7. pants

Papildināt likumu ar 13.1, 13.2,

13.3 un 13.4 pantu šādā redakcijā:

"13.1 pants. Pienākums veikt sankciju

riska novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu

(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu

dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā

esošās personas atbilstoši savam darbības veidam veic un

dokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu,

lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai

vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju

riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, uzraudzībā esošās

personas izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska

pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un

dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.

(2) Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver

uz starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes

nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus

un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu Finanšu

un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un

Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošo personu

iesaistīšanu starptautisko un nacionālo sankciju prasību

pārkāpšanā vai apiešanā vai izvairīšanos no to izpildes.

13.2 pants. Atbildība par

pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā

(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu

dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgi

piemērot administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus par

starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošo normatīvo

aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un

sankciju riska pārvaldību.

(2) Par starptautisko un nacionālo sankciju prasības

regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu attiecībā uz iekšējās

kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību Valsts ieņēmumu

dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā

esošajām personām var piemērot šādas administratīvās

sankcijas:

1) izteikt brīdinājumu;

2) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai

juridiskajai personai soda naudu līdz 1 000 000

euro;

3) apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt

licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā

reģistrā;

4) noteikt par pārkāpumu atbildīgajai personai pagaidu

aizliegumu pildīt Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam

noteiktos pienākumus;

5) uzlikt par pienākumu veikt noteiktu darbību vai atturēties

no tās;

6) uzlikt par pienākumu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus

dalībniekam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.

(3) Kredītiestādēm un Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas uzraudzībā esošajām finanšu iestādēm, nepiemērojot šā

panta otrās daļas 2. punktā noteikto, par starptautisko un

nacionālo sankciju prasības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu

var piemērot šādas administratīvās sankcijas:

1) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem

no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo apstiprināto finanšu

pārskatu, kas izstrādāts, apstiprināts un, ja nepieciešams,

revidēts saskaņā ar kredītiestādei vai finanšu iestādei

saistošiem normatīvajiem aktiem gada pārskatu sagatavošanas jomā.

Ja 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, kas noteikts

atbilstoši šā punkta pirmajam teikumam, ir mazāk par

5 000 000 euro, kompetentā institūcija ir

tiesīga uzlikt soda naudu līdz

5 000 000 euro. Ja kredītiestāde vai

finanšu iestāde ir mātessabiedrība vai mātessabiedrības

meitassabiedrība, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir

kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā

ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un pēdējiem pieejamiem

konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā

mātessabiedrības vadības struktūra;

2) uzlikt amatpersonai, darbiniekam vai personai, kura

pārkāpuma izdarīšanas laikā ir atbildīga par starptautisko un

nacionālo sankciju prasību ievērošanu kredītiestādes vai finanšu

iestādes uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz

5 000 000 euro.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas lēmumus par administratīvo sankciju

piemērošanu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, bet

Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības

centra lēmumus par administratīvo sankciju piemērošanu -

Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā

noteiktajā kārtībā. Administratīvā akta par administratīvo

sankciju piemērošanu, izņemot soda naudas uzlikšanu, pārsūdzēšana

neaptur šā akta darbību.

(5) Lēmumu par administratīvo sankciju un uzraudzības

pasākumu piemērošanu kompetentā institūcija publicē savā

tīmekļvietnē nekavējoties pēc tam, kad persona, kurai piemērota

administratīvā sankcija vai uzraudzības pasākums, tiek informēta

par šo lēmumu.

(6) Kompetentā institūcija, publicējot lēmumu, ar kuru

piemēro administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus,

ievēro šādus noteikumus:

1) publikācijā iekļauj informāciju vismaz par pārkāpumu veidu,

būtību un atbildīgo personu identitāti, izņemot šīs daļas

2. punktā noteikto, kā arī par lēmuma apstrīdēšanu un

pieņemto nolēmumu;

2) publikācijā var neidentificēt fizisko personu, ja pēc

sākotnējā izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās datu atklāšana

var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsāktā

kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu

iesaistītajām personām;

3) ja paredzams, ka šīs daļas 2. punktā minētie apstākļi

saprātīgā laikposmā var izbeigties, informācijas publiskošanu var

uz laiku atlikt;

4) publikācija ir pieejama kompetentās institūcijas

tīmekļvietnē piecus gadus saskaņā ar fizisko personu datu

aizsardzības prasībām.

13.3 pants. Soda naudas

izlietošanas kārtība

Par šā likuma pārkāpumiem piemērotā soda nauda tiek ieskaitīta

valsts budžetā, un tās izlietošanu nosaka atbilstoši gadskārtējam

valsts budžeta likumam.

13.4 pants. Noilgums

(1) Kompetentā institūcija par šā likuma 13.2

panta pirmajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem ir tiesīga ierosināt

administratīvo lietu ne vēlāk kā 10 gadu laikā no pārkāpuma

izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no

pārkāpuma izbeigšanas dienas. Noilguma termiņa skaitīšanu lietas

ierosināšanai aptur ar lietas ierosināšanas dienu.

(2) Lēmumu par šā likuma 13.2 pantā noteikto

sodu piemērošanu kompetentā institūcija var pieņemt divu gadu

laikā no administratīvās lietas ierosināšanas dienas.

(3) Objektīvu iemeslu dēļ, tostarp tad, ja lietā

nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, kompetentā institūcija,

pieņemot lēmumu, var pagarināt šā panta otrajā daļā noteikto

lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus

no administratīvās lietas ierosināšanas dienas. Lēmums par

termiņa pagarināšanu nav pārsūdzams.

(4) Kompetentā institūcija izbeidz lietu, ja šā panta

otrajā vai trešajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums

par šā likuma 13.2 pantā noteikto sankciju

piemērošanu."