam funkcionāli

piederīgas saimniecības ēkas, kapitāla daļas vai īpašumus, kam

uzlikts tiesu izpildītāja vai citas kompetentas institūcijas

liegums ar to rīkoties vai kas atrodas atbrīvošanas no

parādsaistībām, maksātnespējas vai likvidācijas procesā, vai no

kā 12 mēnešu periodā nav gūti ienākumi saimnieciskās darbības

apturēšanas dēļ, bērna nekustamo īpašumu un naudas līdzekļu

uzkrājumu, kā arī naudas līdzekļu uzkrājumu mājsaimniecībai

trūcīgas mājsaimniecības vienas personas ienākumu sliekšņa

apmērā.

(2) Personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt

sociālās palīdzības pabalstus, izņemot pabalstu krīzes situācijā,

un kura nestrādā, ir pienākums reģistrēties Nodarbinātības valsts

aģentūrā un pildīt bezdarbnieka vai darba meklētāja pienākumus,

izņemot gadījumu, kad persona ir:

1) ar I vai II grupas invaliditāti, ar invaliditāti no

bērnības vai vecuma pensijas saņēmējs;

2) sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens

no bērna vecākiem bērna kopšanas periodā vai cita persona

mājsaimniecībā, kura nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu,

aprūpi, pieskatīšanu, ja to objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams

nodrošināt citādā veidā;

3) viens no bērna ar invaliditāti vecākiem, ja bērns nesaņem

piemērotus aprūpes pakalpojumus;

4) vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē

pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās

izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstākās

izglītības iestādē.

(3) Pamata sociālās palīdzības pabalstus un trūcīgas vai

maznodrošinātas mājsaimniecības statusu piešķir:

1) uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz

viena persona darbspējīgā vecumā;

2) uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav

nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas šā

panta otrajā daļā noteiktie izņēmumi.

(4) Ministru kabinets nosaka mājsaimniecības materiālās

situācijas izvērtēšanas un garantētā minimālā ienākuma pabalsta

aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī trūcīgas

un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanas

kārtību.

(5) Ministru kabinets nosaka mājokļa pabalsta

aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību un izdevumu

pozīciju minimālās normas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai.

Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt labvēlīgākus

nosacījumus izdevumu pozīciju normām mājokļa pabalsta apmēra

aprēķināšanai.

(6) Šā likuma 35. panta otrās daļas 1. punktā

noteikto pabalstu piešķir par trūcīgu vai maznodrošinātu atzītai

personai vai mājsaimniecībai un šo pabalstu mērķus, apmēru,

piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka pašvaldība saistošajos

noteikumos. Šā likuma 35. panta otrās daļas 2. punktā

noteiktā pabalsta apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka

pašvaldība saistošajos noteikumos.

(7) Lai novērstu risku, ka sociālās palīdzības pabalsts

tiek izmaksāts vienam un tam pašam mērķim vai par to pašu periodu

atkārtoti, pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības iegūt no

personas iepriekšējās dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta

informāciju par saņemtās sociālās palīdzības veidu un apmēru, ja

kāda no personām, kas dzīvo mājsaimniecībā, kura pieprasījusi

sociālo palīdzību, pēdējo triju mēnešu laikā mainījusi deklarēto

dzīvesvietu vai pastāvīgo dzīvesvietu.