3. pants

Izteikt 33. pantu šādā redakcijā:

"33. pants. Minimālo ienākumu sliekšņi sociālās

palīdzības sniegšanai

(1) Minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai

nosaka procentuālā apmērā, noapaļotus līdz veseliem euro,

no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās

minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī

(turpmāk - ienākumu mediāna).

(2) Garantēto minimālo ienākumu slieksnis ir 20 procenti no

ienākumu mediānas.

(3) Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 50 procenti

no ienākumu mediānas.

(4) Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra

pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80 procentiem no

ienākumu mediānas, bet ne zemāku par šā panta trešajā daļā

noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.

(5) Minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai

aprēķina, piemērojot attiecīgajam ienākumu slieksnim šādus

koeficientus:

1) pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā -

koeficientu 1;

2) pārējām personām mājsaimniecībā - koeficientu

0,7."

4. 35. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp

garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas

reizināta ar attiecīgu šā panta piektajā daļā noteikto

koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par

mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Lai mājsaimniecībai aprēķinātu mājokļa pabalsta

apmēru, garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summai piemēro šādus

koeficientus:

1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi

dzīvojošai personai ar invaliditāti - koeficientu 2,5;

2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai

personas ar invaliditāti, - koeficientu 2;

3) mājsaimniecībai, kurā ir pensijas vecuma personas vai

personas ar invaliditāti un bērni, - koeficientu 2;

4) pārējām mājsaimniecībām - koeficientu 1,5."

5. 36. pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) par ienākumiem neuzskata vienīgā mājokļa iegādei

piešķirtā kredīta pamatsummu un procentu maksājumu, no sava

īpašuma atsavināšanas gūto ienākumu daļu, kas izlietota vienīgā

mājokļa iegādei, summu, ko persona maksā kā uzturlīdzekļus bērnam

un kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru

katram bērnam, ģimenes valsts pabalstu un piemaksas pie šā

pabalsta, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu, pabalstu

personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalstu

par asistenta izmantošanu personām ar I grupas redzes

invaliditāti, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personai

ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalstu ar

celiakiju slimam bērnam, atlīdzību par adopciju, pabalstus bērna

piedzimšanas un personas nāves gadījumā, ienākumus no bērna

nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja ir bāriņtiesas lēmums par bērna

mantisko tiesību aizsardzību, sociālās garantijas bārenim un bez

vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes

beigšanās, pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei

audžuģimenē, studiju kredītu, studējošā kredītu, bezdarbnieka

stipendiju un mobilitātes pabalstu, bērna, kurš jaunāks par 18

gadiem un mācās, ienākumus no algota darba vai pašnodarbinātības

līdz minimālās mēneša darba algas apmēram, papildu izdevumu

kompensāciju saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību,

kompensāciju kriminālprocesā cietušai personai, apdrošināšanas

atlīdzību pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās iepriekšējā

stāvokļa atjaunošanai, atlīdzību par asins vai asins komponentu

ziedošanu, citas personas sniegto materiālo atbalstu ārstniecības

izdevumu, izglītības izdevumu un mājokļa kredīta maksājuma

veikšanai, līdzekļus, kas gūti no labdarības fondiem, sociālo

kampaņu rezultātā gūto materiālo labumu noteiktam mērķim,

vienreizējo finansiālo atbalstu bēglim vai alternatīvo statusu

ieguvušai personai, kā arī šajā likumā noteiktos pašvaldības

sociālās palīdzības pabalstus un pašvaldību brīvprātīgo

iniciatīvu pabalstus;

2) par īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu neuzskata vienu

mājsaimniecības nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu

dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas,

kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju, un nepieciešamo

mājokļa kustamo mantu, darbam un izglītības iegūšanai

nepieciešamo aprīkojumu, zemes īpašumus, kas kopumā nepārsniedz

piecus hektārus mājsaimniecībai, kā arī šim nekustamajam īpašumam

vai tā daļai funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas, dārza

māju, kura izmantojama tikai vasaras periodā, vai ne vairāk kā

divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes, sociālajai

funkcionēšanai nepieciešamos transportlīdzekļus, kuru pilna masa

nepārsniedz 3500 kilogramus, bet ne vairāk kā vienu

transportlīdzekli mājsaimniecībā un, ja mājsaimniecībā ir bērni

vai persona, kurai izsniegts atzinums par medicīniskajām

indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta

saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, ne vairāk kā divus

transportlīdzekļus, kā arī lauksaimniecības tehniku un

velosipēdus mājsaimniecībā, kapitāla daļas vai īpašumus, kam

uzlikts tiesu izpildītāja vai citas kompetentās institūcijas

liegums ar to rīkoties vai kas atrodas atbrīvošanas no

parādsaistībām, maksātnespējas vai likvidācijas procesā, vai no

kā pēdējo triju mēnešu periodā nav gūti ienākumi saimnieciskās

darbības apturēšanas dēļ, nekustamo īpašumu vai tā daļu, kas

pieder iesniedzēja mājsaimniecībā dzīvojošai personai un kur savu

dzīvesvietu deklarējuši un dzīvo atbalsta pieprasītāju pirmās

pakāpes pilngadīgie radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais

īpašums, bērna nekustamo īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu, kā

arī naudas līdzekļu uzkrājumu mājsaimniecībai trūcīgas

mājsaimniecības ienākumu sliekšņa apmērā.";

izslēgt piektajā daļā vārdus "kā arī noteikt koeficientu

garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai mājsaimniecībai un

mājsaimniecību veidus, kuriem tiek piemērots koeficients mājokļa

pabalsta apmēra aprēķināšanai".